Jaunākais izdevums

Dažus nemierīgus par ekonomiku dara vara cenas tendence, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv pieņēmums, ka par ekonomikas stāvokli priekšlaicīgi var liecināt tas, kas notiek rūpniecisko metālu tirgū. Piemēram, lai uzceltu māju vai saražotu automašīnu, ir nepieciešams varš. Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos.

Par bāzes metālu tirgus flagmani tiek uzskatīts tieši jau pieminētais varš, un dažkārt, runājot par pasaules ekonomikas stāvokli, tam tiek piedēvēts gluži vai dakterīša statuss.

Proti, ja vara cena buksē, tad aug aizdomas par kopējās tautsaimniecības veselību un neadekvātu riska aktīvu cenu līmeni – kā nekā tendences vara tirgū arī vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Diemžēl šā gada tendences liecina, ka vara cena patiešām buksē. Kopš janvāra sākuma Londonas Metālu biržā tā samazinājusies vairāk nekā par 1000 ASV dolāriem līdz 6170 ASV dolāru atzīmei par tonnu (jeb par 13,2%).

Financial Times ziņo, ka izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. Tādējādi to cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apmēri palielinās un otrādāk – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Visu rakstu Dakteris varš liek bažīties lasiet pirmdienas, 6.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr varš un alumīnijs kļūst lētāks, cena astronomiskos tempos aug niķelim un pallādijam.

Metālu cena preču biržā bieži vien ir atkarīga no tā, kā veicas pasaules lielāko valstu/reģionu tautsaimniecībai. Ja tā stabili aug, tad parasti tas nozīmē, ka pieprasījums pēc rūpniecībā un būvniecībā plaši izmantotajiem metāliem ir spēcīgs, kas savukārt jau liek labu pamatu cenu pieaugumam. Tomēr, ja pārliecība par ekonomikas spēku nav tā pati lielākā, tad arī metālu vērtība planē zemāk. Šis ir bijis gads, kad nostiprinājusies pārliecība par kaut ko līdzīgu sinhronam pasaules tautsaimniecību bremzēšanās procesam.

Divas gigantiskas ekonomikas – ASV un Ķīna – jau kādu laiku strīdas par tirdzniecības nosacījumiem un apmainās ar savstarpējām protekcionisma dāvanām. Tāpat vāja izskatās Eiropas tautsaimniecība, kur tās motors – Vācijas ekonomika –, iespējams, jau varētu būt recesijas stadijā. Tur ražošanas aktivitāte rukusi straujākajos tempos kopš 2009. gada. Tāpat tā buksējusi citās eirozonas valstīs. Līdz ar šādu situāciju neko dižs nav bijis arī vairāku nozīmīgāko metālu cenu sniegums. Tiesa gan, ir arī pa izņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veselīgo mij ar garšīgo

Ilze Žaime, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotājs: Klientiem Beļģijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā

Linda Zalāne, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā veidojas nelegāli tabakas apstrādes uzņēmumi, kas, domājams, piegādā tabaku fabrikām visā Eiropā, ceturtdien paziņojis Lietuvas Muitas krimināldienests (MKT).

«Izveidojusies draudīga situācija - Lietuva ir teju vienīgā no tuvākā reģiona valstīm, kur izejvielas tabakas izstrādājumu izgatavošanai netiek uzskatītas par akcīzes preci, tādēļ mūsu valstī tiek ievesti milzīgi neapstrādātas tabakas apjomi. Mums ir aizdomas, ka apstrādātas izejvielas vēlāk tiek piegādātas nelegālām tabakas fabrikām visā Eiropā,» norādījis šā dienesta direktors Mants Kaušils.

Pagājušajā nedēļā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Alītas rūpniecības rajonā atklāja tabakas noliktavu ar apstrādes iekārtām un 80 tonnām tabakas aptuveni 6,7 miljonu eiro vērtībā, no kurām 10 tonnas jau bija apstrādātas, iesaiņotas un sagatavotas izvešanai. Lēsts, ka šāda tabakas daudzuma pietiek, lai saražotu četrarpus miljonus paciņu cigarešu, kuru vērtība būtu vismaz divas reizes lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakar saņēmis informāciju, ka neliels apjoms – 27 kilogrami liellopu gaļas ir nonākuši Latvijā, informē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Gaļas saņēmējs ir AS «Lido», kurā jau tiek veikta pārbaude.

