Citas ziņas

Dabas aizsardzības pārvaldē darbu sāk jaunā vadītāja

Gunta Kursiša, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) pirmdien darbu uzsākusi ģenerāldirektore Sandra Bērziņa, kuras uzdevums būs aktivizēt DAP darbu sabiedrības izglītošanā un uzlabot sadarbību ar pašvaldībām un zemes īpašniekiem aizsargājamās dabas teritorijās, norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Līdz šim S. Bērziņa darbojās Latvijas vides aizsardzības fonda vadītājas amatā un uz DAP tika pārcelta rotācijas kārtībā, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji. S. Bērziņa bijusi Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktore, ilgus gadus strādājusi vides aizsardzības sistēmā un Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) administrāciju vadīja kopš 2004. gada.

LVAF vadībā savukārt iecelts līdzšinējais DAP vadītājs Jānis Strautnieks, kurš pagaidām amata pienākumus nevar sākt pildīt pārejošas darba nespējas dēļ.

DAP izaicinājumi tuvākajā laikā būs Līgatnes dabas taku apsaimniekošanas jautājuma sakārtošana, kompensāciju izmaksa zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī atteikšanās no komerciālās koku ciršanas aizsargājamās dabas teritorijās, norāda ministrijas pārstāvji, kas pauž, ka VARAM jau ir sagatavojusi dokumentus Ministru kabinetam, «lai atteiktos no gadiem ieilgušās sliktās prakses».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības plāns nosaka robežas, kādas saimnieciskās vai cita veida darbības ir vai, tieši otrādi, nav atļautas īpaši aizsargājamās teritorijās; svarīga ir arī pašvaldību iesaiste

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam. Parasti tie ir no septiņiem līdz pat 15 gadiem un tos apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Pats plāns nosaka nepieciešamo dabas aizsardzības un pieļaujamo saimniecisko darbību, atbilstoši ĪADT zonējumam. Iedalījums zonās (regulējamā režīma, lieguma, ainavu aizsardzības, neitrālā) tiek pamatots plānā un papildus apstiprināts ar teritorijas individuālo noteikumu pieņemšanu. Dabas aizsardzības plāni ir saistoši visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem. Kopš 2016. gada ir apstiprināti kopumā 25 dabas aizsardzības plāni dažādām teritorijām Latvijā. Pavisam Latvijā ir 683 ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk gan pašvaldības, gan arī privātie uzņēmumi cenšas būt dabai draudzīgāki, tādējādi taupot gan vidi, gan savus resursus

Neviens normatīvais akts tieši nenosaka, cik daudz pašvaldībām būtu jāiesaistās dabas aizsardzībā. Tās var iesaistīties gan valsts noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanā, gan veidot pašas savas, tostarp vietējas nozīmes teritorijas, DB skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone. Pašvaldībām, tāpat kā jebkurai citai personai, ir tiesības gan ierosināt dabas aizsardzības plānu izveidošanu, gan finansēt to izstrādi. Tāpat tām ir pienākums iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē, piedaloties uzraudzības grupā un sniedzot atzinumu par to. Pašvaldības attīsta tūrisma infrastruktūru sava novada vai pilsētas teritorijā esošajā ĪADT, piesaistot gan Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, gan citus finansējuma avotus. Piemēram, šogad no ES fondu līdzekļiem slodzi mazinošas infrastruktūras ierīkošanu ĪADT sāks vairāk nekā desmit pašvaldības. Plānojot savas teritorijas attīstību, pašvaldībām jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tostarp integrētas pieejas princips — ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizvien populārāks gan pašmāju, gan ārvalstu tūristu vidū kļūst dabas tūrisms. Īpaši iecienīti ir četri Latvijas nacionālie parki - Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas Nacionālais parks -, kas ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT). Jāteic, ka ĪADT nav nekādu īpašu ierobežojumu tūristiem vai tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Izņēmums ir dabas rezervātu teritorijas, kur drīkst uzturēties tikai ar speciālām atļaujām, piektdien raksta laikraksts Diena.

Nacionālajos parkos tūristi drīkst medīt un makšķerēt, ievērojot vispārējo kārtību, ir pieejamas gan peldvietas, gan telšu vietas, gan ēdināšanas iestādes un naktsmītnes. Svarīgs nacionālo parku attīstības jautājums ir tūrisma infrastruktūra, kas iever ĪADT raksturīgās dabas takas, skatu torņus, velomaršrutus, putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atzīst, ka viena no problēmām ir tā, ka valstij nacionālajos parkos tikpat kā nepieder zemes platības (izņemot mežus), tās pieder pašvaldībām un privātīpašniekiem. Gaujas Nacionālais parks ir DAP Vidzemes reģionālās administrācijas pārziņā. Tās direktors Rolands Auziņš atsaucas uz pasaules praksi, kura «liecina, ka dabas teritoriju aizsardzība visefektīvākā ir tad, ja tās pieder valstij». R. Auziņš stāsta, ka ir bijušas sarežģītas pārrunas ar privātīpašniekiem, piemēram, veidojot dabas takas, jo ir bijuši īpašnieki, kas nav ļāvuši šīm takām šķērsot viņiem piederošo īpašumu, tāpēc takas veidotas, šos īpašumus apejot. Tomēr ir arī daudz privātīpašnieku, kas novērtē dabas vērtības, ierīko dabas takas un skatu torņus tūristiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperta viedoklis: Zemes īpašnieki – valsts nesakārtotās sistēmas ķīlnieki

Laima Klidziņa, z/s Klidziņa īpašniece, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zaļāk nenozīmē dārgāk

Dienas Bizness, 27.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļākas saimniekošanas un zaļākas domāšanas process Latvijā norit smagi, atzīst Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Viens no Pasaules Dabas fonda (PDF) mērķiem ir saglabāt un atjaunot dabas resursus. Piekritīsiet, ka tas ir visai vispārīgs formulējums. Kas konkrēti patlaban tiek darīts?

PDF lielākais izaicinājums ir nevis gatavot skaistus dabas tematikai veltītus projektus, bet ietekmēt normatīvo dokumentu izstrādāšanu. Jāsaka, mums Latvijā ar izpratni par dabas aizsardzību – visplašākajā nozīmē – iet šausmīgi bēdīgi, jo saistībā ar neseno ekonomisko krīzi ir institucionalizējies priekšstats, ka tagad ātri, ātri labi dzīvosim un kaut kad vēlāk visu sakārtosim, bet vēl neinteliģentāku piegājienu grūti iedomāties. Iztēlojieties, aiziet cilvēks pie ārsta, un ārsts saka: «Paslimojiet vēl un nāciet tad, kad jums būs sliktāk.» Te gan nav runa tikai par Latviju, bet arī par Eiropu kopumā. Krīze varēja mudināt pārorientēties uz zaļāku saimniekošanu un zaļāku domāšanu. Tomēr šāds process norit smagi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu poligons, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru, lielās platībās pārklājas ar Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju – Natura 2000 vietu Ādaži. Tajā sastopama neparasti liela sugu daudzveidība, kas salīdzināma pat ar Latvijas lielajiem nacionālajiem parkiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta Vides nodaļas LIFE+ projekta vadītāja Laura Jukāme un ornitologs Viesturs Ķerus, kurš piedalās dabas aizsardzības plāna Ādaži izstrādē, Dienai stāsta, kā izdodas apvienot dabas aizsardzību un vienlaikus veikt militārās mācības šajā teritorijā.

Ādažu militārā poligona specifika ir klajo virsāju un kāpu komplekss, taču te sastopami arī īpaši aizsargājami saldūdeņu, mežu un purvu biotopi. Lielākoties teritorijā ir no traucējumiem atkarīgs biotops, un bez militāro mācību procesa tas aizaugtu un pārvērstos par mežu. «Mūsdienu Eiropā, kur lielākajā daļā teritorijas daba izjūt milzīgu slodzi, ko rada intensīva lauksaimniecība, mežsaimniecība un blīva apdzīvotība, militārie poligoni ir kā dabas saliņas, kurās netiek lietota lauksaimniecības ķīmija, nenotiek intensīva mežsaimniecība un ārpus militārajām mācībām ir sastopams ļoti maz cilvēku,» skaidro L. Jukāme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts

LETA, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Kā atzina DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, ziņojums, kas iesniegts Eiropas komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darbaspēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019.gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Paši sameklē aizsargājamās teritorijas

Māris Ķirsons, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog pēc savas iniciatīvas veicis dabas dzīvotņu inventarizāciju savos mežos, kā rezultātā par aptuveni 500 ha pieaudzis biotopu apmērs, raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir vairāku gadu darba rezultāts,» situāciju skaidro SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds. Uzņēmums kopumā apsaimnieko aptuveni 110 tūkst. ha zemes Latvijā, no kuriem aptuveni 80 tūkst. ha ir meža zemes. Aptuveni 13 tūkst. ha jau līdz šim ir pakļauti dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem un liegumiem. Uzņēmuma īpašumā esošie meži ir gan Latgalē, gan arī Kurzemē.

«SIA Bergvik Skog meži tiek apsaimniekoti saskaņā ar FSC principiem un kritērijiem, ko apliecina FSC sertifikāts. FSC principi un kritēriji prasa līdzsvarotu vides aizsardzības, sociālo un ekonomisko interešu sabalansēšanu, kas arī praksē tiek īstenots,» skaidro L. G. Hedlunds. Viņš norāda, ka arī uzņēmuma mātes kompānija Skandināvijā ir sertificēta pēc FSC principiem un kritērijiem. «Latvijā nacionālais FSC standarts ir tapšanas stadijā, tāpēc savulaik sertifikācijas iegūšanai izmantotas FSC vadlīnijas, kuru piemērošanā liela loma ir auditoram, jo Latvijas klimatiskie un arī ekoloģiskie apstākļi radikāli atšķiras no tiem, kādi tie ir, piemēram, Dienvidaustrumāzijā vai Dienvidamerikā,» piemetina L. G. Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes īpašnieki varēs saņemt kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem

Lelde Petrāne, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašnieki beidzot varēs saņemt kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās – to paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likums, kuru Saeima ceturtdien, 4. aprīlī pieņēma galīgajā lasījumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs norāda, ka ir rasts risinājums, lai pirms astoņiem gadiem ieviestās kompensācijas beidzot varētu izmaksāt un tādejādi veicināt zemes īpašnieku rūpes par unikālo dabas vērtību saudzēšanu.

Likums paredz ieviest jaunu kārtību kompensāciju piešķiršanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās. Tās varēs saņemt kā ikgadējus maksājumus, kuri tiks veikti, kombinējot valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Iecerēts atteikties no sākotnēji iecerētās vienreizējās atlīdzības izmaksas.

Līdz ar likuma pieņemšanu zemes īpašnieki varēs beidzot saņemt atbalsta maksājumus, kuru ieviešanu paredz jau 2005. gadā pieņemtais likums. Tolaik krīzes iespaidā samazinoties valsts budžeta iespējām, to izmaksa pilnā apmērā netika sākta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukumnieki Dita un Jānis Katlapi radījuši produktu Niedriņi, kas ir alternatīva plastmasas salmiņiem.

Biznesa ideju radusies šā gada pavasarī, kad kādā siltā dienā jaunie uzņēmēji malkoja kokteiļus vecāku lauku mājās. «Runājām par to, cik skaista apkārtne, pilna resursiem un potenciāla, ka varam noteikti atrast veidu, kā šo visu likt lietā kādā ģimenes biznesā. Vīra Jāņa mamma pa jokam izmeta, ka mēs pat plastmasas kokteiļu salmiņus varētu aizstāt ar teritorijā esošajām niedrēm. Pasmējāmies, bet tad nodomājām – kāpēc gan ne? Jau nākamajā dienā, izmēģinājuši pirmos salmiņus, sapratām, ka šī ir lieliska ideja,» atceras D. Katlapa.

Izpētot tirgu, jaunie uzņēmēji atrada, ka kaut ko līdzīgu izgatavo ASV – gan niedru, gan bambusa un citu augu salmiņus, taču tirgus ir mazs. Vasarā uzņēmēji cītīgi strādāja, lai rudenī Niedriņus sāktu piedāvāt plašākai publikai. Niedru salmiņu ražošana notiek J. Katlapa vecāku lauku mājās, izejviela nāk no Kurzemes laukiem. Niedres ir izturīgas, nepakļaujas mitrumam, neizmirkst, tās ir grūti salauzt. Lai arī šobrīd uzņēmums salmiņus pozicionē kā vienreizlietojamus, paši uzņēmēji ikdienā tos izmanto vairākkārt, izskalojot un rūpīgi izžāvējot. «Paši tos ievācam, apstrādājam. Katrs salmiņš ir roku darbs, paņem diezgan daudz laika un prasa pacietību. Testējām dažādas tehnoloģijas, instrumentus ražošanai, to, kā labāk Niedriņus pasterizēt. Sākumā atbalstīja draugi un tuvinieki, konsultējot un palīdzot izveidot dizainu. Pasūtījām kartona kastīšu iepakojumus, pielāgojām salmiņu daudzumam un izmēram,» stāsta D. Katlapa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Facebook bojā mūsu dzīvi

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Problēmas videi rada nelegālie grants karjeru racēji

