Nodokļi

Dienas tēma: Mikronodokļa maksātājs - valsts budžeta gremdētājs vai glābējs?

Māris Ķirsons, 15.01.2015

Jaunākais izdevums

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji Finanšu ministrijas ieskatā rada riskus, savukārt Ekonomikas ministrija viņus uzskata par bezdarba un emigrācijas slāpētājiem , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina arī vakardienas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes gaita. Skaidri iezīmējās divas pretējas nometnes, kur Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ekonomikas ministrija izcēla mikrouzņēmumu nodokļa pozitīvos aspektus, savukārt Finanšu ministrija tā ēnas puses. Kompromiss starp abām pozīcijām būs jārod Saeimas atbildīgajām komisijām. To, ka diskusijas par šo jautājumu būs karstas, norādīja arī deputātu viedokļi.

Par to, kāds būs Saeimas vairākuma lēmums, pašlaik ir grūti spriest. Vieni no aptaujātajiem šo diskusiju nodēvēja par mēmo sarunu ar kurlajiem.

To, ka mikrouzņēmumu nodoklis tika ieviests kā krīzes laika risinājums, lai samazinātu milzīgo bezdarbnieku armiju un prasības pēc pabalstiem no valsts budžeta, neviens nenoliedz, taču par tālāko likteni ir daudz jautājumu. Ļoti kritisks pret pašreizējo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu bija Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens. Viņš norāda, ka likumprojektā sākotnēji bija paredzēta nodokļa likme 20%, taču parlaments to samazinājis līdz 9%, turklāt, izvērtējot šo nodokļu režīmu, tika konstatēti nepatīkami blakusefekti. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits šā gada novembrī jau bija sasniedzis vairāk nekā 40 000 uzņēmumu, turklāt no pēdējos gados jaunreģistrēto skaita to īpatsvars sasniedza vairāk nekā trešdaļu.

Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra atgādināja, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīma ieviešana valsts budžetam pērn nodokļos papildu ir devusi vairāk nekā 50 milj. eiro, kā arī darbavie tas. Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš klāstīja, ka tas ļāvis samazināt pabalstu prasītāju apmēru. «Labāk ir nulle nekā mīnus viens,» uzsvēra J. Endziņš. Viņš atgādināja, ka cilvēkiem, izņemot darbošanos biznesā vai došanos peļņā uz ārzemēm, citu iespēju nemaz nebija un tagad šo labo ideju nevajadzētu iznīcināt.

Plašāk lasiet rakstos Mēmo saruna ar kurlajiem un Dažu «dzeguzēnu» dēļ nav jāizlaupa visa nodokļa maksātāju saime ceturtdienas, 15. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (4. un 5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Natālija Poriete, 13.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nacionālo uzņēmēju padome aicina saglabāt Mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā

Dainis Rijkuris, Nacionālo uzņēmēju padome, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar gaidāmo Saeimas balsojumu par Mikrouzņēmuma nodokļa likmi gribam vērst Saeimas un sabiedrības uzmanību uz, mūsuprāt, izšķiroši svarīgiem faktoriem, kurus būtu obligāti jāņem vērā, lemjot par jebkādām izmaiņām Mikrouzņēmuma nodokļa likmē un piemērošanas kārtībā.

Joprojām nemainīgs ir uzstādījums, ka mazais un vidējais bizness Latvijā ir īpaši atbalstāmas uzņēmējdarbības formas. Šo uzstādījumu atbalsta gan uzņēmēju organizācijas, gan politiskās partijas, kuru priekšvēlēšanu solījumi mums visiem vēl ir svaigā atmiņā. Atcerēsimies, ka mikrouzņēmuma nodoklis tika ieviests tieši ar mērķi atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu un birokrātisko slogu. Šobrīd uzņēmēji praksē redz, ka šāda nodokļa maksātāja formas ieviešana bija pareizs lēmums, tā strādā, reāli atvieglojot uzņēmējiem ikdienas darbu, samazinot atskaišu un grāmatvedības darbību apjomu. Noteiktā likme 9% apmērā ir pierādījusi sevi kā realitātei atbilstošu, taisnīgu nodokļa apmēru no ienākumiem, kuri nepārsniedz Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem noteikto maksimālo gada apgrozījumu. Realitāte rāda, ka pie esošās situācijas ekonomikā tā ir dzīvotspējīga uzņēmējdarbības forma, atbilstoša valsts prioritātei – mazā un vidējā biznesa attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima noraida opozīcijas rosināto mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanu 9% apmērā

BNS, 11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijās deputātu rosināto mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanu 9% apmērā.

Par grozījumiem balsoja 33 deputāti, pret bija 33 deputāti, bet atturējās - 22.

Opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai rosināja atcelt 11.Saeimā pieņemtos grozījumus mikrouzņēmumu nodokļa likmē, paredzot ieviest palielinātu mikrouzņēmumu nodokli - ar apgrozījumu virs 7000 eiro 2015.gadā paredzot ieviest 11% likmi, 2016.gadā - 13%, bet no 2017.gada - 15%.

No sirds Latvijai vadītāja Inguna Sudraba parlamenta sēdē uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanai nav ekonomiska pamata un tas ir bijis politisks lēmums, kas pieņemts pretēji nevalstisko organizāciju un nozaru asociāciju viedoklim. Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja mikrouzņēmuma nodokļa likme ir virs 13%, tad uzņēmējiem vairs nebūs ekonomiska pamata izvēlēties būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Maksā vairāk, bet sociālās apdrošināšanas nav

Anda Asere, 16.03.2017

Tomēr realitātē, neskatoties uz veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, cita starpā apdrošinoties pret bezdarba risku, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, skaidro Alisa Leškoviča, ZAB Sorainen zvērināta advokāte.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pakļaujoties sabiedrības spiedienam, minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekiem tika atceltas. To vietā valdība lēma palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi, bet niecīgo mikrouzņēmuma darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu jautājumu risināt, palielinot procentuālo daļu, kas no aprēķinātā MUN jānovirza valsts sociālās apdrošināšanas kontā. Proti, ar 2017. gada 1. janvāri MUN likme ir 15%, bet apgrozījumam līdz 7000 eiro – 12% (iepriekš esošo 9% un plānoto 5% vietā), bet valsts sociālās apdrošināšanas kontā 2017. gadā tiks novirzīti 70,4% no aprēķinātā MUN, bet ar 2018. gadu – 80% (iepriekšējo 65% vietā). Tātad no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk. Attiecīgi būtu tikai loģiski pieļaut, ka, iestājoties, piemēram, bezdarba gadījumam, mikrouzņēmuma darbinieki pabalstos saņems lielākas naudas summas. Tomēr realitātē, neskatoties uz veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, cita starpā apdrošinoties pret bezdarba risku, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu,» skaidro Alisa Leškoviča, ZAB Sorainen zvērināta advokāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada palielinātā mikrouzņēmuma nodokļa likme nevienu neielīksmo, jo tas var ietekmēt produktu un pakalpojumu pašizmaksu; turklāt šāds lēmums parādot valsts attieksmi pret mazajiem uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no būtiskākajiem un karstas diskusijas izraisījušiem grozījumiem normatīvos, kas šogad ietekmēs mazos uzņēmumus, ir mikrouzņēmuma nodokļa likmes pieaugums. Proti, ir paredzēta pakāpeniska mikrouzņēmuma nodokļu likmes palielināšana līdz 2017. gadam, kad tā sasniegts 15%. Savukārt no 2015. gada mikrouzņēmuma likme tiks palielināta līdz 11%. Jāatgādina, ka mikrouzņēmuma nodokli var izvēlēties maksāt uzņēmumi, kuru kalendārā gada apgrozījums nepārsniedz 100 tūkst. eiro; visi dalībnieki ir fiziskas personas, darbinieku skaits nepārsniedz piecus, valdes locekļi ir darbinieki. «Pret grozījumiem ir iebilduši mazie uzņēmēji, pamatoti norādot, ka likmes paaugstināšana kavēs attīstību. Ir samērā kritiski vērtējams, ka līdzšinējā likme 9% apmērā tiek saglabāta tiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 7000 eiro. Šī norma faktiski nav piemērojama, jo tādu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kuru apgrozījums nepārsniedz šo summu (apmēram 584 eiro mēnesī) ir mazākums. Saprātīgs risinājums būtu bijis šī limita palielināšana, tad mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana nebūtu skārusi tik daudzus. Šāda nodokļu likmju nepārtraukta grozīšana rada arī resursu patēriņu tieši mazajiem uzņēmējiem un arī tirgus nestabilitāti kopumā, jo nav iespējams prognozēt tālākās perspektīvas un uzņēmuma attīstību,» saka zvērināta advokāte Irina Kostina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kārtējie likuma grozījumi, ar ko zāģējam sev kājā

Biznesa augstskolas Turība lektore Anna Medne, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem.

Iemaksu starpību segs darba devējs

Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 panta pirmajā un otrajā daļā - tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu - būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt, personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mirkouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, informē Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro apmērā).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Solīts makā nekrīt, jeb kad 9 izrādās 23

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 16.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi mazajiem uzņēmējiem sagatavojuši dāvanu, kurai uz iesaiņojuma rakstītais ievērojami atšķiras no satura

Mikrouzņēmuma nodokļa stāsts nu jau vismaz gadu ir locīts un mocīts dažādās versijās – no vēlmes atcelt šāda nodokļa un uzņēmējdarbības iespēju pavisam, līdz tam, ka šo nodokli varētu paaugstināt pakāpeniski. Tagad politiķi ir gatavi šķietami panākties tautai pretim, apsolot, ka 9% mikrouzņēmuma nodokļa likme būs, tikai ar dažiem ierobežojumiem. Taču tieši šie ierobežojumi ir ļoti būtiski, jo daudzos gadījumos faktiski nozīmē to, ka 9% likmes nebūs. Piemēram, tikšot ieviesta obligātā valsts sociālās apdrošināšanas likme. Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem tā īpaši sāpīga var izrādīties mazajiem uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro, kam tādējādi nodokļos var nākties samaksāt pat 23,3% no sava apgrozījuma. Taču obligātā valsts sociālās apdrošināšanas likme jau ir tikai viens no mikrouzņēmumam pārvaramajiem šķēršļiem vai norijamajiem krupjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šorīt izplatītā paziņojumā atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %).

Piemērs:

Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

2017.gadā varētu atteikties no mikrouzņēmuma nodokļa, piedāvāt jaunu regulējumu mazajiem uzņēmumiem

LETA, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada varētu piemērot jaunu regulējumu maziem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības sācējiem, atsakoties no mikrouzņēmuma nodokļa režīma.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja, ka jauns regulējums būtu piemērojams uzņēmumiem, kuri sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā arī uzņēmumiem ar zemiem ieņēmumiem. Līdz ar to mikrouzņēmuma nodokļa režīmu varētu transformēt šajos divos virzienos, skaidroja Ašeradens.

Ja nākamgad līdz 1.septembrim Ekonomikas ministrija ar Finanšu ministriju piedāvātu šādu regulējumu, tas varētu stāties spēkā no 2017.gada.

Paredzēts, ka tiks izstrādāts likumprojekts par speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu uzņēmējdarbības sācējiem to sākotnējās darbības posmā. Tāpat plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos par specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikrouzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir pārsteigti par ideju paaugstināt šī nodokļa apmēru un vienlaikus cer, ka pēc Saeimas vēlēšanām nebūs jāsaskaras ar kārtējiem tā «maigās likvidācijas» mēģinājumiem.

Parlamenta vēlēšanas ir sava veida iespējas un vienlaikus draudi mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tomēr šoreiz par šīs kategorijas uzņēmēju pārsteigšanu parūpējās veselības ministre Anda Čakša. Intervijā DB 06.07.2018. viņa sacīja, ka «viens no problēmjautājumiem gan ir par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, jo tas ir legāls nodokļu režīms. Iespējams, jādomā par šā nodokļa likmes paaugstināšanu, lai mikrouzņēmēji būtu sociāli apdrošināti un varētu saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Kamēr tas nav izdarīts, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tāpat kā jebkurš cits sociāli neapdrošināts iedzīvotājs, kuru neapdrošina valsts, var brīvprātīgi pievienoties sistēmai. Tas ir ļoti viegli izdarāms, turklāt apdrošināšanas maksājums gadā ir daudzkārt zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: vairāk nekā trešdaļa mikrouzņēmēju nav informēti par nākamgad gaidāmajām nodokļu izmaiņām

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja priekšrocības no 2019. gada vēlējušās izmantot 705 personas, savukārt šo statusu zaudējis vairāk nekā četras reizes lielāks skaits – 5278 personas.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Šogad turpinās mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju skaita samazināšanās, jo šā gada 1. janvārī reģistrēto šī nodokļa maksātāju skaits bija 42 101, bet 1. martā jau vairs tikai 39 388.

DB jau vairākkārt vēstījis, ka dažādos sabiedrības slāņos un arī kabinetos ir atšķirīgs viedoklis par MUN sistēmu kā tādu. Proti, daļa uzskata, ka MUN sākotnēji esot bijis izveidots kā savdabīgs nodokļu ofšors, ko sekmīgi izmantojuši daudzi apsviedīgi cilvēki, savukārt otra daļa uzskata, ka MUN bija iespēja cilvēkiem uzsākt savu biznesu, it īpaši ekonomiskās recesijas laikā. Jāatgādina, ka MUN startēja 2010. gada 1. septembrī un šajā laikā šajā statusā strādājošie ir piedzīvojuši raibus notikumus – nodokļa likmes paaugstināšanu, apgrozījuma griestu samazināšanu, ieceri ieviest minimālo fiksēto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku, kas gan pēdējā brīdī tika atcelts, tāpat arī bija plānots liegt MUN darboties konkrētās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumiem 9% nodokļa likmi piemēros pirmajos trīs darbības gados; ierobežos darbības nozares

LETA, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot, ka 9% nodokļa likmi mikrouzņēmumiem piemēros pirmajos trīs to darbības gados.

Likuma izmaiņas tika pieņemtas bez debatēm, par balsojot 67 valdošās koalīcijas un Saskaņas deputātiem, bet pret bija 11 deputāti no Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai.

Likums paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.

Likumā arī ietverts nosacījums, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, jo īpaši - saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā» – tāds beidzot likuma mērķis ir noteikts grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā uz trešo lasījumu. Bet vai tas tā ir?

Saeima paredz mikrouzņēmuma pirmajos trīs darbības gados saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā. Uzskatu, ka šādu likmi tomēr vajadzētu saglabāt pirmos piecus darbības gadus. Kāpēc piecus?

Pirmais uzņēmuma darbības gads ir sākumstadija, kurā veidojas uzņēmējdarbības idejas attīstība un pilnveidošana. Otrajā gadā notiek uzņēmuma pilnveidošanās. Tikai trešajā gadā sākas uzņēmuma agrīnā izaugsme. Ceturtais gads iezīmē paplašināšanās izaugsmi. Un tikai piektajā gadā uzņēmumam varētu būt stabila izaugsme.

Piecu gadu laikā būtu iespējams saplānot uzņēmuma tālāko izaugsmi, novēršot problēmas pārstrukturēt darbību, pārejot vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nākamgad nemainīs MUN likmi un neieviesīs mikrouzņēmumiem aizliegtās nozares

LETA, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likumā, paredzot, ka nākamgad tiks saglabāts 9% nodoklis mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā.

Tāpat komisija atbalstīja ieceri, ka izmaiņas par to, ka mikrouzņēmumi nevar darboties konkrētajās nozarēs, stāsies spēkā no 2017.gada, nevis nākamgad, kā tas sākotnēji bija plānots.

Pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja, ka mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro piemēros 5% MUN likmi, apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 8%.

Tomēr tagad Saeimas komisija otrajam lasījumam atbalstīja ierosinājumu, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā no 2017.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta: Palielinot mikrouzņēmumu nodokli, iegūto naudu novirzīs sociālajā budžetā

LETA, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinot mikrouzņēmumu nodokļu likmi nākamajā gadā, iegūtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti sociālajā budžetā, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis apliecināja, ka pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%.

Šie papildu līdzekļi tiks novirzīti sociālajām budžetam. Savukārt par katra darbinieka sociālo apdrošināšanas jautājumu tikšot spriests, pārskatot nodokļu politiku kopumā.

Šodien koalīcijas sanāksmē politiķi šo piedāvājumu izvērtējuši, bet nākamnedēļ spriedīs par iespējamu likuma redakciju.

Pagaidām pietiekot laiks, lai Saeima varētu pieņemt likumu grozījumus, Valsts prezidents tos varētu izsludināt un tos varētu piemērot ar 2017.gada 1.janvāri. Tas gan atkarīgs no tā, vai Saeimā šiem lēmumiem būs vairākums un vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās jaunās izmaiņas, neizmantojot iespēju tās nodot otrreizējai caurlūkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) ieviešanas diskusiju centrā vienmēr ir bijusi MUN likme. 2010. gada vidū apspriežot MUN likumprojektu, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar vienas spalvas vilcienu samazināja Finanšu ministrijas piedāvāto MUN 20% likmi līdz 9%. Arī pašlaik politiķi turpina «žonglēt» ar dažādām MUN likmēm – 9%, 11%, 12% un 15%. Diemžēl diskusijās nepietiekama uzmanība tiek pievērsta tādiem jautājumiem kā MUN izmantošana nodokļu plānošanā, niecīgās sociālās garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem un nepietiekama nodokļa diferenciācija.

Valsts apmaksāts ievadkurss nodokļu plānošanā

MUN ieviešanas galvenais mērķis bija atdzīvināt krīzes laikā komas stāvoklī nonākušo ekonomiku un mazināt ēnu ekonomikas izaugsmes tempu. Tomēr veids, kā nodoklis tika ieviests, drīzāk atgādina valsts apmaksātu ievadkursu nodokļu plānošanā. Konsultanti, grāmatveži, pārvadātāji un sportisti ir tikai daži no tiem, kuri izmanto MUN, lai apietu darbaspēka nodokļu maksāšanu, mākslīgi nodalot daļu uzņēmuma funkciju. Saskaņā ar VID informāciju puse no tā sauktajiem «jaunajiem uzņēmējiem» ir personas, kuras līdz MUN ieviešanai bija pašnodarbinātas personas un maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no visa sava ienākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vēl šonedēļ var pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam vai atteikties no tā

Žanete Hāka, 10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2015.gada 1.janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz 15.decembrim ieskaitot jāvēršas ar pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), informē VID.

Līdz 15.decembrim ar pieteikumu VID jāvēršas arī tiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2015.gada 1.janvāri. Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī pēc 2015.gada 1.janvāra vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz.

Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā kā nestrukturētu dokumentu.

Savukārt tie uzņēmumi vai fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri savu saimniecisko darbību reģistrē pirmo reizi, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt vienlaikus ar reģistrāciju Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā, piesakoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. Fiziskā persona mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt, vienlaikus ar reģistrāciju saimnieciskā darba veicēja statusā, aizpildot īpaši tam paredzētu pieteikuma veidlapu un iesniedzot to VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Noraida ierosinājumus par mazāk stingriem apgrozījuma ierobežojumiem mikrouzņēmumiem un 12% MUN likmi

LETA, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien noraidīja priekšlikumus Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likumam, kas paredzēja neierobežot šo uzņēmumu apgrozījumu līdz 40 000 eiro, kā tas iecerēts pašlaik, kā arī noteikt MUN likmi 12% apmērā.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) rosināja izslēgt no likumprojekta ieceri, ka maksimālais mikrouzņēmuma apgrozījums varēs būt 40 000 eiro. Tātad spēkā būtu pašreizējais nosacījums par 100 000 eiro apgrozījumu. Tāpat LRA piedāvāja noteikt, ka MUN likme būs 12%, nevis 15%, kā tas ir plānots pašlaik.

No sirds Latvijai piedāvāja apgrozījuma ierobežojumu mikrouzņēmumiem noteikt 50 000 eiro apmērā, nevis 40 000 eiro.

Tātad komisijas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi MUN likumā nosaka, ka nākamā gada MUN likme būs 15% apmērā un maksimālais mikrouzņēmuma apgrozījums varēs būts 40 000 eiro.

Šis likumprojekts ir saistīts ar nodokļu sistēmas reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru