Ilgtermiņā domā jau šodien

Autors: Elīna Pankovska
2017. gada 11. decembris plkst. 10:39

Aizvien vairāk gan pašvaldības, gan arī privātie uzņēmumi cenšas būt dabai draudzīgāki, tādējādi taupot gan vidi, gan savus resursus

Neviens normatīvais akts tieši nenosaka, cik daudz pašvaldībām būtu jāiesaistās dabas aizsardzībā. Tās var iesaistīties gan valsts noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanā, gan veidot pašas savas, tostarp vietējas nozīmes teritorijas, DB skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone. Pašvaldībām, tāpat kā jebkurai citai personai, ir tiesības gan ierosināt dabas aizsardzības plānu izveidošanu, gan finansēt to izstrādi. Tāpat tām ir pienākums iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē, piedaloties uzraudzības grupā un sniedzot atzinumu par to. Pašvaldības attīsta tūrisma infrastruktūru sava novada vai pilsētas teritorijā esošajā ĪADT, piesaistot gan Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, gan citus finansējuma avotus. Piemēram, šogad no ES fondu līdzekļiem slodzi mazinošas infrastruktūras ierīkošanu ĪADT sāks vairāk nekā desmit pašvaldības. Plānojot savas teritorijas attīstību, pašvaldībām jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tostarp integrētas pieejas princips — ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā.

Pašvaldības diezgan aktīvi realizē lielākus un mazākus projektus, kas saistīti ar dabas aizsardzības jautājumiem, jo vides kvalitāte un bioloģiskā daudzveidība var sniegt arī krietnu pienesumu reģionālajai attīstībai. Kā labs piemērs ir tūrisma infrastruktūras uzlabošana aizsargājamās dabas teritorijās. Šādas teritorijas piesaista tūristus, vienlaikus cilvēki tiek izglītoti jautājumos, kas skar vidi. Daudzi projekti tiek realizēti, sadarbojoties Dabas aizsardzības pārvaldei ar pašvaldībām. Piemēram, tiek rīkoti dažādi izglītojoši semināri skolēniem un arī mazākiem bērniem. Aktīvi šādi pasākumi, piemēram, notiek Siguldā. Tāpat, iesaistoties Dabas aizsardzības pārvaldei un ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu, ir atjaunota dabas taku infrastruktūra Siguldā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Savukārt jau vairākus gadus Vides izglītības fonds ar Saulkrastu novada domes atbalstu rīko Ekoskolu forumu, kurā tiek runāts par dabas aizsardzības jautājumiem, lai varētu izprast lielākos draudus bioloģiskajai daudzveidībai pasaulē un Latvijā. Pagājušā gadā, apzinoties, ka jebkurš liels pasākums neizbēgami atstāj ietekmes uz vidi, foruma laikā tika īstenoti vairāki principi, kas šīs ietekmes samazina – sadarbībā ar SIA Greenwalk tika izmantota sadzīves ķīmija ar samazinātu ietekmi uz vidi, netika izmantoti plastmasas trauki, kā arī, apzinoties mūsdienu industriālās lauksaimniecības ietekmi uz vidi, tika samazināts gaļas daudzums dalībnieku ēdināšanā. Kopumā pašvaldības vairāk vai mazāk iesaistās projektos, kas skar iedzīvotājus ikdienā, piemēram, nodrošinot iespēju šķirot atkritumus vai ierīkojot laukumus, kur nodot nolietoto elektrotehniku, ko tālāk var pārtsrādāt. Tā Valmierā jau labu laiku ir izveidoti Eko punkti, kas paredzēti tikai šķirotajiem atkritumiem. Eko punktu sistēma ir izveidota, lai atbalstītu iedzīvotājus – dotu iespēju samazināt atkritumu apjomu, par kā izvešanu jāmaksā mājsaimniecībai, lai cilvēki varētu dzīvot atbilstoši zaļajai domāšanai un realizēt videi draudzīgus paradumus, samazinātu noglabājamo atkritumu apjomu un nodotu izejvielas otrreizējai pārstrādei. Savukārt šā gada augustā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments parakstīja līgumu par būvprojekta izstrādi antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai dabas parkā Piejūra (Natura 2000 vieta). Mērķis ir mazināt antropogēno slodzi uz Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopiem dabas parka teritorijā, nodrošinot bioloģiskās dabas daudzveidības saglabāšanu nākamajām paaudzēm, vienlaicīgi veidojot tūrisma un dabas izziņas infrastruktūru. Cits projekts paredz ierobežot invazīvo svešzemju sugu izplatību dabas parkā. Antropogēnās slodzes radīto seku mazināšanai tiks izvietoti pīti nostiprinājumi un zaru klājumi, kā arī izbūvētas automašīnu stāvvietas, tualetes, velosipēdu novietne, izvietotas robežzīmes, koka barjeras un informācijas stendi. Abi projekti vērsti uz vides saglabāšanu un ilgtspējīgu, tikai Latvijas piekrastei raksturīgu dabas vērtību saglabāšanu, neizslēdzot dažādas atpūtas iespējas piekrastē.

Savukārt šā gada novembrī Liepājas pludmales kāpu zonā sākti aizsargājamo biotopu kopšanas darbi, retinot piejūras kāpu apaugumu un izvācot invazīvos, bojātos un nīkuļojošos kokus un krūmus. Darbus plānots veikt ziemas mēnešos. Savukārt, piemēram, Nīcas centrā šogad iestādīta sudrabegle, lai turpmāk nenāktos svētku egli cirst mežā.

Visu rakstu Ilgtermiņā domā jau šodien lasiet 11.decembra laikrakstā Dienas Bizness.