Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Dragi mantojums

Iepriekšējais bankas vadītājs Mario Dragi vēsturē ieies ar savu «lai ko tas arī prasītu» runu. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu jeb finanšu tirgus viņam noticēja. Dragi ēra arī nozīmējusi gigantisku tā saucamo kvantitatīvo mīkstināšu un procentu likmju padzīšanu zem nulles. Tad nu tagad var minēt - ar ko vēsturē varētu ieiet K. Lagarda? Visupirms jau Dragi, šķiet, mantojumā atstājis visai sašķeltu ECB – pēdējā laikā manāma skaļāka nepatika, piemēram, ar bankas negatīvo likmju politiku.

Pamatā šādas politikas mērķis ir bankas spiest kreditēt. Tiesa gan, tas arī rada zināmus izaicinājumus banku peļņai (banku peļņu tradicionāli veido starpība starp noguldījumiem un kredītiem. Likmēm klejojot zemāk un bankām vēl mēģinot izvairīties no negatīvu likmju noteikšanas privātpersonām, šī starpība samazinās). Tāpat šāda aina nu nepavisam nav tīkama konservatīvākiem krājējiem (ja centrālā banka ir noteikusi negatīvu noguldījuma likmi kredītiestādēm, teorētiski būtu pamats jebkuram noguldītājam piemaksāt par depozītu bankā).

Lagarda esot pūce

Prezidenti nu ir nomainījušies, un vēstījums - vismaz sākumā - palicis līdzīgs. Eiropas bāzes procentu likme atstāta pie nulles un depozītu likme komercbankām – pie -0,5% atzīmes. Tāpat apstiprināts, ka ECB atsākusi likviditātes drukāšanu (mēnesī pagaidām 20 miljardu eiro apmērā), un tā tiks turpināta tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Oficiālais ECB ziņojums liecina, ka tā tiks izbeigta vien neilgu brīdi pirms tiks palielinātas procentu likmes. Tās ir labas ziņas aizņēmējiem. Citādāks šis stāsts jau ir attiecībā uz krājējiem.

ECB tradicionāli grib redzēt inflāciju tuvu 2% atzīmei. Pagaidām nešķiet, ka tas varētu piepildīties nākamgad vai pat arī aizaiznākamgad (tātad – arī likmju kāpums diez vai būs aktuāls). Pašas ECB aplēses liecina, ka zem 2% barjeras reģiona inflācija atradīsies vismaz līdz 2023. gadam. Tāpat, visticamāk, anēmisks būs arī reģiona ekonomikas pieaugums. Piemēram, nākamgad eirozonas IKP tiek paredzēta izaugsme vien par 1,1% un gan 2021. gadā gan 2022. gadā – par 1,4%.

Kopumā jaunā iestādes vadītāja gan mierināja, ka samanīti zināmi cerību stariņi jeb tas, ka eirozonas tautsaimniecības izaugsmes bremzēšanās process stabilizējas, un nedaudz pieaudzis inflācijas spiediens. Tāpat viņa izteicās, ka mazāk satraucoša kļuvusi Brexit un tirdzniecības karu neskaidrība. Nedaudz pirms ECB preses konferences gan eirozonas datu grozā iekrita vāji rūpniecības rādītāji (gada laikā tā monetārajā reģionā ir sarukusi par 2,2%).

ECB preses konferences pirmajā daļā daži ironizēja, ka Lagarda, iespējams, nolasījusi kādu M. Dragi Frankfurtē uz galda atstāto lapiņu (ar monetārās politikas vēstījumu). Tiesa gan, sanāksmes tonis pamatīgi mainījās, kad pienāca kārta atbildēt žurnālistu jautājumiem, kur K. Lagarda neiztika bez dažiem spilgtākiem izteikumiem. Piemēram, Lagarda norādīja, ka drīzāk ir pūce (varbūt Lagardai nu būs jauna iesauka?), kuru asociē ar gudrību, nevis balodis (dove) vai vanags (hawk). Parasti monetārās politikas izpratnē par vanagiem tiek saukti tie, kas atbalsta agresīvāku inflācijas apkarošanu un ir nosacīti konservatīvāki. Savukārt "baloži" parasti iestājas par aktīvāku ekonomikas sildīšanu – pat, ja jāķeras klāt kādai eksperimentēšanai.

Tāpat viņa norādīja, ka "ekonomikas baletā", kas nes cenu stabilitāti un izaugsmi, jādejo daudziem (mudinājums ekonomiku balstīt fiskālās politikas noteicējiem).

Pārskatīs ECB stratēģiju

K. Lagarda vēl atklāja, ka pārskatīs ECB stratēģiju, un nākotnē tiks apsvērts tajā iekļaut klimata un ekonomiskās nevienlīdzības izaicinājumu risināšanu. Jau agrāk viņa runājusi par to, ka ECB savu ietekmi vajadzētu izmantot, lai karotu ar klimata pārmaiņām. Tas licis spekulēt, ka ECB sāks uzpirkt, piemēram, zaļās obligācijas. Katrā ziņā ECB galvenais mērķis līdz šim bijusi monetārā stabilitāte, kas paredz inflācijas noturēšanu pie 2% atzīmes. Jau rakstīts, ka pēdējā laikā viena no topa tēmām ir mobilizēšanās cīņai ar klimata pārmaiņām. Iepriekšējā globālā finanšu krīze pierādīja, ka gluži vai pašas efektīvākās iestādes, lai cīnītos ar tās haosu, bija centrālās bankas. Tad nu tagad gaisā jūtamas vēsmas, ka tām, ņemot vērā to milzīgo ietekmi un šādu spēju apkarot problēmas, būtu jācīnās ne tikai par samērīgu inflācijas uzturēšanu, bet arī par zaļāku pasauli kā tādu.

Būtībā ECB resursi var tikt izmantoti kaut kam citam, kas nozīmētu milzīgu atšķirību no ierastās kārtības un, iespējams, vēl dziļāku iesaistīšanos politikas, citu finanšu iestāžu (ar kādiem papildu noteikumiem) un uzņēmējdarbības koriģēšanā (piemēram, uzņēmumiem, kuru izmeši ir lielāki, ir arvien grūtāk tikt pie finansējuma; savukārt nauda tiek virzīta dabai šķietami draudzīgāku shēmu virzienā). Proti, centrālās bankas papildu esošajam cenu stabilitātes mandātam sev noteiks vēl vienu uzdevumu – virzīt un realizēt ar klimata pārmaiņām saistīto politiku. Nav izslēgts tas, ka centrālās bankas galu galā teiks aptuveni tā, ka klimata pārmaiņas ir nozīmīgs risks cenu stabilitātei un ekonomikas izaugsmei.

Sagaidāms, ka par šo tematu tiks vēl lauzti šķēpi. Vācijas centrālās bankas vadītājs (kurš stāvēja opozīcijā arī iepriekšējam ECB stūrmanim Mario Dragi) izteicies, ka par ECB monetārās politikas izmantošanu cīņā ar klimata pārmaiņām attiecas ļoti skeptiski, jo tas pārkāpj iestādes neitralitātes noteikumus un var mazināt tās neatkarību. Daži ECB politikas vērotāji gan norāda, ka Lagarda, visticamāk, nestrēbs karstu un kādas monetārās politikas un iestādes stratēģiskās izmaiņas īstenos lēzeni un tad, kad jutīs, ka viņu atbalsta iestādes valde.

Arī FRS mītiņš

Šonedēļ notika arī ASV Federālo rezervju (FRS) sanāksme. FRS vadītājs pēc sēdes atkal lika noprast, ka dolāra likmju mainīšana pārskatāmā periodā ir uzlikta uz pauzes. Proti, FRS turpina signalizēt, ka ar šā gada trim likmju samazināšanām (to rezultātā dolāru refinansēšanas likme noteikta 1,5% līdz 1,75% koridorā) varētu būt pietiekami, ja, protams, nekas dramatiski nemainās. Tādējādi, šķiet, noslēdzies FRS "ekonomikas apdrošināšanas" periods. Šāds salīdzinājums radās pēc tam, kad FRS uzsāka savu šo likmju samazināšanas ciklu. ASV tautsaimniecība, lai gan bremzējās, tad (un arī tagad) nebūt tik slikti neizskatījās, bet valdīja bažas, ka to zem ūdens tomēr kādā brīdī paraus globāli vārgulīgākā ekonomika un tirdzniecības kari.

Katrā ziņā ASV ekonomikas dati nebūt nav slikti. Piemēram, bezdarbs ASV novembrī noslīdēja līdz 3,5%, kas liecina, ka ekonomika ir visai spēcīga. FRS arī izcēla, ka ekonomiskā aktivitāte turpina lēzeni augt, lai gan inflācija šajā pašā laikā saglabājoties zema. Rezultātā FRS sagaida, ka ASV tautsaimniecība nākamgad augs par 2% līdz 2,2%, kas ir vairāk nekā iestādes iepriekšējā aplēse 1,8% līdz 2,1% apmērā. Šobrīd tirgus dalībnieki spriež, ka FRS savas procentu likmes, visticamāk, neskars arī visu nākamo gadu.

«Recesijas riski tuvākajā nākotnē ir gandrīz pazuduši no dienaskārtības ASV. Bezdarbs tikko sasniedza 3,5% jeb jaunu zemāko punktu kopš 1969. gada. Vēl pāris desmitdaļas un tas būs zemākajā līmenī kopš Korejas kara. Pie apvāršņa parādās bažas par centrālās bankas spēju maigi nobremzēt ekonomiku, kad tā sāks pārkarst, kļūdas šādos brīžos ir bijis tipisks lejupslīdes iemesls pagātnē,» piebilst arī "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija

LETA, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija, šodien žurnālistiem pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā pašvaldības ārkārtas vēlēšanas patlaban plānotas 2020.gada 29.februārī, taču Saeimai ir tiesības šo datumu arī mainīt.

Dome būs uzskatāma par atlaistu brīdī, kad par to nobalsos Saeima. Pūce sprieda, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt 17.decembrī, taču kurā brīdī jautājums nonāks Saeimā, viņš patlaban neprognozēja. Vienlaikus viņš norādīja, ka no domes atlaišanas brīža pilsētu vadīs administrācija, kurā būs tikai civildienesta pārstāvji, nevis politiķi. Administrācijas sastāvs tiks izraudzīts tuvāko nedēļu laikā un to iecels Saeima. Kandidātus Saeimai piedāvās Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja amatam izraudzīta Zaiga Pūce

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu uzvarējusi biedrības «Ascendum» vadītāja Zaiga Pūce, informēja Valsts kancelejā.

Pūce ieguvusi visaugstāko vērtējumu visās trīs konkursa kārtās, kā arī guvusi vienbalsīgu pretendentu atlases komisijas atbalstu. Viņas kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai SIF padomē.

Konkursa uzvarētājai ir ilggadēja pieredze nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā - trīs gadus Pūce bijusi ievēlēta NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, un no tiem divus gadus bijusi Memoranda padomes vadītāja vietniece. Kopš 2016.gada viņa ir Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, savukārt no 2017.gada - valdes locekle Laikmetīgās kultūras NVO asociācijā. Pašlaik Pūce ir biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja, un šajā amatā strādā jau kopš 2011.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pūce: Purgailei nav pieredzes un zināšanu banku sistēmas uzraudzībā

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatam virzītajai līdzšinējai AS «Citadele banka» valdes loceklei Santai Purgailei nav pieredzes un zināšanu banku sistēmas uzraudzībā, otrdien žurnālistiem pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets otrdien uz nedēļu atlika lemšanu par Purgailes virzīšanu FKTK priekšsēdētāja amatam, jo pret to iebilda Pūce.

Pēc valdības sēdes politiķis skaidroja, ka viņa pārstāvētajai politiskajai apvienībai «Attīstībai/Par» (AP) šorīt bija tikšanās ar Purgaili, kuras laikā FKTK vadītājas amata kandidātei tika uzdoti jautājumi par institūcijas darbu, viņas līdzšinējo pieredzi, kā arī par tādiem specifiskiem jautājumiem kā finanšu noziegumu apkarošana.

«Rezultātā AP nonāca pie kopīga secinājuma, ka, neskatoties uz Purgaili kā banku sistēmas profesionāli, viņai tomēr nav nekādas pieredzes un pietiekamu zināšanu, lai veiktu banku sistēmas uzraudzību, kas ir atsevišķa joma ar saviem noteikumiem. Tā kā krīze šajā sektorā ir augsta un tuvākajā laikā valstī būs lieli izaicinājumi, mēs nevaram atļauties izvirzīt pārstāvi, kura mācīsies darba vietā,» stāstīja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu nākotni vairāk ietekmēs nevis Latvijā, bet Eiropas tirgū un pat visā pasaulē notiekošie procesi.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie šīs jomas uzņēmēji. Proti, nozare pati par sevi ir cieši saistīta ar citām industrijām un arī globālo pasaules tirgu.

Uzņēmumu vadītāju noskaņojums arī ir ļoti atšķirīgs, īpaši ņemot vērā, kā tirgū klājas konkrētajam ražotājam. Pašmāju tirgū nav novērotas krasas svārstības, jo pieprasījums ir stabils, taču vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmuma produkcijas pircēji to lielākoties izmanto savos izstrādājumos, kuri galu galā tāpat tiek pārdoti aiz Latvijas robežām – citās Eiropas valstīs. «Neviens neko «klāt nenesīs», tāpēc viss atkarīgs no pašiem,» situāciju raksturo SIA KnK Mefab valdes loceklis Kārlis Jansons.

Šūpošanās efekts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir mobilizēšanās cīņai ar klimata pārmaiņām. Iepriekšējā globālā finanšu krīze pierādīja, ka gluži vai pašas efektīvākās iestādes, lai cīnītos ar tās haosu, bija centrālās bankas.

Tad nu tagad gaisā jūtamas vēsmas, ka tām, ņemot vērā to milzīgo ietekmi un šādu spēju apkarot problēmas, būtu jācīnās ne tikai par samērīgu inflācijas uzturēšanu, bet arī par zaļāku pasauli kā tādu. Proti, tiek spriests, ka centrālajām bankām aktīvi jāpiedalās ar klimata pārmaiņām saistītās politikas īstenošanā. Ko līdzīgu teikusi, piemēram, Kristīne Lagarda, kura līdz ar novembri sēdīsies Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja krēslā. Zīmīgi piebilst, ka ECB vēlētāju masai pa lielam neatskaitās.

Spekulācijas ir, ka ECB varētu sākt priekšroku dot, piemēram, kādām zaļajām obligācijām.

Katrā ziņā ļoti iespējama situācija, ka ECB resursi tiek izmantoti kaut kam citam, kas nozīmētu milzīgu atšķirību no ierastās kārtības un, iespējams, vēl dziļāku iesaistīšanos politikas, citu finanšu iestāžu (ar kādiem papildu noteikumiem) un uzņēmējdarbības koriģēšanā (piemēram, uzņēmumiem, kuru izmeši ir lielāki, ir arvien grūtāk tikt pie finansējuma; savukārt nauda tiek virzīta dabai šķietami draudzīgāku shēmu virzienā). Un ne tikai ECB - sāk izskatīties, ka centrālās bankas papildu esošajam cenu stabilitātes mandātam sev noteiks vēl vienu uzdevumu – virzīt un realizēt ar klimata pārmaiņām saistīto politiku. Nav izslēgts tas, ka centrālās bankas galu galā teiks aptuveni tā, ka klimata pārmaiņas ir nozīmīgs risks cenu stabilitātei un ekonomikas izaugsmei. Līdz ar to - jāīsteno kāda pastarpināta vai tiešāka politika, kas risina šos izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karot ar koronavīrusu cenšas arī centrālie baņķieri.

Nupat dolāru likmes apcirpa ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), un daudzi gaida, ka jau drīzumā tās tiks samazinātas vēl tālāk un pietuvosies nullei. Šonedēļ ASV piemēram sekojusi Anglijas Banka, kas mārciņas bāzes procentlikmi arī samazinājusi uzreiz par 0,5 procentpunktiem līdz 0,25%.

Aktīva rīcība tiek gaidīta vēl arī no Eiropas Centrālās bankas (ECB) puses, lai gan zināma problēma šajā gadījumā ir tā, ka eiro likmes jau ir rekordzemas – refinansēšanas likme atrodas pie apaļas nulles un depozītu likme komercbankām – pie -0,5%.

Lai nu kā – no ECB prezidentes Kristīnes Lagardas tāpat tiek sagaidīti lēmumi, kas palīdzētu ekonomikai pārdzīvot koronavīrusa radīto baiļu un piegāžu ķēžu haosu (reģiona galveno baņķieru sapulce paredzēta jau rīt). Vienlaikus ietekmīgā amatpersona izteikusies – ja uz notiekošo nebūs straujas atbildes rīcības, riskējam piedzīvot "scenāriju, kas atgādinās 2008. gada krīzi", ziņo "Bloomberg". Savukārt ar pareizo atbildi šoks ekonomikai, visticamāk, būšot īslaicīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paziņoja, ka ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju jaunākajā kārtā tā 742 bankām izsniegusi aizdevumus 1,31 triljonu eiro apmērā.

Šis apjoms saskan ar ECB prognozēm par apjomu diapazonā starp 1,2-1,5 triljoniem eiro. Bankas var aizņemties uz termiņu līdz trim gadiem ar procentu likmi mīnus 1%.

Aizdevumu mērķis ir veicināt banku motivāciju aizdot uzņēmumiem un mājsaimniecībām, lai stimulētu ekonomikas atkopšanos no pandēmijas ietekmes. Šo aizdevumu likme ir zemāka par nulli, kas nozīmē, ka ECB kreditētājiem piemaksā, lai tie aizdotu naudu.

ECB jūnija sākumā paziņoja, ka tiks tērēti papildu 600 miljardi eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

ECB nesen izveidoja obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu, kuras apjoms līdz šim veidoja 750 miljardus eiro un kurai bija paredzēts ilgt līdz gada beigām. Taču 4.jūnijā ECB paziņoja, ka šīs programmas darbība tiks pagarināta vismaz līdz 2021.gada jūnija beigām vai līdz brīdim, kad ECB uzskatīs, ka pārvarēta koronavīrusa izraisītā krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc ECB aicinājuma atcelt dividendes sarūk banku vērtība

Žanete Hāka, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienu Eiropas banku akciju cenas uzsāka ar strauju kritumu, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) aicinājumu nemaksāt dividendes, liecina biržu dati.

Šim aicinājumam atsaucās vairākas lielās reģiona bankas, kuru akcijas cena pēc attiecīgā lēmuma strauji saruka - "ING" - par 8,669%, "KBC Group" - par 7,146%, "UniCredit", - par 6,743% un "ABN Amro" - par 7,509%, "Allied Irish Group Plc" - par 10%.

"ING" vadītājs Ralfs Heimers sacījis, ka šie visiem ir ārkārtēji laiki un banka spers visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu darbinieku labklājību un turpinās atbalstīt klientus. "Mēs esam labi kapitalizēti un mums pieejams finansējums, tādēļ uzskatām, ka jāatsaucas ECB rekomendācijām, kas aicina visas Eiropas bankas atlikt dividenžu maksājumus," viņš uzsvēris.

"AIB ir spēcīgi kapitalizēta un labi pozicionēta, lai atbalstītu Īrijas ekonomiku un mūsu klientus šajā kritiskajā brīdī. Ņemot vērā, ka ikviena drošība ir mūsu prioritāte, mēs ceram, ka akcionāri sapratīs šos ierobežojošos apstākļus, kuru dēļ mums šogad jāmaina lēmumi," sacījis bankas vadītājs Kolins Hants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Inflācijai pazūdot, no ECB gaida vēl 500 miljardu dāvanu

Jānis Šķupelis, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija gandrīz noslīdējusi līdz nullei. Proti, maijā monetārajā reģionā patēriņa cenas gada skatījumā palielinājušās vien par 0,1%, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pandēmijas ekonomikas izaicinājumi var nozīmēt, ka īstermiņā, iespējams, piedzīvosim arī deflāciju. To gan visiem spēkiem, šķiet, negrasās pieļaut Eiropas Centrālā banka (ECB), kura inflāciju tradicionāli grib redzēt 2% atzīmes tuvumā.

Grafiks: Eirozonas gada inflācija

Šā gada 4. jūnijā notiks ikmēneša Eiropas galveno baņķieru sanāksme. Ir spekulācijas, ka šā brīža inflācijas neesamība ļaus iesaistīties pat vēl apjomīgākos monetārajos eksperimentos. Piemēram, "Bloomberg" veiktajā ekonomistu aptaujā pirms šīs sapulces tiek lēsts, ka ECB savu aktīvu uzpirkšanu (jeb kvantitatīvo mīkstināšanu vai arī likviditātes drukāšanu) palielinās vēl par 500 miljardiem eiro. Ja tā būs, tad tas šā gada ECB visus izsludinātos drukāšanas plānus palielinās jau līdz 1,6 triljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas uzņēmums "Cedrob", kura piegādātās putnu gaļas paraugos tika konstatēta salmonella, pēc neoficiālas informācijas, pārtraucis tiešās piegādes Latvijas tirgum, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

"Man ir neoficiāla informācija, ka Polijas uzņēmums ir pārtraucis piegādes Latvijai pa tiešo. Vienkārši pārāk mazs tirgus un pārāk liela brēka," teica Balodis, piebilstot, ka, pārbaudot attiecīgā Polijas uzņēmuma produkciju, 26% paraugu tika konstatēta salmonella.

Tajā pašā laikā viņš gan atzina, ka attiecīgā uzņēmuma produkcija Latvijā var tikt ievesta no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. "Iespējams, ka caur citām dalībvalstīm šī gaļa joprojām nonāk Latvijā, jo mums robežu nav - kaut vai caur Lietuvas vairumtirgotājiem," teica Balodis, piebilstot, ka PVD savu iespēju robežās veic nepieciešamās pārbaudes.

Vienlaikus Balodis norādīja, ka Latvijas skolās un bērnudārzos attiecīgā Polijas uzņēmuma gaļas produkcija vairs nenonāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien paziņoja par negaidītu programmu valdības un uzņēmumu obligāciju iepirkšanai 750 miljardu eiro apmērā, pievienojoties citu centrālo banku centieniem ierobežot jaunā koronavīrusa kaitējumu ekonomikai.

Par tā saukto "Pandēmijas ārkārtas situācijas iepirkšanas programmu" tika paziņots sešas dienas pēc tam, kad ECB bija nākusi klajā ar stimulēšanas paketi, kas tomēr nenomierināja nervozos tirgus.

Programmai būs pagaidu raksturs un tā tiks slēgta, kad banka "nospriedīs, ka koronavīrusa [slimības] Covid-19 krīzes fāze ir beigusies, bet jebkurā gadījumā ne pirms šī gada beigām", teikts ECB paziņojumā.

Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad ECB valdošā padome, kurā ir 25 locekļi, rīkoja ārkārtas telefonsarunas līdz pat vēlam vakaram.

ECB paziņoja, ka ir "apņēmusies spēlēt savu lomu, atbalstot visus eirozonas pilsoņus šajā galēji problemātiskajā laikā".

"Valdošā padome darīs visu nepieciešamo sava mandāta ietvaros," teikts paziņojumā, piebilstot, ka obligāciju iepirkšanas apjoms var tikt palielināts, ja tas būtu vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas Konstitucionālā tiesa lūdz ECB pamatot obligāciju iegādes programmu

LETA--AP, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Konstitucionālā tiesa otrdien nolēmusi, ka valsts centrālajai bankai jāpārtrauc piedalīties Eiropas Centrālās bankas (ECB) obligāciju uzpirkšanas programmā, taču tā devusi trīs mēnešu laiku ECB pierādīt šīs programmas nepieciešamību un atbilstību.

Tiesneši nolēmuši, ka Vācijas Federālajai bankai jāpārtrauc iegādāties obligācijas saistībā ar ECB 2015.gadā ieviestajiem monetārās stimulēšanas pasākumiem, ja vien ECB nepieņems jaunu lēmumu attiecībā uz šo programmu, kas demonstrēs, ka šīs programmas ietekme uz ekonomiku ir pamatota.

Tāpat tiesa uzskata, ka Federālajai bankai būtu jāpārdod obligācijas, taču tikai saskaņojot to ar ECB un ilgtermiņā.

Cenšoties palielināt inflāciju un vājo eirozonas ekonomikas izaugsmi, ECB iegādājusies korporatīvās un valstu obligācijas vairāk nekā 2,6 triljonu eiro apmērā.

Eksperti Vācijā uzskata, ka šī programma pārsniedz ECB pilnvaras un pārkāpj Eiropas Savienības noteikumus attiecībā uz valdību finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB prezidenta amatā stājas Kristīne Lagarda

LETA--AFP, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta amatā piektdien stājas bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Francijas pārstāve Lagarda eirozonas centrālās bankas prezidenta amatam tika izvirzīta Eiropas Savienības samitā jūnijā.

ECB prezidenta amatā viņa nomaina Mario Dragi no Itālijas, kuram beidzas pilnvaru termiņš. ECB prezidentu nevar iecelt amatā uz otru pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Lagarda bija SVF izpilddirektore kopš 2011.gada, bet pēc izvirzīšanas ECB prezidenta amatam viņa pārtrauca pienākumu pildīšanu. Pirms darba SVF viņa ieņēma vairākus ministru amatus Francijas valdībā, tostarp bija ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministre no 2007. līdz 2011.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji jaunus projektus sākt neriskē

LETA, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ samazināsies aptuveni par 50%, trešdien pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Latvijas būvniecībā 2015-2019" diskusijā sacīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Alianses vadītājs norādīja, ka gada sākumā attīstītāji plānoja investīcijas nekustamā īpašuma projektos 450-500 miljonu eiro apmērā, bet patlaban paredzams, ka investīcijas būs vien 200-250 miljonu eiro apmērā.

Jauni nekustamā īpašuma projekti - uz pauzes; esošajiem - meklē pircējus 

Nekustamā īpašuma tirgus turpina darboties, nodrošinot saviem klientiem jaunus risinājumus, kas...

"Attīstītāji pabeidz jau sāktos projektus, taču jaunus projektus sākt neriskē, jo ir pārāk daudz neskaidrību ar biznesa vidi un paredzamajiem nosacījumiem," sacīja Vanags.

Viņš pauda viedokli, ka privāto investīciju stimulēšanai būtu nepieciešams ar likumu noteikt kredītbrīvdienas uz ārkārtējās situācijas laiku un trīs mēnešus pēc tās beigām, tāpat jādomā par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijām tiem īpašumiem, kuri krīzes dēļ patlaban netiek izmantoti vispār vai netiek izmantoti pilnā apmērā.

Vanags arī minēja, ka patlaban ir četri vai pieci lieli biroju projekti, kuri ir gatavi būvniecības sākšanai, taču attīstītāji vēl nav pieņēmuši gala lēmumu par investīcijām. Šos investīciju lēmumus varētu paātrināt atbalsts no valsts puses, piedāvājot biroju centriem valsts struktūras kā nomniekus.

"Valstij būtu jāsaprot, ka vismaz 25% no būvniecības apgrozījuma jārada privātā sektora pasūtījumiem un jāraugās, kā palīdzēt pieņemt šos investīciju lēmumus. Nedrīkst paļauties uz to, ka būvniecībā visu nodrošinās publiskie pasūtījumi un Eiropas Savienības nauda," sacīja Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas krituma prognozi šim gadam, taču brīdināja, ka inflācija šogad saglabāsies zema.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad saruks par 8%, nevis 8,7%, kā tika lēsts jūnijā.

Savukārt nākamgad un 2022.gadā eirozonas ekonomika pieaugs attiecīgi par 5% un 3,2%.

"Jaunākie dati norāda uz spēcīgu ekonomiskās aktivitātes atlabšanu. Taču atveseļošanos turpina aptvert neskaidrība," skaidro ECB vadītāja Kristīne Lagarda.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad būs vien 0,3%, bet nākamgad un 2022.gadā pieaugs līdz attiecīgi 1% un 1,3%.

Kā ziņots, ECB padome ceturtdien nolēma bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu saglabāt nemainīgu.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi nolemts saglabāt 0% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru