Iespējams, jau tuvākajā laikā Rīgas iedzīvotājiem būs iespēja izmantot ūdens taksi, kurš savienos abus Daugavas krastus un padarīs pilsētu mobilāku, preses konferencē sacīja pilsētplānotājs, "MadCity Riga" organizators Neils Balgalis.

Viņš izteica cerību, ka, savienojot sabiedrības idejas ar pilsētas attīstības projektiem, sadarbojoties pašvaldības, valsts un privātajam sektoram, ir iespējams izveidot Daugavas krastmalu Rīgā par interesantāko Ziemeļeiropā.

Arhitekte Dina Suhanova uzsvēra, ka ļoti svarīgi domāt par ūdens transporta attīstīšanu, piemēram, "Bolt taxi" ieviest arī Daugavā.

Arī žurnālists Pauls Timrots preses konferencē sacīja, ka ūdens transporta ieviešana starp Bolderājas un Mangaļsalas moliem būtu ļoti pozitīvi vērtējama.

Tāpat Balgalis pavēstīja, ka jau augusta sākumā iedzīvotājiem būs izvietotas "Saulrieta vērošanas tribīnes", un cilvēku interese tiks aplūkota dažus mēnešus, lai jau nākamgad būtu iespējams uzstādīt tribīnes ar Rīgai piemērotu dizainu.

Uzsākot jauno sezonu un piemērojoties Covid-19 uzliesmojuma radītajai situācijai valstī, atpūtas pasākumu vieta "JIP - Mārupīte" spers soli tā sauktajā drive-in biznesā, piedāvājot filmu skatīšanos un arī koncertu klausīšanos no automašīnām.

Interesentiem "JIP - Mārupīte" teritorijā tiks norādītas auto novietošanas vietas, no automašīnām pasākuma laikā ārā kāpt nedrīkstēs.

"Vēlamies saglabāt jau ierasto "Saulrieta koncertu" tradīciju, rīkojot pasākumus katru trešdienu, taču šogad, pieņemot jaunus izaicinājumus un ieminot taciņu drive-in kino biznesā, izbaudīt atmosfēru un saulrietus aktīvās atpūtas parkā "JIP Mārupīte" piedāvāsim arī piektdienās visas vasaras garumā," biznesa portālam db.lv stāstīja "JIP - Mārupīte" pārstāvis Jānis Vecvagars.

Pamata biļete divām personām maksās 18 eiro, savukārt par papildu biļeti transportlīdzeklī pieaugušajam maksa noteikta 9 eiro. ""Saulrieta koncerti" un drive-in nav tikai kino – tā ir aizbēgšana no satiksmes un trokšņiem, cilvēki var baudīt atmosfēru, saulrietu, dzīvo mūziku, īpaši izvēlētu filmu. "Saulrieta koncerti" un drive-in kino ir kā viena vakara minifestivāls. "Sajūtas" ir vārds, kas raksturo mūsu piedāvāto notikumu kopumu," plānoto raksturo J. Vecvagars.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu.

No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zālē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.

Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”

MadCity Rīga rīkotajā ideju konkursā par Daugavas krastmalas izmantošanu žūrija galvenajai balvai – 1000 eiro- nominējusi Ievas Vītolas Deusas projektu “Saulrieta vērošanas tribīnes”.

Tribīnes iemēģināt Rīgas iedzīvotāji un viesi varēs jau šogad, pilsētplānošanas pasākuma MadCity norises laikā augustā un septembrī.

Ideju konkursa mērķis bija atrast jaunas un neparastas idejas krastmalas izmantošanai, kuras veicinātu aktīvu Daugavas krastmalas izmantošanu Rīgas centrālajā daļā, tai skaitā uzturēšanos krastmalā.

"Iesniegtie 105 ideju projekti skaidri apliecina, ka esam radoša sabiedrība un arī paši gatavi rūpēties par sev labvēlīgu dzīves telpu. Priecē ideju daudzveidība un mērogs. Fakts, ka daļa no idejām papildina viena otru, liecina par to, ka sabiedrībai ir vienota vīzija par to, ko tā vēlētos redzēt Daugavā un tās krastos Rīgā. Savietojot visas šīs idejas kopā, Rīga tiešām iegūtu Ziemeļeiropā unikālu pastaigu un atpūtas vietu. Par to, kādā veidā notiks konkursa “Atlūzusī krastmala” ideju “krustošana”, kur tiks uzstādītas Saulrieta vērošanas tribīnes, kādas vēl aktivitātes paredzētas augusta un septembra mēnešos, informēsim plašāku sabiedrību 27. jūlijā uz kuģa “Rīgas pērle” (pietauvots zem Vanšu tilta), galvenās balvas pasniegšanas ceremonijā," atklāj Neils Balgalis, pilsētplānotājs, MadCity Rīga organizators.

Daugavpilī noslēdzies 3. Starptautiskais Daugavpils vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls Dinaburg 1812, kas veltīts 1812. gada Napoleona armijas uzbrukumam Dinaburgas cietoksnim, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste Jolanta Šmukste.

Kopumā Festivālā piedalījās astoņi klubi no septiņām dažādām valstīm – Rīgas vēsturiskās rekonstrukcijas klubs (Rīga, Latvija), kara vēstures sabiedriskā organizācija Minskas kājnieku pulks (Baltkrievija), kara vēstures kluba Gvardes grenadieri sekcija Noičatelas bataljons (Maskava, Krievija), Kara vēstures klubs 15. Karaliskais jātnieku pulks (Krievija un Lielbritānija), kara vēstures klubs 1. Lietuvas dižkunigaitijas Lielhetmaņa kājnieku pulks (Ukmerģe, Lietuva), kara vēstures klubs Fuzilierus (Kauņa, Lietuva), kara vēstures klubs Viļņas musketieru pulks (Lidzbarka Varmiņska, Polija) un Militārās vēstures cienītāju klubs (Kijeva, Ukraina).

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

Līdz ar mierizlīgumu starp mantiniecēm un kontroles atgūšanu pār uzņēmumu a/s Olainfarm iezīmējas stabilas un mērķtiecīgas attīstības posms, vēsta laikraksts Diena.

Viens no Latvijas farmācijas nozares flagmaņiem, zāļu ražotājs a/s Olainfarm, pēdējos trīs gadus – pēc tā īpašnieka Valērija Maligina nāves – bijis ierauts ilgstošos konfliktos, skandālos un intrigās, kurās bijuši iesaistīti arī daudzi personāži ar apšaubāmu reputāciju. Pateicīgu augsni šiem konfliktiem un skandāliem lielā mērā radīja Valērija Maligina mantinieču, trīs māsu, savstarpējie strīdi un nespēja vienoties par mantojumā iegūtā uzņēmuma pārvaldību.

Taču 2021. gads – jāatzīst, ar visai spraigiem notikumiem – tomēr beidzot iezīmēja šīs skandālu un nestabilitātes epopejas beigas, un gada beigās tika sperts pēdējais solis, lai Olainfarm pēc ilgstošajiem konfliktiem beidzot iestātos miers. Kā atzīst gan īpašnieki, gan uzņēmuma jaunā vadības komanda, to savā ziņā veicinājis arī lēmums par Olainfarm akciju izslēgšanu no kontrolētā akciju tirgus, kas sekmēšot stabilitāti uzņēmumā kopumā, arī tā pārvaldībā.

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Mēs dzīvojam sarežģītā lojalitātes apliecināšanas laikā, kad nākas izvēlēties starp draugiem un draugiem. No vienas puses - tas ir mulsinoši, ka nevaram vienā lielā un draudzīgā kompānijā, piemēram, kā Rietumi, aiziet liberālā vēstures saulrietā. No otras puses - tā tas acīmredzot ir domāts, ka draugi kļūdās, ka patiesa draudzība balstās principos, ne emocijās vai izdevīgumā un prasa šos principus jeb vērtības apliecināt.

Tāpēc lieliskais Eiropas vēstures zinātājs Timotijs Snaiders ir sarakstījis arī latviešu valodā lasāmo grāmatiņu Par tirāniju. Tā sevišķi ir adresēta «Trampa laika» amerikāņiem, bet visnotaļ noderīga arī ikvienam šajos laikos dzīvojošajam, lai neieslīgtu intelektuālā un morālā laiskumā, pirms tiec parauts līdzi maldīgi un maldinoši informētu izvēļu straumē.

«Brīvības cena ir modrība,» T. Snaiders citē amerikāņu cilvēktiesību aktīvista Vendela Filipsa teikto pirms pusotra gadsimta. Turklāt tā nav modrība pret kaut kādiem tur sliktajiem «viņiem», bet gan pirmām kārtām pret paša laisko «es». Profesora Snaidera 20. gadsimta vēstures mācību «divdesmit baušļi», kā šos kompaktos, precīzos formulējumus anotācijā dēvē Valters Nollendorfs, vismaz manā lasījumā centrējas ap vadmotīvu, ko vienā vārdā var saukt par uzņēmīgumu jeb par aktīvu dzīves pozīciju.

Pazīstamais pavārs Raimonds Zommers Rīgā atvēris jaunu restorānu Epilogue, kas ir mazākais brālis pirms diviem gadiem atvērtajam Entresol

Epilogue atrodas Rīgas klusajā centrā, un jaunajā ēdināšanas iestādē ir divas daļas – restorāns jeb epikūrijs un konditorejas – kulinārijas daļa.

Kā intervijā DB atklāj Raimonds Zommers, restorāna atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši – Dzirnavu ielā vērojama liela cilvēku plūsma, blakus ir dažādi uzņēmumi, viesnīcas, advokātu biroji, līdz ar to var sagaidīt interesi no potenciālajiem klientiem. Restorānu biznesā Raimondam Zommeram ir liela pieredze – jau 20 gadi. Kopā ar kompanjonu Eduardu Bogdanovu pirms diviem gadiem viņš izveidojis restorānu Entresol.

«Viņš skaita, es gatavoju,» stāsta pavārs. Taču pietrūcis konditorejas. Aptuveni gadu ilgusi piemērotu telpu meklēšana, līdz izdevies tās atrast Dzirnavu ielā. Tā kā telpas konditorejai bija par lielu, tad vajadzējis paplašināt piedāvājumu, un tā nonākuši līdz kulinārijai un restorānam. Kulinārijas sadaļa organiski iekļaujas piedāvājumā, jo uzņēmums nodarbojas ar izbraukuma tirdzniecību, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. Konditorejas un kulinārijas daļā var iegādāties ikdienišķāku maltīti, bet restorāns ir kā dvēsele pašiem pavāriem.

Kultūrvieta Kursas putni, kas Liepājā darbu uzsāka pirms trim gadiem, atradusi jaunu mājvietu Juliannas pagalmā. Kursas putnu īpašnieks Artūrs Butāns pats ir no Rīgas, bet nu jau kādu ir laiku cieši saistīts ar Liepāju. Savukārt nosaukums radies no Olafa Gūtmaņa dzejoļa ar nosaukumu Kursas putni, ko Ēriks Ķiģelis ir sarakstījis arī dziesmā.

«Ja patin filmu atpakaļ, tad iemesls, kāpēc tika izveidota vieta Kursas putni, ir personisks stāsts. Proti, es strādāju par viesmīli un biju jau sasniedzis zināmu līmeni savā izaugsmē, bet, lai varētu strādāt glaunā restorānā man prasīja krievu valodas zināšanas. Es nolēmu, ka labāk cīnīšos un pats vēršu vaļā savu uzņēmumu, jo, pēc manām domām, galvenajām prasībām ir jābūt darba kvalitātei, draudzīgai attieksmei un tādām lietām nevis svešvalodai,» atceras Artūrs.

Tas viss sakritis ar laiku, kad Artūrs jau otro reizi pārcēlies uz Liepāju, jo pats ir dzimis Rīgā, Pārdaugavā. «Šeit cilvēki skatās acīs nevis uz kurpēm, tas ir viens no iemesliem, kāpēc iemīlēju Liepāju. Kā arī man ir ļoti paveicies ar cilvēkiem, kas man ir apkārt. Uzņēmumā mums ir sadalīti pienākumi, un tā arī ir viena no veiksmes atslēgām. Proti, viens atbild par bāru, cits par lietvedību, cits par pasākumiem utt. Kopumā esam pieci darbinieki,» stāsta Artūrs.

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Liepājā durvis apmeklētājiem vēris tā dēvētais «kabatas formāta» alus bārs Miezis un kompānija, kuru atvērusi alus darītava Labietis. Tomēr šī bāra koncepcija atšķiras no pārējiem Labieša bāriem, kur tiek tirgota tikai pašas darītavas produkcija, DB stāsta viens no īpašniekiem Kaspars Čekotins.

«Mēs ar Reini Pļaviņu (Labietis īpašnieks) jau vairāk nekā desmit gadus braukājām uz Liepāju sērfot un kaitot. Kādā brīdī sapratām, ka ir vēlme vakarā kaut kur aiziet, bet tā īsti nav kur. Kādu laiku to visu apdomājām, bet beigu beigās sakrita apstākļi, jo Labietis aizvēra vienu no savām filiālēm Rīgā un palika aukstuma kamera,» atceras Kaspars. Neviens cits to neesot vēlējies ņemt, jo citos bāros jau priekšā ir lielie spēlētāji, kuri maksā par to, lai viņu produkcija tiktu tirgota. Līdz ar to pieņemts lēmums vērt vaļā savu mazo alus bāru.

«Mūsu bāram atšķirībā no citiem Labieša bāriem ir nedaudz cita koncepcija, jo mēs tirgojam tikai tos alus, kuri mums pašiem garšo. Pie mums ir gan vietējo mazo darītavu produkcija, gan arī pasaules klasikas. Kopumā tie ir pāri pa 60 aliem. Sortiments gan visu laiku mainās, jo mēs garšojam un testējam, lai būtu interesanti gan pašiem, gan arī bāra apmeklētājiem. Piedāvājumā nevar būt neviens slikts alus, tāpēc šajā žanrā cenšamies atrast visu to labāko, kas ir pieejams,» uzsver Kaspars. Viņš arī norāda, ka mērķis ir attīstīt alus baudīšanas kultūru, kas pagaidām Latvijā vēl nav, jo alus ir jaunais vīns.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) uzsācis darbu pie Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja paplašināšanas un teritorijas attīstības - šonedēļ izsludināts metu konkurss, kas ietver muzeja teritorijā esošas vēsturiskas depo ēkas pārbūvi par daudzfunkcionālu izglītības un izstāžu centru, informē LDz pārstāve Ella Pētermane.

«Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs jau vairāk nekā 20 gadu ir LDz ieguldījums Latvijas industriālā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Gadu gaitā tas ir ne tikai kļuvis par iecienītu apmeklējuma objektu interesentiem, bet arī ļāvis mums pašiem izpētīt savu vēsturi, kas sniedzas krietni tālākā pagātnē, nekā uzņēmuma teju 100 gadi, ko drīzumā atzīmēsim. Gatavojoties šim zīmīgajam notikumam un vienlaikus apzinoties valsts simtgades milzīgo lomu, atbilstoši tās pasākumu cikla rīkotāju izvirzītajam mērķim simtgades ietvaros sekmēt arī vēsturisku un simbolisku ēku atjaunošanu un jaunu infrastruktūras objektu izveidi, esam nolēmuši attīstīt muzeja teritoriju, radot jaunas vērtības nākamajam gadsimtam,» stāsta LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Šodien 85 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis, profesors Jānis Stradiņš, aģentūru LETA informēja LZA.

Saskaņā ar LETA arhīva datiem Stradiņš dzimis 1933.gada 10.decembrī Rīgā ķirurga Paula Stradiņa ģimenē. Izglītību Stradiņš ieguva Rīgas 5.vidusskolā un Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātē, ko ar izcilību absolvēja 1956.gadā.

Pēc studijām darbu sāka LZA Organiskās sintēzes institūtā. 1961.gadā izveidoja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, ko vadīja līdz 2006.gadam. Laikā no 1972.gada līdz 1976.gadam bija docētājs Latvijas Valsts Universitātē, 1974.gadā kļuva par profesoru. 1988.gada 23.martā Latvijas Rakstnieku savienība izveidoja staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju profesora Stradiņa vadībā. Atmodas kustības dalībnieks, 1989.gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā. Kopš 1990.gada darbojās kā pētnieks Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kopš 1992.gadā - arī Latvijas Medicīnas akadēmijas Medicīnas vēstures institūtā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pabeidzis valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Mencendorfa nama, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, jumta seguma atjaunošanu, informē VNĪ.

Mencendorfa nama jumts bija segts ar savulaik atgūtiem māla dakstiņiem. Liela daļa no tiem laika gaitā bija neatgriezeniski bojājusies – daļa seno dakstiņu bija saplaisājuši vai nokrituši. 2017. gadā tika izlemts veikt nama jumta seguma atjaunošanu un bēniņu telpu siltināšanu. Pēc pabeigtajiem darbiem jumta daļā pret Kungu ielu uz mazākās ēkas ir izvietoti senie dakstiņi, savukārt lielākās ēkas jumta nomaiņa veikta ar jauniem māla dakstiņiem, saglabājot seno jumta dakstiņu izvietošanas sistēmu un ēkas vēsturisko izskatu. Vienlaikus ar jumta nomaiņu, tika veikti arī ēkas fasādes sakopšanas darbi, akmens detaļu nostiprināšana un konservācija.

VNĪ paveikto projektā atzinīgi vērtējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), savā atzinumā norādot, ka «pašreizējais ēkas jumta restaurācijas darbu risinājums un izpildījums ar Rīgas vēsturiskajiem jumtiem tipisko pieziedumu ar javu un saudzīgo vēsturisko dakstiņu izmantošanu jumta plaknē ēkai no Kungu ielas puses [..] ir vērtīgs Rīgas vēsturiskā centra jumtu ainavas retums».