Pārbaudē noskaidrots, ka 9 kg gaļas joprojām ir uzņēmuma noliktavā, bet 18 kg ir nosūtīti uz sabiedrisko ēdināšanu.

Pārbaudes laikā noskaidrots, ka atlikušie 18 kg Polijas izcelsmes gaļas nav nonākuši sabiedriskajā ēdināšanā, bet gan izmantoti desu ražošanā. Visu saražoto produkciju uzņēmums ir apturējis - nekas no tās nav nonācis pie patērētājiem, informē PVD.

Noliktavā esošā gaļa uzņēmumam būs jāiznīcina, bet par sabiedriskajai ēdināšanai nosūtīto gaļu vēl tiek veikta pārbaude, kuras laikā inspektori skaidro, vai izejviela jau ir izmantota ēdienu gatavošanā. Nerealizētā produkcija būs jāatsauc no tirdzniecības, neraugoties uz to, ka uzņēmums veic izejvielas kontroli un produkti, ņemot vērā termisko apstrādi, nav bīstami patērētāju veselībai, informē PVD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildīgās institūcijas Lietuvā veic darbības, kuras var pilnīgi apturēt augsti kvalitatīva neapstrādāta piena ievešanu no Latvijas un Igaunijas, tā sagraujot visu Lietuvas piena nozari un izraisot "piena karu" starp Baltijas valstīm, apgalvo Lietuvas piena pārstrādātāji.

Pēc Lietuvas piena pārstrādātāju asociācijas "Pieno centras" vadītāja Egidijus Simoņa teiktā, lielākie valsts piena pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta paziņojumus, ka tos apmeklēs inspektori un veiks tikai no kaimiņu Baltijas valstīm ievestā piena paraugu ņemšanu neplānotām laboratoriskajām pārbaudēm. Pašlaik uzņēmumi paši veic katra piena sūtījuma laboratoriskos izmeklējumus.

LASI ARĪ : Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

"Rodas reāli draudi, ka pārspīlētas pārbaudes var izmantot, lai aizliegtu piena importu no Latvijas un Igaunijas. Tas Lietuvā pilnīgi sagrautu ne tikai pārstrādes rūpniecību, bet arī visu piena nozari, kā arī piena ražošanas saimniecības. Daļai pārstrādes uzņēmumu nāktos uzņēmumu slēgt, daļai - atlaist lielāko daļu darbinieku, jo apstātos to produktu ražošana, kas rada vislielāko pievienoto vērtību. Tad būs jautājums nevis par to, par kādu cenu piens tiek iepirkts no Lietuvas saimniecībām, bet - kas vispār spēj to iepirkt," apgalvo E. Simonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ždans: Ir izslēgta iespēja, ka Forevers ražotnē varētu nonākt apšaubāmas kvalitātes gaļa

Lelde Petrāne, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

  • «Forevers» var garantēt uzņēmumā pārstrādātās gaļas kvalitāti, lai arī tā daļēji tiek importēta
  • Uzņēmums plāno ārvalstu darbaspēka piesaisti
  • Uzņēmums attīstībā investēs 1,5 miljonus, pusmiljonu ieguldot arī savas veikalu ķēdes attīstīšanā

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties bažām par pasaules ekonomikas izaugsmi, bieži vien cena sāk samazināties rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Būvniecībā un daudzu fizisku lietu radīšanā nepieciešams varš, cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. Ja ekonomika sāk buksēt, tad pēc šiem metāliem rūk pieprasījums. Tas parasti nozīmē arī šo izejvielu cenu samazināšanos biržā. Pēdējā laikā spilgts izņēmums uz pārējā fona gan ir bijis niķelis.

Šo metālu galvenokārt izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā – šim nolūkam globālā apmērā tiek patērēti aptuveni 70% no iegūtā niķeļa. Tiesa gan, pēc šī metāla strauji turpina augt pieprasījums no elektroauto ražotāju puses. Niķelis ir vajadzīgs, lai radītu šādu spēkratu baterijas. Aplēses liecina, ka šobrīd vien aptuveni par 3% no šī metāla pieprasījuma atbildīga šī nozare. Tiesa gan, jau 2023. gadā šis īpatsvars varot pieaugt līdz 12%, paredz Šveices banka UBS. Tikmēr ASV investīciju banka Citigroup pirms kāda laika izteica prognozi, ka bateriju ražošanas nozare pēc 15 gadiem varētu būt atbildīga jau gandrīz par 40% no kopējā pieprasījuma pēc šī industriālā metāla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgos februāris nebūs mierīgs, taču cerams, ka decembra svārstības neatkārtosies

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā tehnoloģiju zivju eļļas ieguvei no ražošanas atkritumiem

Monta Glumane, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikai gan kritumi, gan kāpumi - starp tirdzniecības kariem un nokrišņu mākoņu vērošanu.

Šogad dažādu pārtikas izejvielu cena uzvedusies visai atšķirīgi. Piemēram, ja aktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš janvāra sākuma ir palielinājusies gandrīz par ceturto daļu līdz 5,3 ASV dolāru atzīmei par bušeli, tad sojas pupiņu vērtība ir sarukusi par 7% līdz deviņu ASV dolāru atzīmei par bušeli. Tāpat tā strauji sarukusi kafijai un cukuram.

Kviešu cenai šogad straujāk licis pieaugt tas, ka Eiropā un Melnās jūras reģionā sevi bija pieteicis sausums, kas attiecīgi noveda pie mazākas ražas laikā, kad pieprasījums pēc šī kultūrauga ir liels. Rezultātā arī Krievija, kas ir pasaulē lielākā kviešu pārdevēja, pirmo reizi sešās sezonās novāca mazāku kviešu ražu, kas raisīja papildu satraukumu par pietiekamiem, globālajiem šīs pārtikas izejvielas eksporta apmēriem. Rezultātā šobrīd vērojama situācija, ka kvieši ir dārgākie aptuveni trīs gadu laikā. Jāteic, ka paredzējumus par šādas tendences turpināšanos nevarētu saukt par tiem pašiem spēcīgākajiem. Protams, daudz ko pārtikas izejvielu cenu ziņā noteiks laika apstākļi, kuru ietekmi paredzēt ir ļoti grūti. Lai nu kā – daļa šī tirgus ekspertu skaidro: šāds kviešu cenas pieaugums nozīmējis, ka lauksaimnieki ir ieinteresēti ar tiem apsēt daudz lielākas platības. Tādējādi kviešu cena nākamgad varot kļūt pati par savu šā gada veiksmes upuri, jo esot gaidāms būtisks šīs izejvielas piedāvājuma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riepu izejvielas cena pēdējo mēnešu laikā palēkusies par piekto daļu.

Pēdējā laikā pieaugusi daudzu izejvielu cena. Lielā mērā tas saistīts ar finanšu tirgus dalībnieku optimismu, kas palīdz kāpt plaša klāsta riska aktīvu vērtībām, un izejvielas šajā ziņā nav nekāds izņēmums.

Pieejamie dati liecina, ka pēdējā laikā preču biržā palēkusies arī, piemēram, gumijas cena. Proti, tā kopš novembra zemākajiem punktiem ir augusi par 20% (dabīgās gumijas) un sasniegusi gandrīz 1,5 ASV dolārus par kilogramu, liecina The Wall Street Journal apkopotie dati. Zināma artava bijusi cerībām par tirdzniecības karu risināšanos, kur Ķīnā ražotajām riepām ASV nu ir noteikusi 10% lielu papildu tarifu. Bijušas spekulācijas, ka šis tarifs tiek atcelts, un protekcionisma saasinājuma atrisināšanās pasaules ekonomikai kā tādai palīdzēs uzelpot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās ietekmējusi vairāku pārtikas produktu cenu. Viens no šādiem produktiem ir arī ķiploki.

Proti, Ķīna ir atbildīga aptuveni par 80% no pasaules ķiploku eksporta. Piemēram, arī Latvijas lielveikalos gluži vai ierasta bilde ir tā, ka tur nopērkamo ķiploku izcelsme bijusi tieši šī Tālo Austrumu lielvalsts.

Ķīnas ķiplokus mūsdienās importē gandrīz visi, un koronavīrusa izplatīšanās raisījuši bažas, ka kādā brīdī tiks negatīvi ietekmēta to piegāde. Proti, mēģinot ierobežot vīrusa izplatību, Ķīnā traucēta transporta plūsma. Tāpat lauksaimnieki, ķiploku pārstrādātāji un loģistikas kompānijas saskaras ar nepietiekama darbaspēka problēmām.

Tiek ziņots, ka līdz ar ēšanas paradumu globalizāciju pasaulē ķiploku popularitāte jau tā pēdējos gados augusi. Pastāv pieņēmums, ka ķiploku ēšana palīdz veselībai (pasaulē pieaugot iedzīvotāju masai, kas grib ēst veselīgāk un ir turīgāka, rodas papildu pieprasījums arī pēc zivīm, riekstiem un veselīgākām eļļām). Turklāt daži ziņu virsraksti liecina, ka nu ķīnieši ķiplokus (kuru piegāde nu ir traucēta) ēd sevišķi cītīgi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gripas sezona mēdz atnest apelsīnu sulas cenu pieaugumu

Biržās kotēto izejvielu cenu mēdz ietekmēt daudz un dažādi faktori, piemēram, spekulācijas par patēriņa tendencēm. Interesanti, ka sava ietekme uz cenām ir arī gripas sezonai – tai atnākot, pauzi ņēmis apelsīnu sulas cenu kritums. Šīs izejvielas nākotnes piegāžu kontraktu cena kopš šā gada sākuma ir palielinājusies vairāk nekā par 5% līdz 1,44 ASV dolāru atzīmei par mārciņu. Tiesa gan, kopš 2016. gada virsotnēm šīs izejvielas cena tāpat ir sarukusi gandrīz par 40%.

Analītiķi skaidro, ka globālā mērogā apelsīnu sulas patēriņam triecienu devusi atklāsme, ka šādi sulas produkti parasti satur lielu daudzumu cukura. Rezultātā apelsīnu sula un citas nosacīti tradicionālās augļu sulas tiekot aizvietotas ar dažādām alternatīvām, piemēram, tā saucamajiem smūtijiem. «Apelsīnu sula ilgstoši tikusi uzskatīta par veselīgu dzērienu. Dažu pēdējo gadu laikā bažas par cukura daudzumu tajā mainījušas šo priekšstatu. Pašlaik šī sula tiek skaitīta pie neveselīgajiem dzērieniem,» skaidro, piemēram, Rabobank eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Dairy Board ražošanu plāno atsākt 2018. gada novembrī, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānija plāno sākt darbību, ražojot specifiskas izejvielas pasaules mēroga kompānijām, kuras darbojas zīdaiņu/bērnu pārtikas sektorā.

2018.gada 23.augustā Zemgales rajona tiesa pieņēma lēmumu apstiprināt Baltic Dairy Board iesniegumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atsaukšanu un civillietas izbeigšanu. «TAP plāna izstrādes laikā komunicējot ar kreditoriem nonācām pie secinājuma, ka lielākais vairums kreditori ir atsaucīgi un gatavi uz sadarbību lai pakāpeniski atrisinātu izveidojušos situāciju,» skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks

Ar kreditoriem pakāpeniski tiek slēgtas vienošanās ar atmaksas grafiku uz 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirdzniecības kariņi pāraug pārtikas kariņos

Jānis Šķupelis - DB investora redaktors, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukura patērēšana kļuvusi nepopulārāka, kas «sit» pa šīs izejvielas cenu

Šogad vērojama vairāku izejvielu cenu samazināšanās, un vienu no straujākajiem kritumiem preču biržās piedzīvojusi cukura vērtība. Pasauli jau kādu laiku pāršalcis veselīgākas ēšanas bums, un gaismā tiek celtas raizes par dažādām veselības problēmām, pie kā dažkārt tiek vainots lielāks cukura patēriņš, piemēram, diabētu, aptaukošanos un sirds slimībām. Rezultātā arī dažādu pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas un mazināt tā izmantošanu.

Par trešo daļu

Tādējādi tiek spekulēts, ka cukura pieprasījums pasaulē varētu būt uz ilgtermiņa norieta taciņas laikā, kad šī resursa piedāvājums joprojām ir ļoti liels. Starptautiskā Cukura organizācija (International Sugar Organization jeb ISO) paredz, ka globālais cukura piedāvājums gan šajā, gan nākamajā sezonā ievērojami pārsniegs tā pieprasījumu. Turklāt pārpalikuma prognozes tiek koriģētas arvien augstāk. ISO arī piebilst, ka lielais cukura ieguves pārpalikums nozīmēs, ka aug šī resursa uzkrājumi, kur to noplicināšanai, pat ja iestāsies deficīts, būs vajadzīgs ilgāks laiks. Green Pool Commodity Specialists eksperti paredz, ka šogad pasaulē cukura pārpalikums varētu būt gandrīz 20 miljonu tonnu apmērā, kas šajā ziņā būtu jauns rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru