Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

Kādu pārdzīvojumu mazajam var sagādāt matu apgriešana pieaugušo frizētavā, zina daudzas mammas: svešas telpas, svešas tantes ar savādiem instrumentiem. Liepājas frizētavas Beleco īpašniece Sintija Eizengraudiņa pati bērnībā satraukusies par aparātu dūkoņu: tā atgādinājusi zobārstu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Nekas daudz nav mainījies, kad uz frizētavu vedusi savus dēlus: «Manējos sēdināja uz krēslā saliktām lielām šampūna pudelēm. Kad tuvojās friziere ar lielām šķērēm, puikas dīdījās un baidījās. Kaut ko taču vajag izdomāt!»

Pirms diviem gadiem viņas izveidotā bērnu frizētava Mikausis Stendera ielā nenoturējās ilgi: pārāk dārga apkure ar elektrību, bet kāpnes - šķērslis bērnu ratiem. «Atrast piemērotas telpas pilsētas centrā nav viegli,» atzīst S. Eizengraudiņa. «Tagad, strādājot Graudu ielas namā, varbūt pietrūkst lielu logu, bet tos aizvieto reklāma un klientu pozitīvās atsauksmes. Pirmajās frizētavas darbības dienās mūs gāza otrādi, lielāko daļu pastāvīgo klientu tad arī ieguvām.»

Bārddzinis un frizieris Edgars Voskoboiņikovs un uzņēmējs Elgars Roga vīriešu frizētavā «Windcut Barber Shop» Liepājā saimnieko kopš vasaras sākuma.

«Ne es pats griežu, ne frizēju. Mans darbs ir domāt par uzņēmuma attīstību, raudzīties, lai viss ir un klientiem ir labi. Savukārt Edgars ir meistars, savas lietas pratējs. Šobrīd viņš Liepājas Valsts tehnikumā māca jaunos frizierus. Gan skūšanu, gan bārdas korekciju, gan matu griezumus,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta E. Roga.

Katram klientam frizētavā ir paredzēts laiks, tādēļ arī cena ir standarta, nevis no...līdz... «Tas nenozīmē, ka neatlaižam lētāk, ja darām mazāk, bet cena šajā frizētavā netiek mērīta pēc nogriezto matu daudzuma. Maksas par frizūru vai bārdas korekciju patiesais mērs ir kopā pavadītais laiks un panāktais rezultāts,» saka E. Roga.

Pēc septiņpadsmit friziera profesijā nostrādātiem gadiem Jānis Raubens piepilda sapni un atver pats savu frizētavu

Tā ir pavisam neliela un atrodas blakus transformatora apakšstacijai, taču ir gaumīgi iekārtota un mājīga. Turklāt frizētava ir pašā pilsētas centrā – Elizabetes ielā Rīgā, blakus Kronvalda parkam.

Meklēšana ilgusi vairāk nekā sešus mēnešus, līdz acis piesaistījis AS Latvenergo sludinājums par telpu izsoli Elizabetes ielā, iepretim viesnīcai Monika. Sacenšoties ar vēl pieciem pretendentiem, J. Raubens ieguvis savā īpašumā ēku Kronvalda parkā blakus transformatora apakšstacijai. Iepriekš tajā bija spēļu zāle.

To ēku, kuru iegādājies izsolē, J. Raubens ir nojaucis, tās vietā uzbūvējis jaunu. Sākotnēji viņš savu frizētavu bija iecerējis kā stikla konstrukciju būvi, taču, aptaujājot klientus, sapratis, ka ne visi vēlas, lai frizieris darbojas ap viņu matiem tā, lai to redz visi garāmgājēji. Tāpēc jaunbūvē tikai viena siena ir no stikla. «Pats esmu sajūsmā, ka darba procesā mani kāds vēro, tad darbs veicas raitāk. Tāpēc iegādājos kaķi, kuru šad un tad ņemu līdzi uz frizētavu, lai viņš uz mani skatītos, kamēr strādāju,» atklāj J. Raubens. Devona rekss šķirnes kaķi viņš nosaucis tāpat kā frizētavu – par Parku. Frizētavas būvniecība ilgusi četrus mēnešus, bet visi nepieciešamie saskaņošanas darbi – sešus gadus. Visilgāko laiku aizņēmusi dažādu dokumentu kārtošana un parakstu vākšana valsts iestādēs. Ēkai pievilktas visas nepieciešamās inženierkomunikācijas. J. Raubenam vajadzēja ierīkot arī savu sūkņu staciju. Aukstā laikā ēku silda t.s. siltās grīdas. Frizētavā viņš ir ieguldījis vairākus desmitus tūkstošus eiro. Investīcijas tiek plānots atpelnīt divu līdz trīs gadu laikā. Lai arī frizētavā ir četri frizieru krēsli, šobrīd J. Raubens strādā viens pats. Viņa draudzene Vita arī mācās par frizieri un pēc skolas beigšanas plāno pievienoties. Apkārt frizētavai ir daudz biroju, valsts iestāžu, viesnīcu, augstskolu, turklāt tuvumā nav daudz līdzīgu pakalpojumu sniedzēju, tāpēc J. Raubens atzīst, ka šī ir ļoti laba vieta biznesam.

Liepājā jau vairāk nekā divas nedēļas atvērta vīriešu frizētava, bārs Garāža, kas radīts kā vīriešu patvērums no ikdienas. Lai sievietes šo vietu apmeklētu retāk, viņām dzērieni bārā ir par 10% dārgāki.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Garāžas īpašnieks Elgars Roga, uzņēmums apzināti izplatījis baumas, ka sievietēm bārā ir 10% uzcenojums. «Nevar uzskatīt, ka sievietēm ir 10% uzcenojums, vienkārši vīriešiem ir mīnus 10%,» skaidro E.Roga. Pēc viņa domām, to nevar uzskatīt par diskrimināciju, jo prom neviena sieviete netiek dzīta.

Šī ir jau otrā uzņēmēja atvērtā vīriešu frizētava Liepājā, kur esot pieprasījums pēc šāda pakalpojuma. Mēnesī frizētava apkalpo aptuveni 400 klientus.

Garāža veidota kā vieta, kurā vīrieši var justies kā vīrieši. Pēc E.Rogas domām, sieviešu klātbūtnē vīriešiem ir jādomā, ko runāt, kā runāt, kā uzvesties. Viņš norāda, ka konflikti starp vīriešiem visbiežāk arī izceļas tieši sieviešu dēļ.

Kādā no Vecās ostmalas ēkām, ko vietējie sauc par Fonteina valstību, top pirmā profesionālā kungu frizētava Liepājā, raksta reģinālais laikraksts Kursas Laiks.

Knockout Barber Shop īpašnieks Edgars Rozenvalds sevi dēvē par pirmo bārddzini atjaunotajā Latvijā. «Profesijā, kuru apguvu Londonā, pats vairs nestrādāju, jo darboties ar rokām un attīstīt biznesu ir grūti. 2013. gadā Rīgā atvēru pirmo vīriešu frizētavu, kurā skuj bārdu īpašā veidā – profesionālās kungu frizētavās valda citi likumi un tiek lietoti citi instrumenti.»

Sākumā, kamēr tiks apmācīta liepājnieku komanda, jaunajā frizētavā strādās trīs pieredzējuši meistari no galvaspilsētas. Rīgā E.Rozenvalds atvēris Baltijā pirmo akadēmiju Wood Religion Academy un apmāca topošos speciālistus.

Sarukušais liepājnieku skaits un maksātspēja viņu nebiedē: «Bizness vienmēr ir risks. Svarīgi saprast, vai vīriešiem tas ir vajadzīgs. Cenas ziņā Knockout nebūs elitāra vieta, drīzāk – racionāla un liepājniekiem pieejama. Biju Daugavpilī, tur vēl nav pienācis laiks tādai frizētavai. Man Rīgā jau ir piecas līdzīgas vietas, komandā ir ap četrdesmit darbinieku».

Mēs viņu gribējām pieteikt Ginesa rekordam, smej Valentīnas Georgijevskas kolēģes. Joks nav tālu no patiesības: diez vai vēl kaut kur Kurzemē, Latvijā un pat visā Eiropā turpina strādāt meistare ar tik ievērojamu – 58 gadus lielu – darba stāžu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Frizētavā viņa sastopama ik dienu, un pastāvīgie klienti pat nedomājot no 86 gadus vecās manikīres pakalpojumiem atteikties. «Ar dzirdi tā pašvakāk, bet redze ar brillēm man ir laba, cenšos būt rūpīga, jo darbs patīk - tas man dod spēku un enerģiju. Bez darba es būtu pilnīgi beigta,» teikusi Valentīna.

Satiekot jebkuru cilvēku, viņa vispirms profesionāli uzmet aci nagiem. Neesmu no lielām runātājām, kautrīgi iebildusi meistare, tomēr līdz nākamajam pierakstam atradusi brīdi sarunai. «Gadu no gada viņi pie manis nāk. Galvenokārt Jaunliepājas iedzīvotāji, viens otrs regulāri brauc no citiem pilsētas rajoniem, piemēram, no Zaļās birzes, kur nav frizētavu, paretam - arī no laukiem,» viņa stāstījusi par saviem klientiem.

Palielinās pieprasījums pēc augstas kvalitātes frizieru pakalpojumiem, šī tirgus niša šobrīd ir visnotaļ maza, konkurence tajā nav pārāk liela, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju skaits Latvijā palielinās ar katru gadu. Šādus pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 1600 uzņēmumu, nodarbinot vairāk nekā 5000 darbinieku. Visvairāk frizētavu un skaistumkopšanas salonu neapšaubāmi ir Rīgā un Pierīgā. Kopējais apgrozījums gadā pārsniedz 30 milj. eiro, tam ir tendence samazināties. Tiesa, jaunākie oficiālie dati ir par 2015.gadu. Viens no iemesliem samazinājumam varētu būt pieaugošais pašnodarbināto īpatsvars nozarē.

Luksus klases frizētavu Latvijā nav daudz, to nav vairāk par 5%, šis segments attīstās, un tam ir labas izaugsmes iespējas, atzīst zīmola Maija radītājs un frizētavu salonu Maija dibinātājs un īpašnieks Andris Slapjums. Salons Maija, kas bija pirmā privātā frizētava Latvijā, tika atvērts pirms 28 gadiem. Šobrīd darbojas 23 zīmola Maija saloni, 7 no tiem ir Latvijā, 12 – Krievijā (pieci Maskavā, seši Ufā un viens Permā), trīs frizētavas darbojas Kijevā un viena – Vīnē. Divi Maija saloni Rīgā (Valdemāra un Martas ielā), kā arī pieci Maskavā, pieder A. Slapjumam, pārējie darbojas uz franšīzes līgumu pamata. Lai atbilstu luksus klases frizētavas statusam, tajā ir jāstrādā augsta līmeņa frizieriem, tai ir jānodrošina labs serviss un jāatrodas klientiem izdevīgā vietā, kur var bez problēmām novietot automašīnu. Bieži vien tās tiek izveidotas speciāli frizētavām projektētās telpās, piemēram, tāds ir Institute Kerastase by Maija Deluxe, kas atrodas Martas ielā, stāsta A. Slapjums. Latvijā saloniem konkurentu nav daudz. «Es labāk tos dēvētu par partneriem, piemēram, bijušā frizētavu Maija līdzīpašnieka Andreja Siļčenko trīs saloni, kas atrodas Rīgā. Andrejs mūsu orķestrī nolēma spēlēt solo partiju, tāpēc pirms diviem gadiem atvēra savas frizētavas, kas piedāvā ļoti augstas kvalitātes pakalpojumus,» secina A. Slapjums.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Sākumā biznesā ir iestrādāšanās un mācīšanās posms, kam ar laiku seko stabilitāte un sistēma.

Tā otrdienas laikrakstā Dienas Bizness (DB) secina Evija Kerija Erta, skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle (SIA Smart Concept) īpašniece. «Es varētu strādāt frizētavā, pelnīt, bet esmu izvēlējusies citu ceļu,» viņa saka.

Šobrīd uzņēmējdarbībā veicoties labāk nekā biznesa sākumposmā, jo darbība ir nostabilizējusies – ir viss nepieciešamais aprīkojums, ir pastāvīgie klienti un atliek vien strādāt. «Sākumā ir taustīšanās, mācīšanās, bet ar laiku sāc saprast, ko klienti vēlas. Tagad strādāt vieglāk, jo ir sava sistēma, ritms, pie kura pieturos. Ir lielāka kārtība – gan galvā, gan uzņēmumā,» viņa saka.

Arhitekta Anda Sīļa vadītā biroja radošais kodols vairāk nekā divdesmit gadus ir palicis nemainīgs; uzņēmums sasniedzis pirmskrīzes laika apgrozījumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arhitektu birojs Sīlis, Zābers un Kļava dibināts 1995. gadā; vēlāk tas sadalīts vairākās atsevišķās struktūrvienībās ar kopīgu abreviatūru SZK. Tas ir saglabājis savus līderus – arhitektus Andi Sīli, Uģi Zāberu un Pēteri Kļavu, kā arī kopīgās darba telpas Vecrīgā.

Šobrīd pasūtījumu skaits palielinās, taču nav pamata domāt, ka viss atkal aizies pa spirāli uz augšu un nākamie gadi būs rožaini, saka A. Sīlis. Nav lielu cerību, ka investoru rocība un vēlme ieguldīt īpašumos būtiski pieaugs, drīzāk pretēji – samazināsies. «Uzņēmuma reputācija ir visnotaļ laba. Īpaši nemeklējot, ik pa brīdim uzrodas kāds interesants piedāvājums,» viņš atzīst.

Starptautiskā lidosta «Rīga» nemitīgi attīsta pasažieriem piedāvāto pakalpojumu klāstu, gan piedāvājot aizvien jaunas iepirkšanās iespējas, gan arī attīstot nekomerciālus projektus, lūgta komentēt ziņu, ka Tallinas lidostā pasažieriem turpmāk bez maksas būs pieejama sporta zāle, biznesa portālam db.lv norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

«Tā kā lidostas strateģiskais mērķis ir kļūt par starptautisku gaisa satiksmes mezglu, piesaistot aizvien vairāk tranzīta un transfēra pasažieru un attīstot tālos lidojumus, lidostas pakalpojumu piedāvājums tiek pilnveidots tā, lai tas būtu pievilcīgs ceļotājiem, kuri veikuši garus lidojumus vai pavada lidostā ilgāku laiku, gaidot nākamo lidojumu,» viņa skaidro.

Cita starpā šā gada oktobrī ir lidostā atvērti pieci jauni objekti, tostarp SPA un skaistumkopšanas salons «Embassy of Wellness», vīriešu frizētava «Wood Religion», rotaslietu veikals «Grenardi», Latvijā ražotu preču veikals «Roots of Latvia» un pieprasītāko preču veikals «ATU DUTY FREE». Līdz gada beigām durvis vērs vēl četri pavisam jauni pakalpojumu sniedzēji – vīna kafejnīca-veikals «Easywine», sporta bārs «Tickerdaze», veselīga uztura kafejnīca «Aspara goose» un elektronisko cigarešu kiosks.

Septembrī gada inflācija pirmo reizi 13 mēnešu laikā pārsniedza 3%. Tiesa, jau otro gadu pēc kārtas patēriņa cenu kāpums Latvijā ir nedaudz augstāks nekā vidēji eirozonā.

Šajā rakstā – vērtējums, kādi faktori to nosaka un kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd ir Latvijas tautsaimniecības veselīguma pazīme.

Pirmkārt, inflācija Latvijā ir maksa par ienākumu pieaugumu. Bagātajās valstīs cenas ir augstākas nekā nabadzīgajās valstīs – īpaši tas attiecas uz tādām netirgojamām precēm kā kafijas tasīte, frizētava vai taksometrs. Cieša pozitīva sakarība starp ienākumu līmeni un cenām pastāv arī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Visās valstīs, kur ienākumi pieaug ātrāk nekā ES vidēji, straujāk pieaug arī cenas. Latvija ir viens no šādiem piemēriem.

Visas prognozes rāda, ka arī nākamajos gados Latvijas tautsaimniecība attīstīsies straujāk par ES vidējo rādītāju. Tas ļaus vēl vairāk mazināt Latvijas ienākumu atpalicību no Rietumeiropas.Tomēr sasniegt Vācijas labklājību ar Rumānijas cenām nav iespējams – pieaugot ienākumiem, pieaugs arī cenas.

Valdībai pakāpeniski atvieglojot pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, Dānijā pirmdien darbu atsākuši tādi mazie uzņēmumi kā frizētavas, tetovēšanas studijas un autoskolas.

"Man bija pieraksts pirms vairākām nedēļām, un es gaidīju, kad varēšu atnākt. Tiklīdz redzēju, ka viņi veras vaļā, es pieteicos," ziņu aģentūrai AFP sacīja kāda IT konsultante, kura šodien bija viena no pirmajām frizētavas apmeklētājām Kopenhāgenā.

Frizētavas īpašniece AFP sacīja, ka priecājas par iespēju atsākt darbu, un norādīja, ka tiek ievērotas visas drošības vadlīnijas, ko noteikušas varasiestādes.

Klientiem pie ieejas frizētavā ir jādezinficē rokas, un pēc katra klienta tiek dezinficēti visi materiāli un darba virsmas.

Dānija sāka atvieglot pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus 15.aprīlī, kad skolas vēra durvis bērniem līdz 11 gadu vecumam.

«Patiesībā jau valdību iespējas manevrēt mūslaiku globālo ekonomisko procesu mijiedarbībā ir visai ierobežotas. Tāpēc diezin vai Kalvītis būtu vienīgais iepriekšējā tautsaimniecības sabrukuma vaininieks Latvijā, tāpat kā nebūtu korekti slavināt tikai Vienotību par to, ka tā būtu pārvarējusi ekonomisko krīzi,» DB viedoklī raksta Mārtiņš Apinis.

Izmantojot Eiropas finansējumu, pašvaldību rīcībā sāk nonākt elektromobiļi; teju visos konkursos par piegādi uzvar viena un tā pati kompānija.

Sākumā biznesā ir iestrādāšanās un mācīšanās posms, kam ar laiku seko stabilitāte un sistēma, secina Evija Kerija Erta, skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle (SIA Smart Concept) īpašniece. «Es varētu strādāt frizētavā, pelnīt, bet esmu izvēlējusies citu ceļu,» viņa saka.

Sagaidāma lietuviešu veikalu ķēdes Maxima ienākšana Īrijas pārtikas tirgū. Tiek ziņots, ka uzņēmums Bilaro Ltd., kurš par 6 miljoniem eiro 2012.gadā ir iegādājies Shankill tirdzniecības centru Dublinā, ir cieši saistīts ar Maxima īpašniekiem.

Luksus auto zīmols Aston Martin pieteicis sevi arī nekustamo īpašumu biznesā – ASV Floridas štata pilsētā Maiami top 66 stāvus augsts debesskrāpis, kura celtniecību plānots pabeigt 2021.gadā, vēsta Business Insider.

66 stāvu augstajā namā būs 391 apartaments, kura cena svārstīsies robežās no 600 000 dolāru līdz 50 miljoniem dolāru.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Mājas iedzīvotājiem būs pieejams spa, skaistumkopšanas salons, frizētava, mākslas galerija, boksa un trenažieru zāle, virtuālais golfa laukums, kā arī divi kinoteātri.

No daudziem apartamentiem pavērsies gleznains skats uz Atlantijas okeānu. Ēkas penthausa apartamenti būs aprīkoti ar privātu terasi un baseinu.

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai arī daudzos tirdzniecības centros ēdināšanas iestādes strādā un ir piebildes par to, ka ēdienu piegādā arī mājās, kas veido lielu daļu no ēdinātāju apgrozījuma, paralēli ir arī pavisam vienkārša matemātika.

“Kāds bizness? Ēdienu piegādes mājās ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa. 25% atdodam izvadātājiem no katra pasūtījuma, no atlikušā var tikai saglabāt biznesu, nevis attīstīties,” Dienas Biznesam atklāja restorānu tīkla Vairāk Saules īpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš.

Kopumā, ja nejautā tirdzniecības centru īpašniekiem, bet pašiem komersantiem, riska apetīte uzsākt biznesu tirdzniecības centros nomātās telpās ir krietni sarukusi, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, ko aptaujā izvēlējāmies par atskaites punktu. “Es pārtraucu sadarbību ar frizētavu tirdzniecības centrā. Vienkāršāk ir strādāt no mājām vai braukt pie klientiem. Pēdējā mājsēdē pateica, ka kompensēs zaudējumus, bet tie bija 30% no mūsu izpeļņas. Ar tādu naudu nevarēju par dzīvokli samaksāt,” savu stāstu Dienas Biznesam anonīmi atklāja pašnodarbinātā friziere Svetlana. Arī frizētavu un TC, kurā viņa strādājusi, nenorādām, jo pati frizētava vēl nav slēgta un, iespējams, turpinās pastāvēt.

Ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma pieņemšanu tiek apliecināts, ka šī joma ir valstiski svarīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunuzņēmums jeb startup ir kompānija, kas mērķē uz globālu biznesu, un tā fokuss ir attīstīt uzņēmējdarbību starptautiskā mērogā. Tam svarīgs ir īpašs regulējums. Pirmais solis startup ekosistēmas attīstībā ir teju kā pieņemtais likums, bet turpmākajos plānos ir vienkāršot uzņēmuma likvidācijas procesu, ieviest iespēju uzņēmuma darbiniekiem tikt pie SIA kapitāldaļām utt., DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Fragments no intervijas

Kāds ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma mērķis?

Bija Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas, manuprāt, bija labs. Veidojot mikrouzņēmumu nodokļa likumu, bija doma aktivizēt cilvēkus iesaistīties biznesā, bet atsevišķas lietas padarīja to izmantojamu nodokļu shēmā. Tā lielais pluss bija tas, ka bija zināms, kas tur nestrādā. To labi izmantojuši igauņi, faktiski nokopējot to, kas strādā, un atmetot to, kas nestrādā. Strādājot pie idejām, ko darīt ar mikrouzņēmumu likumu, noskaidrojās, ka uzņēmējdarbības uzsācēji ir divas lielas grupas, kas kardināli atšķiras. Viena daļa no tiem ir pavisam nelieli uzņēmēji, kam pašiem nodarboties ar grāmatvedību un maksāt nodokļus ir pārāk dārgi, un arī iekasēt nodokļus no viņiem VID ir neefektīvi – izmaksas ir lielākas nekā iekasētie nodokļi. Tie ir dzīvesstila uzņēmēji – nelieli uzņēmēji, kas nodarbina sevi un vēl dažus cilvēkus. Uzņēmums parasti cenšas pēc iespējas ātrāk nonākt tirgū un lēnā garā augt. Klasisks piemērs ir frizētava laukos vai sukāžu ražotājs. Uzņēmuma izmaksas mainās proporcionāli pārdošana apjomiem – sākumā ir mazi ienākumi un izdevumi, bet pakāpeniski rodas vajadzība investēt iekārtās, iekarot jaunus tirgus utt. Peļņa aug, bet proporcionāli pārdošanas apjomam. Šiem uzņēmējiem pirmajā gadā nonākt pie pārdošanas ir grūti, tāpēc visa nauda, kas samaksāta nodokļos, tiek izvilkta no savas kabatas. Šo naudu labāk būtu ieguldīt attīstībā. Pirmais gads parasti nav kritisks valstij, bet ir kritisks uzņēmējam. Nākamā gada jūnijā tiks piedāvāti risinājumi tieši šiem uzņēmējiem.

Ķīpsalas izstāžu zālē no 3. līdz 5. novembrim notiek izstāde Baltic Beauty 2017, informē BT1.

Šogad izstādes hallēs – «Matu skaistuma pasaule» un «Sejas un ķermeņa skaistuma pasaule» – dažādus plaša patēriņa un profesionālos skaistumkopšanas produktus un pakalpojumus prezentē vairāk nekā 336 dalībnieki no 14 valstīm. Gan uzņēmumu ekspozīcijās, gan konkursu un meistarklašu laukumos varēs ne vien vērot meistaru paraugdemonstrējumus, bet arī konsultēties un smelties zināšanas.

Trešajā izstādes dienā, 5. novembrī, no plkst. 11.00 līdz 19.00 «Baltic Beauty 2017» hallē «Matu skaistuma pasaule» darbosies Baltijā lielākā pop-up frizētava.Šogad izstādē notiks piecas konferences ar starptautisku ekspertu dalību. Ne mazāk svarīga loma šajā ceļā ir meistarībai – to savukārt varēs vērot dažādos skaistumkopšanas konkursos.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.

SIA The Beard cosmetics mājas apstākļos ražo bārdas kopšanas līdzekļus no dabīgām izejvielām

Intervijā Dienas Biznesam kompānijas īpašieks Nauris Strujevičs akcentē divas galvenās īpašības, kas nepieciešamas jaunam uzņēmējam, lai tas spētu attīstīt savu biznesa ideju, pārvarot pirmās grūtības, – stūrgalvību un ticību savam produktam vai pakalpojumam.

Kā stāsta Nauris, 2015. gada vasarā viņam nostiprinājusies pārliecība, ka jāpievēršas uzņēmējdarbībai. Pēc vairāku biznesa ideju izbrāķēšanas pērnā gada sākumā kopā ar sievu Sanitu, kura tobrīd mācījusies par frizieri, nolēmuši eksperimentēt ar bārdas kopšanas līdzekļu pagatavošanu. «Sākumā gājām uz bārdas kopšanas saloniem nolūkā izspiegot kopējo situāciju. Tad uzmeklējām internetā dažādas receptes un iegādājāmies izejvielas, lai sākumā pagatavotu eļļas sev. Pamēģinājām un sapratām, ka nav nemaz tik sarežģīti. Kādā brīdī nospriedām – kādēļ gan nepamēģināt?» stāsta Nauris. Lai noskaidrotu, kādas tieši bārdas eļļas varētu ražot, iesākumā izveidoti vairāk nekā 30 dažādi veidi. Ikdienā tās lietojot, kā arī uzklausot atsauksmes no paziņām, attiecīgi izlases veidā pēc piezīmju apkopošanas izvēlētas trīs. Tām arī doti nosaukumi – pirmā, otrā un trešā. «Uztaisījām paraugus un nodomājām, ka sanākusi tīri laba kvalitāte, nemaz ne sliktāka kā veikalos nopērkamajām,» apgalvo Nauris.

Nedz Nauris, nedz Sanita Strujeviči pirms ģimenes biznesa uzsākšanas šajā jomā nebija saistīti ar skaistumkopšanu.Tik vien, kā Nauris bija izbaudījis vīrietim paredzēto procedūru kādā bārberšopā. Tas izrādījās pietiekams impulss, lai dzimtu uzņēmējdarbības ideja.

Sajutu, ka tā ir reāli forša lieta. Ja neesi bijis,pat nevari iedomāties to, ka aiziet pie friziera, sakopt matus un bārdu nozīmē stundu atpūsties no dzīves mūžīgajām skriešanām, relaksēties,» stāsta Nauris.«Sievietēm vienmēr ir bijušas savas procedūras,lai atslābinātos. Veči parasti pa fikso nogriež matus un iet tālāk. Apjaušot šo atšķirību, sapratu, ka tā ir forša lieta, kuru būtu vērts popularizēt un attīstīt,» atceras The Beard Barbershop saimnieks. Un šis impulss ideāli sapasēja ar mūžīgi urdošo ieceri pamēģināt veidot kaut ko savu.

Divi vienā

Nauris un Sanita vienā kursā studēja sabiedriskās attiecības Biznesa augstskolā Turība, tagad komunikācijas prasmes palīdz uzņēmuma popularizēšanāun veidojot attiecības ar klientiem. Sākotnēji meklētas telpas Pārdaugavā, jo «vīriešu frizētavas Rīgas centrā radušās kā sēnes pēc lietus». Nauris sapratis,ka cilvēkiem, kuri nedzīvo galvaspilsētas centrā,bārberšopa apmeklējums rada zināmas neērtības– jātērē laiks braucienam, jāmeklē un jāapmaksā autostāvvieta. Saskaitot šos apgrūtinājumus kopā,Nauris secinājis, ka bārdaiņus varētu interesēt vīriešu frizētava tuvāk mājām. Un kāpēc gan ne Mārupē?Sākotnēji telpu meklējumi šaipus Rīgas robežas bijuši neveiksmīgi, tāpēc pieņemts lēmums veikt pirmo mazo soli pretim savai iecerei – nevis atvērt savu vīriešu frizētavu, bet sākt ar bārdas kopšanas kosmētikas ražošanu mājas apstākļos. Sākumā bija kosmētikas gatavošanas eksperimentu un testēšanas periods, līdz 2017. gada septembrī Mārupes centrā durvis vēra savs salons. «Pašiem sava kosmētikas līnija un savas vietas atvēršana ir absolūti saistīti. Mums šķita svarīgi, ka mūsu salonā klientiem sniedzam ne tikai pieredzi, bet arī izmantojam produktus, kurus paši esam savām rokām maisījuši un ko esmu izmēģinājis uz savas bārdas,» saka Nauris.Pašu no bioloģiski sertificētām izejvielām gatavotās bārdas eļļas un balzami ir kā pakalpojuma pievienotā vērtība, ko sniegt klientiem. The Beard Cosmetics produkcija atrodama dažos veikalos Rīgā un ārpus tās, iepriekš tirgojušies arī Norvēģijā. Savs bārberšops pamazām dos iespēju nopietnāk attīstīt arī kosmētikas līniju, uzskata Nauris.