Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Šobrīd milzīga neskaidrība saistās ne tikai ar koronavīrusa panikas izplatību. Tiek saņemti arvien jauni paziņojumi par notiekošo melnā zelta tirgū, kas šodien norāvuši stopkrānu otrdienas naftas cenas atgūšanas procesam.

Pēdējās dienās kļuvis skaidrs, ka ietekmīgākie pasaules naftas ieguvēji šo resursu nu pumpēs tik daudz, cik vien tie spēj. Būtībā karš nu ir par tirgus daļu, un vismaz šobrīd daudzi prognozē, ka tas līdz kāda nozīmīga melnā zelta ieguvēja kapitulācijai turpināsies visai ilgi. Būtībā jautājums ir, kuram melnā zelta ieguvējam pirmajam iztecēs rezerves. Tāpat nav izslēgts, ka zemās cenas kādā brīdī iekodīs ASV slānekļa naftas ražotājiem (ASV galu galā pēdējos gados kļuvis par pasaulē lielāko naftas ieguvēju), daudziem no kuriem ir visai lielas parādsaistības, liecina pieejamā informācija.

Citiem vārdiem sakot - laipni lūgti brīvajā tirgū!

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Esot spēcīgākai pārliecībai par pasaules ekonomikas izaugsmi, izejvielu tirgus analītiķi turpina paaugstināt savas melnā zelta cenas nākotnes prognozes.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vidējā cena šogad tiek paredzēta pie 62 ASV dolāru par barelu atzīmes, liecina The Wall Street Journal pagājušā mēneša beigās veiktās 15 Volstrītas investīciju banku aptaujas rezultāti. Šī melnā zelta cenu prognoze tiek paaugstināta jau piecus mēnešus pēc kārtas, un šis paredzējums ir par vienu ASV dolāru augstāks nekā vēl mēnesi iepriekš. Šīs nedēļas sākumā Brent nākamā mēneša piegāžu kontakta cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 65 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt vidējā ASV vieglās jēlnaftas (West Texas Intermediate) cena šogad tiek paredzēta pie 58 ASV dolāru par barelu atzīmes. Gandrīz identisku bildi atklājuši arī līdzīgas Thomson Reuters veiktās 37 ekonomistu aptaujas rezultāti. Tajā tiek lēsts, ka vidējā Brent cena šogad atradīsies pie 63 ASV dolāru par barelu atzīmes. Tas ir aptuveni par 60 ASV dolāra centiem vairāk, nekā tika pareģots vēl pirms mēneša.

«Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,» to intervijā DB saka bijušais SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš

Fragments no intervijas:

Kas ir mainījies kopš šī laika, kad sniedzāt liecības par iespējamajām nelikumībām Latvijas Krājbankas administratora darbībā, un kādēļ izlēmāt par to runāt publiski?

Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāzina par jebkurām darbībām, kas nav likumīgas un var ietekmēt nodokļu maksātāju maciņus. Manā uztverē maksātnespējas procesos nav pieļaujama tādu administratoru darbība, kuru reputācija ir apšaubāma. Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā jau ir vairāki kriminālprocesi, kas ir tieši saistīti ar administratora rīcību, ir lietderīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Ceru, ka tas mudinās tās personas, kurām ir tiesības lemt par administratora rīcību un darbību, izvērtēt, vai šāda negodīga administratora atrašanās amatos vispār ir pieļaujama. Pašlaik jau ir divi kriminālprocesi. Vienā kriminālprocesā ir runa par 160 tūkst. izkrāpšanu no Krājbankas. Šajā procesā jau ir trīs aizdomās turamās personas – Una Petrauska, Jānis Bankovs un es. Visām personām ir noteikti drošības līdzekļi. Tie gan nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Spriežot pēc publiskās informācijas, Unai Petrauskai ir noteikti drošības līdzekļi, kas varētu ietekmēt viņas advokatūras darbību. Tāpat U. Petrauskai šobrīd ir noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedz viņai darboties Latvijas Krājbankas vārdā. Otrs process ir daudz nopietnāks, tas ir par krāpšanu 75 milj. eiro apmērā un ir saistīts ar Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībām ar airBaltic prasījuma tiesībām. Atslēgas figūras šajā procesā ir KPMG pārstāvji Una Petrauska, Jānis Ozoliņš un airBaltic vadītājs Martins Gauss. Protams, ka ir iesaistītas arī daudz citas personas. Uzskatu, ka ir nepieļaujami, ka negodīgas personas joprojām ir amatos un joprojām darbojas ar lieliem finanšu līdzekļiem. Ja pastāv jebkuras nopietnas šaubas par personu godprātību, tad minimums uz izmeklēšanas laiku tās ir jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Nesaprotu, kāpēc Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija ir «pieāķējusies» pie viena administratora un neveic viņa atcelšanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma.

«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā ziņa Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā portālā. Varat iedomāties, cik jaudīgs ir ABLV banku sagrābt gribētāju lobijs, ja sabiedriskais medijs kā pirmo ziņu publicē anonīmu juristu «bažas» par to, ka uzņēmumu varētu likvidēt pašu bankas īpašnieku izvēlēts likvidators, nevis kāds, kuru ieceļ no malas.

Domājiet paši, vai nav dīvaini, ka sabiedriskais medijs, kurš pavisam nesen vēl aktīvi cīnījās pret maksātnespējas administratoru patvaļu un atmaskoja Sprūdu, tagad stāsta pavisam ko citu? Jo «interešu konflikts» tagad, redziet, varot būt tieši īpašnieku izraudzītam bankas likvidatoram, bet nevis aizkulisēs izvēlētam un tad ieceltam likvidatoram.

Zīmīgi, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome tieši pagājušajā nedēļā FKTK ir iesniegusi jaunu pretendentu sarakstu, no kura tā «nepieciešamības gadījumā» varēs izraudzīties banku likvidatorus. Advokāts Ivars Grunte stāsta, ka uz iekļaušanu šajā sarakstā pretendējuši vairāk nekā 40 advokāti, taču FKTK iesniegtajā sarakstā iekļauto pretendentu vārdus viņš neatklāj, ziņoja Latvijas Radio.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Vecā kontinenta akcijas nav atguvušās no februāra sākuma izpārdošanas

Atšķirībā no ASV akciju tirgus, Eiropas akcijas tā arī pa īstam nav spējušas izrāpties no šā gada janvāra beigu un februāra sākuma izpārdošanas bedres. Tas ir gluži kā par spīti paredzējumiem, ka vecā kontinenta akcijām šogad vajadzētu klāties labāk. Reģiona Stoxx 600 akciju indeksa vērtība pašlaik ir par 3,6% zemāka nekā tā bija šā gada sākumā. Savukārt ASV Standard & Poor’s 500 indekss šogad palielinājies par 1,6%.

Šobrīd gan joprojām liela daļa analītiķu pauž pārliecību, ka Eiropas akcijām kādā brīdī vajadzētu saņemties un nodrošināt investoriem bagātīgākus guvumus. Tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība kopš 2009. gada zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 300%. Šajā pašā laikā Stoxx 600 Europe indeksa vērtības kāpums ir bijis krietni mazāk straujš – 130% apmērā. Daži spekulē, ka «taisnības» labad šiem mērījumiem vajadzētu kļūt līdzīgākiem.

Eiropas Riteņbraukšanas savienība (UEC) Valmierai piešķīrusi tiesības rīkot 2019.gada Eiropas čempionātu BMX riteņbraukšanā, vēsta organizācija.

Papildināts ar Valmieras pilsētas pašvaldības komentāru

Valmieru droši var uzskatīt par Latvijas BMX riteņbraukšanas centru, kurā uzauguši vairāki augstākās klases braucēji, tostarp divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Latvijā iepriekšējo reizi šāda līmeņa sacīkstes notika 2013.gadā Rīgā, taču tad Vecā kontinenta meistarsacīkšu laureāti tika noteikti vairāku posmu kopvērtējumā, bet Latvijā risinājās devītais un desmitais etaps. Zīmīgi, ka togad par Eiropas čempionu kopvērtējumā kļuva tieši Štrombergs, kurš abos Rīgas etapos palika otrais, kamēr vienā uzvarēja Edžus Treimanis.

Tikmēr kopš 2014.gada Eiropas čempionāta medaļnieki tiek noteikti vienās atsevišķās sacensībās, savukārt paralēli tiek rīkota Eiropas kausa izcīņa, kurā dalībnieki sacenšas vairākos posmos.

Jaunzēlande atrodas virs iepriekš nezināma kontinenta, kas lielākoties atrodas zem ūdens Klusā okeāna dienvidos, piektdien paziņoja zinātnieki, aicinot šo kontinentu atzīt ar nosaukumu Zēlandija.

Pētnieki paziņojuši, ka Zēlandija ir atsevišķa ģeoloģiska vienība, kura atbilst visiem kontinenta kritērijiem, kam ir pacēlums virs apkārtējās teritorijas, atšķirīga ģeoloģija, noteikta teritorija un garoza, kas ir daudz biezāka nekā okeāna dibenā atrodamā.

Amerikas ģeoloģiskās sabiedrības žurnālā GSA Today publicētā pētījuma autori raksta, ka Zēlandijas teritorija ir pieci miljoni kvadrātkilometru, no kuriem 94% atrodas zem ūdens.

Pētījuma autori skaidro, ka kontinentam ir tikai trīs lieli sauszemes masīvi - Jaunzēlandes Ziemeļsala un Dienvidsala dienvidos un Jaunkaledonija ziemeļos.

Zinātnieki, kas lielākoties pārstāv Jaunzēlandes oficiālo pētniecības organizāciju GNS Science, norāda, ka Zēlandija savulaik ietilpa superkontinentā Gondvānā, bet atdalījās no tā pirms 100 miljoniem gadu.

Pārskatāmā termiņā analītiķi vidēji baidās paredzēt strauju akciju cenu pieaugumu.

Finanšu tirgus dalībnieki pastāvīgi domā par nākotni, kas nozīmē, ka jau pašreizējās aktīvu cenās tiek ierēķināta dažādu notikumu iestāšanās varbūtība. Tāpat, neskatoties uz to, ka ar prognožu precizitāti pārsvarā lielākajai daļai tomēr «ir, kā ir», tiek izteikti paredzējumi par dzīvi nākotnē. Vismaz pašlaik bāzes pieņēmums ir, ka no pasaulē lielākajiem akciju tirgiem līdz gada beigām sagaidīsim izaugsmi. Tiesa gan, tā varētu būt ļoti mērena.

Piemēram, kontinentālās Eiropas akcijām tikai pašās šā gada beigās paredz pietuvošanos janvārī sasniegtajām augstienēm. Tiesa gan, to pārspēšana tāpat paredzēta netiek, liecina Thomson Reuters veiktās finanšu iestāžu akciju analītiķu aptaujas rezultāti. Tādējādi visai iespējams, ka Vecā kontinenta akcijas tā arī šogad nebūs īsti atguvušās no februāra globālās riska aktīvu izpārdošanas. Vidēji tiek lēsts, ka Euro Stoxx 600 akciju indeksa vērtība šo gadu noslēgs pie 400 punktu atzīmes, kas no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu pieaugums par 4,5%. Jāatgādina, ka šā gada janvāra otrajā pusē minētais tirgus indikators jau paviesojās virs šī apaļā līmeņa. Tiesa gan, pēc tam cenas mēneša laikā noplanēja vairāk nekā par 10% zemāk. No tā laika Vecā kontinenta akcijām gājis gluži kā pa viļņiem – pēc pieauguma nedēļām vienmēr nācis tirgus sagurums. Rezultātā šobrīd Stoxx 600 vērtība atrodas aptuveni turpat, kur tā šo gadu sāka. Kopumā svaigākie paredzējumi ir nedaudz vājāki nekā maijā, kad līdzīgā aptaujā vidēji tika lēsts, ka Stoxx 600 indekss šā gada pašā izskaņā atradīsies pie 406 punktiem.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Akciju tirgi mēdz būt priekšvēstneši cikla maiņām ekonomikā. Taču daudz biežāk straujš akciju cenu kritums ekonomiku ietekmē minimāli vai neietekmē vispār. Ja aplūko 18 periodus, kad ASV akcijas (S&P 500) samazinājās par 10% vai vairāk, tikai trīs gadījumos sekoja globāla lejupslīde - (1990. g. jūlijs, 2000. g. septembris un 2007. g. oktobris).

1990. gadā akciju tirgus kritums sakrita ar recesijas, kā to definē NBER (Nacionālais ekonomiskās pētniecības birojs, kas parasti fiksē ekonomisko ciklu maiņu ASV) sākumu. 2000. un 2007. gadā kritums finanšu tirgos aizsākās attiecīgi 6 un 2 mēneši pirms recesijas sākuma. Citi akciju tirgus kritumi ir saistīti ar reģionālām krīzēm, kas globālo lejupslīdi neizraisīja: 1997. gada Āzijas finanšu krīze, Krievijas krīze 1998. gadā un krīze Grieķijā 2010. gadā.

Jāpiebilst, ka eiro krīze 2011. gadā izraisīja recesiju eirozonā. Vairāki 10-15% kritumi ir radušies arī no ierobežota mēroga satricinājumiem, piemēram, ar naftas cenu svārstībām, izmaiņām Ķīnas valūtas politikā vai kredīta procentu likmēs. Tikmēr vairāku kritumu tieša saistība ar reālo ekonomiku nav saskatāmi, piemēram, «Melnā pirmdiena» 1987. gada oktobrī vai kritums, ko veicināja LTCM riska ieguldījumu fonda sabrukums 1998. gada oktobrī. Tādējādi var secināt, ka 10-15% kritums nav automātisks signāls par globālas lejupslīdes sākšanos.

Melnā zelta cena šī mēneša laikā noplanējusi zem 50 ASV dolāru par barelu līmeņa, un nav izslēgts, ka pasaulē svarīgākā energoresursa vērtība vēl ilgstoši atradīsies zem šīs atzīmes.

Tādējādi arī mūsu valstī tendencēm pasaules preču biržās vajadzētu nozīmēt to, ka degvielas cena ir zemāka vai kaut vai nepieaug.

Kopumā zemajai naftas cenai par labu vismaz sākumā vajadzētu nākt to valstu tautsaimniecībām, kas vairāk šo resursu importē, bet ar mīnusa zīmi šis vienādojums ir tās eksportētājiem. Tomēr arī milzīgas kaimiņu problēmas kādā brīdī sāks atstāt ietekmi uz apkaimes sabiedrības veselību un nosacīti ierasto kārtību.

Tam, ka pašlaik ir zemāka naftas vērtība, jau ilgāku laiku ir pietiekami pamatots fundamentālais iemesls – pasaules naftas ieguvēji milzu apmēros pumpē šo resursu, kas novedis pie milzīgiem melnā zelta uzkrājumiem. Turklāt pēc iepriekšējās OPEC valstu sanāksmes būtībā vēl skaidrāks kļuvis tas, ka pasaules vadošie naftas ieguvēji zaudējuši spēju daudzmaz efektīvi kontrolēt melnā zelta cenu. Tas daļēji noticis tādēļ, ka šajā tirgū iespiedušies ASV slānekļa naftas ieguvēji, kuri šo resursu spēj komerciāli izdevīgi saražot pie arvien zemākām cenām. Rezultātā daudziem tradicionālajiem naftas ieguvējiem uz dažādu visai dziļu savstarpējo domstarpību un nepieciešamības pēc ieņēmumiem fona atlicis cīnīties par tirgus daļu.

Melnās piektdienas iepirkšanās trakums visvairāk redzams ASV, bet arvien jūtamāks tas kļūst arī Eiropā un Latvijā

«Strādājot ASV tirgū, Melnā piektdiena ir ļoti nozīmīga, šim periodam mēs gatavojamies visu gadu. Pērn Melnā piektdiena ASV radīja 6,59 miljardus dolāru un arī t.s. Kiberpirmdiena – 6,59 miljardus dolāru. Paredzams, ka šogad klienti ASV iztērēs vēl par 10 līdz 15% vairāk nekā pērn un tiks sasniegti atkal jauni rekordi,» saka Raitis Puriņš, Printful mārketinga vadītājs. Kiberpirmdiena ASV tirgū jau ir kļuvusi nozīmīgāka par Melno piektdienu, un iepirkšanās notiek visu nedēļu, ne tikai vienā vai otrā dienā. Eiropā skaitļi nav tik lieli, taču turpina augt, un eiropieši iepērkas arvien vairāk. To veicina arī Amazon un citu lielo zīmolu popularitāte. Printful paredz, ka gan Melnajā piektdienā, gan Kiberpirmdienā saņems aptuveni divas reizes vairāk pasūtījumu nekā dienu iepriekš.

Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests (STT) paziņojis, ka tā rīcībā nonāk aizvien vairāk informācijas, kas norāda uz iespējamiem Covid-19 vakcīnu melnā tirgus izveidošanās riskiem.

"Saņemam aizvien vairāk informācijas - turklāt ne tikai Lietuvā, ka pastāv vakcīnu melnā tirgus izveidošanās riski," ceturtdien Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas sēdē pastāstījis STT vadītājs Žīdrūns Bartkus.

Pēc viņa teiktā, pašlaik nav datu, ka Lietuvā jau norisinātos tāds process, tomēr draudi pastāv, un melnā tirgus aizmetņi jau novēroti citās valstīs.

Kā uzsvēris STT vadītājs, ir ļoti svarīgi nemitīgi sekot noteiktiem datiem, kuri var signalizēt par melnā tirgus esamību.

Zinot, cik vakcīnu devu sadalīts veselības aprūpes iestādēm, jāraugās, lai sakrīt trīs rādītāji - vakcināto cilvēku skaits, atlikušo devu skaits un zudumā gājušo devu skaits.