Jaunākais izdevums

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Vidēji 73% uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā prognozē 8–14 procentpunktu apgrozījuma pieaugumu šajā gadā salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu. Apgrozījuma apjoma samazināšanās prognozes Igaunijā sarukušas par 11 procentpunktiem, Latvijā – par 15 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2015. gadu. Tas atbilst arī eksporta prognozēm: 98% Igaunijas, 96% Latvijas un 100% Lietuvas uzņēmumu prognozē eksporta pieaugumu vai tā saglabāšanos līdzšinējā līmenī – Lietuvā vairāk nekā puse uzņēmumu paredz eksporta pieaugumu.

Latvijā 48% un Lietuvā 49% aptaujāto uzņēmumu prognozē nepieciešamību pēc papildu personālresursiem. Šeit visvairāk izceļas Lietuva ar 16 procentpunktu atšķirību salīdzinājumā ar 2016. gadu. Speciālistu pieejamība, ņemot vērā šo trīs valstu uzņēmumu atrašanās vietas nosacījumus, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ieguvusi zemāku vērtējumu. Tā ir tendence, uz kuru ir jāreaģē, lai novērstu problēmas.

Uzņēmēju noskaņojums ir īpaši labvēlīgs attiecībā uz investīciju plāniem, kas liecina par optimistisku skatu nākotnē. Latvijā 44% vēlas investēt vairāk, 2016. gada aptaujā tie bija 35% (2015. g. – 31%). Lietuvā gandrīz puse (49%) aptaujāto vēlas investēt vairāk (2016. g. – 40%). Igaunijā šis rādītājs ir nedaudz zemāks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vietējo uzņēmumu paraugam seko arī ārvalstu investori – aprīlī Vācijas uzņēmums HELLA, vadošais piegādātājs automobiļu ražošanas nozarē, paziņoja par jaunas elektronisko mezglu rūpnīcas izveidi Lietuvā. Rūpnīcas izveides pirmajā solī ieguldījumu summa mērāma 30 miljonu eiro apmērā, un tās darbību ir paredzēts uzsākt nākamā gada vidū. Rūpnīcā paredzēts sākotnēji nodrošināt 250 darba vietas. 2016. gadā Vācijas uzņēmumu tiešo investīciju īpatsvars Lietuvā veidoja 10,1 procentus, Latvijā – 4,33 procentus un Igaunijā – 1,4 procentus.

Ražošanas digitalizāciju (Industrija 4.0) par būtisku uzskata katrs otrais aptaujātais uzņēmums, ieguldījumus veiktu no 71% (Lietuva) līdz 87% (Igaunija).

Lai arī Igaunijā ir pasliktinājies tautsaimniecības politikas prognozējamības, darbaspēka izmaksu un nodokļu sloga vērtējums, tomēr lielākā daļa rādītāju pārsniedz Centrāleiropas un Austrumeiropas vidējos rādītājus. Iemesls piesardzīgajām prognozēm varētu būt valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu. Igaunija, kas līdz šim izcēlās ar caurskatāmu un uzņēmējdarbībai draudzīgu nodokļu sistēmu, varētu zaudēt dinamismu.

Latvijā korupcijas un noziedzības apkarošanas vērtējums ar 3,69 punktiem ir visnelabvēlīgākais, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas šogad ir pasliktinājies. Pasliktinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir arī vērtējums attiecībā uz valsts pārvaldi un speciālistu pieejamību. Labvēlīgāku vērtējumu ir ieguvusi caurredzamība publisko iepirkumu procedūrā, darba ņēmēju produktivitāte un motivācija un it īpaši – vietējo piegādātāju kvalitāte un pieejamība.

Lietuvā novērojama pozitīva aina, jo daudzi faktori uzņēmēju izpratnē ir uzlabojušies. Tas varētu būt saistīts ar jauno valdību un tās reformu politiku. Caurredzamība publisko iepirkumu procedūrā, korupcijas un noziedzības apkarošana, kā arī darbaspēka izmaksas un akadēmiskā izglītība ieguvusi zemāku vērtējumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pozitīvāku vērtējumu ieguvusi piekļuve publiskajiem atbalsta pasākumiem un vietējo piegādātāju kvalitāte.

Profesionālās izglītības sistēma visās trīs valstīs caurmērā atrodas virs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidējā vērtējuma (3,35), taču to vēl varētu pilnveidot. Krietni virs 85% (Latvijā – 91%) aptaujāto uzskata, ka praktiskajai apmācībai profesionālajā izglītībā ir jāatvēl vairāk laika. Vairums aptaujāto uzskata, ka – pēc Vācijas profesionālās izglītības sistēmas parauga – 70% laika ir jāvelta mācībām uzņēmumos un 30% – teorētiskajai apmācībai. Te varētu palīdzēt VETnet projekts, ko Latvijā VFR Izglītības un zinātnes ministrijas (BMBF) uzdevumā īsteno Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera. VETnet mērķis ir ieviest duālās izglītības elementus pēc Vācijas profesionālās izglītības sistēmas parauga šo valstu profesionālās izglītības sistēmā. AHK plāno šīs aktivitātes izvērst arī Lietuvā un Igaunijā.

Ikgadējā AHK aptauja Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir daļa no starptautiskās konjunktūras aptaujas, ko Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs īsteno Vācijas ārējās tirdzniecības kameras. Aptauja tiek veikta Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Igaunijā, Horvātijā, Kosovā, Latvijā, Lietuvā, Maķedonijā, Polijā, Rumānijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā un Ungārijā laika posmā no 2017. gada 1. februāra līdz 2017. gada 1. martam. Šajās valstīs tiek izteikts vērtējums par ekonomisko situāciju attiecīgajā valstī, kā arī savstarpējs vērtējums attiecībā uz investīciju vides kritērijiem, salīdzinot tos starptautiskā kontekstā. Kopā aptaujā piedalījās 1734 uzņēmumi, no kuriem 170 pārstāvēja Baltijas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgū prognozē investīcijas viena miljarda eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs noslēgto investīciju darījumu kopējā vērtība sasniedza 810 miljonus eiro, liecina starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Newsec apskats Baltic Investment Outlook, 2019.

Lielāko darījumu daļu veido augstas klases birojiem un tirdzniecībai paredzēts nekustamais īpašums, palielinās globālā tirgus spēlētāju investīcijas,

Newsec vadītājs Latvijā Ģirts Grīnbergs uzsver, ka šobrīd tirgus dalībnieku un investoru uzticība Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgum ir augsta un nosacīti pielīdzināma Skandināvijas tirgiem. Eksperts piebilst, ka reģiona pievilcību palielina arī vietējo investoru aktivitāte, kas pēdējos dažos gados stimulē investīciju tirgus likviditāti. Baltijas valstu komerciālā nekustamā īpašuma tirgus potenciāls, vērtējot jau radītos un radāmos jaunos nekustamā īpašuma investīciju produktus un vietējā kapitāla aktivitāti, ir vismaz 2 miljardi eiro gadā, bet lielāka tirgus likviditāte ir būtisks nosacījums, lai pievienotos ārvalstu lielie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropā līdz gadsimta beigām ievērojami biežāk būs novērojami sausuma periodi, ja netiks samazināta siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija, secināts jaunā pētījumā.

Vācijas Helmholca vides pētniecības centra komandas vadītajā pētījumā, kurā piedalījās arī zinātnieki no Čehijas, tika analizēts 2018. un 2019.gads, kad tika piedzīvoti netipiski sausuma periodi, un ņemti vērā globālie klimata dati par pēdējiem 250 gadiem.

Rezultāti, kas publicēti žurnālā "Scientific Reports", liecina, ka kopš 1766.gada Centrāleiropā nav pieredzēti divi secīgi gadi ar tik lielu sausumu vasarā. Sausums skāra vairāk nekā 50% reģiona.

Sliktākajā scenārijā, ja siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija sasniegs augstāko līmeni, Centrāleiropā šādi secīgi sausuma periodi vasarās līdz gadsimta beigām pieaugs septiņas reizes, prognozē zinātnieki. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ko skāris sausums, tādā gadījumā pieaugtu par vairāk nekā 40 miljoniem hektāru, uzskata zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rasas un Raita Šmitu instalācija Purva radio izstādē Kanādā

Lelde Petrāne, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu tirgū ienākusi jauna nekustamo īpašumu kompānija VIG FUND a.s., Vienna Insurance Group (VIG), kas decembra nogalē iegādājusies daļu no Baltic RE Group īpašumiem - trīs biroju ēkas Rīgā.

VIG FUND īpašumā nonākušas trīs ēkas - Kaļķu ielā 12 un 15, kā arī Brīvības bulvārī 21. Pārdevēja intereses darījuma pārrunās pārstāvēja Colliers Baltics investīciju komanda, bet juridisko palīdzību pircējam sniedza Ellex Klavins, pārdevējam - Ecovis Convents.

"Baltijas RE Group īstenotā portfeļa pārveidošana liecina par to, ka vēsturiskas ēkas var veiksmīgi komercializēt, radot vērtību to īpašniekiem un izraisot profesionālu investoru interesi. Priecājamies par jaunā investora - VIG FUND - ienākšanu Baltijas nekustamo īpašumu tirgū, turklāt ar tik vērienīgu darījumu," komentē Anžela Kolesņikova, Colliers Baltics investīciju departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija joprojām dominē jaunuzņēmumu investīciju ziņā, tomēr Lietuva ir saglabājusi labu izaugsmes tempu un sasniegusi augstāku investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Latvijai šogad ir viszemākie investīciju vides rādītāji Baltijā, tomēr attiecībā uz lielākiem investīciju darījumiem var redzēt augšupejošu aktivitāti, kas saistāma arī ar nesenajiem "Giraffe360" un "Mintos" investīciju darījumiem. Tā liecina tikko iznākušais Baltijas jaunuzņēmumu vides pārskats, ko veido "Startup Wise Guys" akselerators un "EIT Digital".

Baltijas pārskatā iekļauti svarīgākie jaunuzņēmumu vides rādītāji, kā arī padziļināti pētījumi par dažādību, pandēmijas ietekmi uz investīcijām un jaunuzņēmumiem, situāciju startup vīzu izsniegšanā un arī ekosistēmas viedokli par to, kas sagaidāms nākotnē.

Galvenie pārskata novērojumi par Latviju ir šādi: Latvijai kopumā šobrīd ir ļoti kluss jaunuzņēmumu investīciju posms, visvairāk darījumu notiek agrīnā, pirms-sēklas stadijā, ko varētu saistīt ar akseleratoru un biznesa eņģeļu aktivitāti; Latvijas biznesa eņģeļu asociācija ir skaita ziņā mazākā Baltijā, toties vidējais investīcijas apjoms vienā jaunuzņēmumā ir būtiski augstāks nekā kaimiņos - 70.000 eiro; Latvijas jaunuzņēmumi ir visvairāk pārstāvēti Ilgtspējas un medicīnas tehnoloģiju jomā, kā arī - robotikas un ierīču ražotāju jomā, tā liecina 150 izcelto Baltijas jaunuzņēmumu saraksts, kas veidots kopā ar ekspertiem un Crunchbase datu bāzi; Latvijā ir zemākais sieviešu īpatsvars jaunuzņēmumu dibinātāju vidū - 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo ekonomikas līderu viedokļus, parāda, ka investoru vērtējumā Rīga ierindojas 35. vietā pēc pievilcības ārvalstu investīcijām tuvāko trīs gadu laikā.

Investīcijām vēlamākā pilsēta Eiropā ir Londona, kurai seko Stokholma, Frankfurte, Brisele, Parīze, Amsterdama, Roterdama, Berlīne un Glāzgova, bet pirmo desmitnieku noslēdz Milāna.

Rīga 35. vietu dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu, bet Rīgai vistuvāk priekšā ir Valensija, Hamburga un Bukareste. Tallina pievilcīgāko četrdesmit Eiropas pilsētu lokā šogad nav minēta.

“Mūsu pētījums parāda, ka Rīga ir pamanāma investoru nākotnes ieguldījumu kartē un konkurē ar citām lielām un nozīmīgām Eiropas pilsētām. Galvenais, kas mums jāņem vērā sacensībā par investīcijām, ir tehnoloģiju prasmju veicināšana, jo tieši to kā kritisku elementu investīciju vietas izvēlē pētījumā norādīja 92% investoru. Šim faktoram seko inovāciju attīstības līmenis un kopējā digitālo pakalpojumu vide un tehnoloģiju izplatība sabiedrībā,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investoru pieprasījums pēc Altum zaļajām obligācijām 6,5 reizes pārsniedz emitēto apjomu

Žanete Hāka, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kurai starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir piešķīrusi kredītreitingu Baa1, ir emitējusi savas pirmās zaļās obligācijas, kļūstot par pirmo Centrālās un Austrumeiropas nacionālo valstu attīstības institūciju, kas izlaidusi zaļās obligācijas, informē Altum.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori par šo emisiju izrādīja būtisku interesi, un parakstītais apjoms 6,5 reizes pārsniedza emitēto apjomu.

Šā gada 10. oktobrī Altum emitēja zaļās obligācijas par kopējo summu 20 miljoni EUR ar dzēšanas termiņu 2024. gada 17. oktobrī, fiksēto gada procentu likmi (kuponu) – 1,3%, ienesīgumu – 1,367%. Obligāciju kopējais pieprasījums 6,5 reizes pārsniedza plānoto emisijas apjomu. Obligācijas iegādājās 24 investori: aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā (43,5%), Lietuvā (31%), Igaunijā (19%), Zviedrijā un Vācijā (6,5%). Obigācijas tiks kotētas biržā Nasdaq Riga.

Ieņēmumi no obligāciju emisijas tiks izmantoti dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Tas būtiski paplašinās Latvijā pieejamo finanšu atbalstu videi draudzīgu projektu ieviešanai un vides ilgtspējas uzlabošanai. Obligāciju finansējums būs pieejams projektiem šādās jomās: energoefektivitāte centralizētu apkures sistēmu, enerģijas atgūšanas, enerģijas patēriņa samazināšanas jomā, energoefektīvās ēkas, atjaunojamo energoresursu ieguve no vēja, saules un biomasas, «zaļās» ēkas un ilgtspējīgs transports, tostarp energoservisa kompānijām (ESKO), kas darbojas uzņēmumu apkalpošanas sektorā šajās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Demogrāfiskās problēmas - ēnas faktors nekustamā īpašuma tirgus attīstībai Baltijas valstīs

Luminor ekonomiste Jekaterina Rojaka, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pirms simts gadiem Marks Tvens teica: «Pērciet zemi, jo to vairs neražo!» Un šķiet, ka kopš tā laika nekas daudz nav mainījies — investoru interese par šo reto produktu pēdējā laikā ir ievērojami paaugstinājusies.

Vai Baltijas valstis varētu piedzīvot vēl vienu nekustamā īpašuma tirgus uzplaukumu un cik ilgi tas varētu turpināties? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums rūpīgāk jāaplūko galvenie aspekti, kas palīdz veidot nekustamo īpašumu prognozes šim reģionam: makroekonomiskā vide, finanšu tirgi un demogrāfija.

10 gadus pēc pasaules lielākās ekonomiskās krīzes globālās ekonomikas izredzes joprojām uzlabojas. Neraugoties uz politisko risku saasināšanos visā pasaulē, nestabilitāte finanšu tirgos ir mazinājusies un ir novērojams kāpums gan attīstīto valstu, gan jaunattīstības valstu ekonomikās. Pateicoties jaunām ES investīcijām, eksporta palielinājumam un elastīgam iekšzemes patēriņam, Baltijas valstu ekonomikas uzrāda spēcīgus attīstības rādītājus, tādējādi pārspējot daudzas citas ES valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori nosauc labākos un sliktākos politikas veidotāju lēmumus pēdējo 5 gadu laikā

Db.lv, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veidotajā jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā investori tika aicināti nosaukt pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli «vislabākie lēmumi» vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu, informē FICIL.

Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama «kaut kāda kustība», nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru