Zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei 

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Db.lv, 2019. gada 29. janvāris plkst. 15:59

Foto: pixabay

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Otro vietu šajā reitingā ieņem Kocēnu novads pie Valmieras, ņemot vērā lielo kokapstrādes un kūdras ieguves apjomi. Trešajā vietā ir Mālpils novads, kurā, cita starpā, darbojas mēbeļu ražošanas uzņēmums ar vislielāko nodarbināto skaitu SIA «Kvist». Starp lielajām pašvaldībām (Top 35 pēc iedzīvotāju skaita) otro un trešo vietu ieņem attiecīgi Olaines un Smiltenes novads, kas ir ļoti spēcīgi ražošanas centri.« Starp lielajām pilsētām pirmo vietu ieņem Valmiera.

Ir novadi, kuros eksporta uzņēmumos maksāto algu apjoms no līderiem atpaliek pat desmitiem reižu. Ir novadi Pierīgā (Carnikavas, Baldones), kuru eksportspēja ir neliela, bet kuru tuvumā ir daudz darba iespēju – gan Rīgā, gan tuvākajos novados (Ādaži, Ķekava), kuros strauji attīstās rūpniecība. Tāpat ir arī novadi citos Latvijas reģionos, galvenokārt austrumu pierobežā, arī Sēlijā, atsevišķi novadi Kurzemē, kuru ļoti mazā eksporta aktivitāte neapšaubāmi ir drauds to ilgtspējai.

Līdzīga, lai gan ne tik kontrastaina aina paveras lielo pilsētu salīdzinājumā. Jūrmalas zemā vieta šajā indeksā nerada satraukumu, jo tās iedzīvotājiem darba iespēju netrūkst. Salīdzinoši zemais eksporta apjoms uz iedzīvotāju Daugavpilī un Rēzeknē savukārt ir liels risks šo pilsētu nākotnei. Šo pilsētu eksporta nozares pagaidām vēl nespēj radīt tādu ienākumu plūsmu, lai novērstu tālāku iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī nav pietiekami stiprs atbalsta punkts to reģioniem, kuros trūkst citu spēcīgu attīstības centru.

Ļoti krasi atšķiras ne tikai teritoriju eksporta apjoms, bet arī tā struktūra. Vidzemē gandrīz pusi eksporta veido meža nozare, turpretim mežainajā Kurzemē metālapstrādes un mašīnbūves devums ir nedaudz lielāks, kā arī strauji augošs. Turpretim Rīga ir pirmkārt pakalpojumu eksporta centrs. Divas nozares, kas pirms 20 gadiem gandrīz vēl nepastāvēja — IT un biznesa pakalpojumi pilsētai nes ienākumus, kas ir ļoti līdzīgi rūpniecības un transporta kopējam devumam. Ļoti kontrastaina aina paveras, aplūkojot Latvijas teritoriju bijušo rajonu dalījumā. Ir rajoni, kuros gandrīz 90% eksporta veido dabas resursu ieguve un pārstrāde (Aizkraukles, Valkas), kā arī ir tādi, kuru ekonomika ir diversificēta, bez kādas izteikti dominējošas nozares (Dobeles, Liepājas).

Dati šim mērķim ir vākti jau vairākus gadus, aptverot svarīgākās eksporta nozares — metālapstrāde un mašīnbūve, ķīmija un farmācija, lauksaimniecība un mežsaimniecība, IT, transporta pakalpojumi un citas. Uzņēmumu devums dažādu apdzīvoto vietu eksporta ienākumos iespēju robežās ir dalīts atbilstoši to struktūrvienību atrašanās vietai.

Tā kā pētījuma objekts ir nevis dažādu pašvaldību teritoriju devums starptautiskajā tirdzniecībā, bet spēja gūt ienākumus visos tirgos ārpus to robežām, ir aplūkotas arī tādas nozares kā pārtikas pārstrāde, kurām pārējā Latvija veido lielu daļu apgrozījuma. Pat pārtikas ražotāji vairākumā gadījumu ir gandrīz simtprocentīgi eksportētāji no to pilsētu un novadu skatupunkta, kuros tie atrodas.

Kā galvenais indikators uzņēmumu spējai radīt ienākumus dažādās Latvijas vietās izmantoti to Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kas precīzi atspoguļo legāli maksāto algu summas. Lauksaimniecībai papildus izmantoti arī lauksaimniecībā izmantojamās zemas (LIZ) dati kā indikators ekonomiskajai aktivitātei šajā nozarē.

Apvienojot pētījuma rezultātus ar datiem par uzņēmumu maksāto UIN summu reģionos, ir radīts Ekonomikas Enerģijas Indekss, kas atspoguļo divus svarīgus reģionu, pilsētu un novadu attīstības potenciāla elementus — uzņēmumu spēju radīt ienākumus šo teritoriju iedzīvotājiem, radot konkurētspējīgas preces un pakalpojumus, kā arī spēju pelnīt, tātad investēt. Uzņēmumu peļņas apvienošana ar eksporta datiem rada vēl kontrastaināku ainu, jo pelnošākie uzņēmumi galvenokārt ir izvietoti vietās, kur ir spēcīgs eksports.

Daļa pētījuma rezultātu ir labi zināmu faktu apstiprinājums — ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu lomu spēlē Rīga un tās apkārtne. Ir atsevišķas ekonomiski spēcīgas pilsētas citos reģionos, kā Liepāja, Valmiera, Ventspils. Taču iegūtie dati ļauj veidot arī daudz detalizētāku ainu par reģionu, pilsētu un novadu eksportu. Pētījuma rezultāti, iespējams, var noderēt lēmumu pieņēmējiem gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 03. septembris plkst. 7:25

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna...

2018. gada 07. augusts plkst. 15:36

«Food Union» zīmola «Kārums» biezpiena sieriņu eksports šā gada laikā pieaudzis par...

2018. gada 23. jūlijs plkst. 9:12

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām;...

2018. gada 16. jūlijs plkst. 9:49

SIA Orto klīnika attīsta medicīnas tūrismu, kā arī vairo ārstu zināšanas un...

2018. gada 09. jūlijs plkst. 10:19

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 14,1% salīdzinājumā...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2019. gada 07. maijs plkst. 6:31

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības...

2019. gada 26. februāris plkst. 11:34

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas...

2019. gada 15. februāris plkst. 7:29

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

2019. gada 12. februāris plkst. 7:55

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs...

2019. gada 08. februāris plkst. 6:12

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Immer Digital...

2019. gada 07. februāris plkst. 15:28

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700...

2019. gada 04. februāris plkst. 7:35

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb...

2019. gada 01. februāris plkst. 7:25

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu,...

2019. gada 31. janvāris plkst. 7:19

SIA Glass & Wood Latvijas būvniecības biznesā ieņem stabilu un ekskluzīvu tirgus...

2019. gada 30. janvāris plkst. 11:28

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60...