Ekonomika

Biznesa vidē atgriezies optimisms, bet trūkst darbinieku

Māris Ķirsons, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Uzņēmumu vadītāji jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē redz potenciālu attīstībai, uzņēmumu vadītājos ir atgriezies optimisms, taču pieaug bažas par kvalificētu darbinieku piesaisti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta profesionālo pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja (PwC Baltic CEO Survey 2022) atklāj vairākas interesantas tendences.

Fragments no intervijas

Kāda ir kopējā situācija uzņēmumu vadītāju skatījumā?

2022. gada pirmajos mēnešos pēc ilgāka laika varam vērot sava veida atgriešanos pirmspandēmijas laikā. Tiek apspriesta pakāpeniska ierobežojumu atcelšana, uzņēmumi un institūcijas atsāk sniegt pakalpojumus klātienē. Tiesa, šī atgriešanās jāliek pēdiņās, jo divu gadu laikā notikušās pārmaiņas ir uz visiem laikiem mainījušas daudzus procesus sabiedrībā, attiecībās, biznesa vidē. Uzņēmumu vadītāji šajā jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē saskata labu potenciālu attīstībai, tāpēc viens no PwC Baltic CEO Survey nozīmīgākajiem secinājumiem: biznesa vidē saglabājas optimisms.

Kā izpaužas uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz savu mītnes valsti un uzņēmumu?

Lai arī aptaujas anketās nebija jautājuma (atbilžu varianta) attiecībā uz energoresursu straujo sadārdzināšanos, kas pēdējā mēneša laikā ir bijis kā sava veida eļļa inflācijas procesiem, tomēr iegūtie dati rāda, ka visās Baltijas valstīs uzņēmēju vidū valda optimisms. Proti, Latvijā 50% aptaujāto uzņēmumu vadītāju prognozē tautsaimniecības izaugsmi pasaulē, Igaunijā šādu optimistu ir vēl vairāk – 64%, savukārt Lietuvā ir skeptiskāks noskaņojums – 42%. Salīdzinājumam – 68% Austrumeiropas uzņēmēju (Baltijas uzņēmēju kolēģi, arī konkurenti un darījumu partneri) prognozē pasaules tautsaimniecības izaugsmi, bet vēl optimistiskāki (81%) ir Rietumeiropas uzņēmumu vadītāji. Savā ziņā paradoksāli, bet Baltijas valstu uzņēmēji nav tik optimistiski kā rietumeiropieši.

Visu interviju lasiet 15.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas namus, Rīgas pilsētbūvnieku, Rīgas Centrāltirgu un Rīgas servisu plāno apvienot vienā uzņēmumā

LETA, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 9.decembrī, plāno lemt par SIA "Rīgas nami", SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", SIA "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "Rīgas serviss" apvienošanu vienā uzņēmumā.

Kā norādīts deputātiem iesniegtajā informācijā, minēto priekšlikumu izstrādājusi SIA "ZAB PricewaterhouseCoopers Legal" sadarbībā ar SIA "PricewaterhouseCoopers" finanšu konsultantiem.

Apvienošana tiek piedāvāta, "Rīgas pilsētbūvnieku", Rīgas Centrāltirgu" un "Rīgas servisu" pievienojot uzņēmumam "Rīgas nami" un izveidojot uzņēmumu "Rīgas nekustamie īpašumi".

Tajā norādīts, ka uzņēmumu apvienošana notiktu ar mērķi virzīties uz nekustamo īpašumu pārvaldības centralizāciju un esošo kapitālsabiedrību darbības efektivitātes paaugstināšanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un administratīvās kapacitātes stiprināšanu.

Plānots, ka reorganizācijas rezultātā tiks iegūta efektīvāka un vairāk pieredzējusi vadības komanda, pieļauts mazāk kļūdu un nepilnību vadībā. Tāpat iecerēts panākt efektīvāku cilvēku, iekārtu un platību un citu resursu izmantošanu, kā arī sagaidāms privātajam sektoram nodoto funkciju un apjoma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: BDO Latvia un BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte

Armanda Vilciņa, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējam ir jāmīl izaicinājumi, jo ar tiem biznesa vidē nākas saskarties ik dienu, uzsver AS BDO Latvia un SIA BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte.

Katra diena ir kā jauns pārbaudījums, un, ja tu no tā baidies, tu vienkārši nevari būt uzņēmējs, secina V. Liberte, atzīstot, ka stresa līmenis jebkurā biznesā vienmēr būs augsts. Tas nav viegli, taču jebkurš izaicinājums ir jāuztver ar smaidu, jo tas palīdz tikt galā pat ar vissarežģītākajām situācijām, atzīst V. Liberte.

No apkopējas līdz sapņu piepildījumam

Esmu strādājusi jau kopš sešu gadu vecuma, jo patstāvība man vienmēr ir bijusi svarīga, stāsta V. Liberte. “Nevarētu teikt, ka mēs bijām pārtikusi ģimene, tāpēc es jau ļoti agrā vecumā uzskatīju, ka nauda ir jānopelna man pašai, nevis jāprasa mammai. Sākumā strādāju par apkopēju skolā, kurā mācījos. Ļoti labi atceros, ka pa dienu sēdēju klasē, bet vakarā to tīrīju. Vienmēr pamanīju, ja kāds klasesbiedrs pielipināja pie galda apakšas košļājamo gumiju, jo zināju, ka vakarā man būs tā jānoņem. Tīņu gados par apkopēju strādāju arī VEF Kultūras pilī. Esmu piepelnījusies, ravējot biešu vagas, un tirgojusi Baltcom pakalpojumus. Arī tā bija interesanta pieredze, kas man daudz iemācīja, jo īsā laikā bija jāizveido kontakts ar jebkuru cilvēku. Es staigāju pa mājām, klauvēju pie durvīm un piedāvāju iegādāties abonementu. Nekad nevarēja zināt, kas tevi sagaida durvju otrā pusē, tāpēc jādomā bija ātri – kamēr durvis vēl nebija aizvērušās,” atminas V. Liberte, uzsverot, ka viņas sapnis gan vienmēr bija iegūt labu izglītību un strādāt intelektuāli izaicinošu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās auditorfirmas KPMG un "PriceWaterhouseCoopers" (PwC) svētdien paziņojušas, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, turpmāk vairs nedarbosies Krievijā.

Turklāt KPMG pārtrauks arī darbību Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prasīs iesniegt ilgtspējas ziņojumus

Māris Ķirsons, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem lielajiem un biržā kotētajiem uzņēmumiem obligāti būs jāsagatavo ilgtspējas ziņojums atbilstoši pašlaik vēl tapšanas stadijā esošajam Eiropas Ilgtspējas standartam, kas aptvers vides jautājumus, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus.

To paredz nule kā akceptētā Eiropas Savienības (ES) Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kuras piemērošana obligāta būs uzņēmumiem, kuru darbības divi rādītāji pārsniedz kādu no trijiem — neto apgrozījums gadā 40 milj. eiro, aktīvu vērtība 20 milj. eiro, nodarbināti 250 strādājošie. Attiecīgais ziņojums būs uzņēmuma gada pārskatā iekļautā vadības ziņojuma sastāvdaļa.

Ieviesīs pakāpeniski

„Ilgtspēja jau šobrīd ir viens no svarīgākajiem uzņēmējdarbības stūrakmeņiem, taču ES Zaļais kurss un izvirzītais mērķis klimata neitralitātes sasniegšanā tai piešķir vēl nozīmīgāku lomu, un tādējādi daudziem uzņēmumiem būs jākoriģē vai pat jāpārskata savi līdzšinējie biznesa modeļi, ko savā ziņā veicinās arī ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kas paredz gada pārskatos obligāti iekļaut ilgtspējas ziņojumu par uzņēmuma ilgtspējas mērķiem un to izpildi,” skaidro profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas SIA PricewaterhouseCoopers (PwC) Ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Maija Orbidāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada augusta sākumā PwC personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu komandai pievienojās Agnese Cimdiņa. Viņa turpmāk vadīs un attīstīs dažādības un iekļaušanas prakses grupu.

Agnese Cimdiņa ir viena no vadošajām jomas ekspertēm ar lielu pieredzi dažādības vadības jautājumos. Sertificējoties Norvēģijas sertifikācijas iestādē “Norsk Sertifisering” un Starptautiskajā Personāla Sertifikācijas asociācijā, 2019. gadā viņa kļuva par vienu no pirmajām starptautiski sertificētajām dažādības vadītājām Baltijā un Ziemeļvalstīs. Šo gadu laikā Agnese Cimdiņa dažādības un iekļaušanas jautājumos konsultējusi virkni Latvijas un ārvalstu organizāciju, piedalījusies organizāciju dažādības vadības stratēģiju izstrādē, vadījusi apmācības un seminārus, kā arī uzstājusies neskaitāmās konferencēs un diskusijās.

“Man vairs sen nav šaubu par dažādības vadības saikni ar organizācijas un personīgo izaugsmi. Taču lai to veiksmīgi īstenotu, nepieciešama sistemātiska pieeja un gatavība stratēģiskām pārmaiņām. Spēja apšaubīt savus priekšstatus un izveidot vidi, kurā katrs darbinieks jūtas atzīts un vērtīgs, ir būtisks pamats iekļaujošas organizācijas izveidē. Tomēr jāsper arī nākamie soļi - dažādības kompetences apgūšana, tās apzināšana un atraisīšana, dažādības un tās lomas definēšana, dažādības brieduma noteikšana un tās vadības standartu pielietošana, vadības stratēģijas izveidošana un tās sasaistīšana ar uzņēmuma kvalitātes rādītājiem (KPIs), ilgtspējas un izaugsmes mērķiem. Svarīga ir arī regulāra rezultātu mērīšana, kas ļauj ilgtermiņā savienot dažādību ar izaugsmi, konkurētspēju, vērtību radīšanu un inovācijām, proti, pārvērst dažādības vadību par konkurences priekšrocību, sociālās ilgtspējas stūrakmeni un labbūtības atslēgu, nevis tikai modes vārdu,” norāda Agnese Cimdina, PhD, PwC Latvija dažādības un iekļaušanas prakses grupa vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais "Skonto Group" un "Maxima Latvija" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers kļuvis par intelektuālā īpašuma līzinga uzņēmuma "S & P Logistics" valdes priekšsēdētāju, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vilcmeiers "Skonto Group" valdes priekšsēdētāja amatā strādāja no 2020.gada aprīļa līdz 2021.gada septembrim. Vilcmeiers bija arī grupas uzņēmumu "Skonto Prefab" valdes loceklis un "Latvijas energoceltnieks" (LEC) valdes priekšsēdētājs.

Iepriekš Vilcmeiers vadīja "Maxima Latvija", kā arī bija "Putnu fabrikas "Ķekava"" valdes priekšsēdētājs. Viņš iepriekš ieņēmis vadošus amatus arī dažādos tranzīta un loģistikas nozares uzņēmumos. Vilcmeiers strādājis arī auditorkompānijā "PricewaterhouseCoopers Latvia".

Kompānija "S & P Logistics" reģistrēta 2021.gada jūlijā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 100 000 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Aleksandrs Svarevskis (50%), SIA "GECO" (27%), SIA "Prodimpekss loģistikas grupa" (10%), Valērijs Ivasenko (8%) un Vilcmeiers (5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmēji ir daudz optimistiskāki par Rietumeiropas kolēģiem attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. Kā lielākos draudus uzņēmumu vadītāji saskata ģeopolitisko konfliktu, inflāciju un energokrīzi, pret kuriem cīnīsies ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos.

To atklāj profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) šogad veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja.

“Kad šķita, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot, t.sk. pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā krīze, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums bija un aizvien ir pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” kopējo situāciju iezīmē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Minētie faktori ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē samazinājuši uzņēmumu vadītāju optimismu par globālo tautsaimniecības izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. “Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās trīs Baltijas valstīs prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu perspektīvā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi, taču vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā - 74%, Rietumeiropā - 75% un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%, kas ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā,” skaidro Z. Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa vadītāju evolūcijas laiks ir tagad

Īans Kenedijs (Iain Kennedy), AAS BALTA valdes priekšsēdētājs, 13.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu straujā digitālā transformācija faktiski visās biznesa nozarēs kopā ar vietējās un globālās ekonomikas satricinājumiem ir pilnībā mainījusi veidu, kā mēs komunicējam, strādājam un dzīvojam. Likumsakarīgi tas maina spēles noteikumus arī biznesa pasaulē, liekot lielajām kompānijām kļūt dinamiskākām, efektīvākām, restrukturizēties un attīstīt jaunas prasmes.

Daudzos gadījumos tas vairs nav attīstības, bet izdzīvošanas jautājums, kas kļūst par slodzes testu kompāniju vadītājiem. Pat vislabākā komanda vai modernākās tehnoloģijas nepalīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi, ja vadītājs nebūs savietojams ar jaunā laikmeta dinamiku.

Mēs šobrīd piedzīvojam sava veida biznesa vadības evolūciju jeb paaudžu nomaiņu augstākajā biznesa vadības līmenī. Viens no pasaulē vadošajiem kompāniju vadītāju atlases un konsultāciju uzņēmumiem Russell Reynolds Associates nesen aptaujāja vairāk nekā 1800 starptautisku kompāniju, secinot, ka kompāniju vadītāju nomaiņas rādītāji 2022. gadā ir auguši par trešdaļu un sasnieguši pēdējo piecu gadu laikā augstāko punktu – 11,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PricewaterhouseCoopers (PwC) šī gada nogalē vērs sava jaunā biroja durvis biznesa centrā "Novira Plaza", informē uzņēmums.

"PwC ne tikai ievieš, bet arī virza jaunus biznesa standartus. Mūsu globālā tīkla stratēģija nosaka ilgtspējīgas attīstības principus – samazināt dabas resursu patēriņu un izvēlēties energoefektīvus un funkcionālus risinājumus, lai rūpētos par apkārtējo vidi, mūsu dzīves telpu šodien un nākotnē," stāsta Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC Latvija vadošā partnere.

Viņa uzsver, ka viens no pamatprincipiem jaunā biroja izvēlē bija ilgtspējīgu materiālu un citu mūsdienu tehnoloģisko risinājumu izmantošana. "Jau šobrīd notiek aktīvs darbs pie jaunā biroja telpu plānošanas un dizaina izstrādes, lai radītu mūsdienīgu un ilgtspējīgu darba vidi un ērtus apstākļus darbiniekiem. Jaunajās biroja telpās būs integrēti moderni tehnoloģiskie un inženiertehniskie risinājumi, kas ļaus transformēt telpas, pielāgojot tās dažādām vajadzībām."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā jaunākās paaudzes raugās uz mobilitāti un personīgo auto?

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 14.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar “PricewaterhouseCoopers” veikto pētījumu “Five trends transforming the Automotive Industry” nākamajos gados jaunākās paaudzes, proti, “Gen Z” un “Gen Alpha”, radikāli mainīs mobilitāti.

Šo paaudžu simbioze ar tehnoloģijām, atšķirīgā estētika un dzīvesstils jau tagad ir galvenie faktori, kuru ietekmē transformējas arī auto nozare, priekšplānā izvirzot elektrifikāciju, autonomās tehnoloģijas un auto koplietošanas konceptu. Kā jaunākās paaudzes šobrīd raugās uz mobilitāti un personīgo auto?

Lai arī mileniāļi un “Gen X” pārstāvji ir spēruši nozīmīgus soļus, integrējot tehnoloģijas savā ikdienā, mobilitāti viņi lielākoties saredz kā personīgo auto, kas patērē fosilo degvielu, ir aprīkots ar ērtām funkcijām un neprasa tik ļoti mainīt paradumus. Vienlaikus nevaru noliegt, ka arī šo cilvēku vidū paradumi mainās, soli pa solim pārņemot tās vērtības un tendences, kas vairāk raksturīgas gados jauniem patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN direktīvas grozījumi neliedz dalībvalstīm piemērot 0% likmi

Māris Ķirsons, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā ikvienai dalībvalstij ir atļauts ieviest īpaši (zemāku par 5%) samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas produktiem, ūdenim, zālēm, farmaceitiskiem, veselības un higiēnas produktiem, grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, pasažieru pārvadājumiem, kā arī saules enerģijas paneļiem.

To skaidri nosaka PVN direktīva, kurā grozījumi šī gada aprīļa sākumā pieņemti tieši attiecībā uz samazinātās likmes piemērošanu. “Jaunās normas ES dalībvalstu valdībām atļaus lielāku elastību likmju piemērošanā, tajā pašā laikā unificējot PVN samazinātās likmes piemērošanas nosacījumus, tādējādi nodrošinot starpvalstu vienlīdzību. Ikvienas dalībvalsts ieviestajām samazinātajām likmēm būtu jāatspoguļo valsts prioritātes un centieni sasniegt vispārējas nozīmes mērķus,” skaidro profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Nodokļu nodaļas eksperte Kristīne Skrastiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik nav iespējams prognozēt, kā rīkosies ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija. “Grozījumi būtiski nemaina jau agrāk pieņemto preču un pakalpojumu sarakstu, kam piemērojamas PVN samazinātās likmes, tomēr tajā ir iekļautas atsevišķas jaunas preces un pakalpojumi, kā arī ir preces, kurām pēc pārejas perioda (no 2030. vai no 2032. gada) samazinātās PVN likmes piemērot vairs nevarēs neviena ES dalībvalsts,” uzsver K. Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zaļā domāšana sniedz labumu videi, sabiedrībai un arī uzņēmumam

Juris Grīnvalds, SAKRET valdes loceklis, 06.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu tālie senči radīja mītus par pasaules un cilvēka rašanos. Mūsdienu mīti kalpo manipulācijai un vēlmei dzirdēt savas pārliecības vai maldu apstiprinājumu.

Par tādu varētu saukt arī visu, kas saistās ar zaļo domāšanu. Te mēs brīžiem braucam no viena grāvja otrā. Vieni ir pārliecināti, ka tā nav nekas cits kā zaļā maldināšana, citi ir gatavi fanātiski apkarot jebko, kas nav liekams kategorijā “zaļš”. Kaut kur pa vidu pastāv arī uzskats, ka zaļā domāšana uzņēmējdarbībā izmaksā pārlieku dārgi. “Sakret” pieredze apliecina pretējo – būt “zaļam” un strādāt ilgtspējīgi ļauj ievērojami optimizēt izmaksas. Turklāt ne vienmēr ieguvums ir mērāms tikai naudā – tā ir arī reputācija, potenciālo investoru, sadarbības partneru un darbinieku pozitīvā attieksme.

Domāju, visi vēl labi atceras neseno energokrīzi, kurā bez zaudējumiem netika cauri neviens uzņēmums. Tā kā būvmateriālu un cementa ražošana ir ļoti energoietilpīgs process, vērsāmies pēc padoma pie sadarbības partneriem, kuri ieteica jaunu tehnoloģiju – speciālu mitruma mērītāju, kas ļauj izmērīt smilšu mitrumu daudz ātrāk un precīzāk, nekā to darījām līdz šim. Rezultātā bija iespējams samazināt temperatūru smilšu žāvēšanai. Tas ļāva ievērojami ietaupīt elektroenerģijas patēriņu, un ražošana kļuva ne tikai efektīvāka no izmaksu viedokļa, bet arī videi draudzīgāka. Ne velti sadarbībā ar mūsu iekārtu ražotājiem nemitīgi meklējam veidus, kā ietaupīt ražošanas procesā nepieciešamos energoresursus, jo, kas ir labi videi, ir labi arī biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, skaidra misija un vīzija, kā arī plānošana, uzskata Agris Indričevs, SIA SME Finance Latvia vadītājs.

Uzņēmējam ir jāzina, kas tam ir jādara, lai sasniegtu uzstādītos mērķus, tāpēc, pirms biznesa uzsākšanas, būtu nepieciešams ieguldīt darbu gan tirgus izpētē, gan pamodelēt situācijas pie dažādiem biznesa nosacījumiem, teic A.Indričevs, piebilstot, ka tāpat vien galvā visu izdomāt neesot iespējams. Bieži nācies saskarties ar uzņēmējiem, kuriem ir tikai ideja, bet viņi jau skaita peļņu, pieņemot, ka optimistiskākais scenātijs būt viņu gadījums, stāsta A.Indričevs, atgādinot, ka realitātē tā gan vienmēr nenotiek.

Izmanto iespējas

Tajā laikā, kad biju bērns, principā bija tikai dažas profesijas, par kurām es un mani vienaudži sapņojām - policists, kosmonauts vai skolotājs, atminas A.Indričevs, piebilstot, ka tolaik par karjeras būvēšanu gan viņš galvu nelauzījis. “Man bija svarīgākas lietas, ko darīt - izbaudīt bērnību, taču droši varu teikt, ka ne uzņēmējdarbība, ne finanses nebija manā nākotnes profesiju sarakstā. Nedaudz vēlāk, kad pasaule sāka atvērties, man ļoti interesēja viss, kas saistīts ar sportu, kā arī pasaules iepazīšanu un vēsturi. Tajā pašā laikā neslēpšu - nekādu nopietnu karjeras plānu man nebija līdz pat vidusskolas beigām, kad bija skaidrs - nākamais solis ir Rīga, universitāte un tad jau redzēs, kā dzīve iekārtosies,” atminas A.Indričevs, kurš bakalaura grādu uzņēmējdarbībā ieguva Banku augstskolā, bet maģistra grādu - Čengas Kungas Nacionālajā universitātē (National Cheng Kung University), Taivānā. Arī pirmo darba pieredzi A.Indričevs guva tieši studiju laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku rotāciju, īpaši muitā, kara apstākļos nevar veikt, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" teica VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šobrīd galvenais esot stabilizēt kolektīvu, lai dienests varētu izpildīt paredzētās funkcijas. Atgādinām, ka šā gada sākumā I.Jaunzeme LTV minēja, ka VID darbinieku rotāciju plāns varētu būt izstrādāts maijā.

"Ap maiju varētu būt skaidrība par to, kādas rotācijas būs, un uz rudens pusi tās faktiski notiks," toreiz teica VID vadītāja, piebilstot, ka 2019.gadā atbilstoši "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") izstrādātajām vadlīnijām viņa izdeva rīkojumu, ka šāds plāns ir jāsagatavo un termiņš tika noteikts līdz 2022.gada 4.maijam.

I.Jaunzeme uzsvēra, ka rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, kad darbinieks citā amatā savas zināšanas spēj izmantot labāk: "Mēs nerunājam par iespēju rotēt cilvēkus, par kuriem ir aizdomas. Rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, ja cilvēks kaut kur citur spēj savas zināšanas izmantot labāk un tai ir būtisks ieguldījums iestādes kopējā attīstībā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.-2026.gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem, informēja VID pārstāvji.

Starp prioritātēm stratēģijā minēti mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā - jaunas priekšrocības.

Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendence spētu identificēt jau agrīnā stadijā.

VID pārstāvji norāda, ka valsts pārvaldes iestādei šis bija neierasts stratēģijas izstrādes process un vēriens, jo konkursa procedūrā iegūtais Eiropas Komisijas finansējums ļāva piesaistīt neatkarīgu starptautisku auditorkompāniju "PricewaterhouseCoopers". Tas nodrošināja iespēju aplūkot starptautisko praksi un zinātību nodokļu un muitas lietās. Vienlaikus stratēģijas izstrāde notika ciešā sadarbībā ar Latvijas sociālajiem un sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") partneri Latvijā kļuvusi Ilze Rauza.

Viņa vada PwC Latvija nodokļu nodaļu. I.Rauza ir absolvējusi Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu. Viņa ieguvusi ievērojamu pieredzi nodokļu administrēšanā un tiesvedībā, kā arī specializējusies Eiropas Savienības tiesību aktu un nodokļu piemērošanā pārrobežu darījumos.

I.Rauza ir Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas un Starptautiskās sertificēto grāmatvežu asociācijas (ACCA) biedre, kā arī PwC globālā netiešo nodokļu finanšu pakalpojumu tīkla dalībniece.

“Man ir liels prieks sveikt Ilzi PwC partneru sastāvā. Viņa sevi ir pierādījusi kā izcilu līderi un apliecinājusi savas prasmes gan darbā ar klientiem, gan vadības līmenī. Esmu pārliecināta, ka Ilzes pieredze un zināšanas ļaus mums turpināt sekmīgi attīstīt PwC darbību Latvijā,” komentē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Amber Latvijas balzams" dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās 4,498 miljonus eiro, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 27.jūlijā akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē nolemts 2022.gada peļņu 6 332 122 eiro apmērā atstāt nesadalītu, savukārt dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim nesadalītās peļņas izmaksāt 4 498 140 eiro jeb 0,6 eiro par akciju.

Tāpat "Amber Latvijas balzams" akcionāru kārtējā sapulcē par revidentu 2023.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers". Atlīdzība revidentam par 2023.gada pārskatu revīziju noteikta apmērā, kas nepārsniedz 36 000 eiro, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, "Amber Latvijas balzams" strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav ātru risinājumu, kā panākt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi

LETA, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Apsver privātā auto iebraukšanas maksu Rīgas centrā sastrēgumu laikā

Db.lv, 05.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no iespējamiem emisiju ierobežošanas pasākumiem Rīgas centrā varētu būt privātā transporta iebraukšanas maksas noteikšana sastrēgumu laikā.

Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (JV).

Zemu emisiju zonu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā plānots noteikt, lai motivētu cilvēku pārsēšanos uz sabiedrisko transportu un pārvietošanos ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, tādā veidā mazinot gaisa piesārņojumu un padarot vidi veselīgāku un patīkamāku dzīvošanai un strādāšanai.

Līdzīgas zemu emisiju zonas jau esot noteiktas vairākās citās Eiropas galvaspilsētās, piemēram, Londonā, Parīzē, Berlīnē.

I.Andersone norādīja, ka Rīgas vēsturiskajā centrā patlaban gaisa piesārņojums pārsniedz Latvijā un Eiropā noteiktās normas, un lielākais gaisa piesārņotājs ir automašīnas, kuru skaits galvaspilsētā katru gadu pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojot Latvijā, bet strādājot attālināti kādā citā valstī, darbaspēka nodokļi ir jāmaksā Latvijā, ja vien cilvēks nav valdes loceklis citā valstī reģistrētā uzņēmumā.

Tehnoloģiju attīstība arvien vairāk cilvēkiem ļauj dzīvot vienā valstī, bet strādāt citā pat vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Nenoliedzami, ka pandēmija un tās izplatības noteiktie ierobežojumi bija kā vēl viens būtisks stimuls attālinātā darba popularitātes pieaugumam. Ja agrāk cilvēkiem lielākoties (izņemot IKT sektoru) bija jādodas uz ārzemēm, lai uzsāktu darba gaitas citā valstī, tad tagad daudzu pakalpojumu segmentā tas vairs nav nepieciešams, jo to var darīt no jebkuras vietas pasaulē, kur ir pieejams internets.

Vienlaikus uzņēmēji sūdzas par to, ka Covid-19 vīruss ir radījis situāciju, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz cilvēku bez darba (daļa ir no sektoriem, kuru darbība ir apgrūtināta vai nav iespējama tieši pandēmijas dēļ, vēl daļa tāpēc, ka nav vakcinējušies), vienlaikus darba devēji sūdzas par visāda veida darbu darītāju trūkumu. Ir darba devēji, kuru atsevišķu nodaļu darbinieki vienkārši pamet darbu un sāk strādāt no savām mājām ārvalstu kompānijās, kuras Latvijā nav reģistrētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra, liecina sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru