Pasaulē

Britu premjers sola liegt pabalstus iebraucējiem no citām ES dalībvalstīm

Dienas Bizness, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Plašu rezonansi medijos un sabiedrībā izraisījuši britu premjera Deivida Kamerona plāni saistībā ar imigrāciju Lielbritānijā. Saskaņā ar premjerministra imigrācijas ierobežošanas plānu, iebraucējiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm tiktu liegta iespēja iegūt jebkādus sociālos pabalstus, kamēr nav nostrādāti vismaz četri gadi, bet bezdarbnieki tiktu izraidīti no valsts, ja sešu mēnešu laikā neatrastu darbu, atsaucoties uz The Irish Times, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

D. Kamerons aicina ierobežot imigrācijas straumi, norādot, ka šajā gadā Lielbritānijā iebraukuši 280 tūkstoši cilvēku, kas vairāku gadu desmitu laikā ir lielākais skaits. Neskatoties uz to, viņš uzsvēra esošo imigrantu ieguldījumu un nozīmi sabiedrībā un ekonomikā, un teica, ka Apvienotās Karalistes spēks ir tās atvērtā ekonomika.

Saskaņā ar premjera plānu ES migranti nevarētu pretendēt uz tax credit jeb piemaksām, kas tiek piešķirtas zema atalgojuma saņēmējiem – līdz pat 700 £ mēnesī ģimenēm ar diviem bērniem, kas ir divreiz vairāk nekā tiek maksāts Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Francijā, informē Baltic Ireland.

Tāpat iebraucējiem tiktu liegti pabalsti par bērniem, kuri turpinātu dzīvot savās dzimtajās valstīs. Imigranti nevarētu pieprasīt pašvaldības mājokli, kamēr Lielbritānijā nebūtu nostrādāti četri gadi, kā arī viņi tiktu deportēti no valsts, ja pus gada laikā neatrastu darbu.

Britu attieksme pret imigrantiem pēdējos gados esot kļuvusi krietni negatīvāka, jo daudzi uzskata, ka iebraucēji atņem vietējiem iedzīvotājiem darbu, kā arī ierodas valstī tikai sociālo pabalstu dēļ. Savukārt, darba devēji norāda, ka iebraucēji visbiežāk aizņem darba vietas, uz kurām vietējie nemaz nevēlas pretendēt, piemēram, augļu novākšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējā iespēja nodokļu ēdienkartē izmēģināt Dubulto Īru!

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īrijā 2016.gada pavasarī dzīvoja teju 20 000 Latvijas valstspiederīgie

LETA, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12 ES valstis, arī Latvija, noraida direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem atklāt peļņu un nodokļus

LETA, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

No amata atkāpies ES tirdzniecības komisārs, kurš pārkāpis Covid-19 ierobežojumus

LETA--DPA/AFP, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Kredītiestāžu skaits Eiropā uz 1 miljonu iedzīvotāju ir samazinājies no 19 līdz 15

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latviju un Īriju iedzīvotāju sūtījumus piegādājošiem uzņēmējiem ir izdevīgāk reģistrēties Īrijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādu kravu un sīkpaku piegādātāji, kas apkalpo svešumā esošos tautiešus, labprātāk izvēlas reģistrēties kā pašnodarbinātas personas vai reģistrē savus uzņēmumus Īrijā, nevis Latvijā, liecina DB aptaujāto komersantu teiktais. Tam par iemeslu tiek minēta gan vienkāršāka procedūra, gan uzņēmējdarbībai pievilcīgi nodokļu likumi un birokrātiskās procedūras, gan iespēja nopelnīt cilvēka cienīgu pensiju.

Sūtīts tiekot viss – sadzīves tehnika, pārtika, drēbes, mēbeles, celtniecības materiāli, dzīvnieki utt. Pirms aptuveni 10 gadiem piegādes cenas bijušas 4–5 eiro/kg, bet šobrīd cena ir ap 2 eiro/kg un zemāka, stāsta pārvadātāji. Pasta kompānijas, piemēram, Latvijas Pasts un DPD Latvija tautiešu sūtījumus apkalpojošos komersantus par konkurentiem neuzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vītolu ģimenē aug četri bērni, un dzīvi Latvijā viņi atsākuši Kazdangas muižas bijušajā klēts kompleksā Eglaines, kur labu laiciņu valdīja posts un sabrukums, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Stāstu par ģimenes aizbraukšanu no Latvijas uzsāk Kristīne Vītola: «No Kuldīgas pārcēlāmies uz Ventspili, bet tas bija tikai sākums ceļojumam 2006. gadā uz Īriju. Ekonomiskā krīze lika pārvērtēt daudz ko, tostarp varēšanu sagādāt ģimenei iztiku.» «Tā bija vilšanās par daudz ko. Bijām jauni un gribējām lietas un dzīvot dzīvi. Aizbraucot mums bija divi bērni. Šķiršanās no dzimtenes nebija viegla. Paši uz savu galvu noteikti nebūtu braukuši, bet mans brālis jau bija Īrijā un aicināja mūs arī,» atminas Raitis Vītols.

Aizbraucot bijis noīrēts dzīvoklis uz nedēļu, kuras laikā bija jāatrod darbs. Raitis to arī atradis, neprotot ne vārda angļu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvietis, kurš atgriezies no Īrijas: «Latvijā vai nu tu strādā bagātajiem, vai nestrādā nemaz»

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisku friziermākslas festivālu godalgotu vietu ieguvējs, divu friziersalonu un franšīzes «Hot Scissors» līdzīpašnieks Kristaps Slakters tagad atgriezies Latvijā. Dzīve viņam atkal ir apmetusi kūleni, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mēs patiesi bijām uz viļņa, un tad saslima mana sieva Alise. Kamēr saprata, kas par vainu, laiks gāja. Sākumā šķita, ka nepieciešamo operāciju var veikt tikai Japānā par 70 tūkstošiem eiro. Taču izrādījās, ka spēj palīdzēt arī Latvijas neiroķirurgs Ingus Gārša. Operācija šķiet veiksmīga. Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā tomēr ir ļoti labi speciālisti,» atklāj Kristaps.

«Īrija ir forša. Mums Latvijā ir krass dalījums – bagātie un nabagie. Tur ir ļoti, ļoti liels vidusslānis, kas var regulāri atļauties apmeklēt kultūras pasākumus, pasēdēt krodziņos, atnākt uz frizētavu. Daži klienti reizi nedēļā ieradās izmazgāt matus,» stāsta frizieris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Autonams ar jaunu eksporta sadarbības modeli mēģinās iekarot Vāciju un Īriju

NOZARE.LV, 27.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto aizsardzības sistēmu izgudrotājs un ražotājs SIA Autonams šogad izmēģinās jaunu eksporta sadarbības modeli Vācijā un Īrijā, lai veicinātu eksporta apjomu pieaugumu kopējā uzņēmuma apgrozījumā, stāsta Autonama valdes loceklis Edvīns Panders.

Panders norādīja, ka saistībā ar eksportu uzņēmums vienmēr ir meklējis ārvalstīs partnerus, bet tagad Autonams nolēmis mainīt eksporta stratēģiju, veidojot modeli, kurā uzņēmumam būtu lielāka ietekme.

«Līdz šim partneri paši izlēma, cik aktīvi strādāt ar mūsu produktu, taču krīze pierādīja, ka brīdī, kad partneriem ir grūtības, viņi fokusējas uz savām problēmām, īpaši nedomājot par mums. Tāpēc tagad Vācijā un Īrijā mēģinām veidot modeli, kas paredz, ka Autonams konkrētajā tirgū darbojas kopā ar partneri, tādējādi nodrošinot mums lielāku ietekmi - būsim tuvāk gala klientam, spēsim ātrāk reaģēt uz izmaiņām utt.,» skaidroja Panders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV sociālās komunikācijas gigants Facebook piektdien paziņoja, ka reklāmas ienākumus no lielākajiem britu klientiem turpmāk reģistrēs Lielbritānijā, nevis Īrijā, kur atrodas uzņēmuma Eiropas galvenā biroja mītne.

Tādējādi Facebook Lielbritānijā veiks lielākus nodokļu maksājumus.

«Pirmdien mēs sāksim informēt lielos Lielbritānijas klientus, ka no aprīļa sākuma viņi saņems rēķinus no Facebook UK un nevis no Facebook Ireland,» norāda uzņēmums.

«Tas nozīmēs, ka tirdzniecības apjoms Lielbritānijā, ko tieši guvusi mūsu Lielbritānijas komanda, tiks reģistrēts Lielbritānijā, nevis Īrijā. Tad Facebook UK reģistrēs ienākumus no šī pārdošanas apjoma,» vēsta kompānija.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad lielā daļā Eiropas aizvien pieaug sabiedrības sašutums par lielo ASV tehnoloģijas uzņēmumu, tostarp Amazon, Facebook un Google panāktajām nodokļu norunām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Īrija prezentē pirmo budžetu pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā

LETA--AFP, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrija otrdien attālinājās no sešus gadus ilgušās bargās taupības, valdībai prezentējot pirmo budžetu pēc izkļūšanas no starptautiskās glābšanas programmas, kurā veiktas arī bargas uzņēmuma nodokļu likuma izmaiņas.

Pērnā gada 15.decembrī Īrija kļuva par pirmo eirozonas dalībvalsti, kas pārtrauca dalību starptautiskajā glābšanas programmā.

Apjomīgo parādsaistību un budžeta deficīta problēmu dēļ Īrija 2010.gada novembrī bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kas valstij piešķīra 85 miljardu eiro aizdevumu.

Kopš 2008.gada Īrijas valdība ar valsts izdevumu samazinājumiem un nodokļu paaugstinājumiem grūtībās nonākušajai ekonomikai liegusi 30 miljardus eiro jeb aptuveni 18% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Taču otrdien Īrijas valdība prezentēja jaunāko budžetu, norādot, ka tas iezīmē budžeta taupības beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas migrantu tiesību centrs (MRCI) paudis satraukumu par au pair sistēmu, norādot, ka vidusšķira valstī ir izveidojusi mūsdienu verdzības formu, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Auklēm netiek maksāta pat minimālā alga, tādējādi ģimenes ietaupa uz aizvien pieaugošajām izmaksām par bērnu aprūpi, apgalvo MRCI.

Īrijā pieaug to ģimeņu skaits, it īpaši Dublinas dienviddaļā, kas bērnudārzu vietā izvēlas ārvalstu studentes, uzticot rūpēties par bērniem savās mājās.

Meitenes no Brazīlijas, Austrumeiropas, Francijas, Spānijas un Itālijas strādā līdz 60 stundām nedēļā, saņemot apmēram 2 eiro par stundu. Daudzos gadījumos viņu pienākumos ietilpst visi mājas darbi, tostarp gludināšana, tīrīšana, ēst gatavošana un uzkopšana, kā arī palīdzība bērniem skolas mājas darbu veikšanā. Dažos gadījumos ģimenēs dzīvojošas aukles ir ziņojušas, ka viņām nākas gulēt kopā ar vienu no bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par starptautiskās viesnīcu ķēdes Radisson jauno ģenerālmenedžeri kļuvis Džerards Kellijs

Žanete Hāka, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskās viesnīcu ķēdes Radisson jauno ģenerālmenedžeri kļuvis Džerards Kellijs (Gerard Kelly), kurš turpmāk būs atbildīgs arī par vairākiem Radisson Hotel Group īpašumiem Rīgā.

Pēc vairāk nekā 10 viesnīcas menedžera amatā aizvadītiem gadiem Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Krievijā tagad viņa pārziņā būs arī Latvijā esošo viesnīcu Radisson Blu Daugava Hotel, Radisson Hotel Old Town Riga, Park Inn by Radisson Riga Valdemara un Park Inn by Radisson Residence Riga Barona vadība un biznesa attīstība, ko Kellijs ikdienā pārraudzīs no uzņēmuma centrālā biroja Rīgā.

Džerardam Kellijam ir vairāk nekā 13 gadus ilga pieredze viesmīlības nozarē, un viņš savas profesionālās darbības laikā ir pieredzējis neskaitāmu Eiropas viesnīcu atklāšanas un renovācijas. 2006. gadā viņš pievienojās Radisson komandai kā bāra vadītājs Park Inn Dundalk viesnīcā Īrija, trīs mēnešus vēlāk tika paaugstināts par operāciju menedžeri un pēc tam vien sešus mēnešus vēlāk tika iecelts par ģenerālmenedžeri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīm piedzīvojot jauno Covid-19 gadījumu skaita kritumu, pašizolācija Latvijā turpmāk nav jāievēro arī ieceļotājiem no Matlas un Spānijas, liecina piektdien apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šajās valstīs kopš 29.maija 14 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nokrities zem noteiktās 15 gadījumu robežas.

14 dienu pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā joprojām jāievēro ieceļotājiem no kopumā piecām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kuru vidū ir Īrija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija un Zviedrija.

Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 26 ES un EEZ valstīm, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Iebraucējiem no Latvijas piešķirto PPS numuru skaits Īrijā pārsniedz 52 tūkstošus

Dienas Bizness, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta apkopotie dati liecina, ka 2014. gadā Latvijas pilsoņiem (iedzīvotājiem) Īrijā ir piešķirti 1312 jauni PPS numuri. Salīdzinājumam, 2013. gadā latviešiem tika piešķirti 1568 jauni PPS numuri, 2012. gadā 1759, 2011. gadā – 2195, bet 2010. gadā – 3134, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Jauni PPS numuri pagājušajā gadā tika piešķirti 9126 poļiem, 2316 lietuviešiem un 237 igauņiem.

No ārvalstu pilsoņiem visvairāk jauni PPS numuri tika izsniegti britiem (11263), poļiem (9126), rumāņiem (9076), brazīliešiem (7778) un spāņiem (5195).

Kopumā 2014. gadā Īrijā ir izsniegti 172463 jauni PPS numuri, t.sk. īriem – 76091.

Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta aprēķini liecina, ka laika posmā no 2000. gada jūnija līdz 2014. gada decembrim Latvijas pilsoņiem (iedzīvotājiem) ir piešķirti 52670 PPS numuri. Rekords tika uzstādīts 2005. gadā, kad jaunus PPS numurus saņēma 9328 Latvijas valstspiederīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dienas tēma: Maziem drošība nāks ar nastu

Didzis Meļķis, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īri bažījas, vai topošā ES datu aizsardzības regula nebūs papildu slogs mazajiem uzņēmumiem un vai tiesāšanās par pārkāpumiem neievilksies bezgalīgās pārsūdzībās

Šādu vēsti ES prezidentūrai uz Rīgu ir atvedis Īrijas Eiropas lietu un datu aizsardzības valsts ministrs Dara Mērfijs.

Jums ir interesants portfelis, kas acīmredzot atspoguļo Īrijas interesi un bažas Eiropas sakarā – datu drošību. Vai tas tā ir no sākta gala?

Tas nav tā no sākta gala. Agrāk Eiropas lietas bija Ārlietu ministrijas ziņā, bet tagad Īrija ir rīkojusies līdzīgi daudzām citām ES valstīm, kas saprot, cik nozīmīga ES līmenī ir tieši premjeru sadarbība ES padomes līmenī. Tāpēc piemērotāk šo kompetenci ir uzticēt premjera birojam, jo saikne ar citām valstīm ir absolūti tieša.

Datu aizsardzība ir jauna kompetence Eiropas lietu ministra amatam, ko nolēma tam pievienot, ņemot vērā pieaugošo datu jautājumu svarīgumu un to straujo attīstību un digitālo ekonomiku vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas ekonomika aug visstraujāk ES, piesaistot arī Latvijas uzņēmumu uzmanību , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākt darbu Īrijā Latvijas uzņēmumiem nav sarežģīti, jo tirgum ir līdzīgas iezīmes mūsu valstij, un daļa iedzīvotāju jau pazīst mūsu uzņēmumu preces. Daudzi Īrijas uzņēmumi dod priekšroku sadarbībai ar eirozonas valstu uzņēmumiem. Tiesa gan, jārēķinās ar šī tirgus mazo izmēru.

Situācija uzlabojas

Šajā gadā iepriekš finanšu krīzes smagi skartās Īrijas ekonomikas stāvoklis ir uzlabojies un iekšzemes kopprodukta izaugsme turas pie 5%, kas ir straujākais kāpums starp Eiropas Savienības valstīm. Kā liecina valsts Centrālās bankas sniegtā informācija, pēdējos gados izaugsme ir sabalansēta un aug gan eksports, gan vietējais patēriņš. Bezdarba līmenis valstī samazinās, tādējādi pieaug iedzīvotāju ienākumi. Arī turpmāk šogad un nākamgad tiek prognozēts gan eksporta apjomu pieaugums, gan vietējā pieprasījuma kāpums, kas veicinās arī strauju ekonomikas izaugsmi, ierindojot Īriju pirmajā vietā starp ES valstīm IKP pieauguma ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu apstākļu dēļ Īrija ir atguvusies , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriecināja ziņas no Britu salām. Īrija – valsts, kas finanšu krīzes laikā teju bankrotēja, šobrīd ir visātrāk augošā ekonomika eirozonā.

Pēc veiksmīgi aizvadītā otrā ceturkšņa šīs valsts gada IKP pieauguma prognoze tika ievērojami palielināta – no 4 līdz 6 procentiem.

Galvenokārt tas noticis zemo naftas cenu un vājā eiro dēļ, kas ievērojami palīdzējis pieaugt eksportam. Tas otrajā ceturksnī palielinājies par 13,6%. Šī izaugsme savukārt ir palielinājusi arī investoru interesi par Īriju. Investīcijas šīs valsts uzņēmumos otrajā ceturksnī pieaugušas par 19,2 procentiem.

Visu rakstu Īrija pārsteidz lasiet 15. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kinoteātru tīkls MC Theatres noslēdzis 870 miljonu eiro vērtu līgumu, lai iegādātos Stokholmā bāzēto kompāniju Nordic Cinema Group Holding, kas darbojas septiņās Ziemeļvalstīs, tostarp ir Baltijas valstu kinoteātru tīkla Forum Cinemas īpašnieks.

AMC paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīts, ka tas iegādājas Nordic Cinema Group Holding no privātā investīciju fonda Bridgepoint un Zviedrijas mediju grupas Bonnier Holding 8,25 miljardu Zviedrijas kronu jeb 870 miljonu eiro vērtā darījumā.

Darījumam ir jāsaņem Eiropas Komisijas apstiprinājums par konkurences normu ievērošanu. Gaidāms, ka pārņemšanas atļauja tiks saņemta šā gada pirmajā pusē.

Nordic Cinema Group Holding ir 68 kinoteātri un mazākuma daļas nepilnu 50% apmērā vēl 50 saistītajos kinoteātros, kuriem kompānija sniedz dažādus koppakalpojumus. Nordic Cinema Group Holding kinoteātri ir tirgus līderi Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Otrajā vietā pēc tirgus daļas tie ir Norvēģijā. Grupai ir arī kinoteātri Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Spilvas eksporta apjoms pieaudzis par 18,5%

Dienas Bizness, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties ražošanai Čehijas tirgum un eksporta izaugsmei Igaunijā, Lielbritānijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva kopējais eksporta apjoms 2015. gada 11 mēnešos (janvāris - novembris) pieaudzis par 18,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, informē uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

Šī gada sākumā Spilvas ražotnē tika uzsākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum, un jau gada 11 mēnešos Čehija kļuvusi par lielāko Spilvā ražotās produkcijas noieta tirgu ārpus Latvijas. Otrs lielākais uzņēmuma produkcijas tirgus ārzemēs ir Igaunija, kur Spilvas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugums veido 6,5%.

«Straujāk augošais no līdzšinējiem eksporta tirgiem ir Lielbritānija, kur pieaugums veido 148,8%. Iepriekšējā gada šajā pašā laika posmā Lielbritānija bija sestais lielākais Spilvas eksporta tirgus. Tagad eksports uz Lielbritāniju ieņem ceturto vietu, apsteidzot pat Spilvas tradicionālos noieta tirgus - Lietuvu, Somiju un Zviedriju,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma «Revolut» Lietuvā veidojamās bankas «Revolut Bank» valdes izveide, kā arī iecelts jauns «Revolut» meitasuzņēmuma Īrijā «Revolut Payments Ireland» vadītājs, paziņoja «Revolut».

Bankas valdē kopš augusta beigām strādā finanšu direktore Jurgita Šaučūniene, kas iepriekš bija «Luminor Bank» Lietuvas filiāles finanšu attīstības nodaļas vadītāja, kā arī galvenais risku menedžeris Raimonds Berņūns, kurš iepriekš vadīja Lietuvas «SEB bankas» risku kontroles nodaļu.

«Revolut Bank» valdē strādā arī jūnijā ieceltais bankas vadītājs Virgilijs Mirkess un «Revolut Bank» mātesuzņēmuma Lielbritānijā līdzdibinātājs un tehniskais direktors Vladislavs Jacenko.

«Revolut» paziņoja, ka tiek īstenoti pēdējie posmi, lai banka sāktu darboties atbilstoši Eiropas Savienības (ES) elektroniskās naudas iestādes un bankas darbības Lietuvā licencei. Tas ļaus sniegt pakalpojumus klientiem Lietuvā un nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību ES gadījumā, ja Lielbritānija no ES izstāsies bez vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, iedzīvotāju skaits Latvijā turpināšot «kust», un līdz 2035. gadam tas saruks vēl par 132 000 (tātad būs mazāk preču un pakalpojumu pircēju), pie kam darbaspējas vecumā esošu iedzīvotāju skaits sarukšot pat straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sacītā, viens no darbaspēka resursu avotiem ir reemigrācija. Lai tā no atsevišķiem gadījumiem kļūtu par ikdienas parādību, būtībā Latvijā ir jāpieaug darba samaksai, līdz tā tuvotos samaksai Latvijas iedzīvotāju galvenajās emigrācijas mērķa valstīs – Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā.

Pēc ministra domām, vidējās darba samaksas ikgadējais pieaugums par 5 līdz 7% varot radīt situāciju, ka pēc pieciem – sešiem gadiem vidējā darba alga Latvijā var sasniegt emigrācijas valstu minimālo algu. Pašlaik Latvijā bruto darba samaksa ir uz 1000 eiro robežas, bet minimālā alga Īrijā ir 1462 eiro, Lielbritānijā (kura gatavojas pamest ES) – 1379 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru