Mums ir neproduktīvs publiskais sektors 

Novadu reformas rezultātā lauki nekļūs tukši, tajos būs lielās zemnieku saimniecības, tūrisma mītnes un pilsētnieku brīvdienu mājas, pārliecināts ekonomģeogrāfs un SIA Jāņa Sēta valdes priekšsēdētājs Jānis Turlajs.

Rūta Kesnere, 2019. gada 10. jūnijs plkst. 8:24

Foto: LETA

Pašvaldību vadītāji apgalvo, ka līdz šim nav dzirdējuši argumentus, ko novadu apvienošana dos iedzīvotājiem un kādēļ tā nepieciešama. Vai varat minēt, jūsuprāt, galvenos iemeslus, kādēļ mums jāpārskata novadu skaits?

Otrā rītā pēc reformas iedzīvotāji, protams, neko vēl nejutīs. Turklāt līdz ar e-pakalpojumu attīstību cilvēki arī aizvien retāk apmeklē tā saukto pagastmāju. Bet, runājot par novadu skaita pārskatīšanu, jāteic, ka visā Latvijā, īpaši laukos, jau trešo gadu desmitu vērojama depopulācija, kas turpinās. Cilvēku kļūst aizvien mazāk neatkarīgi no reformas. Un jautājums ir, kā rūkošajam iedzīvotāju skaitam, ņemot vērā tās budžeta iespējas, kādas mums ir, nodrošināt līdzvērtīgus kvalitatīvus pakalpojumus visā valsts teritorijā. Visvairāk sūdzību ir par slikto ceļu stāvokli. Kur tad dabūt tiem naudu? Nav citas brīnumnūjiņas, kā kļūt produktīvākiem. Mums ir ļoti neproduktīvs publiskais sektors. Iedzīvotāju skaits samazinās daudz straujāk nekā nodarbināto skaits publiskajā sektorā, īpaši pašvaldībās. Publisko līdzekļu izlietojums ir ļoti neefektīvs, funkcijas bieži pārklājas, pašvaldības nevajadzīgi konkurē savā starpā. Īpaši uzskatāmi tas ir redzams izglītības iestāžu izvietojumā. Mēs jau redzējām, ka bija aktīvi centieni gan no Latvijas Pašvaldību savienības, gan ZZS puses bloķēt valdības mēģinājumus noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās. Daudzām pašvaldībām tā ir cīņa par darba vietu saglabāšanu publiskajā sektorā un ne vairāk. Iedzīvotājiem reforma ilgtermiņā dos lielāku varbūtību, ka ceļi tiks uzturēti normālā kārtībā, ka vismaz 40 minūšu sasniedzamības rādiusā būs pieejama mūsdienīga vidusskola ar labi apmaksātiem skolotājiem, ka arī citu publisko pakalpojumu klāsts būs pieejamāks. Jāņem vērā, ka resursos balstītā ekonomika līdz ar zinātniski tehnoloģisko progresu neprasa vairs tik lielu nodarbināto skaitu, kā tas bija kādreiz. Lauksaimniecībā ļoti ir pieaudzis darba ražīgums, un, ja tajā nodarbināto skaits pašlaik ir 7% no strādājošajiem, tad optimāli būtu 2% līdz 3%.

Vairāki ekonomisti, arī LTRK pārstāvji ir teikuši, ka novadu apvienošana pati par sevi neradīs darba vietas un ekonomisko izaugsmi. Tam var piekrist, jo reforma jau ir tikai instruments, nevis mērķis. Vai var teikt, ka novadu reforma ir priekšnoteikums izaugsmei?

Tā ir priekšnoteikums efektīvākas publiskās pārvaldes radīšanai Latvijā. Mūsu budžets nav bezizmēra, mums hroniski pietrūkst naudas. Mēs nevaram pacelt nodokļus, jo tie jau tā ir augsti. Drīzāk jādomā, kā piesaistīt investīcijas.

Visu rakstu lasiet 10. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 02. novembris plkst. 7:54

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata...

2015. gada 29. septembris plkst. 12:04

Ar jaunu administratīvi teritoriālās reformas pieteikumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

2015. gada 25. septembris plkst. 15:43

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi valdības koalīcijas...

2013. gada 02. oktobris plkst. 7:49

Pirms amata atstāšanas Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) sāk diskusiju par jaunu pašvaldību...

2013. gada 30. maijs plkst. 14:28

SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta 2012. gadā palielinājusi apgrozījumu, tāpat līdz 33%...

Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2019. gada 06. jūnijs plkst. 16:40

Saeimā ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta Jaunās...

2019. gada 03. jūnijs plkst. 8:24

Nevar izslēgt ārkārtas vēlēšanas, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Rīgas mērs...

2019. gada 31. maijs plkst. 9:10

Ziemeļkoreja izpildījusi nāvessodu savam īpašajam sūtnim ASV pēc tam, kad neveiksmi cieta...

2019. gada 30. maijs plkst. 21:45

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēja «Gods...

2019. gada 29. maijs plkst. 14:17

Balsojumā par Valsts prezidentu nederīgas bija deputātes, bijušās veselības ministres Andas Čakšas...

2019. gada 29. maijs plkst. 13:32

Ar 61 vienu balsi «par» un 32 «pret» Valsts prezidenta amatā ievēlēts...

2019. gada 29. maijs plkst. 12:12

No amata pienākumu pildīšanas jau iepriekš atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S)...

2019. gada 29. maijs plkst. 11:56

Noslēdzoties Saeimas debatēm, parlamentārieši devušies balsot par Valsts prezidenta amata kandidātiem....

2019. gada 28. maijs plkst. 14:16

Cīņa ar ēnu ekonomiku nav nesusi manāmus rezultātus. Kāpēc pieņemtie lēmumi nav...

2019. gada 27. maijs plkst. 8:02

Lietuvā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis ekonomists Gitans...