Pārtika

Būtiski pieaug Spilvas produkcijas eksports uz Lielbritāniju un Ukrainu

Lelde Petrāne, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

2016. gada pirmajos sešos mēnešos (janvāris – jūnijs) zīmola Spilva ražojumu eksports uz Ukrainu pieaudzis dubultā, eksports uz Lielbritāniju – par 50%, bet eksports uz Īriju – par 17,3%, informē uzņēmums.

«Iepriekš Ukrainas ārpolitiskās un iekšpolitiskās situācijas dēļ Spilvas produkcijas eksports uz šo valsti bija samazinājies. Taču šī gada pirmajā pusē mūsu pārdošanas apjomi Ukrainā ir normalizējušies un pat uzlabojušies. Pirmajā pusgadā Spilvas produkcijas eksporta apjoms Ukrainā ir dubultojies – pieaudzis par 105,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu laika posmu. Šogad šīs valsts tirgū esam ieviesuši sešus jaunus produktus – salātu mērces. Ņemot vērā Ukrainas embargo attiecībā uz Krievijā ražoto produkciju, Latvijā ražotie produkti atrod ceļu pie saviem patērētājiem ātrāk,» skaidro zīmola Spilva pārstāve Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Joprojām novērojams eksporta apjomu pieaugums Lielbritānijā un Īrijā, kur strādā un dzīvo liels skaits Latvijas pavalstnieku. «2016. gada pirmajā pusgadā Spilvas produkcijas eksports uz Lielbritāniju ir pieaudzis par 50%. Pieaugums ir vērojams arī tās kaimiņvalstī Īrijā (+17,3%). Par eksporta izaugsmi šajās valstīs visvairāk varam pateikties saviem tautiešiem, kuri ir uzticīgi Spilvas produktiem,» informē Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražojumu, galvenokārt zīmolu Spilva un Gutta produkcijas, lielākie eksporta tirgi šī gada pirmajos sešos mēnešos bija Igaunija, Čehija un Lietuva. Uzņēmuma produkcija tiek eksportēta arī uz ASV, Dāniju, Īriju, Kanādu, Krieviju, Lielbritāniju, Norvēģiju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju, Ukrainu, Vāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot tuvojošos Lielbritānijas izstāšanās datumu no Eiropas Savienības 2019.gada 29.martā un patlaban pieejamo informāciju par iespējamajiem variantiem pasta sūtījumu piegādē un saņemšanā no šīs valsts, kā reāli tiek izskatīti divi potenciālie scenāriji: bez vienošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) un ar attiecīgu vienošanos, informē Latvijas Pasts.

Bez vienošanās sūtījumu apmaiņai ar Lielbritāniju tiks piemēroti tie paši nosacījumi, kādi ir spēkā ar jebkuru citu valsti ārpus ES, savukārt vienojoties būtu jāfiksē virkne nosacījumu pasta sūtījumu apmaiņā starp ES un Lielbritāniju. Taču patlaban nav skaidrības ne par vienu no minētajiem variantiem.

Ja vienošanās starp Lielbritāniju un ES Brexit sakarā netiek panākta, sūtījumu apmaiņai ar šīs valsts pasta operatoriem tiks piemērotas visas tās pašas procedūras un tarifi, kas attiecas uz jebkuru citu valsti ārpus ES. Pastkartēm, bandrolēm, vēstulēm un sīkpakām uz Lielbritāniju šādā variantā tarifi mainītos, piemērojot tos atbilstoši sūtījumiem uz valstīm ārpus ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā patlaban par Brexit lielāks satraukums nekā pašā Lielbritānijā

Žanete Hāka, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patlaban ir lielāks satraukums par Brexit nekā pašā Lielbritānijā, Dienas Bizness sadarbībā ar BDO un BDO LAW rīkotajā konferencē Nodokļi 2017 sacīja BDO Latvia padomes locekle Vita Liberte.

Viņa uzsver, ka nodokļu jomā saistībā ar abu valstu sadarbību pagaidām viss paliek kā ir, izņemot mārciņas svārstības, un visa sadarbība ar Lielbritāniju turpinās kā līdz šim.

Vistiešāk Brexit gadījumā tiks skarti netiešie nodokļi. Tā, piemēram, PVN darbojas visā ES. Tajā pašā laikā tas ir labs nodoklis jebkurā valstī, un neviena valsts nav gatava to atcelt, uzsver eksperte. Līdz ar to Lielbritānija strādā pie tā, lai atvieglotu importa un eksporta procedūras, ja tā izstāsies no ES un zudīs vienotā nodokļu sistēma . Līdz ar to Lielbritānijas PVN visdrīzāk saglabāsies esošajā formā.

Eksperte pieļauj, ka Lielbritānija varētu cīnīties, ka tā paliek vienotajā muitas zonā, jo izstāšanās nozīmētu daudz jaunu ierobežojumu tās uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Lielbritānija šajā situācija nebūs uzvarētāja

Biznesa augstskolas Turība docētāja Zane Driņķe, 04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd medijos aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Lielbritānijas referenduma rezultāts ir Eiropas Savienības (ES) beigu sākums? Vai britu lēmums iezīmē politiskās un ekonomiskās krīzes sākumu? Tā kā Lielbritānijā dzīvo un strādā vislielākais skaits no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju, aptuveni 100 tūkstoši, Latviju, protams, satrauc jautājums, kā mainīsies mūsu valstspiederīgo dzīve šajā valstī? Kā Brexit ietekmēs darba iespējas Lielbritānijā, tur esošo latviešu uzņēmumu darbu u.tml. Bažas tiek paustas arī par turpmākajām eksporta iespējām uz Lielbritāniju, tāpēc gribētos mazliet ieskicēt, kāpēc uztraukumam tomēr nav pamata.

Panikai nav pamata

Šobrīd lielākā panika sakņojas tajā, ka ES vienkārši nebija gatava šādam referenduma rezultātam, jo visas provizoriskās aptaujas liecināja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret ES pamešanu, ir lielāks. Bet balsojums ir tāds, kāds ir – taču, jāņem vērā, ka jautājums ir vairāk politisks, nekā ekonomisks. Tuvāko divu gadu laikā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas, pirmkārt, jau britiem jānostabilizē savs politiskais kurss. Šobrīd nav pat īstas skaidrības, kurš būs gatavs stāties pie valsts vadības.

Jāgaida, ko nesīs valūtas kursa svārstības

Nenoliedzami, pavisam bez sekām šī situācija nebūs – samazināsies to mūsu valsts piederīgo ienākumi, kuri strādā Lielbritānijā, attiecīgi samazināsies arī tā naudas masa, kas caur viņu atbalstu tuviniekiem atplūst uz Latviju. Jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Konkrētus samazinājuma apmērus šobrīd būtu pāragri saukt, jo būs jāņem vērā arī valūtas kursa svārstības. Tuvojoties referenduma iznākumam, finanšu tirgos jau bija jūtamas negatīvas svārstības, īpaši Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa izmaiņās, kas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

EM: Augot ārējam pieprasījumam, palielināsies arī ienākumi no eksporta

Dienas Bizness, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 18,1%, mērenāk pieauga imports – par 7,9%. Līdz ar to būtiski uzlabojās tirdzniecības bilance, norāda Ekonomikas ministrija.

Janvārī eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja straujš mehānismu un ierīču eksporta pieaugums. Būtiski pieauga arī dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājumi bija vērojami farmācijas produktu, stikla un tā izstrādājumu, kā arī krāsu un laku eksporta grupās.

2018.gada janvārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga mērenāk nekā kopējais eksports – par 10,3%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Zviedriju, Lietuvu un Somiju, bet samazinājās uz Nīderlandi.

Janvārī eksports pieauga arī uz NVS valstīm – par 9,9% (tai skaitā uz Krieviju – par 3,2%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Ievērojami eksports pieauga uz Ukrainu un Uzbekistānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību gan tiešā, gan netiešā veidā

Latvijas Banka, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāda būtu Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Pēc ekspertu vērtējuma, Brexit ietekme būtu negatīva, gan tiešā veidā kavējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, gan netiešā veidā - caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Šajā situācijā politikas veidotājiem jāņem vērā makroekonomiskie riski, tostarp plānojot nākamo gadu valsts budžetu, bet uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar sadarbības partneriem Lielbritānijā.

Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju vērtējama kā mērena. Lielbritānija veido 6.5% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta, Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1.5% no IKP, un Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir ap 0,6% no IKP. Taču Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību arī netiešā veidā caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Latvijas Bankas vērtējumā Latvijas IKP līmenis 3 gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES - ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem - varētu būt par 0.8% līdz 1.7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Šeit gan jāpiebilst, ka Brexit procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kuras preces uz Lielbritāniju Latvijas uzņēmēji eksportē visvairāk?

Žanete Hāka, 30.10.2017

Koksne un tās izstrādājumi

2016.gada sešos mēnešos: 192 miljoni eiro

2017.gada sešos mēnešos: 171,6 miljoni eiro

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārciņas vērtības izmaiņas var Latvijas eksporta apjomus ietekmēt pat par vairākiem miljoniem eiro ceturksnī, Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji tērē mazāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lielbritāniju sasniedza 1,4 miljardus eiro, kas ierindoja Lielbritāniju 7. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lielbritāniju bija 931,4 miljoni eiro, kas veido 6,2% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 428,7 miljoni eiro, kas veido 2,9% no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2015. gadu gan eksports, gan imports ir palielinājies par 8%.

Apvienotajā Karalistē joprojām saglabājas saistībā ar Brexit procesu izveidojies augsts nenoteiktības līmenis, kuru pastiprinājuši Parlamenta vēlēšanu rezultāti, norāda Latvijas Bankas eksperti. Tas atspoguļojās arī ekonomiskās izaugsmes rādītājos, kur šā gada pirmajā pusē bija vērojama kāpuma tempa samazināšanās. Tiesa gan, trešajā ceturksnī ekonomikas dati uzrādīja uzlabošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Norāda uz nepieciešamību vienoties ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu

LETA, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Brexit Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Spilva vēsture

Lelde Petrāne, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kaut arī pēdējos gados uzņēmuma ražošanas apjomā būtiski pieaug eksporta proporcija, Latvija mums ir galvenais tirgus,» teic Lolita Bemhena, zīmola Spilva dibinātāja un uzņēmuma Orkla Foods Latvija vadītāja.

Interesanti fakti par Spilvu:

  • Spilvas pirmais eksporta tirgus faktiski bija Baltkrievija, uz kurieni apmaiņā pret traktoru 1993. gadā tika nosūtīti Spilvas ražotie konservi.
  • Savukārt sistemātisks eksports tika uzsākts 1996. gadā, un pirmie ārvalstu tirgi bija Lietuva un Krievija.

    Tagad uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražojumu eksporta tirgi ir ASV, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kanāda, Krievija, Lielbritānija, Lietuva, Norvēģija, Slovākija, Somija, Ukraina, Vācija, Zviedrija.

  • Uzņēmums ar nosaukumu Orkla Foods Latvija strādā kopš 2015. gada decembra, kad tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.

Vēsturiskās etiķetes:

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējīgajā PNB Bankā arestēti desmit ukraiņu IT uzņēmumu konti

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas "PNB Bankā", kas 12.septembrī tika atzīta par maksātnespējīgu, arestēti desmit Ukrainas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu konti, jo uzņēmumi tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu, vēsta ukraiņu žurnāla "NB Biznes" tīmekļa vietne.

Žurnāla rīcībā nonākusi vēstule, kuru cietušie uzņēmumi nosūtījuši Ukrainas vicepremjeram Dmitrijam Kulebam. Kā vēsta "NB Biznes", minēto uzņēmumu pārstāvji arī personīgi tikušies ar Kulebu.

Vēstulē teikts, ka šie uzņēmumi kontu aresta dēļ nevar saņemt pat garantētos 100 000 eiro.

"Mūs satrauc prakse, kas tiek piemērota pret tiem ukraiņu uzņēmumiem, īpaši IT kompānijām, kas bijušas "PNB Banka" klienti," teikts vēstulē. Gatavojot dokumentus garantēto 100 000 eiro saņemšanai, uzņēmumi saņēmuši Latvijas Finanšu izlūkdienesta paziņojumu, ka to konti ir arestēti, jo uzņēmumi tiek apsūdzēti par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā viesstrādnieku jautājums ir politizēts, ukraiņi amortizē Polijas darba tirgu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ukraiņu viesstrādnieku skaits Polijā pēc Krimas okupācijas un karadarbības sākšanās Austrumukrainā 2014. gadā ir seškāršojies. Pērn jaunas īslaicīgā darba atļaujas Polijā ir saņēmuši 1,3 milj. ukraiņu, un 116 tūkst. ir saņēmuši ilgtermiņa darba atļaujas, raksta Financial Times. DB jau rakstīja (30.03.2017.), ka arī Latvijā 2016. gadā no 6007 jaunajām darba atļaujām puse ir piešķirtas ukraiņiem.

Polijas novecojošajā sabiedrībā ar augstu ekonomisko emigrāciju uz labklājīgākām valstīm ukraiņu straujais pieplūdums ir tieši laikā. Ukraiņu migrācijas pētnieks un Barclays bankas ekonomists Tomāšs Viladeks FT šo situāciju raksturo kā poļu pašu migrācijas tendenču visai precīzu atspoguļojumu, jo ukraiņi Polijā darba tirgū aizņem tās pašas pozīcijas, ko poļu viesstrādnieki, piemēram, Vācijā. Pārsvarā tas ir darbs pakalpojumu sfērā un viesmīlības sektorā. Pēc Barclays analīzes ukraiņu pieplūdums Polijā ir palēninājis darba algas kāpuma tempu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.

Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koksnes produktu eksportā lielākais kritums kopš 2009. gada

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT nozares pakalpojumu eksports strauji pieaudzis

Žanete Hāka, 01.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports aizvadītajā gadā uzrādījis ievērojamu izaugsmi – salīdzinot ar 2014. gadu, pērn kopējais nozares pakalpojumu eksports pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati.

«Pozitīvi, ka IKT nozares pakalpojumu eksporta apjomu pieaugums ir vērojams katru gadu, tādējādi liecinot par nozares stabilo, vienmērīgo un mērķtiecīgo attīstību. Turklāt izaugsme ik gadu ir diezgan ievērojama – 2015. gadā Latvijas IKT nozares pakalpojuma eksports audzis par 24%, bet 2014. gadā par 22%. Tas ir lielisks pierādījums IKT nozares konkurētspējai un Latvijas IKT speciālistu kompetencei, ko novērtē arī starptautiskā mērogā. Apsveicama ir uzņēmumu spēja nemitīgi izstrādāt un attīstīt jaunus pakalpojumus, pielāgojot tos katras valsts specifiskajam tirgum. Manuprāt, tas arī ir galvenais panākumu stūrakmens – nepārtraukta attīstība un jaunu prasmju apgūšana,» uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viedoklis: Bez investīcijām Latvijas eksportam virs ūdens noturēties būs grūti

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4.2%. Mēneša laikā, pieaugot eksportam par 9.8%, bet importam samazinoties par 0.5%, preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās, un importa pārsniegums pār eksportu septembrī samazinājās līdz 87.1 milj. eiro. Gada laikā preču eksporta un importa vērtība bija mazāka attiecīgi par 2.7% un 3.2%.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu visstraujāko kāpumu sezonalitātes ietekmē uzrādīja augu valsts produktu eksports, ko nodrošināja rapšu sēklu, svaigu un kaltētu pākšaugu eksporta pieaugums. Mēneša laikā pieaudzis arī pārtikas produktu (t.sk. alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju), koksnes izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu, ķīmiskā rūpniecība ražojumu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī mēbeļu eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, preču eksports ir sarucis par 1.6%. Negatīvi preču eksporta izaugsmi ietekmējis minerālproduktu, elektroiekārtu un elektrisko ierīču, dzelzs un tērauda, vilnas, optisko u. tml. mērierīču eksporta kritums, savukārt pārējo preču grupu eksports ir uzrādījis nelielu pieaugumu vai saglabājis iepriekšējā gadā sasniegto eksporta līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkgaļas cena Latvijā aprīlī bija vidēji par 16% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena aprīlī bija vidēji par 14,9% zemāka nekā 2017.gada attiecīgajā mēnesī. Dānijā cūkgaļas cena šā gada aprīlī bija par 17,8% zemāka, Vācijā - par 16,4% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, Polijā - par 15,7% zemāka, Lietuvā - par 12,4%, bet Igaunijā - par 7,4% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī.

Cūkas liemeņa tirgus cena ES vidēji aprīlī bija 147,04 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 143,73 eiro par 100 kilogramiem. Lietuvā cūkas liemeņa tirgus cena aprīlī vidēji bija 148,69, Vācijā - 147,90 eiro par 100 kilogramiem, Polijā - 142,58 eiro par 100 kilogramiem, Igaunijā - 142,43 eiro par 100 kilogramiem, bet Dānijā - 127,14 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gotiņu ražotāji izvēlas iet nišas produkta ceļu.

Latvijā, Baltijā un pat visas Eiropas tirgū ražotājiem lielākās galvassāpes šobrīd rada Gotiņu tipa konfekšu imports no Ukrainas. Tās izgatavotas automatizēti, visticamāk, no zemākas kvalitātes izejvielām, tādēļ ir krietni lētākas.

SIA Skrīveru pārtikas kombināts savu produkciju pārdod vidēji par septiņiem eiro kilogramā. DB novēroja, ka Skrīveru saldumu Gotiņu tipa konfektes atkarībā no piedevām Rimi maksā vidēji sešus līdz deviņus eiro. Tie paši saldumi ar šī lielveikala logo – ar atlaidi 4,49 eiro. Veikalu tīklā Maxima nopērkamo Saldus Gotiņu cena ir 5,38 eiro kilogramā, bet ukraiņu Roshen Korivka maksā vien četrus eiro.

«Ar cenu nevaram konkurēt,» atzīst SIA Saldus pārtikas kombināts vadītāja Līga Grīsle. «Viss ir atkarīgs no tā, cik tirgotāji un pircēji ir lieli patrioti, vai atbalsta vietējās produkcijas ražotājus. Tajā pašā laikā saprotam, ka ir cilvēki, kam maciņš plānāks, un jāpērk tas, ko var atļauties.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Jaunpils biezpiens

Sandra Dieziņa, 24.11.2017

Viss process sākas ar piena pieņemšanu.


Lai redzētu, kā notiek ražošana, klikšķini raksta galeriju!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru