Preču eksporta vērtība sarukusi, bet importa vērtība - augusi 

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Žanete Hāka, 10.7.2019

Foto: pixabay

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju: augu valsts produktu eksports lielāks par 22,1 milj. eiro jeb 61,9 %, dažādu gatavo izstrādājumu eksports lielāks par 6,5 milj. eiro jeb 18,6 %, - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 42,5 milj. eiro jeb 19,7 %, koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 14,7 milj. eiro jeb 7,3 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 6,6 milj. eiro jeb 6,1 %.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju: satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 134,6 milj. eiro jeb 99,7 %, minerālproduktu imports lielāks par 24,7 milj. eiro jeb 21,2 %, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks 11,8 milj. eiro jeb 9,9 %, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 58,5 milj. eiro jeb 18,4 % - parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 15,7 milj. eiro jeb 13 %.

Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9 %), Vācija (7,4 %) un Zviedrija (7,3 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16,7 % no importa kopapjoma), Vācija (10,9 %), Polija (8,7 %) un Igaunija (8,3 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksports partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā maijā veidoja 8,7 %, bet importā Kanāda – 9 % no importa kopapjoma.

2019. gada maijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada maiju palielinājās kopējā eksporta vērtībā par 3 procentpunktiem, savukārt importa vērtībā samazinājās par 3,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars palielinājās par 0,4 procentpunktiem eksportā un par 0,6 procentpunktiem importā.

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 128 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā izrādījās tirdzniecībā ar 39 valstīm. Mēbeļu, citu interjera priekšmetu; saliekamo būvkonstrukciju eksporta kāpumu 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ietekmēja pārvietojamo māju eksporta pieaugums par 1,3 milj. eiro jeb 3,5 reizes. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 56,3 milj. eiro jeb 98,2 %.

Importa kāpumu preču grupā “gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas” 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ietekmēja lidmašīnu iegāde par 126,7 milj. eiro, bet mehānismu un mehānisko ierīču imports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju importam par 60,7 milj. eiro jeb 98,8 %.

Tevi varētu interesēt

Uzņēmums Gizzo ar Latvijā ražotiem, viegli transportējamiem griliem plāno iziet pasaulē....

Lai izvairītos no tirdzniecības kara, Ķīnas ražotāji arvien biežāk izvēlas pārcelt eksporta...

Liels apjoms saražoto preču eksportā mums tiek pārdots ar privātajiem zīmoliem, kur...

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pasniegusi...

Globālā inflācija uz meža nozares produkciju komplektā ar lielāku saražoto un realizēto...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Modes māksliniece Natālija Jansone radījusi apģērbu līniju degvielas tirgotāja Virši - A...

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā...

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de...

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova un Natalija Jermolajeva radījušas uzņēmumu ar...

«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam...

Ķīnas jaunuzņēmums Meicai, kas saved kopā dārzeņu audzētājus ar restorāniem, plāno piesaistīt...

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secina, ka mazumtirgotājiem ir atšķirīga izpratne par...

Lai ātrāk un kvalitatīvāk apkalpotu pasažierus, lidostas «Rīga» ārpus Šengenas bagāžas saņemšanas...

Bijušās viesnīcas Bura vietā Liepājā atklāta jauna viesnīca un restorāns Maestro Design...

Lai paplašinātu un dažādotu ēdināšanas pakalpojuma piedāvājumu Liepājā tūrisma sezonas laikā,...