Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Lai arī pēc kopējā uzņēmumu skaita un to ekonomiskās varenības līderis ir Rīga, tomēr, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, uzņēmumu skaita līderos ir Durbes un Raunas novadi.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Kopējais pašvaldību skaits Latvijā daudzu, tostarp politiķu, skatījumā ir pārāk liels, un tāpēc iespējama kārtējā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā pieaugs jaunās – apvienotās – varas ekonomiskās spējas. Taču šīs idejas kritiķi norāda, ka vairāku, ne pārāk turīgu subjektu apvienošanas rezultātā bagāto vairāk nekļūs. Biznesam svarīgākais ir uzņēmējdarbības vide, un SIA Lursoft pētījums uz pašvaldībām, īpaši mazajām, liek paraudzīties no nedaudz citāda skatupunkta. Proti, pretstatā ierastajam, ka priekšplānā teju vienmēr ir Rīga, tās apkaime, kā arī vairākas lielās pilsētas un atsevišķi novadi, SIA Lursoft dati rāda, ka arī tālākos reģionos strādā veiksmīgi uzņēmumi, kuri, neskatoties uz, iespējams, nelielo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, var sekmīgi vairot peļņu un radīt vērā ņemamu apgrozījumu.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Tas, ka nepietiek naudas pedagogu atalgojuma palielināšanai, jo pašvaldības nav veikušas skolu tīkla optimizāciju iecerētajā apjomā, ir kārtējais apliecinājums tam, ka ar reģionālo politiku mūsu valstī nevedas. Ir pārāk daudzas mazas ķeizaristes ar saviem mazajiem ķeizariem, kuru pastāvēšanai nav ekonomisku priekšnosacījumu, bet tos uz priekšu dzen milzīgs pašsaglabāšanās instinkts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards LTV pirms pāris dienām atgādināja, ka pēdējā novadu reforma paredzēja, ka novadā nav mazāk par 4000 iedzīvotājiem. Pašlaik gan šo kritēriju neizpilda 50 pašvaldības, kas ir 42% no visām pašvaldībām. Un, ziniet, neviens neklapē ne ar ausi, un ir politiķi, kas paziņojuši, ka “ar varu” situāciju mainīt izdosies tikai pār viņu līķi. Acīmredzot kādam mūsu valstī ir izdevīgi, ka pastāv šādas mazās ķeizaristes.

Kā aizstāvības arguments tiek piesaukts tas, ka ir daži (!) mazie novadi, kas ir spēcīgi un pašpietiekami. Taču nav saprotams, kādēļ šie novadi tomēr nevarētu apvienoties ar citiem, izpildot noteikto kritēriju par iedzīvotāju skaitu. Jo lielāka sadrumstalotība, jo grūtāka pārvaldība. Tas šķiet pašsaprotami, taču tikai ne politiķiem. Vairākās mazās teritorijās ir risks par funkciju dublēšanos un nelietderīgu naudas izšķērdēšanu (divas pustukšas vidusskolas 50 km attālumā), tāpat mazākai teritorijai bieži pietrūkst kapacitātes finansējuma piesaistei, nemaz nerunājot par to, ka lielākā teritorijā ar vienotu pārvaldību ir vieglāk saprātīgi organizēt vietējos transporta pārvadājumus. Tad arī atkristu “ņemšanās” par to, kādas iestādes apvienot, kādas nē, kā sadalīt un pārdalīt finansējumu utt.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis medijos ir izteicies, ka nesaprot, kādēļ nepieciešama jauna administratīvi teritoriālā reforma, ko tā dos iedzīvotājiem. Argumentu, ka likumā noteiktajam kritērijam par iedzīvotāju skaitu pašlaik neatbilst aptuveni puse pašvaldību, M. Pūķis neuzskata par pietiekamu.

Lai adekvāti novērtētu LPS padomnieka neizpratni, jāatceras, ka LPS ir vistīrākā lobiju organizācija un tās lielāko biedru daļu veido tieši mazās pašvaldības, kādas ir vairumā. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka LPS biedri lobē paši sevi un savas intereses. Slikti ir tas, ka pagastveči savas intereses, lasi – savu amatu saglabāšanu, uzdod par iedzīvotāju interesēm. Liela daļa no pašreizējiem 119 novadiem paši nav spējīgi attīstīties, tiem ir nepieciešamas dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Turklāt nereti nauda tiek vienkārši izkleķerēta.

Uzskatāms piemērs ir pustukšu vidusskolu saglabāšana par katru cenu, kā rezultātā salīdzinoši mazā ģeogrāfiskā teritorijā ir trīs pustukšas izglītības iestādes. Valsts kontrole ir norādījusi, ka pašvaldības grēko arī skolēnu pārvadājumos, jo labāk savus bērnus ved uz tālāku skolu, toties savā novadā, nevis tuvāku, bet kaimiņu. Šāda sadrumstalotība noteikti nenāk par labu valsts kopējai attīstībai. Toties no tā noteikti iegūst mazo novadu administrācijas, kam ir amati un atalgojums. Viens no variantiem paredz, ka, tāpat kā līdz šim, saglabāsies 9 republikas pilsētas, taču pašreizējo 119 novadu vietā varētu būt 29. Skaidrs, ka šādas apvienošanās rezultātā liels daudzums pašreizējo novadu administrācijas darbu zaudēs. Tas nepatīk nevienam. Tādēļ arī LPS kā lobijorganizācija strādā uz pilnu klapi, lai nepieļautu nepatīkamās pārmaiņas, turklāt apgalvojot, ka to dara iedzīvotāju labā. Patiesība gan ir tā, ka lielākā teritorijā ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir vieglāk un ekonomiski pamatotāk nodrošināt kvalitatīvus un iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus.

Nevar lielu daļu Latvijas pasludināt par kakta galu un pateikt, ka tur nav perspektīvas – to intervijā DB uzsver Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns.

Fragments no intervijas

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) pēdējie reitingi ir neiepriecinoši – 1,1%. Kā vērtējat savas izredzes iekļūt Saeimā, cik tas ir reāli?

Ko vēlētāji ir dzirdējuši pēdējā laikā par mūsu partiju? Kad LRA vēl bija 4,4%, dažādi eksperti teica: nu, tur ir pāris līderu, bet nekā cita jau tur nav. Tādējādi ignorējot faktu, ka mēs esam otrs lielākais reģionālais spēks Latvijā tūlīt aiz ZZS ar 250 pašvaldību deputātiem un pārstāvniecību vairāk nekā 54 novados. Ja vērtējam mūs pēc izdarītajiem darbiem, tad jāmin mūsu iniciētie grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, vēršoties pret alkatīgajām ātro kredītu likmēm, iestāšanos par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpat mūsu darbs ir tā dēvētās atraitņu pensijas. Kaut gan mūsu juristu trīs mēnešus gatavotos grozījumus koalīcija «noraka» un pēc diviem mēnešiem pieņēma to pašu, tikai izkropļotā versijā. Mūsu paveikto mums kā opozīcijas partijai ir grūti izstāstīt sabiedrībai, jo mums nav ministru, kas var sevi pieteikt medijos. Vēlētājiem ir svarīgi izvērtēt, kas ir programma un kandidāti, kādus piedāvā uz vēlēšanām, kā arī tas, vai līdz šim konkrētā partija ir kalpojusi sabiedrības interesēm. Šodienas reitingi neko neliecina par partijas programmu un kandidātiem uz vēlēšanām, jo aptauju veikšanas laikā tas gluži vienkārši vēl nebija zināms. Reitingi jāskatās tendencēs, turklāt ir būtiska atšķirība starp dažādu socioloģisko firmu veiktajiem reitingiem. Jāpiemin, ka LRA nav iesaistīta nevienā no pašreizējiem skandāliem – nedz OIK, nedz maksātnespējas epopejās, mēs neesam iesaistīti valsts nozagšanā. Īstais reitings būs 7. oktobris. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām mūsu reitingi bija slikti, bet vēlēšanu rezultāts – diametrāli pretējs.

Lai pilnībā segtu izmaksas par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, Veselības ministrija (VM) lūgs nākamā un aiznākamā gada valsts budžetā šim mērķim paredzēt kopumā 16 062 374 eiro.

Kā VM norāda informatīvajā ziņojumā par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem, kuru rīt, 31.martā, plānots skatīt valdības sēdē, papildu finansējums nepieciešams lietus ūdens novadīšanas kolektora izbūvei, līguma izpildei ar būvnieku SBRE, valsts galvotā aizdevuma daļas kompensēšanai, kura tika zaudēta Latvijas Krājbankas maksātnespējas rezultātā, kā arī jaunu slimnīcas iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Lietus ūdens kolektora izbūvei nākamajā gadā nepieciešams 385 587 eiro liels papildu finansējums. Kā teikts ziņojumā, problēmas ar kolektora izbūvi radušās jau vairākus gadus iepriekš. Pirms tam bijis plāns, ka notekūdeņu novadīšana notiktu caur zemes gabalu Mārupes ielā 19, tomēr šai zemei mainījies īpašnieks, kurš vairs nepiekrīt kolektora izbūvei savā īpašumā.

Aptuveni 11 % no visiem celtniecības darījumiem šī gada deviņos mēnešos ir bijuši hipotekārie kredīti privātmāju būvniecībai tieši Rīgas teritorijā, liecina Luminor bankas dati.

Pieprasītākās vietas mājas būvniecībai reģionos – Ventspils, Tukuma un Cēsu novadi.

Kā liecina Luminor bankas dati, šā gada deviņos mēnešos māju būvniecībai pieprasīto kredītu apjoms ir pieaudzis par 30%, savukārt šim mērķim izsniegtā vidējā kredīta summa nav būtiski mainījusies salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tas skaidrojams ar klientu izvēli celt mazāku mājokli būvniecības izmaksu pieauguma dēļ - iekštelpu apjoms šogad samazinājies par aptuveni 10 kvadrātmetriem, sasniedzot 160 kvadrātmetrus. Nemainīgi pirmo vietu pieprasījumā pēc mājas būvniecības vietas saglabā teritorijas Rīgā un Pierīgā, turklāt iedzīvotāju pieaugošā interese par zemes iegādi rada arī spiedienu uz īpašumu pieejamību un to cenām.

Patlaban ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus savā teritorijā noteikuši 104 novadi no 110, pieci novadi nav noteikuši aizliegumu, savukārt Salaspils novads publicējis nodomu par aizliegumu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Tā kā daudzās pašvaldībās patlaban beidzas iepriekšējie lēmumi par aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, tad 17 novadi ir informējuši Zemkopības ministriju par nodomu uzturēt spēkā aizliegumu audzēt minētos kultūraugus.

Aizliegums ir spēkā Raunas, Krimuldas, Vecumnieku, Salas, Carnikavas, Viļakas, Vaives, Jēkabpils, Kandavas, Ikšķiles, Iecavas, Alūksnes, Priekules, Ilūkstes, Mālpils, Auces, Tērvetes novadā.

Savukārt līdz šim aizliegums audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus vēl nav noteikts Engures, Babītes, Mārupes, Strenču un Saulkrastu novadā.

Kā ziņots, Jaunpils novada pašvaldība 4.aprīlī izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu par nodomu noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Galvaspilsētā joprojām dažviet nav izbūvēti sadzīves notekūdeņu centralizētie kanalizācijas tīkli, un tie - vai nu attīrīti atbilstoši prasībām, vai arī pavisam neattīrīti - nelegāli tiek novadīti apkārtējā vidē, arī ezeros un lietusūdens sistēmās, šodien raksta laikraksts Diena.

Biedrības Berģinieki pārstāvji jau vairāk nekā piecus gadus cīnoties par to, lai tiktu pārtraukta sociālās aprūpes centra Ezerkrasti un trīs daudzstāvu dzīvojamo māju notekūdeņu novadīšana Mašēnu ezerā un šajā vietā tiktu izveidoti pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkli.

To panākt līdz šim nav izdevies, kaut dome jau 2009. gadā lēma projekta izstrādei piešķirt 50 000 latu, nekas tā arī nav izdarīts, norāda Diena. Ezerkrastiem esot izsniegta piesārņojošās darbības atļauja, un analīzes parādot, ka notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši noteiktajiem parametriem, pastāstījis Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktores vietnieks Elmārs Jasinskis. Taču, kā uzskatot vietējie iedzīvotāji, prasības notekūdeņu attīrīšanai ir zemas un, arī pildot tās, to ielaišana Mašēnu ezerā nopietni ietekmē tā stāvokli. Arī E. Jasinskis piekritis, ka jebkuru notekūdeņu novadīšana, protams, ietekmē apkārtējo vidi, jo tie satur barības vielas, kas veicina, piemēram, aļģu attīstību.

Kopš 2000.gada tautas skaitīšanas vienas personas mājsaimniecību skaits ir pieaudzis no 25% līdz 34%, un līdzīga tendence vērojama arī citur Eiropā, kā liecina citu valstu statistika. Piemēram, Lietuvā vienas personas mājsaimniecību īpatsvars pieaudzis no 29% 2001.gadā līdz 32% 2011.gadā, Norvēģijā no 28% 1980.gadā līdz 40% 2011.gadā, bet Igaunijā to īpatsvars 2001.gadā bija tāds pats kā šobrīd Latvijā – 34%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vienas personas mājsaimniecības veido 34% no visām mājsaimniecībām, tajās dzīvo 296 tūkst. cilvēku. Divu personu mājsaimniecībās – 27% no kopējā mājsaimniecību skaita – dzīvo 465 tūkst. cilvēku, triju vai vairāk personu mājsaimniecībās mitinās 1 miljons un 283 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Vienatnē dzīvojošajiem, salīdzinot ar ģimenēs dzīvojošajiem, retāk pieder dzīvojamā platība, viņi biežāk īrē vai apdzīvo mājokli uz citas vienošanās pamata.

Vienas personas mājsaimniecību iemītniekiem bija visplašākās dzīvojamās telpas – mājokļa vidējā platība bija 53 m2. Salīdzinoši vienas ģimenes mājsaimniecībās dzīvojošie apdzīvo vidēji 26 m2 vienam iemītniekam, bet vidējā vienas ģimenes apdzīvotā mājokļa platība ir 71 m2. Divu un vairāk ģimeņu mājsaimniecībā dzīvojošie apdzīvo vidēji 18 m2 vienam iemītniekam, vidējā ģimeņu apdzīvotā mājokļa platība ir 93,8 m2.

Latvijā pērn sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva IT uzņēmumi, liecina pētījums par dažādu reģionu un novadu sekmēm gan iekšzemes eksporta, gan uz ārvalstīm eksportējošo nozaru attīstībā.

Gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.

Globālie procesi ir tikai viens no faktoriem, kas noteica pilsētu un novadu attīstību, sekmes ietekmēja arī tajos pārstāvēto nozaru kopējās izaugsmes tendences un vietējie notikumi – atsevišķu uzņēmumu strauja attīstība, jauni investīciju projekti.

“Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas nepārsteidz, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos un skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus - gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas sekmes pandēmijas apstākļos nosaka to nozaru struktūra un spēja piesaistīt investīcijas.

Pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augsto tehnoloģiju rūpniecības lielajai lomai ekonomikā, starp izaugsmes līderiem pērn bija Ķekavas un Līvānu novadi. Savukārt spēja piesaistīt investīcijas tradicionālajās pārtikas un kokapstrādes nozarēs, pagājušajā gadā vietu pirmajā sešiniekā nodrošināja Limbažu, Ādažu, Kuldīgas un Smiltenes novadiem. Pateicoties diversificētajai rūpniecībai, pandēmiju labi izdevies pārvarēt arī Saldus un Dobeles novadiem, pētījumā secinājis bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

“Daļa pandēmijas cirsto robu Latvijas ekonomikas kartē aizpildīsies, mainoties ārējiem apstākļiem, taču daļai pilsētu un novadu aizvadītā pusotra gada dramatiskie notikumi ir papildu atgādinājums par nepieciešamību pārstrukturēt savu ekonomiku. Veiktais pētījums parāda, ka reģionu ekonomiku stabilizējošs faktors bija valsts līdzfinansētie pakalpojumu sniedzēji. Ienākumu līmeni palīdzēja stabilizēt valsts atbalsta pasākumi, taču pilsētu un novadu ekonomikas ilgtspēju var nodrošināt konkurētspējīga preču un pakalpojumu ražošana,” stāsta pētījuma autors P. Strautiņš.

Novadu reformas rezultātā lauki nekļūs tukši, tajos būs lielās zemnieku saimniecības, tūrisma mītnes un pilsētnieku brīvdienu mājas, pārliecināts ekonomģeogrāfs un SIA Jāņa Sēta valdes priekšsēdētājs Jānis Turlajs.

Pašvaldību vadītāji apgalvo, ka līdz šim nav dzirdējuši argumentus, ko novadu apvienošana dos iedzīvotājiem un kādēļ tā nepieciešama. Vai varat minēt, jūsuprāt, galvenos iemeslus, kādēļ mums jāpārskata novadu skaits?

Otrā rītā pēc reformas iedzīvotāji, protams, neko vēl nejutīs. Turklāt līdz ar e-pakalpojumu attīstību cilvēki arī aizvien retāk apmeklē tā saukto pagastmāju. Bet, runājot par novadu skaita pārskatīšanu, jāteic, ka visā Latvijā, īpaši laukos, jau trešo gadu desmitu vērojama depopulācija, kas turpinās. Cilvēku kļūst aizvien mazāk neatkarīgi no reformas. Un jautājums ir, kā rūkošajam iedzīvotāju skaitam, ņemot vērā tās budžeta iespējas, kādas mums ir, nodrošināt līdzvērtīgus kvalitatīvus pakalpojumus visā valsts teritorijā. Visvairāk sūdzību ir par slikto ceļu stāvokli. Kur tad dabūt tiem naudu? Nav citas brīnumnūjiņas, kā kļūt produktīvākiem. Mums ir ļoti neproduktīvs publiskais sektors. Iedzīvotāju skaits samazinās daudz straujāk nekā nodarbināto skaits publiskajā sektorā, īpaši pašvaldībās. Publisko līdzekļu izlietojums ir ļoti neefektīvs, funkcijas bieži pārklājas, pašvaldības nevajadzīgi konkurē savā starpā. Īpaši uzskatāmi tas ir redzams izglītības iestāžu izvietojumā. Mēs jau redzējām, ka bija aktīvi centieni gan no Latvijas Pašvaldību savienības, gan ZZS puses bloķēt valdības mēģinājumus noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās. Daudzām pašvaldībām tā ir cīņa par darba vietu saglabāšanu publiskajā sektorā un ne vairāk. Iedzīvotājiem reforma ilgtermiņā dos lielāku varbūtību, ka ceļi tiks uzturēti normālā kārtībā, ka vismaz 40 minūšu sasniedzamības rādiusā būs pieejama mūsdienīga vidusskola ar labi apmaksātiem skolotājiem, ka arī citu publisko pakalpojumu klāsts būs pieejamāks. Jāņem vērā, ka resursos balstītā ekonomika līdz ar zinātniski tehnoloģisko progresu neprasa vairs tik lielu nodarbināto skaitu, kā tas bija kādreiz. Lauksaimniecībā ļoti ir pieaudzis darba ražīgums, un, ja tajā nodarbināto skaits pašlaik ir 7% no strādājošajiem, tad optimāli būtu 2% līdz 3%.

Viena no 13. Saeimā ievēlēto partiju prioritātēm ir administratīvi teritoriālā reforma. Tā ir labā ziņa Latvijas iedzīvotājiem, jo pašreizējā situācijā nav iespējams veikt pārdomātu skolu un slimnīcu, kā arī ceļu tīkla pārskatīšanu un sakārtošanu. Šā brīža skaudrā realitāte ir tāda, ka no 119 novadiem teju puse neatbilst likumā noteiktajam kritērijam, ka minimālais iedzīvotāju skaits novadā ir 4000. Jānorāda, ka lielāku novadu veidošanas pretinieces līdz šim ir bijusi ZZS un Latvijas pašvaldību savienība, kas runājušas par savstarpēju sadarbību uz brīvprātības principiem.

Diemžēl šī brīvprātīgā sadarbība vairāku gadu garumā nav vainagojusies nedz ar lielākiem novadiem, nedz ar vidusskolu tīkla optimizāciju. Pašvaldības vislabprātāk sadarbojas tādos, piedodiet, bet sīkumos kā apmaiņa ar tūrisma un kultūras informāciju. Taču vienošanās, ka no divām pustukšām vidusskolām pārdesmit kilometru attālumā varētu izveidot vienu skolēniem pilnu, tā arī nekas nav sanācis. Ja pašvaldību skaits samazināsies vismaz par pusi, ir skaidrs, ka dažādo pašvaldības iestāžu izvietojums kļūs daudz racionālāks, turklāt pašvaldība arī atrisinās vietējos pārvadājumus, lai skolēniem būtu ērti nokļūt vidusskolā, bet iedzīvotājiem – pie ārsta.

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunizveidotie novadi dažādu izdevumu segšanai vienreizējās mērķdotācijās saņems no 155 000 līdz 447 500 eiro, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā iekļautā informācija.

VARAM aprēķinājusi, ka kopumā reformas īstenošanai 2020. un 2021.gada laikā no valsts budžeta būs nepieciešami 9,10 miljoni eiro.

Apvienoto novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei kopumā paredzēts atvēlēt 525 000 eiro un to kopumā iecerēts sadalīt uz 29 pašvaldībām, jo septiņas pašvaldības reforma neskars.

Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem divu gadu periodā paredzēts piešķirt 1,05 miljonus eiro un arī šī summa tiks izdalīta uz 29 vietvarām. Līdzekļus šo programmu izstrādei varēs tērēt veicot iepirkumu vai algojot speciālistus pašvaldības ietvaros.

Pēc VARAM teiktā, nepieciešamais finansējums programmas izstrādei noteikts pēc aktuālākajiem lielāko pašvaldību iepirkumiem, kuras jau veikušas šāda pakalpojuma izstrādi.

Grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem plānots izsniegt vismaz sešus grantus, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro. Grantu programmas aizsācējiem - «SEB bankai», Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apmēru.

Pēc viņa sacītā, maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un granta līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

«Esam partneri, kuri kopā strādā, meklējot saprātīgas idejas, ko atbalstīt,» sacīja Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programma (ie)dvesma tika aizsākta 2017.gadā. No pirmajā sezonā saņemtajiem vairāk nekā 30 projektiem žūrija atbalstīja sešus grantu ieguvējus, kopumā tiem piešķirot 40 000 eiro. Starp šiem projektiem, pēc viņa teiktā, bija «pilnīgi trakas, jaunas, »zaļas« idejas». Piemēram, rotaļlietas bērniem - koka dārzeņu dobes, kur stādīt tamborētus dārzeņus. Ražotājs iegādājies tehnoloģisko iekārtu, lai varētu paplašināt darbību.

Mobilo sakaru operatora "Tele2" dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā kopš ārkārtas situācijas valstī izsludināšanas mobilā interneta patēriņš reģionos ir strauji kāpis, savukārt Rīgā pieaugums ir minimāls (6%).

Lielākais pieaugums ir Mērsraga novadā, mobilā interneta patēriņam pieaugot pat par 92%, kam seko Saulkrastu (+50%), Nīcas (+43%), Carnikavas (+42%), Limbažu (+42%) un Naukšēnu (+40%) novadi.

"Mobilā interneta ievērojamo patēriņa kāpumu reģionos var skaidrot ar iedzīvotāju pārcelšanos no Rīgas uz vasaras un lauku mājām Latvijas reģionos, kā arī strādāšanu un mācībām attālināti pēc tam, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija. Tik straujš pieaugums kā šobrīd reģionos ir novērojams tikai vasarā, kad lielākā daļa iedzīvotāju dodas atvaļinājumos, kurus pavada ārpus galvaspilsētas," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Šobrīd vidēji uz vienu iedzīvotāju visvairāk mobilo internetu lieto Carnikavas novadā, kur iedzīvotāji vidēji mēnesī patērē 21,7 GB, kam seko Babītes novads (21,2 GB), Stopiņu novads (20 GB), Rucavas novads (18,4 GB) un Garkalnes novads (18,3 GB).

Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji - lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.

Šuplinska uzsvēra - lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām - neformālo.

"Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem," sacīja Šuplinska.

2015. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 16 no 110 Latvijas novadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iedzīvotāju skaita novērtējuma dati. No tiem 14 bija Pierīgas reģiona novadi, bet 2 ārpus Pierīgas. Salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 12 novados, un tie visi bija Pierīgas reģionā.

«Jaunākie iedzīvotāju skaita novērtējuma dati parādījuši divas iezīmes. Latvijā palielinās novadu skaits, kuros ir pozitīvs dabiskais pieaugums. Atsevišķos novados ir labs dzimstības rādītājs – tuvu 15 vai pat vairāk mazuļu uz 1 000 iedzīvotāju,» komentē CSP priekšniece Aija Žīgure. «Tajā pašā laikā lielākajā daļā Latvijas un it sevišķi pierobežas novados iedzīvotāju skaits arvien turpina samazināties, visstraujāk izmirst novadi Latgales reģionā.»

17 novados, kas ir par sešiem novadiem vairāk nekā 2014. gadā, imigrējušo iedzīvotāju skaits pārsniedza emigrējušo skaitu – no 13 cilvēkiem Krustpils līdz 861 Mārupes novadā. Bez minētajiem novadiem vislielākais imigrējušo pārsvars pār emigrējušajiem jeb migrācijas saldo bija novados, kuros bija arī lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums: Garkalnes, Carnikavas, Salaspils, Ādažu, Ķekavas, Stopiņu, Babītes, Ikšķiles, Olaines, Ozolnieku, Engures, Saulkrastu un Sējas novadā. Pozitīvs migrācijas saldo bija arī Priekuļu un Baldones novadā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi valdības koalīcijas partneriem jaunu Administratīvi teritoriālās reformas koncepciju ar diviem iespējamiem variantiem, informē VARAM pārstāve Kristīne Kļaveniece.

Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz noteikt, ka Latvijā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā plānots veidot 49 novadus un deviņas republikas pilsētas. Savukārt otrs paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi. Lēmums, kuru no pašvaldību turpmākas apvienošanas variantiem apstiprināt, tiks pieņemts pēc plašām diskusijām ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem.

Secināts, ka pēc Administratīvi teritoriālās reformas, kas pabeigta 2009.gadā, vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, piemēram, vismaz 4000 iedzīvotāju novadā.