DB Viedoklis

DB viedoklis: Veselība un nauda – gaidāma pamatīga cīņa. Vai arī rezultāts?

Inguna Ukenābele, DB ziņu redaktore, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Pirms vēlēšanām Saeimas deputāti ir tikuši pie kārtīgas dāvanas – iespējas sulīgi izvilloties par jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Tas gan rada pamatīgas bažas par to, ko mēs visi – veselības aprūpes sistēmas lietotāji – galu galā saņemsim.

Teiksim, kā ir – Veselības aprūpes finansēšanas likums ir ļoti diskutabls un nepopulārs. Kādēļ? Tādēļ, ka paredz vienu ļoti vienkāršu lietu – veselības aprūpe vistiešākajā mērā tiks saistīta ar mūsu nomaksātajiem nodokļiem. Ja nodokļi nav maksāti, tad, piedod slimniek, bet valsts apmaksātā veselības aprūpe tev būs pieejama tikai dozētos apmēros! Nav jau tā, ka atstās slimnīcas pavārtē nomirt, bet pirms daudzu kaišu dakterēšanas turpmāk tiks uzrādīts maksas pakalpojumu cenrādis.

Brēka jauno likumu ir pavadījusi jau no paša tā tapšanas sākuma. Ir pilsoņi, kas kliedz, ka valsts tagad uz slimnieku rēķina mēģinās nodokļus piedzīt un ieņēmumu dienesta nepilnvērtīgo darbu notušēt. Ir organizācijas, kas vaimanā, ka mazturīgie būs nolemti. Ir veselības ministre, kuras sirdi nespēj iežēlināt neviens un kas kā klints stāv par jauno likumu.

Kā tad ir ar to nodokļu un valsts veselības aprūpes sasaisti? Domāju, ikviens no mums ir redzējis kādu ASV filmu vai seriālu, kur sasirgušā priekšā nostājas barga medmāsa un pieprasa sociālās apdrošināšanas numuru. Ja tāda nav, tad izredzes tikt tālāk par slimnīcas reģistratūru ir visai švakas. Tieši tāpat ir vēl daudzās citās valstīs.

Likumsakarība, ka valsts pilnā apmērā rūpējas tikai par tiem, kas savukārt rūpējas par valsti, nav nekas jauns un unikāls. Pārējiem pienākas tikai minimālais. Kādēļ tad tāda brēka? Manuprāt, tas sakņojas padomju cilvēka dzīvespieredzē, kas mūsu sabiedrībai daudzās jomās joprojām velkas līdzi kā tāda veca stērbele. Un šī dzīves-

pieredze saka, ka valsti apčakarēt (tostarp nemaksāt nodokļus) nav nekāds grēks, jo tie ir viņi, svešie, ne jau mēs. Savukārt no valsts prasīt var visu un vienmēr. Tomēr nevar vainot tikai daudzu līdzpilsoņu greizo izpratni par to, kā nodokļu maksāšana ir saistīta ar valsts funkcijām un sniegtajiem pakalpojumiem.

Pamatīga problēma ir pati Latvijas veselības aprūpes sistēma. Man būs grūti nosaukt daudz citu jomu, kuras būtu segtas ar tik pamatīgu savstarpējas izlikšanās plīvurīti. Valsts izliekas, ka finansē veselības aprūpes sistēmu (pēc dažādu ekspertu aplēsēm, valsts finansējums sedz tikai vienu trešdaļu līdz pusi reālo izmaksu, kā iznākums ir zemas algas, milzīgas rindas uz dažādām procedūrām u.c.), slimnīcas izliekas, ka efektīvi apsaimnieko piešķirto naudu (regulārās slimnīcu vadītāju padzīšanas un īpatnēji iepirkumu konkursi liecina par pretējo), ārsti un pacienti draudzīgi izliekas, ka viņiem nekas nav zināms par «konvertiņu» sistēmu. Arī KNAB un citi atbildīgie dienesti uz to visu piever acis, jo ir skaidrs, ka «konvertiņi» vismaz kaut kā amortizē nepietiekamo valsts finansējumu un to dēļ valsts slimnīcās joprojām ir sastopami arī labas raudzes speciālisti, ne tikai tie, kurus privātās klīnikas neņem pretī. Te nu mēs nonākam pie galvenā jautājuma – vai jaunais likums kaut ko no šiem sasāpējušajiem jautājumiem spēj risināt? Izskatās, ka diemžēl ne. Jaunā kārtība neradīs visnepieciešamāko – papildu naudu veselības aprūpei. Protams, uzradīsies daļa ēnās mītošu pilsoņu, kas sāks maksāt brīvprātīgos apdrošināšanas maksājumus. Ar laiku, cerams, augs mūsu sabiedrības labklājība un līdz ar to nodokļu maksājumi kā tādi. Taču pašlaik vienīgais likuma «nopelns» ir veselības aprūpes saņēmēju loka teorētiska sašaurināšana. Un tas rada papildu problēmu. Teikšu, kā ir – kādu celtnieku nodokļu nemaksātāju man nemaz nav žēl – lai dakterē kaites pats uz sava rēķina. Tomēr, lai arī likumā ir paredzēts tīkls, kā uzķert sociāli apdraudētas grupas, jau tagad ir redzams, ka būs cilvēki, kas tam slīdēs cauri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Veselība un nauda – gaidāma pamatīga cīņa. Vai arī rezultāts?

Inguna Ukenābele, DB ziņu redaktore, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vēlēšanām Saeimas deputāti ir tikuši pie kārtīgas dāvanas – iespējas sulīgi izvilloties par jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Tas gan rada pamatīgas bažas par to, ko mēs visi – veselības aprūpes sistēmas lietotāji – galu galā saņemsim.

Visu viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: Jāpanāk maksimāla ģimenes ārstu prakšu iesaiste e-veselībā

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles pārstāvji trešdien, 27.septembrī piedalījās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, lai informētu par Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta paveikto, ieviešot ieteikumus pēc revīzijas Vai E-veselība ir solis pareizajā virzienā?.

Valsts kontrole norāda, ka E-veselības projekta pārvaldības, sistēmas drošības un pakalpojumu kvalitātes jomā vēl ir daudz darāmā, turklāt jāpanāk, ka gan sabiedrība, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, gan valsts gūst labumu no E-veselības.

Valsts kontrole (VK) 2015. gadā veica revīziju, lai rastu atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijā nav veicies ar projekta E-veselība Latvijā īstenošanu.

Revīzijā VK atzina, ka E-veselība ir solis pareizajā virzienā, tomēr Veselības ministrijas (VM) īstenotā projekta vadība ir bijusi saraustīta un neefektīva, savukārt uzraudzība - nepietiekama. Līdz ar to neviens E-veselības pakalpojums nebija pieejams un nozares profesionāļi nebija ieinteresēti izmantot E-veselību. Bažas bija arī par sistēmas un tajā uzkrāto datu drošību. Revīzijā VM tika sniegti 35 ieteikumi četrās būtiskās jomās - politikas pārvaldība, E-veselības pieejamība, projekta realizācija, kā arī sistēmas drošība un datu aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

2018./2019.mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, noskaidrots Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015.gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013.gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot.

Šogad 226 skolēniem eksāmenu matemātika nebija izdevies nokārtot.

Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad sasniegts arī fizikas eksāmenā - skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jauns nodoklis ir slidens risinājums

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām

Sabiedrībā plosās vēzis, sirdis sit greizi, sievietes mirst dzemdībās. Pie mums veselības aprūpes sistēmas dienišķā realitāte ir tādi nāves cēloņi, kas attīstītākās valstīs vairs nav problēmu saraksta augšgalā. Mūsu valsts medicīnas sistēma ir īpaša arī ar to, ka nomizo cilvēku finansiāli. Tāpēc slimnieki mēdz vai nu klusi nomirt vai meklēt mediķu palīdzību pēdējā brīdī, ja ne kapu zvaniem, tad ātrās medicīniskās palīdzības sirēnām skanot.

Valsts uzturētās sistēmas nepilnības, iespējams, varētu mēģināt kompensēt, pārbīdot proporciju starp publisko un privāto sektoru medicīnā par labu privātajam. Atceroties sajūtas, sēdot skolas zobārsta kabinetā un arī paša zobārsta ampluā ar mūsdienīgu zobārstniecības privātklīniku un tās persnālu, var labi izprast, kāpēc privātā medicīna ir spēcīgs arguments. Protams, nevajag aizmirst tādas jomas, kur valstij ir un būs priekšroka, tostarp terciārā veselības aprūpe ar sarežģītu gadījumu buķeti. Publiskajam sektoram būtu jādara tikai tas, ko privātais nesēj izdarīt labāk, DB iepriekš sacīja Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, kurš vada vienu no lielākajām privātajām ambulatorās medicīnas kompānijām Latvijā. Publiskais sektors ar naudu rīkojas bez tās atbildības, kāda valda privātbiznesā. Arī šī iemesla dēļ steigties sabiedrības kaklā uzkārt kārtējo nodokli vai obligātu maksājumu ir tāda pusakla rīcība, jo tā kārtējo reizi parāda, ka valsts vadītājus no tautas šķir pamatīga un arvien pieaugoša plaisa. Politiķu apspēlētie modeļi nav nekā vērti, jo runa visos gadījumos ir par vienu un to pašu – par izšķiršanos naudu meklēt valsts vai tautas kabatās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES iedzīvotāji uzskata, ka cīņai pret terorismu ir jābūt prioritātei

Žanete Hāka, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņai pret terorismu ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei Nr.1, kam seko bezdarba risināšana, cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā, migrācija, ārējo robežu un vides aizsardzība - tā saskaņā ar jaunāko Eiropas Parlamenta pasūtīto Eirobarometra aptauju vērtē lielākā daļa cilvēku.

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā jomas, kam būtu jābūt ES galvenajām prioritātēm, ir - cīņa pret terorismu (ES par galveno prioritāti to atzīst 82%, Latvijā - 76%) un veselība un sociālā drošība (ES - 63%; Latvijā - 73%) Latvijā 3.prioritāti dala cīņa pret bezdarbu (ES - 77%; LV - 72%) un cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā (ES - 75%; LV - 72%).

Aptaujātie respondenti uzskata, ka ES būtu vairāk jārīkojas lielākajā daļā politikas jomu, par kurām viņi tika iztaujāti. Cīņu pret terorismu (82%) un bezdarba risināšanu (77%) cilvēki atzina kā, viņuprāt, galvenās prioritātes. 40% respondentu uzskata, ka terorisma draudu risks ir augsts, un no Eiropas Parlamenta piedāvātajiem pasākumiem cīņai pret terorismu kā trīs svarīgākos vērtē: cīņu pret teroristu grupējumu finansēšanu (42%), cīņu pret terorisma un radikalizācijas cēloņiem (41%) un ES ārējās robežas kontroles stiprināšanu (39%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CERT.LV ir saņēmusi informāciju par vairākkārtējiem darbības traucējumiem sistēmā e-veselība – veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas programmā, kas kopš šā gada 1.janvāra ir obligāts rīks ārstniecības personām, ārstniecības iestādēm un aptiekām.

16.janvārī e-veselība piedzīvoja pārslodzes uzbrukumu, kādam var tikt pakļauta jebkura sistēma. Šāda uzbrukuma rezultātā sistēma tiek padarīta nepieejama, bet nenotiek datu noplūde.

CERT.LV ir secinājusi, ka 16.janvārī notikušais bija uzbrukums ar mērķi padarīt sistēmu nepieejamu. Šobrīd norit darbs pie tā, lai sistēmu padarītu noturīgāku, un CERT.LV sadarbībā ar iesaistītajām iestādēm turpina situācijas izpēti, nodrošinot sistēmas veiktspēju ietekmējošo faktoru analīzi. Tiklīdz būs zināmi tehnisko analīžu rezultāti, CERT.LV informēs iesaistītās puses.

Kopš šā gada 11.janvāra e-veselībā tika novērota periodiski palielināta sistēmas noslodze. Noslodzes palielinājumi periodiski turpinās, padarot sistēmu lēndarbīgu vai nepieejamu. Minētā noslodze gan neliecina par to, ka e-veselība būtu tikusi uzlauzta vai notikusi jebkādu datu noplūde. Lai noskaidrotu, vai visi noslodzes iemesli ir uzbrukums, vai tomēr sistēmas darbības īpatnības, ir jāpabeidz incidenta informācijas analīze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ceturto gadu žurnāls Veselība rīko svētkus ģimenes ārstiem, organizējot akciju Meklējam labu ģimenes ārstu!. Tās mērķis – pateikt publisku paldies par nesavtīgu darbu un izcilu attieksmi.

«Ar savu lasītāju un ģimenes ārstu pacientu palīdzību vēlamies teikt paldies katram ārstam, kurš bijis pašaizliedzīgs, strādājis no visas sirds, darot pat vairāk, nekā prasa pienākums. Šodien ģimenes ārsts ir atbildīgs ne vien par mūsu fizisko, bet arī emocionālo veselību. Sajust, saprast, uzklausīt – to gaidām no patiešām laba ārsta.

Savu ģimenes ārsti satiku akcijas Meklējam labu ģimenes ārstu! pirmajā noslēguma pasākumā. Ja nebūtu šīs akcijas, kas radīta, ne vien lai pateiktos ārstiem par izcilu darbu un attieksmi, bet arī ar mērķi palīdzēt pacientiem satikt savu īsto dakteri, iespējams, joprojām būtu meklējumos. Zinoša, sasniedzama, uzticama un ar labvēlīgu humoru apveltīta – daktere bijusi zvana attālumā gan laikā, kad man nācās atrasties slimnīcā, gan brīžos, kad esmu saķērusi iesnas,» stāsta žurnāla Veselība galvenā redaktore Solvita Velde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HansaMatrix 2020.gadā plāno sasniegt 30 miljonu eiro apgrozījumu

Žanete Hāka, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot uzņēmuma kotēšanu Nasdaq Baltic, kompānija HansaMatrix paziņoja investoriem un akcionāriem savu biznesa attīstības prognozi periodam līdz 2018. gadam, plānojot sasniegt apgrozījumu 20 miljonu eiro apmērā, un, tuvojoties 2018. gadam, prognoze tiek pārliecinoši apstiprināta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

HansaMatrix izteikusi jaunu prognozi – 2020.gadā plānots sasniegt 30 miljonu eiro apgrozījumu, bet prognozētā EBITDA rentabilitāte 2020. gadā ir 12 līdz 15%.2017. gada 2. ceturksnī sabiedrība sasniegusi pārdošanas apjomu 4,839 miljonus eiro, kas ir 19% pieaugums pret 2016. gada 2. ceturksni. Ziņotais rezultāts atbilst jau gaidītajam apgrozījuma pieaugumam. 2017. gada 2. ceturkšņa pārdošanas rezultāti ir par 8% lielāki, salīdzinot ar 2017. 1. ceturksni, kas labi atbilst jau pierastai sezonalitātes attiecībai, skaidro uzņēmums.

2017. gada 6 mēnešos HansaMatrix sasniedzis 9,335 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas uzrāda 26% pieaugumu pret 2016. gada pirmo 6 mēnešu periodu. Rezultāts ir tikai 2% zemāks par 2016. gada otrā pusgada pārdošanas rezultātu.2017. gada 2. ceturksnī ir sasniegts spēcīgs ceturkšņa EBITDA rezultāts – 0,778 miljoni eiro un tīrās peļņas rezultāts 0,249 miljoni eiro. Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 36% palielinājumu pret iepriekšējā gada 2. ceturksni un 20% samazinājumu pret iepriekšējo rekord augsto – 2017. gada 1. ceturksni. 2017. gada 2. ceturkšņa tīrās peļņas rezultāti demonstrē būtisku 37% pieaugumu pret 2016. gada 2. ceturksni un 40% samazinājumu pret iepriekšējo - 2017. gada 1. ceturksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

NVD direktore: Igaunija E-veselību ieviesa 13 gadus, mums rit devītais

Dienas Bizness, 16.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām vēl ir pāragri runāt par E-veselības projekta neveiksmi - tā īstenošanas termiņš vēl nav beidzies, intervijā laikrakstam Diena saka Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Daina Mūrmane-Umbraško.

Fragments no intervijas

Sākšu ar aktuālo. Valsts kontrole ir paziņojusi par līdzekļu nelietderīgu izšķērdēšanu projekta E-veselība ieviešanā. Konkrēti Nacionālajam veselības dienestam tiek pārmesta 760 000 eiro nelietderīga izlietošana. Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir paziņojis, ka NVD ir jāuzņemas pilna atbildība par neveiksmīgo projekta īstenošanu. Kāda ir jūsu kā iestādes vadītājas atbildība par minētajām neveiksmēm?

Pagaidām mēs vēl nevaram runāt par neveiksmīgu projekta ieviešanu, jo tā īstenošanas termiņš vēl nav beidzies. Tas ir tikai 2016. gada 1. janvāris. Pašreiz mēs strādājam pie tā, lai projektu pabeigtu. Tikai 2016. gada 1. janvārī mēs varēsim pateikt, vai projekta īstenošana ir veiksmīga vai neveiksmīga. Pašreiz arī Valsts kontrole, runājot par iespējamo naudas līdzekļu atmaksu, lieto jēdzienu «var nākties atmaksāt», nevis «būs jāatmaksā». Protams, kā katram projektam, arī šim ir neizdošanās riski, taču mēs strādājam pie tā, lai tos mazinātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī AS HansaMatrix sasniedza vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu 5,973 miljonu eiro apmērā, kas ir 15% pieaugums pret 2018. gada 2. ceturksni, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2019. gada 2.ceturkšņa pārdošanas rezultāti ir par 1% lielāki salīdzinot ar 2019. gada 1.ceturksni. 2019. gada 6 mēnešos HansaMatrix sasniedzis 11,881 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas uzrāda 7% pieaugumu pret 2018. gada pirmo 6 mēnešu periodu. 2019. gada 2. ceturksnī ir sasniegts ceturkšņa EBITDA – 0,960 miljoni eiro un uzrādīti nelieli zaudējumi 0,054 miljoni eiro apmērā. Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 1% samazinājumu pret 2018. gada 2. ceturksni un 14% samazinājumu pret iepriekšējo – 2019. gada 1. ceturksni. 2019.gada 2.ceturksnī Sabiedrība strādāja ar nelieliem zaudējumiem un neto peļņas marža bija negatīva. Atskaites periodā sasniegta 16,07% ceturkšņa EBITDA rentabilitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES ir sakustinājis finanšu sektoru, un sākusies cīņa par to, uz kurieni Eiropā tas pārcelsies; Latvija šajā pārdalē nepiedalās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Domnīcas Certus pētniece, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Marina Leklera (Marina le Clere). Viņa norāda, ka Brexit ietekmēs finanšu pakalpojumu sniedzējus, turklāt daudzas pilsētas un pat vairāku valstu valdības mērķtiecīgi strādā, lai pārvilinātu šīs kompānijas pie sevis.

Fragments no intervijas:

Latvija šajā cīņā nepiedalās?

Latvija varētu piedalīties cīņā par šo ārpakalpojumu servisa centru piesaisti, jo to pieaugums visā pasaulē tiek lēsts apmēram par 14% līdz 2020. gadam. Protams, diez vai Latvija varētu pacīnīties par tādu globālo finanšu korporāciju kā Citibank vai Goldman Sachs servisa centru izvietošanu šeit, taču otrā un trešā līmeņa banku servisa centrus piesaistīt varētu. Konkurence ir pamatīga gan no Lietuvas, gan no Polijas, pēdējā laikā arī no Rumānijas. Ja Latvija vēlas piedalīties cīņā par servisa centru piesaisti, tad ir nepieciešamas apmācību programmas otrā-trešā kursa studentiem, kvalificēti pasniedzēji. Bez tam ir nepieciešama infrastruktūra, kuras Latvijā nav, un tas attiecas ne tikai uz biroja ēkām, bet arī uz kapitāla tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Organizētais tūrisms kā šī brīža risinājums

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Pievieno papildus vērtību

Rūta Kesnere, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mana veselība ir mana atbildība

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 7. aprīlī, ir Pasaules veselības diena, un tieši šajā datumā 1948. gadā arī izveidota Pasaules Veselības organizācija. Veselība ir kas tāds, kas skar ikvienu un ļoti personīgi, tieši tādēļ viens no tradicionāliem vēlējumiem dažādos svētkos ir saistīts ar labas veselības piesaukšanu.

Veselība gan nav tikai individuāla un personiska lieta, tai ir izmērāmi ekonomiskie parametri. Lai cik ciniski tas neizklausītos, taču ir visā pasaulē pieņemta aprēķina metodoloģija, kas noteic, cik, piemēram, tautsaimniecībai izmaksā darbspējīga cilvēka pāragra nāve. XXI gadsimta Eiropā veselības aprūpe ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa – no vienas puses, un svarīga tautsaimniecības sastāvdaļa – no otras puses.

Diemžēl šķiet, ka Latvijā nereti tiek aizmirsts gan par cilvēktiesībām, gan ekonomiku. Citādi ir grūti izskaidrojams jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas liedz pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemt cilvēkiem, kas nav sociālo iemaksu veicēji un par kuriem tās neveic valsts. Grūti izprast, kādu ekonomisko vai citu labumu valstij varētu dot tas, ka lielākā daļa veselības aprūpes pakalpojumu par valsts naudu tiks liegti, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem vai pašnodarbinātajiem, kas maksā patentmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#E-veselībā tika novērotas netipiskas darbības, ko konstatēja monitoringa sistēma.

E-veselības sistēma nav uzlauzta, un dati no tās nav noplūduši, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja veselības ministres Andas Čakšas padomniece e-veselības projekta jautājumos Ilze Āboliņa.

Viņa atzina, ka pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselībā tika novērotas netipiskas darbības, ko konstatēja monitoringa sistēma, tomēr sistēma neesot uzlauzta.

Āboliņa sacīja, ka patlaban notiek aktīva iegūto datu analīze, ko veicot drošības iestādes. Konkrētas iestādes gan padomniece neatklāja.

Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) šorīt Latvijas Radio paziņoja, ka 11.janvārī e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari.

Komentāri

Pievienot komentāru