Kopš Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidots uzņēmumu Baltais saraksts, laiku pa laikam publiskajā telpā bija pieejama informācija par kompānijām, kuras tajā ir iekļautas.

Šonedēļ piedzīvojām pirmo precedentu, kad tika skaļi paziņots par kāda uzņēmuma izslēgšanu no šā saraksta – runa ir par mazumtirdzniecības kompāniju Rimi, kas it kā savlaicīgi neesot nokārtojusi nodokļu saistības pret valsti. Principā jau viss ir pareizi. Baltais saraksts ir veidots kā sava veida klubiņš labajiem uzņēmumiem, nosakot konkrētus kritērijus, kas ir jāizpilda, lai tajā iekļūtu. Savukārt, kolīdz attiecīgais uzņēmums kādam no kritērijiem vairs nekvalificējas – ar kāju pa pēcpusi un no klubiņa laukā. Tomēr gadījums ar Rimi liek aizdomāties par būtisku jautājumu – ko gan Latvijas uzņēmumiem realitātē dod Baltā saraksta izveide? Kāds ir praktiskais labums no tā eksistences?

Ir pagājis gads, kopš Latvijā tika ieviests tā dēvētais uzņēmumu baltais saraksts, un tas ir laiks, kad var izdarīt secinājumus par šā jaunieveduma veiksmīgumu un jēgu turpināt tā eksistenci. Lai to pienācīgi izvērtētu, droši vien jāsāk ar periodu, kad vispār tikai radās iecere par šāda saraksta veidošanu. Tolaik tika uzskatīts, ka attiecīgo labvēlību izpelnīsies uzņēmumi, kuriem nav nekādu nodokļu parādu, tādējādi potenciālajiem biznesa partneriem parādot – šeit ir kompānija, ar ko var sadarboties, jo tā savlaicīgi veic visus savus maksājumus.

Laika gaitā šī ideja tika advencēta, pasakot, ka baltajā sarakstā iekļuvušie uzņēmumi varētu gūt kādas noteiktas priekšrocības no valsts puses. Jāpiebilst, ka arī pirmie uzņēmumi, kas tika iekļauti attiecīgajā programmā, bija visnotaļ optimistiski noskaņoti, cerot, piemēram, uz dažādu valsts institūciju labvēlīgāku attieksmi. Šobrīd ir skaidrs, ka nav nekā no tā visa.

Vispirms jau tika pieļauta būtiska kļūda, nosakot, ka šajā sarakstā var atrasties vien uzņēmumi, kuri ir sasnieguši noteiktu apgrozījuma līmeni. Nav pat vērts diskutēt par noteiktā sliekšņa apmēru, jo absurds ir pats fakts – valsts līmenī faktiski tiek pateikts, ka mazi uzņēmumi nevar būt pilnīgi droši sadarbības partneri. Vienkārši sakot, ārpus izredzēto saraksta ir palikuši godīgi strādājoši uzņēmumi, droši potenciālie sadarbības partneri ar mazu apgrozījumu. Taču diez ko labāk neklājas arī uzņēmumiem, kuriem pēdējā gada laikā tomēr ir iznācis būs pietiekami baltiem, lai šajā sarakstā iekļautos. Dažādu kontrolējošo institūciju attieksme pret tiem nebūt nav kļuvusi draudzīgāka, bet daļa ministriju vispār paziņojušas, ka neredz nekādu mehānismu, kā varētu nākt pretī šādiem uzņēmumiem. Un tas ir vēl viens paradokss – ministrijas pēc savas būtības spēj pastāvēt, tikai pateicoties godīgiem nodokļu maksātājiem, bet atbalstīt savus naudas devējus iespējas nesaredz.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Nacionālo uzņēmēju padome nepiekrīt iepirkumu likuma paredzētajai normai par 150 eiro nodokļu parādu kā iespējamo šķērsli dalībai iepirkumā

Atsaucoties uz ziņu, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi Publisko iepirkumu likuma grozījumu redakciju 3.lasījumam, kur ietverta norma par to, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī pretendentam un apakšuzņēmējiem nedrīkst būt nodokļu parādi virs 150 eiro, Nacionālā uzņēmēju padome pauž šādu viedokli:

Nacionālo uzņēmēju padome uzskata, ka iepirkumu konkursos pretendentu vērtēšana būtu jāveic nevis pēc dažiem atsevišķiem kritērijiem, kurus turklāt piemēro visu nozaru uzņēmumiem vienādi, bet vērtējot uzņēmuma darbību kopumā – vai tā vispārīgi korekta un godīga attiecībā pret nodokļu nomaksu un darbinieku sociālo aizsargātību. Tas, ka uzņēmumam kādā brīdī ir nodokļu parāds, kurš pārsniedz 150 EUR, nenozīmē, ka uzņēmums ir ļaunprātīgs nodokļu nemaksātājs. Šādai situācijai var būt dažādi iemesli – sākot ar aizkavēšanos naudas ceļā starp uzņēmuma bankas kontu uz valsts kasi, beidzot ar naudas plūsmas īpatnībām (zināms, ka lielākā daļa rēķinu tiek apmaksāti 30 līdz 90 dienu laikā, turpretī PVN jāsamaksā avansa veidā uzreiz pēc preču saņemšanas).

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktais pētījums plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā izraisīja sašutuma vilni, kad 14. maijā tika paziņoti tā rezultāti - ēnu ekonomikas apjoms 2013. gadā bijis 23,8%, un strauji audzis tā īpatsvars tieši būvniecības nozarē. Personīgi mani pārsteidz kas cits – kāpēc, ņemot vērā visiem skaidros šāda iemesla rezultātus, tas turpina izraisīt pārsteigumu, nevis mudina uz stingru rīcību ar reālām izmaiņām?

Pētījuma dati tikai vēlreiz uzsver to, par ko uzņēmēji jau sen runā publiski, aicinot attiecīgās valsts institūcijas un lēmuma pieņēmējus rast risinājumus iemesliem, kas veicina šādu situāciju. Uzņēmēju neapmierinātība ar neparedzamo likumdošanu un nodokļu politiku, atbildīgo iestāžu nespēja uzklausīt un izmantot pamatotus ieteikumus un cīņa ar sekām, nevis iemesliem veicina ēnu ekonomikas pieaugumu, kas jau bija sācis samazināties.

Gribētu komentēt būtiskākos pētījuma rezultātus, kas liecina – 60,7% uzņēmēju ir neapmierināti ar likumdošanas kvalitāti, liela daļa arī ar nodokļu politiku, jaunie uzņēmēji darbību sāk ar domu nemaksāt nodokļus. Šiem rezultātiem vajadzētu būt kā modinātāja zvanam visiem lēmuma pieņēmējiem! Mana personīgā pieredze liecina, ka uzņēmēji grib maksāt nodokļus, bet tam ir nepieciešama labvēlīga vide – stabila nodokļu politika, kas ļauj uzņēmējdarbību plānot ilgtermiņā, nevis ik pusgadu pārskatīt izdevumus.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones vadībā VID varētu aptuveni 1000 cilvēkiem, kas saistīti ar fiktīvajiem uzņēmumiem un tādējādi arī ar nodokļu nemaksāšanu, līdz pat trīs gadiem liegt nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Tāpat jaunā VID vadītāja norāda, ka Baltais saraksts sevi nav attaisnojis, bet nodokļu amnestiju saņēmušie joprojām nespēj norēķināties ar valsti.

«Pelēkās ekonomikas apjoms ir salīdzinoši liels. Ir vienalga, kādus pētījumus mēs skatāmies, jo jebkurā gadījumā rezultāti rāda, ka pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 21% līdz 25% – ceturtā, piektā daļa no visas ekonomikas. Šajā jomā mēs ne tuvu neesam tādā līmenī, kādam tam vajadzētu būt – mums ir, uz ko tiekties,» norādīja jaunā VID ģerāldirektore. Viņa piebilst, ka vienīgā pozitīvā ziņa šajā jomā ir tā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās un šis gads ir labāks par iepriekšējo.

Pirms gada sāktā Padziļinātā sadarbības programma uzņēmēju vidū kopumā tiek vērtēta atzinīgi, tomēr revolūciju nav radījusi. Kvēlas uzslavas tā dēvētais baltais saraksts nesaņem – vilšanos rada tā neatzīšana tirgū, turklāt uzņēmumus no programmas var pārāk vienkārši izslēgt, tādējādi kaitējot to tēlam.

Arī piedāvātās priekšrocības gluži nav salīdzināmas ar zemenēm putukrējumā, un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem «Maxima Latvija» atzīst – programmā neiesaistās, jo racionālāk šķiet turpināt sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

A/s Cēsu alus finanšu daļas vadītāja Dita Sloka stāsta, ka uzņēmums no dalības Padziļinātās sadarbības programmā ir ieguvis, sadarbība ar VID bijusi pozitīva un nepieciešamie jautājumi ir veiksmīgi atrisināti. «Padziļinātās sadarbības programma nav ikdienas lieta, tomēr situācijās, kad nepieciešama aktīva rīcība, tā ir ļoti noderīga,» viņa norāda, piebilstot, ka bez citām priekšrocībām uzņēmums šogad izmantojis akcīzes nodokļa nodrošinājuma atbrīvojumu 100% apmērā, kas iespējams tikai programmas dalībniekiem. Vienlaikus D. Sloka vērš uzmanību uz to, ka dalība sarakstā nevarētu būt apgrūtinājums vai risks uzņēmumam.

#Skaļās lietās iesaistītajiem rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot.

Skaļās lietās iesaistītajiem ir jābūt gataviem skaidrot savu pozīciju vienkāršiem vārdiem, savukārt lēmumu pieņēmējiem, it īpaši tiesnešiem, jāskaidro pieņemtie lēmumi; rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot

Par plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā 26. janvārī Latvijas Universitātē Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētā konferencē Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā diskutēs tiesneši, advokāti, tiesībzinātnieki.

Lai arī nereti tiek kultivēts uzskats, ka komercstrīdos sabiedrības viedoklim nav nekādas nozīmes, tomēr, kā rāda atsevišķi piemēri, sekmīgi strādājot, iespējams izveidot vajadzīgo sabiedrības viedokli, tāpēc gan tiesvedībās, gan arī dažādu ideju lobēšanā sabied- rības ignorēšana vai nespēja skaidrot un pamatot savu pozīciju var labo lietu ievest «purvā». Viens no iespējami labākajiem risinājumiem ir sabiedrības aktīvākās daļas iesaistīšana konkrētu risinājumu meklēšanā un diskusijās. Turklāt, kā rāda prakse, arī «strausa politika» – klusums – var nedot cerēto efektu un ēnā palikšanas vietā nākas taisnojoties gozēties mediju starmešos. Nevar ignorēt arī bieži vien novēroto situāciju, kad likumīgs spriedums sabiedrības acīs nav taisnīgs spriedums. To var risināt tikai ar izskaidrošanas darbu, ko veiktu ne tikai tiesneši, bet arī attiecīgās jomas eksperti.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) investēs miljonus informācijas sistēmās, tai skaitā šogad gaidāmas vismaz divas EDS versijas, vienlaikus netiek atmestas cerības iegūt datus no kredītiestādēm.

Valsts attieksme ir atkarīga no tā, kā tiek maksāti nodokļi. Proti, ja ir problēmas un tiek izrādīta vēlme sadarboties nodokļu nomaksā, tad nāc, risināsim, taču, ja netiek izrādīta vēlme sadarboties un pēc brīdinājumu saņemšanas nekas nemainās, tad izeja ir represīvo metožu pielietojumā, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, atzīmēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone. VID lielu uzmanību turpmāk paredzējis pievērst informācijas tehnoloģiju sadaļai. Kopumā ir daudz funkciju, ar ko šobrīd VID nodarbojas, bet darbībām nav nepieciešami darbinieki ar augstāko izglītību, jo sistēmas daudz vairāk var palīdzēt automatizēt, atlasīt nepieciešamos datus, tādējādi efektivizējot nodokļu iekasēšanas procesus.

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Uzņēmumā Statoil Fuel&Retail Latvia atzinīgi vērtē Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbu, jo ir vairākas lietas, kurās VID ir kļuvis uzņēmējiem draudzīgāks, norāda uzņēmuma Statoil Fuel&Retail Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Viņa skaidro, ka uzlabojumi skar vairākas sfēras, sākot ar elektroniski iesniedzamiem dokumentiem, ar komunikāciju, ar risku analīzi un ar izvērtēšanu, kurus uzņēmumus padziļināti auditēt.

«Domāju, ka VID tiks ar izaicinājumiem galā. Pēdējos pāris gadus tendence ir pozitīva,» uzsver uzņēmuma vadītāja.

Vērtējot, kas ārvalstu investoru pozitīvi ietekmē Latvijā, viņa norāda, ka situācija kopumā ir uzlabojusies. «Laba iniciatīva ir «Baltais saraksts». Labumu iespēja gan ir niecīga, savukārt administratīvais slogs, esot šajā sarakstā, ir liels. Tas vairāk ir prestiža jautājums. Taču tas ir solis uz priekšu sadarbībā ar godprātīgu uzņēmēju, ar valsts pārvaldi, tostarp ar VID. Ticu, ka tiks sperti arī nākamie soļi,» secina uzņēmēja.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Latvijas straujāk augošie uzņēmumi aptvēruši aizvien jaunas nozares un ienesuši Gazeļu topā svaigas vēsmas; joprojām uzņēmumi izvietojušies galvenokārt reģionu lielākajās pilsētās, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes reģiona Gazeļu rindas šoreiz viskuplāk ir papildinājuši uzņēmumi, kuri tieši vai netieši ir saistīti ar kokapstrādi. Tādu uzņēmumu ir gandrīz puse, savukārt pārējās Gazeles ir savākušās no diezgan raiba pulka. Piemēram, ir pārstāvētas tādas jomas kā mazumtirdzniecība, piena lopkopība, būvniecība un citas. Nevar neminēt arī, ka četras sabiedrības, tostarp arī otrais veiksmīgākais uzņēmums SIA Kodama, kas nodarbojas ar kokapstrādes darbagaldu un instrumentu vairumtirdzniecību, nāk no Valmieras, savukārt pārējās izkaisītas pa citiem reģiona novadiem. Kopumā topā ir tikai 11 Gazeles, kas ir mazāk nekā citos reģionos.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.