Jaunākais izdevums

Dekoratīvo stādu audzēšana pēdējos pāris gados ir uzņēmusi apgriezienus, investīcijas sāk nest atdevi, apgrozījums palielinās, savukārt importa apjoms – samazinās , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, dārzkopība ar katru gadu attīstās jo vairāk, tā savā ziņā ir tāda kā modes tendence, kuru veicina izpratne par zaļā dzīvesveida priekšrocībām, atzīst Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Pēc viņa teiktā, dekoratīvo stādu audzēšanas un realizācijas apjomi Eiropā kopumā ir palielinājušies aptuveni par 5%.

Atdeve no investīcijām

Stādu audzētāju biedrībā šobrīd ir 110 uzņēmumi, bet kopumā ar stādu audzēšanu un tirdzniecību Latvijā nodarbojās 180 uzņēmumi, no kuriem 160 audzē dekoratīvos stādus. A. Vītoliņš stāsta, ka pēdējos divos gados stādu audzētāju apgrozījums ir būtiski palielinājies, kopumā aptuveni par 10%. Par to liecinot biedrības veiktā stādu audzētāju aptauja. A. Vītoliņš informē, ka lielo stādu audzētavu apgrozījums pēdējo pāris gadu laikā ir palielinājies aptuveni par 5%, bet mazie stādu audzētāji palielinājuši apgrozījumu pat par 20 līdz 25%. Viņš konstatē, ka stādu audzētājiem sāk atpelnīties pēdējo gadu laikā veiktie ieguldījumi tehnikas iegādē, siltumnīcu būvniecībā u.c. Tās bijušas gan uzņēmēju privātās investīcijas, gan ES struktūrfondu piesaistītie līdzekļi.

Liels reeksporta apjoms

Dekoratīvo stādu eksports nav liels, aptuveni 5%. Galvenie eksporta tirgi ir Lietuva, Igaunija, arī Zviedrija, Somija un Krievija, informē A. Vītoliņš. Pēc biedrības rīcībā esošajiem datiem, Latvijā ir viens no lielākajiem reeksporta apjomiem ES, jo Latvija ir tilts starp Eiropu un Krieviju.

Joprojām diezgan liels dekoratīvo stādu apjoms tiek importēts.

Vienā no deviņām Latvijas valsts mežu kokaudzētavām Sēklas un stādi, kura specializēja ir tieši dekoratīvo stādu audzēšanu - Kalsnavas kokaudzētavā - 2014. gadā visvairāk pārdota bijusi hibrīdapse - realizēti aptuveni 504 tūkstoši stādu. Savukārt par kopējo summu 308 tūkstoši eiro realizēti 88,4 tūkstoši citi dekoratīvo stādu, stāsta Kalsnavas kokaudzētavas vadītājs Jānis Lapše.

Visu rakstu Dekoratīvie stādi aug griezdamies lasiet 30. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Stādi pieprasīti kaimiņvalstīs

Kristīne Stepiņa, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot jaunas tehnoloģijas un paplašinot koku stādu sortimentu, Latvijas koku audzētavas būtiski palielina eksporta apjomus, ar kvalitatīviem stādiem veidotie meži aug ātrāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas lielākā koku stādu audzētāja un valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienība LVL Sēklas un stādi 2014. gadā realizējusi 45,9 milj. meža stādu, no kuriem 40,5 milj. bija jauno tehnoloģiju stādi, stāsta LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. 2015. gadā LVM Sēklas un stādi deviņās kokaudzētavās plānots izaudzēt un realizēt 48,1 milj. koku stādu, no tiem 10% ir bērzi, 35% – priede un 55% – egle.

2014. gadā LVM Sēklas un stādi turpināja attīstīt iepriekšējos gados sākto pakāpenisko atteikšanos no klasisko kailsakņu stādu audzēšanas, pārejot uz kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu audzēšanu. «2015. gadā Sēklas un stādi turpinās attīstīt videi draudzīgas apstrādes tehnoloģijas pret lielā priežu smecernieka bojājumiem – Podiņu kokaudzētavā plānots uzstādīt robotizētu iekārtu kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu apstrādei ar ekovasku, tas ļaus palielināt apstrādājamo stādu apjomu, palielinot darba ražīgumu un samazinot izmaksas, bet Mazsilu kokaudzētavā plānots sākt attīstīt tehnoloģiju ietvarstādu apstrādei ar videi draudzīgu līmes un smilts maisījumu,» informē G. Grandāns. Tā kā šīs tehnoloģijas ieviešana saistās ar būtisku infrastruktūras uzlabošanu – papildu siltumnīcām, pieaudzēšanas poligoniem, stādu apstrādes un uzglabāšanas telpām, – projekta realizācijas noslēgums paredzēts 2016. gada rudenī, kad jāsāk ietvarstādu apstrāde. Kopējā apstrādes kapacitāte ir aptuveni 9 milj. stādu gadā – gan patēriņam Latvijā, gan eksportam. Vienlaikus tiek turpināts palielināt apjomu ar pesticīdiem alternatīvi apstrādātiem stādiem pret priežu lielā smecernieka bojājumiem, veicot stādu apstrādi ar aizsargājošo ekoloģisko vasku. Kopumā LVM Sēklas un stādi šogad plāno realizēt 4,4 milj. vaskotu stādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 22 000 puķu stādi – 17 000 viengadīgo puķu un 5 300 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmos 5000 pavasara atraitnīšu stādus aprīļa sākumā sāks stādīt Horna dārzā, Jaundubultu parkā un Dubultu skvērā.

Jūrmalas pilsētu kopumā pavasarī un vasarā daiļos vairāk nekā 4000 dažādu krāsu pelargonijas, 5000 atraitnītes, 5300 tulpes, 1000 samtenes, 800 begonijas, 500 salvijas un daudz citu ziedu šķirņu. Košākais skvērs pavasarī būs Horna dārzs pie Jūrmalas Kultūras centra Majoros – tajā ziedēs gandrīz 9000 ziedu: tulpes, atraitnītes, dekoratīvie sīpoli. Savukārt vasarā to rotās ap 4000 dažādu stādījumu – rudbekijas, samtenes, salvijas, verbenas, kleomes, balzamīnes, begonijas u.c. Pilsētas centrālajā gājēju ielā – Jomas ielā – būs izvietotas septiņas puķu piramīdas, kas pārsvarā veidotas no sārto toņu pelargonijām, pelēkajām krustainēm, begonijām un balzamīnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad AS Latvijas valsts meži struktūrvienības LVM Sēklas un stādi stādaudzētavās līdz oktobra vidum kopumā realizēti 44 miljoni meža stādu, no kuriem 9,4 miljoni eksportēti ārvalstu klientiem. 22,9 miljoni kociņu iestādīti LVM apsaimniekotajās platībās, un 11,7 miljoni – pārdoti vietējiem mežu apsaimniekotājiem, teikts paziņojumā medijiem.

Šogad jau eksportēto stādu apjoms ir pieaudzis, salīdzinot ar pērno gadu, kad tika eksportēti 8,8 miljoni stādu. «Daļu stādu vēl gada nogalē eksportēsim uz Zviedriju, kur klienti ievietos tos savās saldētavās nākamā gada pavasara realizācijai. Šogad pēc speciāla Igaunijas valsts mežu (RMK) pasūtījuma izaudzējām 1 miljonu priedes ietvarstādu Igaunijas mežiem,» stāsta LVM Sēklas un stādi direktora vietniece Laima Zvejniece.

LVM stādaudzētavās aug gan ietvaru, gan kailsakņu ar uzlaboto sakņu sistēmu priežu, egļu un bērzu stādi. No koku sugām eksportēta pamatā tiek egle, bet pēdējos gados nelielos apjomos uz Zviedriju un Igauniju tiek eksportēta arī priede, uz Lietuvu – hibrīdapse. Visvairāk stādu ārvalstu tirgum nāk no modernajām Podiņu un Strenču kokaudzētavām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki, sadarbojoties ar citām policijas struktūrvienībām, aizturējuši astoņu personu grupu, kas ražojuši marihuānu, informē Valsts policija.

Noziedznieku grupā bija stingri sadalītas lomas - bija organizatori, investors, personas, kas atbildēja par audzētavu uzraudzīšanu un klientu piesaisti, kā arī dīleri un viens vīrietis, kurš pētīja marihuānas stādu uzvedību dažādās vidēs, lai optimizētu ražošanas procesu.

Divas audzētavas tika konstatētas Latgales reģionā, netālu no Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Viena no šīm audzētavām bija ierīkota kādā privātmājā, kura nebija cilvēku apdzīvota, bet otra kādā saimniecības ēkā netālu no privātmājas.

Savukārt trešā audzētava bija ierīkota kādā garāžā Rīgā. Šajā audzētavā izņemtie stādi un aprīkojums liecina, ka šī audzētava kalpojusi kā laboratorija, kurā pētītas marihuānas stādu augšanas īpašības. Šajā audzētavā atrastas web-kameras, ar kurām tiešsaistē bijis iespējams novērot stādus, dažādu šķirņu stādi, mikroskopi, kā arī dažādas vielas augšanas veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Jūrmalas rotāšanai izaudzēti 43 tūkstoši puķu stādu

Žanete Hāka, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sēlijā izkrāpti platību maksājumi par tam neatbilstošiem smiltsērkšķiem

LETA, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību produktu kvalitātei un svaigumam, restorānu ķēde McDonald’s izveidojusi McDonald’s siltumnīcu, kurā tiks audzēti tomāti, salāti un dažādi garšaugi.

Siltumnīca, kas atradīsies pie McDonald’s restorāna Krasta ielā 101, durvis vērs šajā nedēļas nogalē. Tad arī notiks stādīšanas un sēšanas darbi. Ar profesionāla dārznieka palīdzību pirmajiem 30 McDonald’s restorāna viesiem būs iespēja iestādīt tomātu stādus, iesēt salātus un garšaugus. Gan stādi un sēklas, gan stādīšanai nepieciešamie darbarīki ikvienam būs pieejami siltumnīcā bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 70% no Balvu uzņēmuma Asna-G saražotās produkcijas nonāk ārzemēs, dekoratīvie koka elementi īpaši pieprasīti ir Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā

Ar namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanu Asna-G nodarbojas jau sešus gadus. Pēc veiksmīgi noslēgta sadarbības līguma ar skandināviem uzņēmums uz ārzemēm eksportē 12 dažāda veida dekoratīvos koka elementus, bet Latvijas tirgum pēc individuāla pasūtījuma ražo masīvkoka izstrādājumus. Asna-G īpašnieks Nauris Pomers atklāj, ka šobrīd uzņēmums mēģina ieiet arī Vācijas tirgū, taču pagaidām tas nav izdevies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem bija skaidrs, ka tas koncentrēsies uz eksportu, atzīst N. Pomers. «Galvenie un maksātspējīgākie pasūtītāji mūsu gadījumā ir skandināvi. Ar šo valstu uzņēmējiem sadarbojamies jau kopš Asna-G dibināšanas. Skandināvi augstu vērtē produkcijas kvalitāti un termiņus, tāpēc esam priecīgi, ka šo gadu laikā esam spējuši veiksmīgi sadarboties un iegūt pasūtītāju uzticību. Pārsvarā mūsu produkcija nonāk Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā, pašlaik meklējam iespējas preces eksportēt arī uz Vāciju,» stāsta N. Pomers. Viņš norāda, ka pasūtītāji parasti ir steidzīgi un grib, lai pasūtījums taptu diezgan īsā laikā un būtu kvalitatīvs. «Uzņēmuma darbinieki strādā saspringtā grafikā. Tiklīdz produkcija saražota, tā jāatdod pasūtītājam. Mēģinām nodrošināt gan kvalitāti, gan ievērot noteiktos termiņus,» pauž uzņēmuma īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Aļģim Milinavičam Bauskas novada Codē ir 22 dekoratīvie baloži. Kopš pirmās reizes, kad tos ieraudzījis, sapratis, ka tieši šie putni ir viņam vajadzīgi, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Pirmie divi dekoratīvie baloži Aļģa mājās nonākuši pirms astoņiem gadiem.

Vakaros codietis iecienījis rituālu, kurš sniedz relaksāciju: «Es nometu graudus sev pie kājām. Tad balodīši visi salido man apkārt un ēd. Man patīk viņus vērot. Tas nomierina un kalpo par labu relaksāciju, lai noņemtu darbā uzkrājušos stresu.»

Vasarā baloži visu dienu pavada ārā, lielākoties pagalma teritorijā.

Lielākais drauds dūjām ir vanagi un vārnas. Gada siltākajos mēnešos aptuveni četri, septiņi baloži aiziet bojā no šo ienaidnieku nagiem.

Aļģis retu reizi kādu dūju pāri aizdod kāziniekiem, tad viņi kalpo kā pasta baloži. «Ierasti tiek dots pāris. Ja ceļā ies bojā mātīte, tēviņš, visticamāk, neatgriezīsies, bet, ja bojā ies tēviņš, mātīte tik un tā atgriezīsies,» stāsta Aļģis. Pārlidojums no Bauskas līdz Codei baložiem esot nieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Augļkopji prognozē 14 miljonu eiro zaudējumus, ko prasīs kompensēt valdībai

Sandra Dieziņa, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šī gada augļu un ogu raža, atkarībā no auga kultūras, piedzīvo 50% un pat 100% samazinājumu. Savukārt dārzeņiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ražas apjomi varētu būt mazāki par 20–30%,» situāciju komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Dārzeņu raža šogad gaidāma diezgan laba, izņēmums ir dažas siltumu mīlošas kultūras – ķirbji un kabači. Šogad atsevišķām dārzeņu kultūrām situācija ir ļoti atšķirīga, norāda kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Viss šogad aug lēnāk – vidēji par divām līdz trīs nedēļām. Dārzeņu nogatavošanās posms ir vēlāks, to aprite arī ir vēlāka,» vērtē kooperatīva vadītāja. Kāpostiem līdz šim valdošie laikapstākļi ir pateicīgi, jo tiem nepatīk liels karstums, tie aug griezdamies, līdz ar to raža varētu būt ļoti laba. Arī kartupeļiem un burkāniem ražas solās būt labas, taču jārēķinās, ka raža nogatavojas vēlāk. Savukārt siltumu mīlošiem augiem – gurķiem, tomātiem, kabačiem un ķirbjiem – tiek prognozētas vājas ražas, jo to augšana un attīstība notika daudz lēnāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Audzē «frigo» zemenes un piparmētras ar šokolādes garšu

Dienas Bizness, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lizuma pagasta Taurēs atrodas tajā pusē viena no lielākajām krūmmelleņu plantācijām. Tās īpašnieki ir Lita un Jānis Gipšļi, kas nodibinājuši SIA Tauru oga. Pagaidām krūmmelleņu audzēšana gan ir tikai pašā sākumā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd, izmantojot saulaino laiku, Jānis krūmiem cītīgi veido vainagus, kā arī izgriež sausos zariņus. «Mazliet jau esmu paslinkojis, tagad jāsarauj. Lai savestu kārtībā tikai vienu krūmu rindu, paiet visa diena. Rēķiniet, ja kopumā ir 24 simts metrus garas rindas, tad ar vienu pavasari vien nepietiek, lai katram krūmam izveidotu pareizu vainagu,» skaidro saimnieks.

«Man bija zināmi cilvēki, kuri krūmmellenes audzē Kurzemē. Viņi stāstīja, ka, lai ierīkotu stādījumu, kā arī plēves tuneļus, iespējams pretendēt uz Eiropas naudu. Runājām arī par kopīgu sadarbību un tamlīdzīgi. Protams, ar ideju vien nepietika. Bija nepieciešama arī sava daļa naudas. Tapa arī projekts, kas guva Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Projekta kopējā summa bija aptuveni 150 000 latu. Te gan jāņem vērā, ka daļa projekta tika īstenota arī Tirzas pagastā. Šobrīd tik tālu nu esmu ticis. Godīgi sakot, es būtībā ielēcu nezināmajā,» stāsta Jānis Gipslis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku iemeslu – koku selekcijas, mežkopības, augsnes uzlabošanas, klimata izmaiņu – dēļ Latvijā koki aug ātrāk, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tie kļūst garāki un resnāki, nekā tas notika pirms 50 – 70 gadiem, liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētījumi daudzu gadu garumā. Mežzinātnieki vairākus gadu desmitus parauglaukumos salīdzinājuši, kā apmērā un garumā pieņemas tie koku sugu īpatņi, kas mežā iesējušies, un tie, kuri gājuši cauri selekcijai – labāko indivīdu atlasei. Rezultāti pierāda selekcionēto stādu priekšrocības salīdzinājumā ar vidējo rezultātu audzēs, kuras atjaunojušās ar sēklām. Tas komplektā ar atbilstošu mežkopības praksi – stādīšanu, kopšanu – sniedz izredzes mežu īpašniekiem iegūt koksnes ražu mežā ievērojami ātrāk, nekā vedina domāt pašlaik valstī noteiktais ciršanas vecums konkrētai koku sugai. Vienlaikus tā būs iespēja kokrūpniekiem iegūt nepieciešamo apaļkoksni koksnes izstrādājumu ražošanai, tādējādi stiprinot vienas no Latvijas tautsaimniecības stūrkameņiem konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Radām jaunu krīzi paši savām rokām

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos Latvijas ekonomisko vidi ir sašūpojuši vairāki nepatīkami notikumi, kas var būt ar visai nopietnām sekām visai tautsaimniecībai, neskatoties uz to, ka vadošie politiķi mums turpina stāstīt, ka ekonomikā viss aug griezdamies un turpmāk būs tikai labāk.

DB esam publicējuši un turpināsim publicēt reālu uzņēmēju sacīto par to, ar kādām problēmām bizness saskaras. Viena no šā brīža uzņēmēju asākajām sāpēm ir saistīta ar Latvijā esošo, īpaši skandināvu, banku attieksmi, kas piepeši pieprasa vairākiem uzņēmumiem slēgt kontus, pārcelt tos citur, atmaksāt kredītsaistības utt. Pirmā par šo graujošo situāciju sāka runāt Latvijas tautsaimniecībai ievērojamu pievienoto vērtību nesošā tranzīta nozare. Taču tiem, kas cenšas šo problēmu minimizēt, atvēcinoties, ka tas jau skar tikai dažus specifiskas nozares uzņēmumus, sankciju pārkāpējus, Krievijas oligarhu firmas, kas atmazgā naudu un vēl ir turklāt arī čaulas kompānijas, varu teikt, ka pie DB ir vērsušies arī Latvijā strādājoši rietumvalstu uzņēmumi, kuriem Latvijā esošās bankas liek šķēršļus pavisam normālam un legālam biznesam (sīkāk par to šodienas laikraksta Dienas Bizness 4.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Darba ņēmēji pazūd socnodokļa miglā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazāk darbinieku, kas maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, ir uzskatāmas sekas negatīvu faktoru buķetei

Darba ņēmēju skaita dinamika, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pērnā gada otrajā pusē sāka zīmēt nepatīkamu noslīdējumu, decembrī jau sasniedzot 783,8 tūkst. darbinieku pret 785,4 tūkst. 2015. gadā un 789,1 tūkst. pirms diviem gadiem. Var diskutēt par to, vai 5,3 tūkst. «pazudušu» darbinieku divos gados ir daudz vai maz, bet tendence atklājas pat ļoti skaidri. Kamēr politiķi paši pūta un paši dega, tikmēr ekonomikai arvien pietrūkst labas dukas plēšās. Līdz šim neviens no ekonomiskā izrāviena plāniem nav Latviju izrāvis no lēnattīstības slazda, kur mūsu valsts daudzās jomās ir iestigusi. Pateicoties neveiksmīgajai politretorikai, vārdu savienojums «ekonomiskais izrāviens» ir ieguvis samērā sliktu pieskaņu. Tiklīdz tas izbirst no kādā kroņa žaketes valkātāka mutes, tā tiek uztverts ar pamatotu skepsi. Iemeslu tam netrūkst, un viens no tiem ir arī darba ņēmēju skaita neiepriecinošie rādītāji. Un tiem pretstatā – valsts budžets un pašvaldību budžeti tikai kāpj uz augšu, iespējams, tuvojoties arī savam liktenīgajam lūzumpunktam, kas būtu loģisks moments Latvijas (un arī plašāk – ES) ekonomiskajā scenārijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veselības bizness: Matu transplantācija uzņem apgriezienus

Kristīne Stepiņa, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Matu transplantācija uzņem apgriezienus arī Latvijā, attīstās matu pārstādīšanas procedūru eksports, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, katram piektajam vīrietim ir problēmas ar galvas apmatojumu. Tās ir iemantotas gan ģenētiski, gan iegūtas dzīves laikā.

Sola rezultātu

Latvijā izveidotā SIA Rubenhair Baltika ir pirmā Rubenhair klīnika ES; viena Rubenhair matu pārstādīšanas klīnika darbojas Kazahstānā, bet divas – Ukrainā. Uzņēmuma īpašnieki ir ASV pilsonis, medicīnas doktors Aleksandrs Bogins Rubens (Alexander Bogin Ruben), Kazahstānas pilsonis un divi Latvijas pilsoņi. Matu pārstādīšana ir parasta ambulatorā procedūra nevis operācija, un vidēji aizņem no 3 līdz 10 stundām. Tās ilgums ir atkarīgs no galvas ādas stāvokļa, donora zonas un daudziem citiem faktoriem, stāsta SIA Rubenhair Baltika Biznesa attīstības un administratīvais vadītājs Igors Vladimirovs. «Klīnikā matu pārstādīšanai tiek izmantota FUE (follicular unit extraction) metode, kad mati tiek pārstādīti ar folikulu ekstrakciju bez līnijveida rētas, kas rodas, izmantojot strip metodi (strip method),» viņš skaidro. Transplantācijā tiek izmantoti paša pacienta mati, kas ņemti no donora zonas, kas ir vieta, kurā mati nav bijuši pakļauti izkrišanas procesam. Reti matu transplantācija ir iespējama, ņemot matus no citām ķermeņa daļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien ērtāka, ātrāka un lētāka iepirkšanās internetā ir devusi iespēju ne tikai iedzīvotājiem un dažādu nozaru kompānijām tikt pie iekārotajām precēm un izdevīgākiem darījumiem, bet arī paku sūtījumu apkalpojošām kompānijām paplašināt savu biznesu un nopelnīt.

Pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu Latvijā tika apkalpots apmēram par piekto daļu vairāk paku, un kurjerpasta kompāniju teiktais liecina, ka e-komercijas bums tuvākajā laikā nemitēsies. Vai Latvijas kompānijas šādai iepirkšanās paradumu maiņai ir gatavas?

Ja ir runa par globālo spēlētāju meitas kapitālsabiedrībām, tad droši vien var teikt, ka jā, jo savu saimnieku uzdevumā tās dara visu, lai efektivizētu darbību un aizņemtu pēc iespējas lielāku paku sūtījumu tirgus daļu gan šeit, gan citviet pasaulē. Nav gan gluži tā, ka pašiem komersantiem nekas nebūtu jādara un nauda tecētu kā pa reni. Nozares uzņēmumiem izaicinājumu netrūkst. Tā kā paku skaits aug griezdamies, kompānijām jādomā par piemērotas infrastruktūras izveidi. Tām ir attīstības plāni, bet ne visām viss projektu virzībā iet uz priekšu tik raiti, kā gribētos, citu iesaitīto pušu dēļ. Piemēram, izrādās, ka nav nemaz tik vienkārši tikt pie vajadzīgā zemes gabala loģistikas centra izveidei vispiemērotākajā vietā. Kurjerpasta uzņēmumiem nākas saskarties arī ar citu nozaru kompānijām raksturīgajiem šī brīža izaicinājumiem. Tā kā konkurence liela un klienti prasa zemas cenas, piesaistīt darbiniekus kļūst arvien grūtāk. Līdz ar to ir kompānijas, kas sliecas nākotnē dot priekšroku automatizācijai un robotizācijai. Lai neatpaliktu no konkurentiem, iedzīvotāju iepirkšanās paradumu maiņa liek nozares spēlētājiem investēt arī paku saņemšanas un nosūtīšanas automātu izveidē un ik pa reizei pavilkt uz zoba citus paku apkalpotājus par neloģiskas vietas izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta beigās Valsts policijas Rīgas reģiona Baložu iecirkņa kriminālpolicisti sadarbībā ar Zemgales reģiona kriminālpolicistiem Iecavā atklāja marihuānas audzētavu. Likumsargiem izdevās konfiscēt 32 stādus marihuānas un marihuānas audzēšanas aprīkojumu, kas varētu būt vairāku desmitu tūkstošu eiro vērts.

Valsts policija saņēma informāciju par marihuānas audzēšanu Iecavā. Naktī no 23. uz 24. martu Rīgas reģiona Baložu iecirkņa kriminālpolicisti sadarbībā ar Zemgales reģiona kriminālpolicistiem veica septiņas stundas ilgu kratīšanu kādā daudzdzīvokļu privātmājā Iecavā. Vienā no dzīvokļiem tika atklāta marihuānas plantācija ar profesionālu aprīkojumu. 30 kvadrātmetru lielajā istabā ierīkotās audzētavas marihuānas stādi bija cilvēka augumā.

Kopā konfiscēti 32 marihuānas stādi, kuru kopējais svars ir 15,7 kilogrami, un aprīkojums: lampas, ventilatori, gaisa mitrinātājs, eļļas radiators, elektrības taimeri, mitruma mērītājs, klimata kontroles ierīce, kompresors, gaisa pumpis, ūdens sūknis un ventilatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvija kļuvusi par meža stādu eksporta lielvalsti

Māris Ķirsons, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecpadsmit gados koku stādu ražošanā ir notikusi būtiska revolūcija, jo arvien vairāk tiek audzēti ietvarstādi, bet savulaik dominējošo parasto kailsakņu stādu apmērs ir būtiski sarucis

Meža stādu ražošanas pārmaiņas ir notikušas pakāpeniski, tomēr 2017. gada datos, salīdzinot ar 2001. gadu, var redzēt būtiskas pārmaiņas.

Latvijā ietvarstādu audzēšanā pirmie mēģinājumi bijuši jau pagājušajā gadsimtā, tomēr par pagrieziena punktu ir jāuzskata 2004. gads.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: DB viesojas Baltezera kokaudzētavā

Koksne turpina krāties zaļajā noliktavā

Ideju mežs: Attīstības soļus sper septiņjūdžu zābakos

Otra būtiska atšķirība ir meža stādu realizācijas apjomi Latvijā, jo tobrīd par savdabīgu sižetu no fantastikas žanra tika uztverta stādu eksporta iespēja. Meža stādu kopējie audzēšanas apjomi palielinājušies vairāk nekā 3,2 reizes un sasniedza nepilnus 55 milj. gabalu. Meža stādu audzēšanā faktiski ir notikusi evolūcija, jo no sadrumstalota pašmāju tirgus Latvija kļuvusi par meža stādu eksporta lielvalsti Baltijas jūras reģionā, jo tos eksportē gan uz Lietuvu un Igauniju, gan arī uz Zviedriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas koku stādi nostiprina pozīcijas Zviedrijā

Māris Ķirsons, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koku stādu audzēšanas pieaugumu Latvijā nodrošina pieprasījums pēc šī produkta kaimiņvalstīs un pieejamais atbalsta apmērs privātmežu īpašniekiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadā AS Latvijas valsts meži (LVM) eksportējusi 12 milj. koku stādu, kas ir par 25% vairāk nekā 2014. gadā. Salīdzinājumam: 2005. gadā šis apjoms tikko sasniedza 1 milj.

Iepriekšējos gados liels pieprasījums pēc ātraudzīgajām apsēm ir bijis no Lietuvas pircēju puses. Tā pamatā bija liels valsts atbalsts – aptuveni 4000 eiro/ha. Šajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā Lietuvā šis dāsnais atbalsts ir būtiski samazināts, tādēļ lietuvieši ir samazinājuši savu iepirkumu portfeli Latvijā. «Lietuvas klienti veidoja lauvastiesu no visiem ātraudzīgās apses pircējiem,» skaidro AS LVM struktūrvienības LVM Sēklas un stādi Kalsnavas kokaudzētavas vadītājs Jānis Lapše. Pašlaik apses stādus pārsvarā pērk Latvijas uzņēmumi un privātpersonas, kuras apmežo lauksaimniecībā neizmantotās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais tomātu un gurķu audzētājs Vidzemē, Z/S Kliģeni, uzsācis jauno tomātu stādīšanu. Paredzams, ka pirmā raža tiks ievākta marta beigās.

Tomātu stādīšanu Z/S Kliģeni sākusi par mēnesi agrāk, nekā citus gadus.

Kopumā iestādīts pus hektārs, savukārt vēl 2,5 hektārus paredzēts stādīt kā ierasts februārī. Pērn uzņēmumam izdevies paplašināt tirgus daļu Latvijā, piedāvājot dabīgi audzētus tomātus un gurķus.

«Lēmums stādīt tomātus par mēnesi agrāk saistīts ar produkta veiksmīgo realizāciju pagājušajā sezonā – interese no patērētājiem par vietējo tomātu bija pietiekami augsta. Šogad plānojam palielināt ražas apjomu par 5 procentiem, kā arī nodrošināt garāku audzēšanas sezonu,» saka saimniecības vadītājs Aleksandrs Raubiško.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu cenas gada laikā saglabājušās stabilas

LETA, 01.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu lauksaimniecības tehnisko pakalpojumu cenu līmenis samazinājies vidēji par 0,03%, kas liecina par stabilitāti šo pakalpojumu pieprasījumā un piedāvājumā, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila.

Nedaudz samazinājies pieprasījums pēc zāles smalcināšanas pakalpojumiem, jo mainījās platībmaksājumu saņemšanas prasības. Atsevišķiem pakalpojumu veidiem, piemēram, kartupeļu stādīšanai, cenas ir pieaugušas, kas norāda, ka samazinājies šī pakalpojuma sniedzēju skaits, sacīja Pāvila.

Gada laikā cena samazinājusies frēzēšanai - par 12,68%, sējumu ecēšanai - 17,93%, graudu tīrīšanai - 16,15%.

Savukārt cena pieaugusi augsnes apstrādei un apsēšanai - par 11,11%, kartupeļu stādīšanai - par 18,85%, minerālmēslu izkliedēšanai - par 12,01%, graudu kaltēšanai - par 14,60%, šķeldošanai - par 20,64%.

Komentāri

Pievienot komentāru