Jaunākais izdevums

KS Baltijas dārzeņi izsludinājusi iepirkumus vairāku iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmuma iepriekš izsludinājis vienu iepirkumu vairāku iekārtu iegādei, taču nav saņemti piedāvājumi no piegādātājiem, un tagad izsludināti divi atsevišķi konkursi.

Kompānija vēlas iegādāties dārzeņu pirmapstrādes iekārtu - burkānu mizošanas un sagriešanas līniju. Paredzamā līgumcena iepirkumā ir 70 tūkstoši eiro.

Savukārt par 170 tūkstošiem eiro uzņēmums vēlas iegādāties burkānu salmiņu hidrogriešanas līniju.

Piedāvājumi pretendentiem jāiesniedz līdz 1.septembrim, bet iekārtas jāpiegādā līdz 30.decembrim. Iepirkumi tiek īstenoti ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vietējie dārzeņi poļu ražas ēnā

Raivis Bahšteins, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tonnu daudz, kvalitāte klibo – sausā un slapjā sezona ietekmējusi pašmāju dārzeņu ražu, bet tirgū valda lētās ārvalstu produkcijas ražotāju diktēti noteikumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažas kultūras auga izteikti slikti, piemēram, Ķīnas kāposti un zaļumi vasaras beigās, savukārt sakņu dārzeņi, vēlie ķirbji un kāposti ražojuši samērā labi, DB stāsta Latvijas lielākā dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs.

Mūsu audzētājiem par postu labu ražu piedzīvojuši poļu zemnieki, tāpēc dārzeņu cenas pašlaik ir šokējoši zemas. «Tās ir poļu zemnieku izmisuma radītas, jo, iespējams, ražu fiziski nav kur likt, vai arī viņiem ir bažas par tās glabāšanos. Daudzās pozīcijās esam spiesti pielāgoties šim cenu līmenim,» norāda J. Bušs. Viņš ilustrē: poļu kartupeļi ir par 6 centiem kilogramā, sīpoli – 7 centiem, kāposti – 5 centiem. «Pajautājiet jebkuram audzētājam – par šādu cenu dārzeņus izaudzēt nav iespējams, tāpēc man šīs cenas liekas neloģiskas. Acīmredzot, tās rodas no kādiem neloģiskiem gājieniem.» Vietējam zemniekam, kas atbrauc uz tirgu ar saviem dārzeņiem, ko vēlas pārdot par objektīvu cenu, tur nav vietas. Turklāt ievestie dārzeņi tiek uzdoti par Latvijā augušiem, pavisam izspiežot pašmāju zemniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dārzeņi kļuvuši lētāki, cenas tomēr augstākas nekā Viļņā un Tallinā

Sandra Dieziņa, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ļaunprātīgi nodedzina dārzeņu noliktavas vairāk nekā pusmiljona eiro vērtībā

Lelde Petrāne, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10. maijā Lēdmanes novadā uzņēmumam Lēdmanes lauki piederošajās dārzeņu noliktavās izcēlās plašs ugunsgrēks. Postošajā ugunsgrēkā pilnībā nodega divas dārzeņu noliktavas, kā arī saldēšanas iekārta un dārzeņu uzglabājamie konteineri 650 000 eiro vērtībā. Noliktavas ražas uzglabāšanai izmanto dārzeņu audzēšanas kooperatīva Baltijas dārzeņi biedri. Izmeklēšana vēl turpinās, taču, lai uzņēmums pagūtu sagatavoties rudens ražas novākšanas sezonai, If Apdrošināšana dārzeņu audzētājiem atlīdzinājusi zaudējumus, izmaksājot pēdējos trīs gados lielāko apdrošināšanas atlīdzību – 650 000 eiro.

2016. gada 10. maijā izcēlušos ugunsgrēku Lēdmanes pagastā ugunsdzēsēji dzēsa 11 stundas. Ieradušies notikuma vietā ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg divas lielas noliktavas 1250 un 600 kvadrātmetru platībā un starp tām novietotie konteineri 40 kvadrātmetru platībā.

«Uzsākot ugunsgrēka izcelšanās apstākļu izmeklēšanu, tika secināts, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Kaut arī vainīgās personas vēl nav atrastas, If Apdrošināšana, ievērojot noslēgto apdrošināšanas līgumu, jau ir atlīdzinājusi ugunsnelaimes radītos zaudējumus. Lai gan uzņēmumam nodarītie zaudējumi ir visai ievērojami, mēs atlīdzības izmaksu izskatījām pēc būtības un ātrā termiņā, izprotot uzņēmuma darbības specifiku: jau rudenī sākas jaunās dārzeņu ražas novākšana, un ir vajadzīgas noliktavas, kur šo ražu uzglabāt,» stāsta If Apdrošināšanas Īpašuma atlīdzību grupas vadītāja Una Vilgerte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts ar foto: Ierosināts «biešu karos» iejauktās SIA Jaunkrasts tiesiskās aizsardzības process

Kristīne Stepiņa, 20.02.2017

SIA Jaunkrasts valdes loceklis Gints Druseiks DB apgalvo, ka uzņēmums Nīderlandes kompānijai neko nav parādā un prasība ir saistīta ar ieilgušo strīdu starp uzņēmumu un kooperatīvo sabiedrību (KS) Baltijas Dārzeņi, kas esot ieinteresēta apgrūtināt SIA Jaunkrasts darbību un pārņemt to savā īpašumā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ierosināts «biešu karos» iejauktās SIA Jaunkrasts tiesiskās aizsardzības process, uzņēmums apņēmības pilns nepadoties un turpināt attīstību, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi SIA Jaunkrasts iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pieteikumu, uzņēmumam līdz 2. aprīlim ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo TAP plāns, liecina tiesas lēmums.

Savukārt janvāra beigās ierosināta maksātnespējas procesa lieta, ar pieteikumu tiesā vērsusies Nīderlandes Karalistes kapitālsabiedrība PeGe Handelsonderneming B.V. SIA Jaunkrasts valdes loceklis Gints Druseiks DB apgalvo, ka uzņēmums Nīderlandes kompānijai neko nav parādā un prasība ir saistīta ar ieilgušo strīdu starp uzņēmumu un kooperatīvo sabiedrību (KS) Baltijas Dārzeņi, kas esot ieinteresēta apgrūtināt SIA Jaunkrasts darbību un pārņemt to savā īpašumā. «Ja rūpnīca bankrotēs, KS Baltijas Dārzeņi varēs paturēt pamatlīdzekļus, pārņemt bankas saistības un turpināt rentablo biznesu,» viņš ir pārliecināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: No modes skatēm uz Rītausmas siltumnīcām

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KS Baltijas dārzeņi izsludinājusi vairākus konkursus iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 105 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties dārzeņu iepakošanas iekārtu. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 6.oktobrim.

Tāpat uzņēmums par 78 tūkstošiem eiro vēlas pirkt organiskā mēslojuma izkliedes un pārvadāšanas iekārtu.

Nupat noslēdzies arī uzņēmuma iepirkums par dārzeņu transportēšanas iekārtas – trīs elektrisku hidraulisku pašgājējratiņu iegādi.

Uzņēmums tos par 17,2 tūkstošiem eiro pirks no SIA A.M. Ozoli.

Kompānija izsludinājusi iepirkumu par dārzeņu pirmapstrādes telpu atjaunošanu. Paredzamā līgumcena ir 260 tūkstoši eiro un darbus plānots veikt līdz šā gada 10.decembrim.

2005. gada nogalē tika izveidota kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi, kas veic dārzeņu iepirkumu, konsultē audzētājus, plāno audzējamo kultūru apjomus un šķirnes. Patlaban tā apsaimnieko vairāk nekā 2500 ha lauksaimniecības zemes, gadā izaudzē 50000 tonnas produkcijas un nodrošina 380 darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Baltijas Dārzeņi par 200 tūkstošiem eiro automatizēs gurķu iepakošanas līniju

Žanete Hāka, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies KS "Baltijas Dārzeņi" izsludinātais iepirkums par gurķu iepakošanas līnijas automatizāciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums skaidro, ka iepirkuma mērķis ir veikt automatizētu uz paletēm novietotu kastu ar gurķiem depaletizāciju, gurķu pieņemšanu, izbēršanu, izretināšanu un vienlaicīgu padevi divām esošām gurķu iepakošanas iekārtām.

Konkursā tika saņemti četru pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta SIA "Peruza". Uzvarētāja piedāvātā līgumcena bez PVN ir 197,75 tūkstoši eiro. Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2020.gada 1.decembris.

KS "Baltijas dārzeņi" vēl nav iesniedzis 2019.gada darbības pārskatu. 2018.gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 22,377 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, apgrozījums pieauga par 237 tūkstošiem eiro. Uzņēmums gan 2018.gadu noslēdza ar 380,5 tūkstošu eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augsto izmaksu dēļ Latvijas rožu audzētājs pievēršas gurķiem

Sandra Dieziņa, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Viedoklis: Trīs jautājumi bez atbildēm

Mindaugs Snarskis, Fazer Latvija rīkotājdirektors, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā, piemērojot pazeminātu nodokļa likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, raisa vismaz trīs jautājumus: kādēļ izvēlētas tieši šīs pārtikas produktu grupas; vai Latvijā tiek piemērotas vienlīdzīgas konkurences pamatprincipi; cik godīga ir un bija šī lēmuma pamatojuma komunikācija?

Samazināto PVN likmi paredzēts piemērot tikai mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Pamatojums – samazināt šo produktu cenas, lai palielinātu to apjomu ikdienas uzturā, jo augļi un dārzeņi ir veselīgi. Nenoliedzami, taču tikpat veselīga, piemēram, ir arī auzu pārslu putra. Attiecīgi nevaru piekrist tam, ka lēmums rāda rūpes par veselīgu produktu patēriņu.

Mūsuprāt, valstī vajadzētu būt vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un vienādai attieksmei pret visiem pārtikas nozarē strādājošajiem. Nedrīkstētu pastāvēt konkrētu nozaru protekcija. Ilgtermiņā valsts interesēs ir veicināt, lai cilvēki izvēlas veselīgākus pārtikas produktus. Vienlīdzības zīmi starp visām valstīm nevar likt, bet kāpēc mēs nesekojam, piemēram, Somijai, kur samazināta PVN likme ir pārtikas produktiem, nevis izceltām produktu grupām?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājs «Rītausma» oktobrī pircējiem sāks piedāvāt tomātu sulu trīs litru iepakojumā, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rītausma» īpašniece Lāsma Bekina.

«Sākumā tomātu sulu testējām darbinieku vidū. Pārprodukcijas brīžos ne vienmēr visu bija iespējams realizēt, līdz ar to sākām izskatīt pārstrādes iespējas,» skaidro L. Bekina. Tomātu sulai būs pievienots neliels sāls daudzums garšas uzlabošanai, tā būs bez konservantiem.

Sulu sākotnēji plānots piedāvāt vietējiem Jēkabpils veikaliem, jo saražotais apmērs pagaidām nav tik liels, lai apmierinātu veikalu tīklu pieprasījumu. Taču nākotnē šāda iespēja tiks apsvērta. Sulas cenu veidos ražošanas un loģistikas izmaksas, bet L. Bekina konkrētu cenu vēl neatklāj.

SIA «Rītausma» īpašniece teic, ka no citiem tomātu sulas ražotājiem nebaidās, jo tirgū ir nepieciešama dažādība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā atklāta picērija Pizza Hut, trešdien informēja Kentucky Fried Chicken un Pizza Hut reģionālais vadītājs Baltijas valstīs Kārlis Zandersons.

Picērijas izveidē ieguldīti aptuveni 250 tūkstoši eiro.

K. Zandersons uzsvēra, ka, atverot Kentucky Fried Chicken, franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs Sigurdurs Arnars Sigurdsons sacīja, ka kopējais investīciju apmērs plānots miljons eiro. Kentucky Fried Chicken pirmā restorāna izveidē ieguldīti 250 tūkstoši eiro un arī Pizza Hut izveidē – tikpat, tādēļ pagaidām rezervē paliek pusmiljons eiro. Nākotnē paredzēts turpināt restorānu attīstību, taču sīkāku informāciju K. Zandersons neizpauda.

Pizza Hut galvenā iezīme ir picas, kas gatavotas pēc amerikāņu tradīcijām un ceptas īpašā pannā. Ņemot vērā franšīzes kompānijas nosacījumus, saldētā mīkla picas pamatnei tiek vesta no Francijas, savukārt dārzeņi – no Polijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības augļu un dārzeņu tirgus joprojām nav atguvies no Krievijas aizlieguma importēt ES lauksaimniecības produktus, kas stājās spēkā 2014.gada augustā, jaunākajā apskatā norāda Zemkopības ministrija.

Tas bija smags trieciens ES ražotājiem, jo 2013.gadā 30% no visiem ES eksportētajiem augļiem un dārzeņiem nonāca Krievijā.

Nelabvēlīgo klimatisko laika apstākļu dēļ, kas piemeklēja Polijas augļu un dārzeņu ražotājus 2015.gada vasarā, augļu un dārzeņu cenas pašlaik joprojām ir augstākas nekā iepriekšējā sezonā. Vairākus mēnešus tirgū ir neraksturīga situācija, kad Latvijas ražotāju dārzeņu cenas ir zemākas nekā Polijas, tas nodrošina lielāku konkurētspēju tirgū Latvijas ražotājiem.

Spānijā un Itālijā 2016.gada janvāris bija ar neraksturīgi silts, tādēļ dārzeņi nogatavojās ātrāk un lielākos apjomos. Tādejādi dārzeņu piedāvājums tirgū ES dienvidu daļā krietni pārsniedz pieprasījumu. Spānijas un Itālijas ražotāji, tirgus līdzsvarošanas nolūkos ir īstenojuši krīzes pasākumus - produktu nenovākšanu un produktu izņemšanu no tirgus, informē ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO, VIDEO: SIA Mārupes Siltumnīcas izmēģina tumšo tomātu audzēšanu

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veselīgo mij ar garšīgo

Ilze Žaime, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šogad raža novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā.

Z/s Kliģēni sākuši jaunās gurķu ražas novākšanu.

Z/s Kliģēni vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis pastāstīja, ka gurķus saimniecībā audzē viena hektāra platībā. Pirmā gurķu raža šogad novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā, jo gurķu stādi tika iedēstīti divas nedēļas ātrāk – 29. februārī. Stādi tiek iepirkti Somijā, kur tos izaudzē no z/s Kliģēni sēklām.

Pašlaik katru dienu tiek novākta viena tonna gurķu, šonedēļ kopumā tiks novāktas piecas līdz sešas tonnas jaunās ražas. R. Reķis stāsta, ka sezonai uzņemot apgriezienus katru dienu tiks novākta 1,5 – 2,5 tonnas gurķu.

Izaudzētais tiek realizēts Cēsīs, Solo veikalu tīklā, top! veikalu tīklā un, pateicoties darbībai kooperatīvā Baltijas dārzeņi, tos varēs iegādāties arī Rimi un Maxima veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais rožu audzētājs SIA Ar B Agro nule kā novācis pirmo zemeņu ražu.

Kā liecina saimniecības ieraksts Facebook lapā, ar rītdienu zemenes būs pieejamas Ar B Agro audzētavā Sēmes pagasta Rožulejās, bet interesentiem pirms tam vajadzētu pieteikties pa telefonu. Pirmo zemeņu cena – 15 eiro/kg. Zemenes tiek audzētas siltumnīcā, un to kopējā platība ir 800 kvadrātmetri.

Db.lv jau ziņoja, ka Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi. Ar B Agro direktore Eva Bumbiere iepriekš pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem - lēto ziedu imports ietekmē vietējos ziedu audzētājus un bija jādomā, kā dažādot biznesu. Zemenes šogad tiek audzētas pirmoreiz eksperimentālā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rimi Latvia vadītājs: Lidl piedāvājumam Latvijas tirgū atradīsies pietiekami daudz pircēju

LETA, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas zemo cenu veikalu tīkla Lidl piedāvājumam Latvijas tirgū atradīsies pietiekami daudz pircēju, intervijā aģentūrai LETA atzina mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Komentējot to, kā Lidl ienākšana Latvijas tirgū ietekmēs konkurenci mazumtirdzniecībā gan Latvijā, gan Baltijā, Turlais sacīja, ka, runājot par konkurenci Baltijas valstīs, katrai no tām ir sava specifika un atšķirība. «Jā, mēs zinām, ka Lidl ir ienācis Lietuvā un ir mainījis tendences tirgū. Esam redzējuši rindas pie šiem veikaliem, un pieļauju, ka arī Latvijā būs pietiekami daudz cilvēku, kas gribēs iepirkties Lidl. Tur būs savs piedāvājums. Neesmu drošs, vai tās ir labas ziņas vietējiem ražotājiem,» sacīja Turlais.

Viņš skaidroja, ka, vērtējot citu valstu pieredzi, viņu māc šaubas, ka lielākā daļa produktu būs Latvijā ražoti. «Tas ir koks ar diviem galiem. Protams, ka ir ļoti labi, ja mūsu pircējiem ir pieejamas zemākas cenas preces un cita koncepta veikali. Konkurence - tas jau ir tikai labāk patērētājiem. Tomēr Latvijas ražotāju produkcijas īpatsvars Lidl veikalos šajā gadījumā ir tāds aktuāls jautājums,» uzsvēra Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies KS Baltijas Dārzeņi izsludinātais dārzeņu sējmašīnas iepirkums, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu pieteikumi un par uzvarētāju atzīta SIA Agrimatco Latvia.

Piegādātāja piedāvātā līgumcena ir 35,4 tūkstoši eiro.

Kā liecina detalizēta specifikācija, uzņēmums iegādāsies dārzeņu sējmašīnu burkānu sēšanai.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums un saldējuma ražotājs Food Union parakstījis vienošanos, lai iegādātos Rumānijas otro lielāko saldējuma ražošanas kompāniju Alpin57Lux, tādējādi paplašinot savu darbību Centrālaustrumu Eiropā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ar šo darījumu Food Union valstis savai ražošanas un tirdzniecības ģeogrāfijai līdztekus Baltijas reģionam, Ziemeļvalstīm, NVS un Tālajiem Austrumiem pievieno arī Eiropas Centrālaustrumu valstis.

Šobrīd Food Union grupā jau ietilpst septiņi uzņēmumi – Rīgas piena kombināts, Rīgas Piensaimnieks un Valmieras piens Latvijā, Premia Igaunijā, Premier Is Dānijā, Isbjørn Is Norvēģijā un Alpin57Lux Rumānijā.

«Mani patīkami pārsteidz modernās tehnoloģijas un infrastruktūra, kā arī produktu portfelis, kāds ir Alpin57Lux rīcībā. Tas ir labi pārvaldīts bizness, ko vada spēcīga ģimene un profesionāļu komanda.. Mūsu pieredze piena pārstrādes un saldējumu biznesā, kā arī reģionālā pozicionēšana palīdzēs nodrošināt turpmāku Alpin57Lux labklājību,» norāda Food Union dibinātājs un īpašnieks Andrejs Beshmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pagājušā gadā samazināto PVN likmi pašmāju dārzeņiem, daudzi augļi un dārzeņi šobrīd nav lētāki kā citās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Investēs 3,3 miljonus eiro PROMO Cash&Carry veikala izveidē Liepājā

Zane Atlāce - Bistere, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Distribūcijas un vairumtirdzniecības uzņēmums Sanitex šonedēļ uzsāk specializētā veikala PROMO Cash&Carry būvniecību Liepājā, Parka ielā 11. Šis būs jau piektais šāda tipa veikals PROMO Cash&Carry tirdzniecības tīklā un vienīgais Kurzemes reģionā.

Līdz ar veikala atklāšanu, kas paredzēta 2017. gada pavasarī, Liepājas pilsētā tiks nodrošinātas aptuveni 35 jaunas darba vietas, stāsta SIA Sanitex valdes loceklis Kārlis Ābele. Veikala izveidē plānots ieguldīt 3.3milj. eiro, piebilst PROMO Cash&Carry mārketinga vadītāja Irina Cvetkova.

Vairāk nekā 3000 kvadrātmetru lielajā tirdzniecības zālē tiks izvietotas aptuveni 12 000 dažādas preces – pārtikas preces, atdzesēti un saldēti produkti, augļi, dārzeņi, dzērieni, profesionālā ķīmija, trauki, dzīvnieku barība, plašs vīna un stipro alkoholisko dzērienu klāsts, kā arī Premium klases produkti, kā piemēram, dažādu valstu garšvielas, eksotisko dzīvnieku gaļas produkti, saldēti konditorejas izstrādājumi, arī bezglutēna, vairāk kā 100 craft alus veidi no visas pasaulēs un daudzas citas preces pilnam biznesa nodrošinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mārupes Siltumnīcas, ieguldot 707 tūkstošus eiro, modernizē ražošanu

Žanete Hāka, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mārupes Siltumnīcas» saņēmusi bankas Citadele finansējumu 707 tūkstošu eiro apmērā, ko uzņēmums plāno ieguldīt dārzeņu ražošanas infrastruktūras modernizēšanā un jaunu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanā.

Lai dārzeņiem augšanas procesā labāk nodrošinātu tīra ūdens apgādi, siltumu un gaismu, uzņēmums «Mārupes Siltumnīcas» modernizēs ražošanas infrastruktūru. Audzēšanas procesam nepieciešamo ūdens daudzumu nodrošinās, izveidojot divus jaunus ūdens urbumus un uzstādot ūdens attīrīšanas sistēmas.

Savukārt nepieciešamā siltuma un ogļskābās gāzes ražošanai uzstādīs koģenerācijas iekārtu ar nepieciešamo infrastruktūru. Kristīne Brunovska, SIA «Mārupes Siltumnīcas» līdzīpašniece: «Pēdējos divos gados uzņēmums nav veicis būtiskas investīcijas vai ieviesis jaunumus, tāpēc šogad plānojam gan maksimāli izmantot jau esošās iespējas, gan arī ieviest jaunas produkcijas audzēšanas tehnoloģijas. Investīcijas nodrošinās dārzeņu audzēšanai labvēlīgākus apstākļus, kā arī samazinās riskus, kas saistīti ar audzēšanai būtisku resursu, piemēram, tīra ūdens, siltuma un gaismas nepieciešamību. Šis ir kārtējais solis ceļā uz pilnīgu ražošanas procesa modernizāciju, bet darāmā vēl ir daudz – vēl ir ko uzlabot.»

Komentāri

Pievienot komentāru