Dienas Bizness, 05.06.2015

Lai sāktu grants ieguvi, vispirms nepieciešams atrast ieguves vietu, kur šis derīgais izraktenis būtu tādos apjomos, ka vispār ir ekonomiski izdevīgi veidot karjeru, ieguve nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, turklāt jānokārto visas nepieciešamās atļaujas, skaidro Juris Ružāns.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Manuprāt, mūsu ceļu tīkls jābūvē par pašmāju resursiem, lai sekmētu ekonomisko attīstību. Protams, sekojot radikāli zaļiem viedokļiem, varam vispār neko neapsaimniekot, neko nepaplašināt, bet tad grants būs jāimportē un naudas plūsma aizies uz citām valstīm,» uzskata a/s Latvijas valsts meži (LVM) Nekustamo īpašumu Zemes dzīļu apsaimniekošanas daļas vadītājs Juris Ružāns un stāsta, ka LVM ir 112 smilts un grants karjeri visā Latvijā. Jaunu karjeru izveide atkarīga no apsaimniekojamo objektu pieejamības un ceļu izbūves nepieciešamības, piektdien raksta laikraksts Diena.

Karjeru veidošanas vietu atrašanās pakārtota apstāklim, kur vispār ir derīgais izraktenis. Vispirms jāpēta un jāmeklē, kur atrodama grants, saka J. Ružāns. Pirms ieguves vietas izveides tiek ņemti vērā daudzi aspekti, arī ietekmes uz vidi faktors. Zonā, kur ir saimnieciskās darbības ierobežojumi, uzņēmums pat neizskata karjera izveides iespēju. Vides eksperts apseko teritoriju, un tikai tad, ja konstatē, ka nav apstākļu, kas ierobežotu karjera izveidi, sākas karjera veidošana.

Ja teritorijā, kur konstatēts derīgais izraktenis un no infrastruktūras viedokļa būtu ērti veidot ieguves vietu, tomēr ir biotopi, retu sugu putnu ligzdas, specifiskas sūnas vai jebkādi aizsargājami augi un dzīvnieki, saimnieciskā darbība netiek veikta, jo dabas aizsardzība ir pirmajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rīt, 1. decembrī, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar stārķa attēlu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eiro zonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monēta būs pieejama apmaiņai no otrdienas, 1. decembra. 2 eiro piemiņas monētas Stārķis tirāža ir viens miljons eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētas apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. 10 tūkstošus monētu būs iespējams iegādāties Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7,30 eiro), tāpat būs pieejami īpaši eiro apgrozības monētu komplekti ar astoņām Latvijas eiro apgrozības monētām, kā arī stārķa piemiņas monētuBrilliant Uncirculated kvalitātē (10 000 eksemplāru). Šo komplektu cena Latvijas Bankas kasēs – 19 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biolat apgrozījums audzis par 15%; uzņēmums iekaro ASV tirgu

Žanete Hāka, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Biolat apgrozījums pēdējā gada laikā ir pieaudzis par 15%, portālu db.lv informēja kompānijas pārstāvji.

Uzņēmums savu produkciju tirgo ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas tirgū.

«Par būtisku sasniegumu uzskatām mūsu iepriekšējo zinātnisko pētījumu (Farmācijas kompetences centra ietvaros) rezultātu publicēšanu, kā rezultātā esam saņēmuši sadarbības piedāvājumus no ASV kompānijām inovatīvu, poliprenolus saturošu produktu izstrādei, ražošanai un izplatīšanai Amerikas tirgos,» norāda kompānijas kvalitātes menedžeris Deniss Piļugins.

Šobrīd uzņēmums sācis pētījumus jaunu produktu izveidei, izmantojot nanotehnoloģijas un drīz iecerējis piedāvāt liposomālus produktus gan sportam, gan veselībai, gan arī izejvielas kosmētikas industrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē 8 tūkstošus tonnu CO2 ekvivalenta jeb 60–70 % no visa radītā piesārņojuma, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu veido oglekļa dioksīds (CO2), kas galvenokārt rodas fosilā kurināmā (naftas produkti, ogles, dabasgāze u.c.) sadedzināšanas procesā. 2013. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, transporta nozares radītās CO2 emisijas samazinājās līdz 17%. Enerģētikas sektora emisijas pieauga līdz 23 % no kopējām oglekļa dioksīda emisijām, bet mājsaimniecību radītās emisijas saglabājās iepriekšējo gadu līmenī (no 19% 2009. gadā līdz 21% 2013. gadā).

2013. gadā dabas resursu izmantošanas produktivitāte, kas parāda, cik lielu produkcijas apjomu var radīt, izmantojot vienu nosacīto dabas resursu kilogramu, bija 0,49 eiro uz kg, un tas ir par 3,3 % zemāk nekā 2012. gadā. Desmit gadu laikā resursu produktivitāte pakāpeniski ir augusi, augstāko vērtību sasniedzot 2009. gadā (0,58 eiro/kg), bet kopš 2010. gada tā būtiski nemainās, saglabājoties 0,50 eiro/kg robežās. Atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam līdz 2020. gadam resursu produktivitātei jāsasniedz 600 eiro uz vienu resursu tonnu, 2014. gadā šis rādītājs bija 512 eiro uz vienu resursu tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Topošās valdības deklarācijas projektā starp prioritātēm ierindotas reformas izglītībā, zinātnē un veselības aprūpē

LETA, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums, liecina aģentūras LETA rīcība esošais topošās valdības deklarācijas projekts, kuru partneriem piedāvās premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

Pašlaik koalīcijas partneri vēl nav vienojušies par valdības deklarāciju un šis ir pirmais deklarācijas uzmetums, ko piedāvā Kučinskis. Rīt, 22.janvārī, kopā ar partneriem paredzēts turpināt darbu pie šī dokumenta izstrādes.

Kučinska piedāvātais deklarācijas projekts paredz, ka valdība orientēsies uz ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un produktivitātes straujāku izaugsmi, kas balstīta mērķtiecīgās, ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētās reformās, vairojot cilvēku un Latvijas vērtīgo resursu atdevi tautsaimniecībā, tādējādi panākot sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Tāpat dokumenta projekta ievadā pausts, ka valdības darbu īstenošanā nozīmīga loma būšot dialogam ar sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums «Vivid Tech» radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju.

Pirmās 50 cenu zīmes jau ir uzstādītas veikalā «Spirits and Wine», bet jūnijā interaktīvās cenu zīmes būs pieejamas jau visos četros šajos veikalos Rīgā. Interaktīvās cenu zīmes sniedz informāciju par preces cenu, kā arī ļauj klientam iepazīties ar dzēriena garšas buķetes niansēm, receptēm, stāstu par dzēriena tapšanu un tā pirmsākumiem, kā arī ar konkrētās preces atlikumu veikalā.

«Vivid Tech» pārstāvis Andris Lūkins atklāj, ka šāda ideja radusies jau pirms vairākiem gadiem, bet izstrādes process ildzis aptuveni trīs gadus: «Nekur pasaulē mazumtirdzniecības jomā nav sastopams kas tāds. Jā, ir veikali, kuros papīra cenu zīmes aizstāj digitālas lentas, bet neko vairāk kā informāciju par preces cenu tās nesniedz.» Veikals «Spirits and Wine» ir pirmais, kurš šo tehnoloģiju ievieš mazumtirdzniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai jaunais publisko iepirkumu likums veicinās inovācijas un ilgtspēju?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta ar FOTO: Netālu no lidostas Rīga veido jaunu industriālo parku

Db.lv, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Genomikas uzņēmums SIA Latvia MGI Tech parakstījis līgumu ar SIA Piche par jaunu telpu būvniecību un īri Latvijas visenergoefektīvākajā industriālajā parkā.

Jaunais parks atrodas Mārupē – netālu no lidostas Rīga, kas durvis vērs jau 2019. gada pavasarī. Lidostas Parks ir šobrīd lielākais inovatīvo industriālo parku attīstītāja SIA Piche projekts. Nākamgad Piche plāno lidostas reģionā izbūvēt industriālos parkus vēl 50 000 kvadrātmetru platībā.

Pirmā Lidostas Parka projekta kārta 7 000 kvadrātmetru platībā ir izīrēta genomikas uzņēmumam SIA Latvia MGI Tech, un tā tiks būvēta pēc MGI prasībām un augstākajiem mūsdienu standartiem. Šī kompānija ir Ķīnas genomikas giganta BGI Group meitas uzņēmums, kas plāno Lidostas Parka telpās nodarbināt līdz 80 cilvēku.

BGI ir viens no pasaules lielākajiem genomikas uzņēmumiem, kura misija ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti ar zinātnes un tehnoloģiju palīdzību. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Šenžeņā, Ķīnā. BGI filiāles un pētniecības laboratorijas atrodas Ķīnas lielākajās pilsētās, kā arī Austrālijā, Āzijā, Eiropā un Ziemeļamerikā. Sabiedrība ir dibināta 1999. gadā un pašlaik nodarbina vairāk kā 6 000 darbinieku. Honkongas fondu biržā kotētā BGI Genomics akciju vērtība pārsniedz 3,8 miljardus eiro. Kompānijas pētījumu rezultāti tiek izmantoti medicīnas diagnostikā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, kriminālistikā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Seši projekti no Latvijas pretendē uz 8,43 miljoniem eiro vides un klimata kvalitātes uzlabošanai

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās noslēdzās 2016.gada pieteikšanās uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu vides un klimata programmai. Kopējā pieejamā summa programmas LIFE ietvaros ir 3,4 miljardi eiro, no kuriem uz Eiropas Komisijas atbalstu 8,43 miljonu eiro apmērā pretendē seši projekti no Latvijas, informē programmas pārstāve Līga Ansone.

Šogad pieteikumus no Latvijas iesniedza sešas organizācijas, kas, izstrādāto projektu ietvaros, plāno izveidot pilna cikla bioreaktora pilotprojektu, modelēt klimata pārmaiņu ietekmi uz transporta infrastruktūru, pētīt tekstilatkritumu pārstrādi, sekmēt SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecībā un veikt virkni citus videi un klimatam būtiskus inovāciju projektus.

Projektus iesniegušas gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmēji un valsts iestādes. Projektu izvērtēšana un Eiropas komisijas līdzfinansējuma piešķiršana norisināsies turpmākos sešus mēnešus.

Uz līdzfinansējumu atklātā konkursā varēja pretendēt jebkura juridiskā persona – uzņēmēji, pašvaldības, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas – kas plāno veikt inovatīvus un ilgtspējīgus uzlabojumus vides un klimata kvalitātes sekmēšanai, iesniedzot projektu pieteikumus. Nākamais LIFE programmas uzsaukums plānots 2017.gadā, par kuru plašāka informācija tiks publicēta LIFE programmas mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jauna koncepta viesu mājas izveidē Āgenskalnā investēti 160 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

137 gadus senā un rekonstruētā namā Āgenskalnā izveidota jauna koncepta viesu māja «Hotel Janne» - mācību gada laikā dzīvokļi tiek izīrēti ārzemju studentiem, bet vasarā šeit darbojas viesnīca. Objekta tapšanu 160 000 eiro apmērā finansējusi Citadele, informē bankas pārstāve Baiba Ābelniece.

«Veicot tirgus izpēti, secinājām, ka ārzemju studentus neapmierina apstākļi Latvijas mācību iestāžu piedāvātajās kopmītnēs. Tā arī radās ideja Āgenskalnā izveidot jauna koncepta viesu māju, kur ārzemju studenti varētu izīrēt dzīvokļus un dzīvot pastāvīgi mācību gada laikā, savukārt vasaras mēnešos tajā apmestos tūristi,» stāsta viesu mājas «Hotel Janne» īpašnieks Valdis Janovs.

«Tas ir labs veids kā viesnīcu lielajā konkurencē Rīgā plānot savu biznesu un nodrošināt pieprasījumu visu gadu. Arī Rīgas centrā konkurence viesnīcu biznesā liek domāt par to, kā savu biznesu padarīt īpašu, jo tūristi ir prasīgi, zema cena vairs nav noteicošais faktors, svarīgi ir, lai tūristu mītnei būtu labas atsauksmes, izcila apkalpošana un tīrība,» saka bankas Citadele Vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Mincis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No oktobra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa platformā «Mana Eiropa» tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas Eiropas nākotnei. Balsošana, lai noteiktu populārākās idejas, turpināsies vēl līdz 9. novembrim, taču nozaru ekspertiem bija iespēja pirms balsošanas noslēguma iepazīties ar #ManaEiropa digitālajā platformā apkopotajiem vairāk nekā 300 iedzīvotāju ierosinājumiem un paraudzīties arī uz balsojumu tendencēm.

Eksperti atzīst, ka iesūtītās idejas un balsojumi par tām atspēko mītu par to, ka Latvijas iedzīvotāji maz interesējas par ES līmeņa jautājumiem, un savos komentāros izsaka daudz interesantu vērojumu, informēja #ManaEiropa projekta veidotāji.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norādīja: «Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, t.sk. zemniekiem. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā saspējusi tēma.»

Savukārt, tas, ka platformā rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no ES nav ieguvis atbalstu, viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES nozīmību.

Komentāri

Pievienot komentāru