DB viedoklis: Ražošanā joprojām turpinās deflācija 

Lai kāpinātu ražošanas apjomus, jārēķinās ar to, ka produkcija būs jāpārdod lētāk

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 2016. gada 22. septembris plkst. 11:03

Foto: no DB arhīva

Patērētāju kūtrums un ar to saistītais lēnais cenu pieaugums pasaulē nav metis līkumu arī Latvijas ražošanas sfērai. Pārsvarā tas atspoguļojas grūtībās kāpināt produkcijas noietu, kam gala rezultāts ir produkcijas realizācijas cenas samazinājums. To uzskatāmi apliecina arī pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes publicētie ražotāju cenu izmaiņu dati, saskaņā ar kuriem apstrādes rūpniecības produkcija augustā bijusi par 1,5% lētāka nekā pērn atbilstošā mēnesī. Turklāt ir vērts piebilst, ka realizācijas cenu samazinājums ir bijis 14 no statistiķu apskatītajām, to vidū arī vadošajām, apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, kamēr tikai sešās tika fiksēts cenu pieaugums.

Tā kā tirgus piesātinājums ir augsts un pārdot grib visi, arī preču noņēmēji cenšas iepirkt produkciju iespējami lētāk. To darīt ļauj situācija pasaules ārējā tirdzniecībā, un, piemēram, tādas šajā ziņā nospiedošas lielvalsts kā Ķīnas eksporta apjomi turpina demonstrēt kritumu. Skaitļi vairs nav tik nepatīkami kā ziemā, kad pasaules otrās lielākās tautsaimniecības eksporta apjomi gada izteiksmē uzrādīja divciparu procentu vērtu samazinājumu, bet aizvien diezgan nepatīkami. Augustā, rēķinot ASV dolāros, salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi Ķīnas eksports bija sarucis par 2,8%.

Tas gan ir labāks rādītājs par mēnesi iepriekš fiksēto 4,4% samazinājumu un, iespējams, liecina par pakāpenisku situācijas uzlabošanos. To, ka konjunktūra kaut nedaudz var uzlaboties, vedina domāt arī Latvijas dati. Augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējo vasaras mēnesi ražotāju cenu pārmaiņas Latvijas apstrādes rūpniecības eksportētajai produkcijai bija kritušās par 1,5%, tādējādi uzrādot labāko rādītāju kopš februāra. Tāpat nedaudz var mierināt atziņa, ka, neraugoties uz cenu kritumu, kopējais produkcijas izlaides apjoms vismaz jūlijā ir pieaudzis, kad pie ražotāju cenu krituma 2% apmērā ražošanas apjomi salīdzināmajās cenās (tātad atrēķinot deflācijas ietekmi) pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi bija auguši par 3,4%.

Par augustu rūpniecības produkcijas izlaides dati vēl nav publiski pieejami. Iespējams, to lielā mērā var saistīt ar pašreizējo Eiropas Centrālās bankas ekonomikas stimulēšanas programmu, kuras ietvaros izdevies panākt mājsaimniecību kreditēšanas apjomu palielināšanos.

Tomēr var teikt, ka šī aktivitāte pagaidām izpaužas uz pazemināta cenu līmeņa bāzes, kas neapšaubāmi ietekmē arī Latvijas rūpniekus. Lai arī kopumā uz lētāku produkcijas realizācijas cenu rēķina izdodas palielināt ražošanas apjomus, rūpniecības nozarei nākas sadzīvot ar dārgu elektroenerģiju un veikt algu palielināšanu, lai kvalificētākie darbinieki neaizietu citur. Līdz ar to par kopēju rūpniecības nozares labklājības pieaugumu runāt ir visai pagrūti, tiesa, nākamajos mēnešos situācija var uzlaboties ar nosacījumu, ja ECB īstenotā eirozonas tautsaimniecības stimulēšana vainagosies ar tālāku patēriņa pieaugumu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru