Investors

Dragi dzimšanas dienā sarūpē dāvanu finanšu tirgiem

Jānis Šķupelis, 04.09.2015

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ECB apcērp uz leju gan IKP izaugsmes, gan inflācijas prognozes; var sekot papildu stimulēšana.

Finanšu tirgiem atliek vien skaļāk norībēt, un atkal lūdzoši skatieni tiek vērsti pasaules varenāko centrālo banku virzienā. Tieši centrālo banku bezprecedenta aktivitāte monetāro stimulu ziņā pēdējo gadu laikā ir bijusi viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ lielākajos pasaules akciju tirgos bijis vērojams straujš cenu pieaugums. Tagad, kad cenas kritušās un svārstās straujāk, daži gaida, ka palīgā atkal steigsies centrālo banku papildspēki. Jāpiebilst, ka ECB jau šā gada sākumā paziņoja, ka vismaz līdz nākamā gada rudenim īsteno kvantitatīvās mīkstināšanas programmu 1,1 triljona eiro apmērā. Minētā programma nu tiek īstenota jau sešus mēnešus. Līdz ar šādu situāciju ar lielu interesi tika gaidīta arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) septembra sanāksme, kas notika ceturtdien.

Vairāki tirgus dalībnieki spekulēja, ka ECB, lai apkarotu vājo ekonomiku un rekordzemo inflāciju, būtu jādod mājieni vēl par papildu palīdzību tautsaimniecībai. Šādas prognozes, ka ECB varētu sākt briest vēl lielākiem monetārajiem eksperimentiem, izteikt lika jau pieminētā nesenā izpārdošana finanšu tirgū un bažas par Ķīnas tautsaimniecības bremzēšanos. Katrā ziņā Ķīnas faktors Eiropas tautsaimniecībai ir nozīmīgāks nekā vēl pirms dažiem gadiem. Pieejamie dati liecina, ka eirozonas eksporta apjomi uz Ķīnu salīdzinājumā ar 2008. gadu ir dubultojušies, un Ķīna ir palikusi par trešo lielāko tirdzniecības partneri (aiz Apvienotās Karalistes un ASV). Tāpat daudz jautājumu ir par to, kā ECB varētu justies uz potenciāli stingrākas ASV monetārās politikas fona. Pēdējo nedēļu laikā pieaugusi arī eiro cena, kas, domājams, reģiona monetārās politikas noteicējiem nepatīk. Lētāks eiro palīdzētu konkurētspējīgākiem būt reģiona ražotājiem un eksportētājiem; tāpat ar lētāku eiro no pārējās pasaules var mēģināt importēt inflāciju (ceļas importa preču cenas). Eirozonas inflācija augustā atradās pie 0,2% atzīmes, kas joprojām ir krietni zem vēlamā ECB inflācijas līmeņa (tuvu 2% atzīmei). Nav izslēgts, ka cenu izaugsme saglabāsies niecīga vai pat atkal būs novērojama deflācija. Vismaz par šādu scenāriju liek domāt notiekošais izejvielu tirgū.

Plašāk lasier rakstā Dragi dzimšanas dienā sarūpē dāvanu finanšu tirgiem piektdienas, 4.septembra laikrakstā Dienas Bizness (6.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru