Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.
Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.
Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.
«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»
Vidēji 73% uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā prognozē 8–14 procentpunktu apgrozījuma pieaugumu šajā gadā salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu. Apgrozījuma apjoma samazināšanās prognozes Igaunijā sarukušas par 11 procentpunktiem, Latvijā – par 15 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2015. gadu. Tas atbilst arī eksporta prognozēm: 98% Igaunijas, 96% Latvijas un 100% Lietuvas uzņēmumu prognozē eksporta pieaugumu vai tā saglabāšanos līdzšinējā līmenī – Lietuvā vairāk nekā puse uzņēmumu paredz eksporta pieaugumu.
Latvijā 48% un Lietuvā 49% aptaujāto uzņēmumu prognozē nepieciešamību pēc papildu personālresursiem. Šeit visvairāk izceļas Lietuva ar 16 procentpunktu atšķirību salīdzinājumā ar 2016. gadu. Speciālistu pieejamība, ņemot vērā šo trīs valstu uzņēmumu atrašanās vietas nosacījumus, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ieguvusi zemāku vērtējumu. Tā ir tendence, uz kuru ir jāreaģē, lai novērstu problēmas.
Uzņēmēju noskaņojums ir īpaši labvēlīgs attiecībā uz investīciju plāniem, kas liecina par optimistisku skatu nākotnē. Latvijā 44% vēlas investēt vairāk, 2016. gada aptaujā tie bija 35% (2015. g. – 31%). Lietuvā gandrīz puse (49%) aptaujāto vēlas investēt vairāk (2016. g. – 40%). Igaunijā šis rādītājs ir nedaudz zemāks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vietējo uzņēmumu paraugam seko arī ārvalstu investori – aprīlī Vācijas uzņēmums HELLA, vadošais piegādātājs automobiļu ražošanas nozarē, paziņoja par jaunas elektronisko mezglu rūpnīcas izveidi Lietuvā. Rūpnīcas izveides pirmajā solī ieguldījumu summa mērāma 30 miljonu eiro apmērā, un tās darbību ir paredzēts uzsākt nākamā gada vidū. Rūpnīcā paredzēts sākotnēji nodrošināt 250 darba vietas. 2016. gadā Vācijas uzņēmumu tiešo investīciju īpatsvars Lietuvā veidoja 10,1 procentus, Latvijā – 4,33 procentus un Igaunijā – 1,4 procentus.
Ražošanas digitalizāciju (Industrija 4.0) par būtisku uzskata katrs otrais aptaujātais uzņēmums, ieguldījumus veiktu no 71% (Lietuva) līdz 87% (Igaunija).
Lai arī Igaunijā ir pasliktinājies tautsaimniecības politikas prognozējamības, darbaspēka izmaksu un nodokļu sloga vērtējums, tomēr lielākā daļa rādītāju pārsniedz Centrāleiropas un Austrumeiropas vidējos rādītājus. Iemesls piesardzīgajām prognozēm varētu būt valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu. Igaunija, kas līdz šim izcēlās ar caurskatāmu un uzņēmējdarbībai draudzīgu nodokļu sistēmu, varētu zaudēt dinamismu.
Latvijā korupcijas un noziedzības apkarošanas vērtējums ar 3,69 punktiem ir visnelabvēlīgākais, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas šogad ir pasliktinājies. Pasliktinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir arī vērtējums attiecībā uz valsts pārvaldi un speciālistu pieejamību. Labvēlīgāku vērtējumu ir ieguvusi caurredzamība publisko iepirkumu procedūrā, darba ņēmēju produktivitāte un motivācija un it īpaši – vietējo piegādātāju kvalitāte un pieejamība.
Lietuvā novērojama pozitīva aina, jo daudzi faktori uzņēmēju izpratnē ir uzlabojušies. Tas varētu būt saistīts ar jauno valdību un tās reformu politiku. Caurredzamība publisko iepirkumu procedūrā, korupcijas un noziedzības apkarošana, kā arī darbaspēka izmaksas un akadēmiskā izglītība ieguvusi zemāku vērtējumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pozitīvāku vērtējumu ieguvusi piekļuve publiskajiem atbalsta pasākumiem un vietējo piegādātāju kvalitāte.
Profesionālās izglītības sistēma visās trīs valstīs caurmērā atrodas virs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidējā vērtējuma (3,35), taču to vēl varētu pilnveidot. Krietni virs 85% (Latvijā – 91%) aptaujāto uzskata, ka praktiskajai apmācībai profesionālajā izglītībā ir jāatvēl vairāk laika. Vairums aptaujāto uzskata, ka – pēc Vācijas profesionālās izglītības sistēmas parauga – 70% laika ir jāvelta mācībām uzņēmumos un 30% – teorētiskajai apmācībai. Te varētu palīdzēt VETnet projekts, ko Latvijā VFR Izglītības un zinātnes ministrijas (BMBF) uzdevumā īsteno Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera. VETnet mērķis ir ieviest duālās izglītības elementus pēc Vācijas profesionālās izglītības sistēmas parauga šo valstu profesionālās izglītības sistēmā. AHK plāno šīs aktivitātes izvērst arī Lietuvā un Igaunijā.
Ikgadējā AHK aptauja Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir daļa no starptautiskās konjunktūras aptaujas, ko Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs īsteno Vācijas ārējās tirdzniecības kameras. Aptauja tiek veikta Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Igaunijā, Horvātijā, Kosovā, Latvijā, Lietuvā, Maķedonijā, Polijā, Rumānijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā un Ungārijā laika posmā no 2017. gada 1. februāra līdz 2017. gada 1. martam. Šajās valstīs tiek izteikts vērtējums par ekonomisko situāciju attiecīgajā valstī, kā arī savstarpējs vērtējums attiecībā uz investīciju vides kritērijiem, salīdzinot tos starptautiskā kontekstā. Kopā aptaujā piedalījās 1734 uzņēmumi, no kuriem 170 pārstāvēja Baltijas valstis.
