Jaunākais izdevums

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom, kas saviem klientiem piedāvā gan interneta, gan televīzijas pakalpojumus, ir neizpratnē par PTAC lēmumu liegt uzņēmumam reklāmas materiālos atsaukties uz Baltcom saņemto Speedtest apbalvojumu kā ātrākajam interneta pakalpojumu sniedzējam Latvijā, liecina šodien izplatīts uzņēmuma paziņojums.

Baltcom apzinoties, ka interneta ātrumu var mērīt un definēt dažādos veidos, izmantojot arī citas metodoloģijas. «Tomēr Speedtest.net ir starptautiski atzīts pasaulē vadošais interneta ātruma mērījumu rīks, kurš izmanto Ookla izstrādāto tehnoloģiju, kuru oficiāli atzīst un izmanto virkne pasaules valstu un starptautisku organizāciju, piemēram, Eiropas Elektronisko komunikāciju regulators (BEREC) un sabiedrisko pakalpojumu regulatori Kanādā, Singapūrā, Itālijā, Portugālē, Īrijā, Dānijā un citviet. Mērījumus veic paši lietotāji un rīku visā pasaulē izmanto vairāk nekā 3000 serveru, nodrošinot mērījumu precizitāti neatkarīgi no lietotāja atrašanās vietas,» skaidrots Baltcom paziņojumā.

Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin) uzskata, ka «saņemtais apbalvojums ir pēdējā gada laikā paveiktā darba rezultāts, kad interneta tīkla infrastruktūras paplašināšanā un modernizēšanā novirzījām lielāko investīciju daļu».

«Ir nepatīkami, ka PTAC lēmis liegt mums lepoties ar starptautiskā līmenī sasniegtu atzinību, taču šo lēmumu respektējam. Līdzšinējās reklāmas aktivitātes tiks pakāpeniski pārtrauktas. Ņemot vērā mūsu rīcībā esošo kvalitātes apstiprinājumu, domāsim par alternatīviem veidiem, kā šo ziņu nodot mūsu klientiem un sabiedrībai,» piebilst vadītājs.

Saskaņā ar Ookla bezmaksas interneta ātruma mērījumu rīka Speedtest.net 2015. gadā veiktajiem mērījumiem Baltcom interneta vidējais lejupielādes ātrums ir 149,26 megabiti sekundē (Mbps), savukārt vidējais augšupielādes ātrums sasniedz 142,60 Mbps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo telekomunikāciju operatora Bite jaunais īpašnieks - ASV investīciju kompānija Providence Equity Partners (Providence) - investējis līdzekļus arī citā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumā - interneta un kabeļtelevīzijas operatorā Baltcom.

Pēc vairāku piedāvājumu izskatīšanas Baltcom ir izvēlējies privātā kapitāla investīciju fonda Providence piedāvāto mezanīna finansējumu, lai palielinātu investīcijas uzņēmuma tālākajā attīstībā, aģentūru LETA informēja Baltcom pārstāvji.

Līdzšinējie Baltcom investori - kompānijas Ardian un Resource Partners - paliek Baltcom vairākuma akcionāri, informē uzņēmums.

Juridiski Baltcom pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētajai kompānijā Rpax One S.A.. Jūnija sākumā Rpax One S.A. akcionāri palielināja pamatkapitālu par 50 000 eiro līdz 174 940 eiro un jaunemitētās akcijas, kas veido 28,5% kapitāla, nolemts pārdotas Latvijas uzņēmumam Bite Latvija par 3,5 miljoniem eiro, liecina akcionāru ārkārtas sapulces protokols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Aicina interneta pakalpojumu sniedzējus reklāmās neizmantot ar Speedtest pamatotus paziņojumus

Lelde Petrāne, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanības lokā ir nonācis Speedtest mērīšanas rīks, kuru vairāki Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai informētu par savu piedāvājumu. Apgalvojumi reklāmas materiālos ir dažādi: «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais internets», «Ātrākais internets Latvijā - apstiprinājis Speedtest.net», «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais 4G» u.tml. Šādu saukļu izmantošanu PTAC ir atzinis par maldinošu komercpraksi, kuras ietekmē vidusmēra patērētājs var pieņemt kādu lēmumu par pakalpojuma izvēli, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis.

Apgalvojumus, kas pamatoti ar Speedtest mērīšanas rīku, piemēram, «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais 4G», patērētāji var uztvert kā vispāratzītu un uz visiem attiecināmu informāciju. Patērētājs var uzskatīt, ka interneta pakalpojumu sniedzējs saviem lietotājiem nodrošina ātrāko mobilo internetu salīdzinājumā ar citu pakalpojumu sniedzēju iespējām. Tādējādi var tikt pieņemti lēmumi par darījumu, kas citādi netiktu veikts, skaidro PTAC.

PTAC norāda, ka Speedtest interneta mērīšanas rīka izmantošana tādas komercprakses īstenošanā, kuras ietvaros patērētāji tiek informēti par uzņēmuma sniegtā interneta pieslēguma priekšrocībām un kvalitāti nav pieļaujama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA «Baltcom» 11.martā reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas gan vairākas preču zīmes, gan SIA «Baltcom» meitas uzņēmuma SIA «B-Com Holding» pamatkapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar vienu no komercķīlām uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis 17 preču zīmes, starp kurām ir preču zīmes «baltcom», «Baltkom», «izzi», «es esmu IZZI», «IZZI Prime», «baltcom SMART ENERGY» un «GG NET». Savukārt ar otru komercķīlu par labu AS «SEB banka» ieķīlātas 2 702 800 SIA «B-Com Holding» kapitāldaļas, kuru īpašnieks ir SIA «Baltcom".

Abām jaunreģistrētajām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 34,2 miljoni eiro, un komercķīlas nodrošina prasījumus, kas izriet no 2011.gadā noslēgta kredīta līguma.

Arī paša SIA «Baltcom» kapitāla daļas ieķīlātas. 11.martā uzņēmuma vienīgais īpašnieks - Luksemburgā reģistrētā kompānija «RPAX ONE S.A.» reģistrējusi komercķīlu, ar kuru ieķīlātas visas «RPAX ONE S.A.» piederošās 33 010 899 SIA «Baltcom» pamatkapitāla daļas. Arī šīs komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka», tās nodrošinātā prasījuma summa - 34,2 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots Lattelecom viedoklis.)

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom saredz, ka Lattelecom kopējis tās reklāmas kampaņu. Gadījumā, ja Lattelecom šo kampaņu nepārtrauks, Baltcom gatavos iesniegumu, lai vērstos tiesā, informē Baltcom pārstāvji.

«Interaktīvās televīzijas papildpaku kampaņa, kuru Lattelecom uzsācis 9. jūnijā, ir identiska Baltcom uzsāktajai reklāmas kampaņai turpat mēnesi iepriekš - 16. maijā. Lattelecom kopē gan izmantoto vizuālo valodu, gan radošo pieeju, gan Baltcom zīmola elementus. Konkrēto vizuālo valodu Baltcom izmanto jau vairāk nekā gadu,» teikts kompānijas paziņojumā.

Lattelecom reklāmas kampaņā izmantotie elementi ir acīmredzams Baltcom reklāmas plaģiāts. Kampaņa ir identiska teju viens pret vienu. Ilgāku laiku ar šādu praksi nodarbojās mazie tirgus spēlētāji, tāpēc liels pārsteigums, ka to praktizē arī agrākais tirgus monopolists. Šķiet, telekomunikāciju jomā kopēšana kļuvusi par jaunu tendenci. Tomēr, ja notikušais ir tikai konkurenta radošu ideju iztrūkuma rezultāts, esam gatavi dalīties, - mums to ir daudz, notikušo komentē Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelecom: Speedtest.net mērījumu mehāniska summēšana nav korekts veids, kā noteikt ātrāko interneta nodrošinātāju

LETA, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speedtest.net bezmaksas interneta ātruma mērījumu rīks ir piemērots, lai veiktu individuālā pieslēguma ātruma pārbaudi, ko ietekmē ne tikai konkrēta pieslēguma tehnoloģija, bet arī klienta datora specifiskie uzstādījumi, tāpēc šo individuālo mērījumu mehāniska summēšana nav korekts veids, kā noteikt ātrāko interneta nodrošinātāju, uzskata telekomunikāciju operatora Lattelecom galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks.

Kā norādīja Tatarčuks, mērījumā netiek izdalītas dažādas interneta pārraides tehnoloģijas - optikas un vara tīkli skatīti vienkopus. «Proti, ja esam ātrākie gan sprintā, gan maratonā, vidējais ātrums būs zemāks salīdzinājumā ar tiem, kuri skrien tikai sprinta distanci,» salīdzināja Tatarčuks.

«Lattelecom uzticas starptautiskās interneta tehnoloģiju kompānijas Akamai Technologies ik ceturkšņa pētījumam, kas tiek veikts, lai noskaidrotu interneta pieslēgšanās ātrumu, platjoslas interneta kvalitāti, kā arī kopējās nozares tendences starp tehnoloģiju ziņā attīstītākajām pasaules valstīm,» piebilda Tatarčuks. «Latvija vienīgā no Baltijas jau ilgāku laiku ir to desmit valstu topā, kas iedzīvotājiem nodrošina labāko fiksēto platjoslas internetu ar ātrumu virs 25 megabitiem sekundē (Mbit/sek).»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēja SIA Baltcom vienīgais īpašnieks, Luksemburgā reģistrētā kompānija RPAX One S.A. palielinājusi uzņēmuma pamatkapitālu par 1,2 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 31 610 899 eiro, taču tagad tas ir 32 810 899 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 13.decembrī.

Uzņēmuma izziņa Lursoft liecina, ka šogad šis ir jau otrais SIA Baltcom pamatkapitāla palielinājums. Iepriekš SIA Baltcom pamatkapitāls palielināts par 800 tūkstošiem eiro šī gada 30.oktobrī un 6.novembrī attiecīgās izmaiņas tika ierakstītas komercreģistrā.

SIA Baltcom dibināta 1991.gadā, un tā piedāvā interneta, televīzijas, telefonijas, kā arī elektrības tirdzniecības pakalpojumus.

2017.gadā SIA Baltcom apgrozījums bija 17,021 miljons eiro, taču uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, kas sasniedza 3,701 miljonu eiro; uzņēmums tajā gadā nodarbināja 290 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Baltcom iegulda 7 miljonus eiro fiksētā interneta modernizācijā

Lelde Petrāne, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums «Baltcom» ieguldījis 6,87 miljonus eiro infrastruktūras uzlabošanā. Par šo summu četru gadu laikā modernizēti agregācijas un interneta tīkli, palielināta tīkla kapacitāte un nodrošināts lejupielādes ātrums līdz gigabaitam sekundē.

«5G laikmetā cīņa par labākā interneta piedāvājumu ir ļoti sīva. Tādēļ pirms laika pieņēmām biznesa lēmumu arvien uzlabot pakalpojumu esošajiem klientiem – ja internets ir stabils un ātrs, nevienam nerodas vēlme meklēt citu piegādātāju,» komentē «Baltcom» izpilddirektors un valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka, uzsākot modernizāciju, identificētas galvenās problēmas – tīkla kapacitātes trūkums un rūteri ar nepietiekamu jaudu. «Neatkarīgi no pārklājuma, izšķirīgi svarīga ir infrastruktūra, lai patērētājs saņemtu to jaudas apjomu, kas tiek minēts reklāmās. Ja pārklājums ir kvalitatīvs, bet izmantotā rūtera jauda nav pietiekama, lietotājs nevarēs pilnvērtīgi izmantot interneta pieslēgumu,» skaidro D. Ņikitins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom turpmāk piedāvās ne tikai telekomunikāciju pakalpojumus, bet arī iespēju uzreiz iegādāties elektrotehniku, tajā skaitā arī uz nomaksu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Interesenti varēs iegādāties elektrotehniku no «Baltcom», izmantojot bezprocentu līzinga finansējumu no SIA «Inbank Līzings». Tehnikas piedāvājums būs pieejams esošajiem klientiem, kā arī jauni abonenti to varēs iegadāties kopā ar televīzijas vai interneta pakalpojumiem.

«Viena no mūsdienu telekomunikāciju aktuālākajām tendencēm ir iespēja visus sev svarīgos jautājums risināt vienuviet. Patērētājiem tas nozīmē ne vien pieslēgt internetu vai televīziju, bet attiecīgi uzreiz iegādāties arī datoru un televizoru,» komentē «Baltcom» valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Tehnikas piedāvājumā, kurš mainīsies ik mēnesi, būs TV un portatīvo datoru modeļi no budžeta, vidējās un augstākās klases ierīču segmentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā spēkā stājušās izmaiņas AS Sadales tīkls elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nepārdomāts brāķis, aģentūra LETA pauda SIA Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns.

«Lielu skaitu Latvijas uzņēmumu aizvadītajā mēnesī sagaidījis vairāk nekā nepatīkams pārsteigums. Nosakot jaunu tarifu struktūru, būtiski pieauguši elektrības rēķini. Lai gan Sadales tīkla mērķis bijis saprotams, tā izpildījums liecina par nepārdomātību un sasteigtību,» uzsvēra Buasēns.

Pēc viņa teiktā, Sadales tīkls, 8,5 reizes palielinot fiksēto likmi par pieslēgumu, plānojis sekmēt sistēmas efektīvāku izmantošanu un dot stimulu sistēmas lietotājiem precīzāk pieprasīt tiem nepieciešamo pieslēguma kapacitāti.

«Telekomunikāciju, lauksaimniecības un virknei citu nozaru uzņēmumu, kam tehnoloģiski nepieciešami daudzi pieslēguma punkti, tas nozīmējis ievērojamu un nepamatotu elektrības izmaksu sadārdzinājumu, kas neadresē izmaiņās izvirzīto mērķi - uzņēmumi jau pašlaik pieslēgumu jaudas izmanto efektīvi. Piemēram, Baltcom šo izmaiņu rezultātā elektrības izmaksas ir pieaugušas par vairāk nekā 30%. Gan SPRK, gan Sadales tīkls izprot pašreizējo situāciju, taču izmaiņas neplāno veikt,» klāstīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kopš aizgāju no telekomunikāciju operatora Baltcom, uzņēmums nav īpaši progresējis,» intervijā atzina uzņēmuma bijušais valdes un padomes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre.

«Godīgi sakot, tāpēc aizgāju, ka zināmā mērā paredzēju, kas telekomunikācijās notiks,» atzina Šmidre. «Tā ir globalizācija, tā ir ļoti nopietna konkurence un, protams, pilnīgi nekāda attieksme no mūsu valsts institūcijām par to, kas uz vietas attīstās.»

«Tad, kad aizgāja līdz tam, ka valdība pieņēma lēmumu neatļaut pāriet uz jauno standartu, ar to man bija pietiekami,» piebilda uzņēmējs.

Viņš arī atklāja, ka īpaši neinteresējas, kas notiek Baltcom. «Tādā situācijā tā kompānija arī palika ar klasisko kabeļu tīklu. Kā strādāja, tā strādā, kas bijis pirms daudziem gadiem, tas ir arī tagad,» sacīja Šmidre. «Nedzirdu, ka būtu kādi lieli izrāvieni. Man gribētos redzēt straujāku attīstību.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apkopojusi rādītājus par interneta un balss telefonijas pakalpojumu kvalitāti pērn. Latvijā 4G tīkla pieejamība novērota vairāk nekā 97% līdz pat 99% mērījumu.

Visos mobilo sakaru operatoru tīklos Latvijā apdzīvotās vietās 4G pārklājums bija pieejams 97% līdz 99% mērījumu. Pakalpojumu kvalitāte katru gadu lietotājiem uzlabojas, mazinoties to vietu skaitam Latvijā, kur interneta pakalpojums nav pieejams. Starp mobilo sakaru operatoriem novērots vien 1% šādu gadījumu.

"SPRK interneta pakalpojuma kvalitāti mēra konkrētajā vietā un laikā – izlases veidā izvēlētās koordinātēs. Kopumā pērn esam veikuši 18 000 izlases veida mērījumus 1200 dažādās brīvi izvēlētās vietās un vairāk nekā 211 000 sērijveida mērījumu 24 dažādās vietās. Jāņem vērā – mērījumu rezultāti dažādās diennakts stundās var atšķirties. Tāpat var rasties situācija – netālu dažu metru attālumā interneta ātrums ir atšķirīgs vai nav pieejams," stāsta Elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību elektrības tirgus dalībniekiem grūtības atrast konkurences sviras, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mājsaimniecību elektrības tirgus, tāpat kā daudzas citas nozares Latvijā saskaras ar demogrāfijas izaicinājumiem, gada laikā ir samazinājies apkalpoto mājsaimniecību skaits par diviem tūkstošiem jeb 0,2% (no 812 tūkstošiem mājsaimniecību 2015. gada beigās līdz 810 tūkstošiem 2016. gada beigās), savukārt vienlaikus ir pieaudzis šo mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas apjoms – par 5% (2016. gadā – 1 687 GWh; 2015. gadā – 1 605 GWh), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotā informācija.

Tirgus dalībnieku pozīcijas ir palikušas praktiski nemainīgas, runa iet tikai par desmitdaļu jeb viena cipara aiz komata izmaiņām. Neapstrīdamajam tirgus līderim Latvenergo pieder 98,60% tirgus pēc lietotāju skaita un 98,66% pēc realizācijas daudzuma. Šeit jāatzīmē atsevišķs gadījums – gandrīz pieci tūkstoši mājsaimniecību elektrību iepērk pie Latvijas dzelzceļa, kas ir sadales operators ar tirdzniecības iespējām. Šīs mājsaimniecības atrodas Latvijas dzelzceļa darbības zonās. Atvērtajā mājsaimniecību elektrības tirgū lielākie privātie uzņēmumi ir Baltcom un 220 enerģija. Baltcom ir gandrīz četri tūkstoši elektrības klientu, kamēr 220 enerģija – nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem, savukārt pēc realizētās elektrības apjoma 220 enerģija ir apsteigusi Baltcom tieši pēdējā gada laikā. Pārējiem tirgus dalībniekiem tirgus daļas rēķināmas tikai simtdaļās, kas absolūtos skaitļos ir apmēram 100 - 200 vai pat mazāk mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite Latvija iegādāsies Baltcom kapitāldaļas

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» parakstījis pirkuma līgumu par telekomunikāciju uzņēmuma «Baltcom» iegādi, pavēstīja «Bite Latvija» vadītājs Kaspars Buls.

Darījuma noslēgšanai nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

Buls sacīja, ka līdz atļaujas saņemšanai abi uzņēmumi darbosies neatkarīgi. Darījuma summa ir konfidenciāla.

Vienlaikus Buls darījumu vērtēja kā soli tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības stratēģijai - stiprināt «Bite» grupas uzņēmumu pozīcijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli.

«Esmu gandarīts par panākto vienošanos, kas ir stratēģiski nozīmīgs solis «Bite» grupas konkurētspējas stiprināšanā. Darījuma rezultātā iegūs mūsu klienti, un mēs varēsim piedāvāt ne tikai mobilo sakaru pakalpojumus un IKT risinājumus biznesa klientiem, bet arī mājas internetu un daudzveidīgu televīzijas kanālu klāstu fiziskām personām. Telekomunikāciju tirgū patlaban ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja,» pauda Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju cenas Latvijā ir zemākās, kurās bez tarifu celšanas vai subsīdijām iespējams sniegt pakalpojumu, saka telekomunikāciju operatora Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns.

«Ja salīdzinām cenas Latvijā un kaimiņvalstīs, kā arī citviet Eiropā, tarifi pie mums ir ļoti zemi,» sacīja Buasēns. «Ir grūti strādāt ar peļņu un jādomā par dažādu procesu automatizāciju.»

«Uzskatu, ka esam zemākajā punktā, kurā varam sniegt pakalpojumu bez tarifu celšanas un subsīdijām, un neredzu, ka tarifi šeit varētu kļūt vēl zemāki,» piebilda eksperts.

Viņš norādīja, ka papildus zemajām cenām Latvijas tirgū ir arī citi darbu apgrūtinoši apstākļi. «Šis ir grūts tirgus - ir vāja regulācija un daudz pelēko operatoru, kas nemaksā nodokļus, nemaksā satura piegādātājiem,» pauda Buasēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji datorspēlēm gada pirmajos desmit mēnešos atvēlējuši 22 miljonus eiro, liecina NewZoo Global Games Market Report dati. Latvija atrodas 42. vietā pasaulē pēc datorspēļu pārdošanas rādītājiem uz vienu iedzīvotāju.

Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji gadā datorspēlēm atvēl vidēji 13,5 eiro. Lietuvā šie rādītāji ir teju identiski, kamēr nedaudz augstāki tie ir Igaunijā, sasniedzot 16 eiro uz iedzīvotāju. Pētījumā apkopotie rādītāji iekļauj gan mobilās spēlēs, gan dažādas tiešsaistes un video spēles.

«Šis ir bieži neapzināts, taču vērā ņemams rādītājs. Par spīti plašajai pirātiskā satura izplatībai, arī Latvijā datorspēļu pārdošanas rādītāji ir augsti. Varam prognozēt, ka 2016. gadā datorspēlēm kopumā Latvijas iedzīvotāji būs atvēlējuši pat 26 miljonus eiro,» rezultātus komentē Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam konkursa komisija izvirzījusi bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu. M. Skujiņš no 2013. gada līdz 2016. gadam strādāja Latvijas Televīzijā par valdes locekli finanšu jautājumos. Iepriekš viņš bijis finanšu direktors SIA Energo Capital, valdes loceklis un finanšu direktors SIA Baltcom TV, valdes loceklis HVE Balt-Com Fiber AB, finanšu direktors un analītiķis SIA Alīna, valdes priekšsēdētājs Baltijas un Polijas reģiona vadības komitejā un kredītkomitejas loceklis SIA Nordea Finance Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Imlitex Latvija grib būt starp līderiem

Armanda Vilcāne, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn elektroenerģijas tirgotājs Imlitex Latvija, salīdzinot ar 2017. gadu*, dubultojis savu tirgus daļu juridisko klientu segmentā, iesaistīties mājsaimniecību segmentā uzņēmums pagaidām neplāno.

SIA Imlitex Latvija ir daļa no Imlitex Holdings, kas vietējā tirgū sāka darboties 2003. gadā kā pārtikas un ķīmiskās rūpniecības izejvielu tirgotājs, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izveidotajam elektroenerģijas tirgotāju reģistram pievienojās 2012. gadā. Lursoft dati liecina, ka pēdējos piecos gados Imlitex Latvija apgrozījums palielinājies trīs reizes, 2017. gadā sasniedzot 16,7 miljonus, trīskāršojusies arī peļņa.

Paplašina piedāvājumu

Kā elektroenerģijas tirgotājs Imlitex šobrīd darbojas visās Baltijas valstīs, norāda uzņēmuma elektroenerģijas tirdzniecības vadītājs Regimants Juška (Regimantas Juška). «Elektroenerģijas tirdzniecība ir viena no mūsu biznesa nozarēm, ko līdz šim esam veiksmīgi attīstījuši, tāpēc ienākšana Latvijas tirgū bija loģisks solis. Pašlaik juridisko klientu segmentā nodrošinām elektrības tirdzniecību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, tāpat piedāvājam iegādāties arī elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» atklāj R.Juška.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi enerģētikas nozarē ir ceļš uz gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā, kas paredz arī AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu, pirmais gads, kopš mājsaimniecības iegādājas elektrību brīvajā tirgū, kā arī gada nogalē Viļņā atklātie elektrotīklu starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju.

2013.gadā Ekonomikas ministrija nodeva saskaņošanai grozījumus Enerģētikas likumā, lai īstenotu dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa Latvijā pirmo posmu. Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka, nododot saskaņošanai grozījumus Enerģētikas likumā, tālāk nekā jebkad agrāk esam tikuši gāzes monopola situācijas izbeigšanai. Saeima 2014.gada 13.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim.

Savukārt 2015.gada 3.jūnijā valdība atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka līdz 2017.gadam vertikāli integrētajam uzņēmumam LG ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie apvienošanās un pārņemšanas darījumi Baltijā

Žanete Hāka, 31.05.2016

Iegādātais uzņēmums: Magistral iepirkumu centrs Tallinā (Igaunija)

Investors: EfTEN Kinnisvarafond II AS (Igaunija)
Summa: 24 miljoni eiro

Foto: Magistral

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gads Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu tirgū ir aizsācies aktīvi, liecina jaunākais Prudentia apskats.

Pirmajos četros mēnešos tika izziņoti 64 darījumi, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2015. gadā.

Krasi atšķirīga M&A dinamika bija vērojama globālā līmenī – šī gada pirmā ceturkšņa darījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir samazinājies vidēji par 21%. Turklāt mazāk aktīvi šis gads aizsākās visos pasaules reģionos, iezīmējot visievērojamākos M&A samazinājumus Āfrikas un Tuvo Austrumu kontinentā (-40%), Centrālajā un Dienvidamerikā (-23%) un ASV (-19%).

Pozitīva 2016. gada M&A tirgus virzība Baltijas valstīs tika jau prognozēta iepriekšējā M&A Folio. Šāda pirmo četru mēnešu aktivitāte nav liels pārsteigums, ņemot vērā būtiskus makroekonomiskos rādītājus. Piemēram, Latvijas un Igaunijas banku pirmajā ceturksnī izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 8%, kas ir ļoti nozīmīgs rādītājs tautsaimniecības attīstībai. Ar ļoti līdzīgiem uzņēmumu kreditēšanas tempiem ir aizsācies arī 2016. gada sākums Lietuvā, skaidro eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.

To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.

Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi telekomunikāciju un sakaru nozarē ir telekomunikāciju operatora Bite īpašnieka maiņas sākšana, plašās apraides 800 megahercu (Mhz) frekvences atvēršana Latvijas telekomunikāciju operatoriem, kā arī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES) no 2017.gada 15.jūnija.

24.decembrī Bite nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmuma māteskompānijai Bite Finance International BV jeb BITE Group jau drīzumā būs jauns īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners (Providence).

Darījumu ir paredzēts pabeigt 2016.gada pirmajā ceturksnī.

Darījuma summa netiek atklāta.

Svarīgs solis mobilā interneta attīstībai lauku reģionos bija 1.jūlijā Latvijas telekomunikāciju operatoriem atvērtā plašās apraides 800 Mhz frekvence - šī frekvence nodrošina mazāku datu caurlaidību, toties lielāku uztveramības attālumu.

Latvijas Mobilā telefona (LMT) valdes priekšsēdētājs Juris Binde aģentūrai LETA norādīja, ka 800 MHz frekvences ieviešana LMT ļaus ievērojami paplašināt pārklājumu visā Latvijas teritorijā, kas jau tagad nosedz 90% teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Eksperti: Lattelecom un LMT jāaudzē muskuļi globālā tirgus izaicinājumiem

Līva Melbārzde, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kādu lēmumu Lattelecom un LMT akcionāri arī nepieņemtu, svarīgi ir nodefinēt tālāko abu kompāniju stratēģiju, jo šobrīd abi uzņēmi atrodas nenoteiktā hibrīdstāvoklī

To DB rīkotajā diskusijā atzina tās dalībnieki – Roberts Andersons, Telia Company vecākais viceprezidents, Vladimirs Loginovs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs, Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland vecākais partneris, Raimonds Kulbergs, Funderful dibinātājs, Mikus Janvars, Porta Finance partneris, un Evija Miezīte, KPMG Baltics Konsultāciju nodaļas direktore.

Sabiedrībā attiecībā uz Lattelecom un LMT apvienošanu izskan bažas, ka tādējādi tiks izveidots Latvijas mērogiem liels uzņēmums, samazinoties konkurencei un pieaugot pakalpojumu cenām. Vai šīs bažas ir pamatotas?

R. Kulbergs: Pilnīgi noteikti.

Komentāri

Pievienot komentāru