Bizness reģionos: Jelgavā šuj joprojām

2014. gada 29. maijs plkst. 15:02
Autors: Anda Asere
Sadaļa: Ražošana
Dalies ar šo rakstu

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

200 darbinieku

«Šūšanas un tekstila nozare Jelgavā ir vēsturiska. Šodien no šūšanas uzņēmumiem mēs esam lielākais, pie mums strādā 200 darbinieku,» saka Allija Dubova, rotaļlietu ražotāja SIA Berling direktore. SIA Berling ražošanas direktore Inese Rubene stāsta, ka agrāk uzņēmums šuvis arī bērnu, sieviešu un vīriešu apģērbus, bet tagad koncentrējas tikai uz rotaļlietu izgatavošanu. «Kopš pagājušā gada aprīļa mums ir jauns īpašnieks – Šveices holdings Hape, ražojam tikai rotaļlietas,» viņa stāsta. Šobrīd uzņēmuma preču sortiments ir mazāks nekā iepriekš, un tas esot labi – efektīvāk ir ražot tās rotaļlietas, kas ir labi pieprasītas. Jaunajam īpašniekam nākotnē esot vēlēšanās izskatīt iespēju atgriezties arī pie bērnu apģērbu ražošanas, bet ne tik plašā sortimentā, kā tas bijis agrāk. Vēsturiski uzņēmums ražoja preces Vācijas uzņēmumam Käthe Kruse. Lai arī īpašnieks esot mainījies, SIA Berling joprojām ražojot tikai vāciešiem. «Käthe Kruse joprojām ir pasūtītājs, kas veido dizainu, pārdod, nodarbojas ar loģistiku. Mēs esam tikai ražotāji, kas izdara darbiņu pēc viņu pasūtījuma,» saka A. Dubova. Tāpēc uzņēmums ir 100% eksportētājs. No vienas puses, tas esot labi – nav jādomā par realizāciju, bet, no otras puses, brīžiem ir vēlme ražot kaut ko arī vietējam tirgum.

Bija laiks, kad uzņēmumā bijuši nodarbināti 900 cilvēku. A. Dubova stāsta, ka darbinieku daudzums sāka samazināties 2005. gadā, kad visi kļuva par celtniekiem un katra šuvēja mācēja līmēt tapetes. «Lepojamies, ka mums ir nevis darbinieki, bet ģimene, novecojam visi kopā. Ir vairākas šuvējas, kuras strādā no pirmās dienas. Žēl, ka jaunās meitenes nenāk pie mums,» saka A. Dubova. I. Rubene norāda, ka Jelgavā ir amatu skola, kur māca arī šuvējas, bet viņas visas lielākoties ir noskaņotas, ka būs dizaineres un strādās modes salonos. «Vairs nav tā kā agrāk. Kad es beidzu augstskolu, ar ražošanu iepazinos soli pa solim – no sākuma biju vienkārši meistare, pēc tam tehnoloģe, pēc tam – ražošanas vadītāja. Tagad jaunieši apgūst teoriju, un viņiem uzreiz ir lielas prasības,» viņa saka. A. Dubova pieļauj, ka šuvējas darbs nav īpaši populārs tāpēc, ka atalgojums ir atkarīgs no padarītā – cik sašūsi, tik nopelnīsi, un, lai apgūtu praktiskās iemaņas, nepieciešams aptuveni pusgads.

SIA Berling 2012. gada apgrozījums bija 376,2 tūkstoši eiro un peļņa – 19 tūkstoši eiro. A. Dubova teic, ka arī 2013. gads nav bijis slikts, bet ne tik spīdošs, kā gribējies, uzņēmums strādājot ar peļņu. «Pagājušais gads parādīja, ka esam spējīgi strādāt, nenotiek štatu samazināšana, redzam nākotni. Tas ir patīkami,» viņa saka. Šī gada plāns esot apgrozīt vairāk nekā pērn. I. Rubene teic, ka uzņēmums ir sācis sūtīt produkciju uz Ameriku, kur ir jauns pasūtītājs ar diezgan lieliem apjomiem. Tas viešot cerības, ka šis gads varētu būt vēl veiksmīgāks.

Neskaidrs liktenis

Savukārt, pēc Jelgavas pilsētas domes rīcībā esošās informācijas, lielākais apģērbu ražotājs Jelgavā ir SIA KKR.

Šis uzņēmums atrodas tajā pašā adresē, kur SIA Berling, un uzņēmuma nodarbošanās arī ir spēļu un rotaļlietu ražošana, apģērbu ražošana, liecina Lursoft pieejamā informācija. Vaicāta, kāda uzņēmumam ir saistība ar SIA KKR, SIA Berling direktore A. Dubova norāda, ka tādas neesot. Tiesa gan, viņa pati agrāk ir strādājusi šajā uzņēmumā un arī tas izpildīja Vācijas uzņēmuma Käthe Kruse pasūtījumus.

SIA KKR pieder vācu Kathe Kruse Puppem GmbH, kura līdz pagājušā gada nogalei bija arī SIA Berling īpašniece, liecina Lursoft dati.

Šobrīd SIA KKR ir aktuāls maksātnespējas process, un tā apgrozījums 2013. gadā bija 443,1 tūkstotis eiro (2012. gadā – 2,24 miljoni eiro, 2011. g. – 2,71 miljons eiro). Uzņēmuma zaudējumi 2013. gadā bija 187,4 tūkstoši eiro (2012. gadā – 545,7 tūkstošu eiro lieli zaudējumi, 2011. gadā – 198,9 tūkstošus liela peļņa), liecina Lursoft pieejamā informācija.

DB neizdevās sazināties ar uzņēmuma maksātnespējas procesa administratoru, lai noskaidrotu aktuālo situāciju tajā.

Aktuāla maksātnespēja ir arī vienam no savulaik pazīstamākajiem Jelgavas uzņēmumiem – SIA Larelini. Vēl pērn tā telpās darbu turpināja SIA L.R.A., bet šī firma vairs nav sazvanāma pa mājaslapā norādīto tālruņa numuru. Uzņēmuma veikalā, kurā tiek tirgoti lina izstrādājumi, uz kuriem joprojām rakstīts Larelini, tagad saimnieko SIA Eko Lini, kura e-pasts un tālruņa numurs ir tāds pats kā iepriekšējiem diviem uzņēmumiem.

Turpina tradīcijas

Jelgavā atrodas viens no SIA Vaide ražošanas cehiem, kas izveidots 2007 gadā, uzņēmumam paplašinoties. «Izvēlējāmies tieši Jelgavu, jo tur pastāv stipras šūšanas tradīcijas un var atrast ļoti labas šuvējas,» norāda Nadežda Smorodina, SIA Vaide mārketinga vadītāja. Šobrīd Jelgavas cehā strādā 43 darbinieki, bet kopumā kompānija nodarbina 236 cilvēkus.

Jelgavas tekstilrūpniecības tradīcijas turpina arī daži no JIC biznesa inkubatora uzņēmumiem – SIA Beekid ražo bērnu apģērbu, bet SIA Blind Save ir izstrādājis un piedāvā pilnu florbola vārtsargu ekipējumu, sākot ar vārtsargu aizsargiem un beidzot ar virskrekliem un specializētām biksēm.

Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs, teic, ka pašvaldībai būtu jāpanāk, lai naudai, ko rada ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa – tātad uzņēmēju darbības efektivitātes, būtu arvien lielāks īpatsvars. Tāpēc ikvienas ražošanas nozares, arī tekstilrūpniecības attīstība pilsētā ir vērtējama pozitīvi. Tekstila nozares problēma, viņaprāt, ir darba samaksā. Vēl viens aspekts – vieglās rūpniecības nozarē pārsvarā strādā sievietes. Pašvaldības uzdevums tādējādi ir nodrošināt mazuļus ar vietām bērnudārzā, lai māmiņas pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties darba tirgū.

Dalies ar šo rakstu