Pasaulē

Avoti: ES valstis vienojas par Krievijai noteikto ekonomisko sankciju pagarināšanu

LETA, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās vēl par sešiem mēnešiem - līdz 2016.gada janvārim - pagarināt sankcijas, kas piemērotas Krievijai par tās agresiju pret Ukrainu, ziņo informēti avoti.

ES dalībvalstu vēstnieki panākuši vienprātību par juridisko tekstu sankciju pagarināšanai no jūlija līdz nākamā gada janvārim, atklāja avoti.

Gaidāms, ka pirmdien teksts tiks iesniegts oficiālajai apstiprināšanai ES ārlietu ministriem.

ES piemēroja sankcijas Krievijas finanšu, aizsardzības un naftas ieguves nozarēm pēc tam, kad pērnā gada jūlijā virs Austrumukrainas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Bloka līderi martā principā vienojās piesaistīt šīs sankcijas februārī parakstītās Minskas vienošanās izpildei.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Petro Porošenko ar Vācijas un Francijas atbalstu februārī Minskā parakstīja vienošanos par pamieru Austrumukrainā, tomēr sporādiskas sadursmes joprojām turpinās.

Minskas vienošanās ir spēkā līdz šī gada beigām. Tas nozīmē, ka, pagarinot sankcijas līdz 2016.gada janvārim, ES būs mēnesis laika, lai pēc Minskas vienošanās termiņa beigām izvērtētu situāciju Austrumukrainā.

Avoti ES sacīja, ka bloka ārlietu ministri pirmdien, visticamāk, bez garām diskusijām apstiprinās sankciju pagarināšanu un par to oficiāli tiks paziņots ES līderu sanāksmē, kas notiks ceturtdien un piektdien.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada sākumā ES pakāpeniski iesaldēja līdzekļus un piemēroja ieceļošanas aizliegumus Austrumukrainas kaujinieku līderiem un Krievijas pilsoņiem, kuri veicinājuši konfliktu Donbasā. Tomēr ekonomisko sankciju piemērošana bija daudz pretrunīgāks un grūtāk pieņemams lēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gads Krievijai piemēroto sankciju zīmē: riski joprojām saglabājas augsti

Kristaps Markovskis, Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis jau gads, kopš tika pieņemta pirmā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju saistībā ar iebrukumu un karu Ukrainā. Gada laikā tai sekojušas vēl deviņas kārtas, jaunākā stājusies spēkā pavisam nesen.

Kopumā šī ir jauna, līdz šim nebijusi pieredze, tādēļ ir vērtīgi atskatīties, kā Latvijai veicies ar sankciju piemērošanu un kādi bijuši galvenie izaicinājumi.

Sankciju apjoms un ietekme

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ES ir piemērojusi sankcijas kopumā 1386 fiziskajām personām un 171 juridiskajai personai1, taču patiesībā sankcijām pakļauto personu loks ir krietni plašāks, jo sankcijām ir pakļautas ne tikai tās personas, kuras tieši minētas sankciju sarakstos, bet arī citas juridiskās personas, kuras atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Papildus ES ir noteikusi arī plaša mēroga sektorālās sankcijas, piemēram, noteiktu preču grupu importa un eksporta vai pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, sadarbības aizliegumu ar noteiktām personām. Tāpat finanšu jomā Krievijas rezidentiem noteikts limits, līdz kādam atļauts izsniegt aizdevumus vai turēt finanšu līdzekļus. Droši varam apgalvot, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas ir nepieredzēti plašas un tika pieņemtas ļoti strauji, ievērojot dinamisko situācijas eskalāciju Ukrainā. Šīm sankcijām ir būtiska ietekme Latvijā, ņemot vērā, ka mūsu valsts robežojas ar Krieviju un vēsturiski Latvijai bijušas un joprojām ir salīdzinoši ciešas ekonomiskās attiecības ar šo valsti. Tajā pašā laikā jāatzīmē būtiskais darbs, kas Latvijā pēdējos gados paveikts finanšu sektorā, mazinot klientu – nerezidentu – riska ekspozīciju. Līdz ar to sankciju radītās sekas finanšu sektorā ir ievērojami mazākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Krievijai noteiktās sankcijas Latvijas uzņēmējiem liek meklēt juridisku palīdzību

Artis Kļaviņš, advokātu biroja TGS Baltic galvenais eksperts krimināltiesību jomā, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā karš norit jau četrus mēnešus, teju tikpat ilgi ir spēkā Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijā un Baltkrievijā bāzētiem uzņēmumiem, komercdarbības veicējiem u. c. Sankciju īstenošana ietekmē ne tikai subjektus, pret kuriem tās ir vērstas, bet arī tos, kuriem ir pienākums tās ievērot.

Šobrīd jau varam secināt, ka sankciju ievērošana būtiski sarežģī Latvijas uzņēmumu ikdienu, tomēr vienlaikus priecē uzņēmēju godprātīgā attieksme, cenšoties izprast pat viskomplicētākos sankciju piemērošanas aspektus.

Sadarbība ar sankcionētajām valstīm – sarežģīta

Līdz ar katru jaunu Rietumvalstu sankciju paketi ir vērojams arī klientu pieplūdums advokātu birojos. Ar sankcijām noteikto ierobežojumu paplašināšana parasti rada nepieciešamību pēc juridiskām konsultācijām, lai noskaidrotu, kā sankcijas piemērojamas, kā tās attiecas uz klienta uzņēmējdarbību, kā klientam nodrošināt sankciju ievērošanu. Par sankciju piemērošanas juridiskajiem aspektiem interesējas gan loģistikas uzņēmumi, kuriem sankcijas liedz īstenot ierasto uzņēmējdarbību, gan celtniecības un kokrūpniecības uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuriem ir kredītsaistības Krievijas kredītiestādēs. Šķiet, ka vislielākais slogs saistībā ar sankciju ievērošanu ir Latvijas finanšu iestādēm to klientu un darījumu skaita dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FID: Sankciju apiešanas risks Latvijā ir augstāks nekā daudzās citās ES valstīs

LETA, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju apiešanas risks Latvijā ir augstāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, piektdien žurnālistiem atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, kas stājas spēkā 1.aprīlī, paredz, ka FID kļūst par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos. Iļjenkovs norādīja, ka jau patlaban saskaņā ar likumu FID ir kompetentā institūcija cīņā pret sankciju apiešanu finanšu sektorā.

FID saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem sankciju apiešanā no finanšu iestādēm un citiem privāto tiesību subjektiem. Pērn bijis rekords - saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem par sankciju apiešanu.

"Tas ir ļoti saprātīgs un likumsakarīgs skaitlis, ņemot vērā apjomīgās sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju. 2022.gadā bija 281 ziņojums par aizdomīgiem darījumiem sankciju jomā. Salīdzinājumā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2021.gadā, saņemti vien 12 ziņojumi, lai gan jau tobrīd bija sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas tika noteiktas 2014.gadā. Tātad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņojumu skaits ir ļoti būtiski pieaudzis un attiecīgi pieaugusi FID loma, šos sankciju gadījumus izmeklējot," norādīja Iļjenkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VDD: Neraugoties uz sarežģījumiem, turpmāka Rail Baltica izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama

LETA, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā projekta "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme saglabājās nemainīgi augsta.

Projekts ir būtisks dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares attīstībai. Aizvadītājā gadā aizvien skaidrāk iezīmējās riski, kas ir saistīti ar līdzšinējo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu.

VDD vērtējumā, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Prognozēs par ekonomisko drošību teikts, ka VDD vērtējumā Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski, teikts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Padomi uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā

Uldis Upenieks, Citadele valdes loceklis un Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaug pret Krieviju un Baltkrieviju vērstajām sankcijām pakļauto personu aktivitātes, kas vērstas uz izvairīšanos no sankcijām, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Finanšu izlūkošanas dienests saņem arvien vairāk aizdomīgo darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu - 2021.gadā tika saņemti 13 ziņojumi, 2022.gadā - 281 ziņojums un 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 114 ziņojumi.

Tāpat pieaug Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes konstatēto pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumu skaits. Pērn tie bija 3433 gadījumi, tostarp 250 mēģinājumu izvest Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu naudas zīmes. Savukārt 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 2081 gadījums, tostarp 581 mēģinājums izvest ES dalībvalstu naudas zīmes.

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā teikts, ka Latvijas kredītiestāžu klientu pārrobežu maksājumu dati un ārējās tirdzniecības statistika kopsakarā ar aizdomīgu darījumu ziņojumiem un sankciju pārkāpumu skaita pieaugumu liecina, ka paaugstinās draudi Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai to rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pēdējā laika karsto aktualitāti, kādēļ atsevišķi uzņēmumi un investori saskaras ar banku atteikumu sadarboties un vai mūsu kredītiestāžu prasības ir pārspīlētas, DB stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības un kontroles komitejas līdzpriekšsēdētāji Uldis Upenieks un Juris Bogdanovs.

Dienas Biznesā viena no aktuālām tēmām, par ko sūdzas daudzi uzņēmēji un investori, ir banku nevēlēšanās atvērt kontus. Ar to saskārušies vairāki uzņēmēji un investori. Turklāt, pēc viņu teiktā, viņi nesadarbojoties ar uzņēmumiem, kuri pārkāpj sankciju režīmu. Kādi ir iemesli vēl bez sankciju režīma pārkāpšanas, kuru dēļ bankas atsakās atvērt kontus?

U. Upenieks: Šis jautājums tomēr ir jāskata sankciju kontekstā. Viena lieta ir, kad uzņēmums sadarbojas ar partneri, kurš ir iekļauts tiešajā sankciju sarakstā, par to viss ir skaidrs. Taču vēl ir sektorālās sankcijas, kas attiecas uz noteiktām tautsaimniecības nozarēm vai preču grupām. Turklāt jāņem vērā, ka ir arī netieši sankciju pārkāpumi. Viens nesens piemērs: anektētajā Krimas pussalā tika uzstādītas Rietumeiropas ražotāja ražotas turbīnas. Tas ir klajš sankciju pārkāpums, jo ir noteikts, ka uz Krimas pussalu nekādas preces piegādāt nedrīkst. To visu pētot, tika konstatēts, ka uzņēmums turbīnas piegādājis Krievijai, nevis Krimai, taču no Krievijas tās tika pārsūtītas uz anektēto pussalu. Rezultātā konkrētajam uzņēmumam sanāca pamatīga taisnošanās, kā tā ražotās turbīnas nonāca tur, kur tām nebija jānonāk. Tas, kas tiek sagaidīts no bankām un uzņēmējiem, ka visa produktu piegādes ķēde, tostarp transportēšana, tiek izsekota, lai gūtu pārliecību, ka nav tiešu vai netiešu sankciju pārkāpumu. Mēs atrodamies blakus Krievijai, pret kuru salīdzinoši nesen ir ieviesta virkne sankciju. Un mūsu uzņēmējiem ir ciešas saiknes ar šo valsti, arī loģistikas uzņēmumiem, kas transportē kādas preces. Lai bankas apkalpotu šo uzņēmumu norēķinus, mums jābūt pārliecībai, ka netiek pārkāptas sankcijas. Ja, izvērtējot kādu jaunu uzņēmumu, mums nav simtprocentīgas pārliecības par tā sadarbības partneriem, banka nevēlas riskēt ar netiešu sankciju pārkāpumu. Ja atceramies FKTK piemērotos sodus piecām bankām, tad nevienā gadījumā nebija runa par tiešiem sankciju pārkāpumiem. Bija darījumu ķēde ar desmit iesaistītām pusēm, kur bankas bija kāds piektais sestais posms. Bankas nevarēja redzēt nedz pirmo, nedz desmito posmu. Bet, kad uzraugi apkopoja visu informāciju, tie konstatēja, ka ir noticis netiešs sankciju pārkāpums. Latvijas likumi paredz vienlīdzīgu atbildību gan par tiešu, gan netiešu sankciju pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki veiktu efektīvus un sankciju riskam atbilstošus sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus,Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi FKTK noteikumus «Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi», kas šodien publicēti oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Noteikumi nosaka minimālās prasības attiecībā uz sankciju riska novērtējuma veikšanu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli; apstākļus, ko iestāde ņem vērā, veicot sankciju riska novērtējumu, nosakot Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis, kuru noteiktās sankcijas būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses; prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sankciju ievērošana publiskajā iepirkumā

Kristīna Markeviča un Konstantīns Teļakovs, ZAB "Primus Derling", 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – Sankciju likums) pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas attiecināms uz visām fiziskām un juridiskām personām. Tas nozīmē, ka sankciju ievērošanas pienākums attiecas ne tikai uz komersantiem, bet arī uz publisko iepirkumu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem.

Katram komersantam, kas pretendē uz publisko iepirkumu, pastāvīgi (vismaz pirms katras iepirkuma procedūras) ir jāpārbauda, vai tas (ieskaitot tā pārstāvjus un patiesos labuma guvējus), vai šī komersanta apakšuzņēmēji (ieskaitot to pārstāvjus un patiesos labuma guvējus) nav iekļauti sankciju sarakstos un, ja ir, tad kādā veidā tas ietekmēs publiskā iepirkuma līguma izpildi.

Administratīvo atbildību par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā nosaka Sankciju likuma 13.2 pants, savukārt kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants.

Būtu vērts pieminēt, ka saistībā ar iespējamo vai faktisko sankciju pārkāpšanu drošības dienesti ir tiesīgi īstenot nepieciešamās faktiskās pārbaudes. Tā, piemēram, šā gada februāra sākumā Valsts drošības dienests vairākos objektos Rīgā un tās apkaimē saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju pārkāpšanu veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības. Šobrīd nav skaidrs, vai pārkāpēji ir zinājuši, ka tie pārkāpj sankcijas, taču jāatceras, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smaržu un kosmētikas tirgotājs SIA "Faberlic Baltija" izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, liecina "Firmas.lv" informācija.

No PVN maksātāju reģistra uzņēmums izslēgts trešdien, 15.jūnijā.

Savukārt ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 8.aprīļa lēmumu "Faberlic Baltija" piemērota aizlieguma atzīme komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai komercķīlu reģistrā

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) marta sākumā informēja, ka smaržu un kosmētikas tirgotājs "Faberlic Baltija" sniedz padomus, kā apiet sankcijas, veicot maksājumus, izmantojot "PayPal" maksājumu sistēmu.

PTAC norāda, ka "Faberlic Baltija" patiesais labuma guvējs ir Krievijas valsts domes deputāts Aleksejs Ņečajevs, kas pakļauts Eiropas Savienības (ES) sankcijām. Ņečajevam sankcijas piemērotas kopā ar pārējiem Valsts domes deputātiem, kas rosināja atzīt divu Ukrainas austrumu teritoriju - pašpasludināto tautas republiku - neatkarību un pēc tam ratificēja draudzības līgumus ar tām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) rīcībā ir informācija, ka smaržu un kosmētikas tirgotājs SIA "Faberlic Baltija" sniedz padomus, kā apiet sankcijas, veicot maksājumus, izmantojot "PayPal" maksājumu sistēmu, informēja PTAC pārstāvji.

PTAC norāda, ka "Faberlic Baltija" patiesais labuma guvējs ir Krievijas valsts domes deputāts Aleksejs Ņečajevs, kas pakļauts Eiropas Savienības (ES) sankcijām. Ņečajevam sankcijas piemērotas kopā ar pārējiem Valsts domes deputātiem, kas rosināja atzīt divu Ukrainas austrumu teritoriju - pašpasludināto tautas republiku - neatkarību un pēc tam ratificēja draudzības līgumus ar tām.

PTAC pārstāvji norāda, ka, sekojot šādiem un līdzīgiem padomiem, veicot maksājumus uz sankciju sarakstos minēto personu maksājumu kontiem vai ar tām saistītām personām, ikviens īsteno sankciju apiešanas mēģinājumu. Sankciju apiešana vai tās mēģinājums ir administratīvi un krimināli sodāms pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iesaldēti un pārtraukti darījumi - ģeopolitiskās situācijas radītās blaknes Latvijas komercdarbībā. Kā risināt?

Karīna Šarikova, advokātu biroja "TGS Baltic" zvērināta advokāte, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperte: Sankcijas var tikt piemērotas pēc ķēdes principa, Latvijas uzņēmumiem būtiski uz to nepaklupt

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas sankcijas pret dažādām personām un institūcijām šodienas ģeopolitiskajā situācijā ir dienaskārtībā un, visticamāk, arī paliks uz ilgāku laiku. Šajos jaunajos apstākļos Latvijas uzņēmumiem ir būtiski nepaklupt uz tām nezināšanas dēļ, kur būtiski ir pārzināt arī tā dēvēto sankciju ķēdes principu, norāda sankciju pārbaudes platformas atbilst.lv eksperte Elīna Ņebritova.

Tas nozīmē, ka pat ja biznesa partneris tiešā veidā nav iekļauts sankcionēto personu sarakstā, var būt situācijas, kad sankcionēta ir kāda ar partneri saistīta persona. Piemēram, sankcijas var būt piemērojamas arī tad, ja sankcionētā persona pat netieši kontrolē konkrēto uzņēmumu vai sadarbojas ar sankcionētu personu citas sadarbības ietvaros, norāda E.Ņebritova.

Tāpēc ļoti būtiska ir gan paša darbības caurspīdība, gan klientu un sadarbības partneru rūpīga izpēte.Viņa akcentē, ka sekas sankciju neievērošanai ir sākot no reputācijas zaudēšanas, līdzekļu iesaldēšanas, līdz pat administratīvai vai kriminālatbildībai. Vissliktākajā scenārijā pat pastāv risks pašiem nokļūt sankcijas sarakstos, padarot uzņēmējdarbības turpināšanu par neiespējamu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atšķirības sankciju regulējumā rada to apiešanas izdevības

LETA, 16.03.2023

Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju efektivitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs standartiem ir jābūt vienlīdz augstiem, intervijā sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

Viņš atzīmēja, lai sankcijas būtu efektīvas, standartiem visās 27 valstīs ir jābūt vienlīdz augstiem, bet šobrīd tas tā nebūt nav, jo dažādās valstīs ir dažādi likumi, atšķirīga politiskā griba, kā arī atšķirīgas saites ar Krievijas ekonomiku.

"Katrai valstij, kuru esam apmeklējuši, ir savs, citādāks sankciju īstenošanas plāns. Tas ir tiešām traki. Mans padoms ES būtu šāds - lūk, šeit jums ir Latvija, kas, šķiet, ir sapratusi, kā īstenot dzīvē efektīvu modeli, tātad no Latvijas piemēra ir jāmācās gan Portugālei, gan Kiprai, gan Austrijai," teica eksperts.

Kītings arī norādīja, ka atšķirības sankciju regulējumā rada to apiešanas izdevības. "Piemēram, ja pastāv iespēja, ka transakcija varētu tikt akceptēta Lietuvā, kaut nauda paredzēta Latvijai, tad tā tiek sūtīta caur Lietuvu, jo Latvija to pieņems kā pārskaitījumu no Lietuvas. Ja Latvija izvērtētu ceļu, pa kādu šī nauda ir sasniegusi ES, vai tā uzreiz tiktu ieskaitīta Latvijā, tad varbūt Latvija to nepieļautu, jo tās standarti ir augstāki nekā Lietuvā," viņš skaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienkāršāk būtu pilnībā apturēt tirdzniecību ar Krieviju un tad lemt par izņēmumiem

LETA, 25.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vienkāršāk būtu apturēt tirdzniecību ar Krieviju pilnībā un tad lemt par izņēmumiem, nevis pieņemt jaunas un jaunas sankciju paketes, intervijā sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

"Es zinu, ka cilvēki varētu domāt, ka tas ir pārāk ekstrēms solis. Bet šobrīd mēs esam nonākuši līdz tam, ka ir tik daudz ierobežojumu, ka patiesībā visvieglāk ir pateikt, ka ir tikai viens ierobežojums, proti, nav tirdzniecības. Un tad ir kaut kādi izņēmumi, piemēram, medikamenti, kurus drīkst vest pāri robežai. Tas būs daudz vienkāršāk nekā tagad, kad jāpārbauda viss," sacīja eksperts.

Viņš arī pauda viedokli, ka sankciju izstrādātājiem acīmredzami trūkst ideju un risks ir tajā, ka svarīga kļūst sankciju pakete kā forma, nevis tās saturs. Tādēļ Eiropas Savienības (ES) politiķiem tik daudz nevajadzētu domāt par jaunām sankciju paketēm, bet gan būtu jāpievēršas jau ieviestajām sankcijām un tam, vai tās patiešām tiek īstenotas efektīvi."Iespējams, runāt par sankcijām šobrīd pat nav lietderīgi. Mums būtu jārunā par eksporta kontroli. Ja mēs sankciju sarakstā iekļausim vēl kādu Krievijas ģenerāli vai kādu citu - labi, lai būtu, bet mums ir jākoncentrējas uz tirdzniecību un vēlreiz tirdzniecību, uz precēm, kuras saņem Krievija. Patiesajiem ES varoņiem tagad ir jābūt muitas darbiniekiem, jo viņi ir tie, kuriem ir jānodrošina, lai Krievijas militārajiem spēkiem nepieciešamās lietas nenokļūst Krievijā," uzsvēra Lielbritānijas domnīcas Finanšu noziegumu un drošības centra direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jaunā sankciju pakete cita starpā paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu "melnajos sarakstos".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtējusi jaunās sankcijas.

"Tās dos vēl vienu triecienu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnai, padarot stingrākus eksporta ierobežojumus un vēršoties pret struktūrām, kas atbalsta Kremli," paziņojusi Leiena. Viņa norādījusi, ka pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu liegs Krievijai iegūt preces, kuras tai liegts pārdot saskaņā ar iepriekš pieņemtajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki sanāksmē trešdien nav spējuši vienoties par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, ceturtdien vēsta tīmekļa izdevums "Politico".

Domstarpības radušās saistībā ar plāniem ierobežot sintētiskā kaučuka, kas pamatā tiek izmantots riepu ražošanā, izvešanu no Krievijas.

Itālija, Vācija un virkne citu valstu skeptiski izturējušās pret ieceri aizliegt šīs izejvielas importu no Krievijas, bet Polija atbalstījusi.

Sintētiskā kaučuka vērtība, kas var tikt pakļauts sankcijām, ir 700 miljoni dolāru gadā, liecina "Politico" aplēses.

ES plāno pieņemt kārtējo, jau desmito, sankciju paketi līdz Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara pirmajai gadadienai.

Vēl ir laiks, lai pabeigtu darbu pie ierobežojošo pasākumu izstrādes un tos saskaņotu, norāda izdevums.

Atbilstoši aģentūras "Bloomberg" informācijai, kārtējā sankciju paketē tiks iekļauti ierobežojoši pasākumi pret bankām "Tinkoff", "Alfa-bank" un "Rosbank".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023.gada 24.jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp Latvijas muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu, pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu.

Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju.

Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma, norāda VID pārstāvji. Aptuveni 70% no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija bloķē jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, ziņu aģentūrai DPA pastāstījuši avoti diplomātiskajās aprindās.

Pēc šo avotu teiktā, savus iebildumus Ungārija paudusi trešdien Briselē notikušajā ES valstu vēstnieku sanāksmē, kurā bija paredzēts pabeigt sankciju detalizētu izstrādāšanu.

Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Kad EK maija sākuma ierosināja sesto sankciju paketi, Ungārija iebilda pret Kirila iekļaušanu sankciju sarakstos. Tomēr ES samitā pirmdien, kurā tika panākta vienošanās par šīm sankcijām, jautājums par sankciju attiecināšanu uz Kirilu netika apspriests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK sadarbībā ar ASV tiesībsargājošajām iestādēm atklāj trūkumus vēl divās bankās

Dienas Bizness, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija nodēvē sankcijas par destruktīvām un sola rīkoties savās interesēs

LETA, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija piektdien pēc Eiropas Savienības (ES) līderu lēmuma atstāt spēkā pret to vērstās sankcijas nodēvējusi «sankciju retoriku» par destruktīvu un paziņojusi, ka tā rīkosies savās nacionālajās interesēs.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs arī apsūdzēja Kijevu, ka tā pārkāpj 12.februārī parakstītās Minskas vienošanās nosacījumus. «Mēs labprātāk iesaistītos radošās lietās, nevis destruktīvās lietās, tādās kā sankciju retorika. Tādēļ mēs neapspriedīsim sankcijas un Krievijas Federācija darīs to, kas ir tās nacionālajās interesēs,» sacīja Peskovs.

Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi samitā Briselē vienojušies par Krievijai noteikto sankciju atstāšanu spēkā, pavēstījis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. «Valstu vadītāji vienojušies, ka sankciju termiņš tiks tieši sasaistīts ar Minskas vienošanos izpildīšanu pilnā apjomā,» preses konferencē paziņoja Tusks. Viņš arī brīdināja, ka ES līderi ir gatavi «nepieciešamības gadījumā īstenot tālākus risinājumus», tas ir, sankciju pastiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome piektdien, dienu pirms otrās gadskārtas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) jauno sankciju noteikšanu Maskavai.

"Mēs turpinām pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret Krievijas militāro un aizsardzības nozari," preses konferencē sacīja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

ES par 13.sankciju paketi vienojās trešdien, taču pirms tās stāšanās spēkā to vēl bija nepieciešams apstiprināt Eiropadomei.

Jaunajā sankciju paketē kopumā iekļautas 106 fiziskas personas un 88 uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas, kam piemērota aktīvu iesaldēšana un noteikti ceļošanas ierobežojumi, liecina ES piektdien publiskotā preses relīze.

Šajā paketē iekļauti vairāk nekā 140 Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi un fiziskas personas, kas cita starpā ražo raķetes, bezpilota lidaparātus, pretgaisa raķešu sistēmas, militāros spēkratus, augsto tehnoloģiju ieroču sastāvdaļas un citu militāro aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru