Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā informācija liecina, ka vairākiem uzņēmumā strādājošajiem konstatēta patogēnās mikrofloras (patogēnie E.Coli) klātbūtne.

Apturēta uzņēmuma fasēšanas līnija, kurā produkti manuāli tika pildīti atkārtoti izmantojamos traukos.

PKS “Straupe” ražotie manuāli fasētie piena produkti tika piegādāti 14 pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad ar E.Coli izraisītu zarnu infekciju saslima vairāki šo iestāžu audzēkņi dažādos Latvijas reģionos.

Veicot pārbaudes pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas blokos, PVD ņēma dažādu pārtikas produktu, tostarp piena produktu, gaļas, augļu un dārzeņu, kā arī gatavo ēdienu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai.

Tāpat pārbaužu laikā tika iegūta informācija par pārtikas produktu piegādātājiem, tostarp PKS “Straupe”.

Arī šajā uzņēmumā ražoto produktu paraugi nosūtīti laboratoriskajai izmeklēšanai uz verotoksigēnā E. Coli klātbūtni.

Augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes cehā līdz šim laboratoriski izmeklētajos nomazgājumos un pārtikas produktu paraugos «E.coli» baktērija nav konstatēta, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere pastāstīja, ka visi līdz šim «Jelgavas augļu» dārzeņu apstrādes cehā ņemtie laboratoriski izmeklētie nomazgājumi un pārtikas produktu paraugi ir negatīvi - verotoksigēnā «E.coli» baktērija nav konstatēta.

Vienlaikus viņa informēja, ka pirmdien uzņēmuma dārzeņu cehā notiks atkārtota PVD pārbaude, lai pārliecinātos, vai uzņēmums ir novērsis iepriekšējā pārbaudē konstatētās neatbilstības un tad arī tiks lemts par dārzeņu ceha darbības atjaunošanu.

Komentējot kopumā jaunākos laboratorisko izmeklējumu rezultātus, lai noskaidrotu, kā bērni inficējušies ar zarnu infekciju Siguldas pusē, Meistere teica, ka līdz šim PVD ir saņēmis 26 no 28 pārtikas produktu paraugu laboratorisko analīžu rezultātiem un 242 no 273 nomazgājumu rezultātiem. Ne līdz šim izmeklētajos pārtikas produktu paraugos, ne nomazgājumos «E.coli» klātbūtne nav konstatēta.

Dalībvalstis ir piekritušas Eiropas Komisijas priekšlikumam no 210 līdz 227 miljoniem eiro palielināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu dārzeņu audzētājiem, kurus skārusi baktērijas E. coli izraisītā krīze. Latvija no šīs summas saņems 57 381 eiro, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Lielākās kompensācijas saņems dārzeņu audzētāji Spānijā, Polijā, Itālijā un Nīderlandē.

Kopējās naudas summas palielināšana ļaušot EK par 100% segt dažādu dalībvalstu kompensācijas pieprasījumus.

Pēc visu dalībvalstu paziņojumiem par pieprasīto ES atbalstu visiem ārkārtas pasākumiem, t. i., dārzeņu izņemšanai no tirgus, negatavu dārzeņu novākšanai un ražas nenovākšanai, secināts, ka E. coli izraisītās krīzes sakarā veikto pasākumu finansiālā ietekme ir bijusi mazliet lielāka nekā paredzēts. Ņemot vērā ievērojamos traucējumus augļu un dārzeņu tirgū un augļu un dārzeņu nozarei nodarīto kaitējumu, EK uzskata, ka ir nepieciešams palielināt budžetu līdz 227 miljoniem eiro, skaidroja Latvijas pārstāvniecībā.

Ferma Uelzenā, Vācijas ziemeļos, šobrīd tiek uzskatīta par baktērijas E. coli, kas paņēmusi 22 cilvēku dzīvības, perēkli, vēsta BBC. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ferma ārpus Vācijas produktus neizplata un Latvijas patērētājiem nevajadzētu satraukties, ka diedzētās sēklas ir nonākušas Latvijas tirgū.

PVD no Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšana sistēmas ir saņēmis informāciju par iespējamo atrasto infekcijas avotu – diedzētām sēklām: lēcas, lucerna, Adzuki pupiņas, grieķu trigonella (grieķu āboliņš, ko pievieno karijam), kas ir izraisījis enterohemorāģiskās E. coli infekcijas uzliesmojumu Vācijā.

«Līdzšinējie pierādījumi esot norādījuši, ka Uelzenas stādaudzētava, iespējams, ir vieta vai viena no vietām, no kuras izcēlies enterohemorāģiskais E. coli (EHEC). Skaidri pierādījumi ir atkarīgi no šobrīd veikto testu rezultātiem,» pavēstījis Lejassaksijas zemkopības ministrs Gerts Lindemans.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Pašreizējā E. coli izplatība skar tikai Ziemeļvāciju un tāpēc nav nepieciešams ieviest «viseiropas kontroles», norādījis Eiropas Savienības (ES) veselības komisārs Džons Dalli, vēsta BBC. Komisārs ir brīdinājis arī par nepārbaudītas informācijas izplatīšanu, kas izraisa bailes un nodara zaudējumus lauksaimniekiem.

E.coli izplatība skar tikai Hamburgas apgabalu, tāpēc nav nekāda iemesla ieviest ES līmeņa pasākumus pret jebkuru produktu, komisārs norādīja savā uzrunā Eiropas parlamentam (EP).

Runājot par krīzes attīstību, viņš norādīja, ka sākumā esot bijis nepareizi to saistīt ar Spānijas gurķiem. Ir svarīgi, lai valsts iestādes rūpīgi pārbaudītu infekcijas avotus pirms izplatītu informāciju. Pretējā gadījumā tas rada bailes un zaudējumus pārtikas ražotājiem, skaidro komisārs.

Runas laikā kāds Spānijas parlamenta deputāts turēja rokā gurķi, lai izsakoties viņa vārdiem - «atjaunotu gurķa godu».

Joprojām turpinās mēģinājumi atrast E.coli izplatības avotu; infekcija jau ir nogalinājusi 22 cilvēkus, bet aptuveni 2,2 tūkstoši ir slimi. Visi nāves gadījumi, izņemot vienu, ir notikuši Vācijā. Infekcija ir izplatījusies divpadsmit valstīs, ar to ir saslimuši cilvēki, kas nesen bijuši Vācijā.

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Skatoties Discovery kanāla raidījumu, kur rādīts, kā uz Marsa nolaižas zonde, Gintam Šāvējam radās ideja izveidot atrakciju Crazy Roller

Marsa zondi ieraugot, viņam prātā ienāca doma, kā būtu, ja šādā ierīcē ievietotu cilvēku un ripinātu. Patlaban gan ar zondi vienīgā līdzība ir palikusi tāda, ka tās abas ripo.

Kontrolēta ripošana

Ideja uz papīra «uzlikta» 2008. gadā, kad autors to iesniedza konkursā Ideju kauss, kur ieguva 3. vietu. Pēc tam idejas īstenošanai G. Šāvējs piesaistīja inženieri Robertu Brīvlauku, un 2009. gadā radīti pirmie atrakcijas prototipi, bet vēl pēc gada radīta pirmā atrakcija ūdens variantam. 2011. un 2012. gadā pirmās sezonas aizvadīja ierīce, kas ripo no kalna. Pirmie eksemplāri tika pārdoti Latvijas tirgū, taču aktīva tirdzniecība šajos gados nenotika, stāsta R. Brīvlauks, jo jaunam produktam nepieciešams darboties vismaz pāris sezonas, lai to testētu, varētu novērst visas nepilnības. Tieši šāda produkta pasaulē nevienam neesot, tādēļ arī pašiem bija jādomā, kā ieviest veiksmīgākus risinājumus. Līdz 2012. gadam atrakcijai izveidoti vairāk nekā 15 prototipi, pielāgojot to gan uzņēmēju, gan gala lietotāju, atrakcijas baudītāju vēlmēm.

Vairāku dārzeņu piegādes pārstrādes uzņēmumam Spilva kavējas par vairākām nedēļām, turklāt cenas ir augstākas.

Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne skaidro, ka kopumā 2013. gada sezonas dārzeņu iepirkuma gaita ir apmierinoša, taču vairāku dārzeņu kategoriju piegādes aizkavējas par 2 - 3 nedēļām, kas lielā daļā gadījumu tiek skaidrots ar šīs vasaras sausumu kā Latvijā, tā citviet Eiropā. Piemēram, nedaudz lēnāka ir skābeņu pārstrāde, jo piegādes nāk no Vidzemes, kur pēc Jāņiem nav ilgstoši lijis. Tāpat Latvijas dārzeņu audzētāji ir spiesti par pāris nedēļām kavēt burkānu piegādi. Līdzīgas problēmas ir, piemēram, saldo piparu un baklažānu piegādātājiem Polijā un Nīderlandē.

Šovasar novērojamas būtiskas dārzeņu iepirkuma cenu korekcijas. «Visu kabaču apjomu iepirkām no Latvijas dārzeņu audzētājiem, taču daļu kabaču nācās iepirkt par 15% augstāku cenu nekā bijām pirms tam vienojušies. Bet, piemēram, iepirkumu sezonas sākumā Latvijas piegādātāji prasīja 5 reizes augstāku cenu par dillēm un 2 reizes – par pētersīļiem, ko arī nācās maksāt, jo bez šiem dārzeņiem konkrētos produktos nevar iztikt un ražošanu nevarēja atlikt,» tā Spilvas mārketinga direktore.

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

SIA Dobeles Dārzeņu saimniecība ir gatava pilnībā sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), lai novērstu PVD konstatētās nepilnības uzņēmuma darbībā, norāda uzņēmuma īpašnieks Kaspars Linde.

«Nav noslēpums, ka konkurence dārzeņu ražošanā un tirgošanā Latvijā ir ļoti asa un visasākā tā ir no dažādiem ārvalstu dārzeņu uzpircējiem, kuri nodarbojas nevis ar dārzeņu audzēšanu, bet iepirkšanu ārzemēs un pārdošanu Latvijā,» stāsta dārzeņu audzēšanas uzņēmuma īpašnieks.

«Mūsu uzņēmums ir nolēmis savu darbību izvērst Rīgā, un, ja pagājušajā gadā bijām apstādījuši tikai 11 hektārus ar dažādām dārzeņu kultūrām, tad šogad jau 100 hektārus, un daudzi ārvalstu dārzeņu spekulanti sāk mūs uztvert kā bīstamus konkurentus,» uzsver K.Linde, piebilstot, ka attiecībā uz konkrēto gadījumu viņš vispirms grib izteikt cerību, ka PVD netiek izmantots kā ierocis melnā PR kampaņā pret vietējiem ražotājiem, līdzīgi kā tas ir bijis gadījumos vietējiem gaļas un zivju ražotājiem.

Atbalstām savējos! Šādas skaļas frāzes dzirdam gadu no gada, aicinot iegādāties pašmāju produkciju. Diemžēl realitāte nav tik rožaina un vietējos atbalstoša. No vienas puses lielveikali mudina iegādāties vietējo ražotāju un audzētāju produkciju, no otras puses – vietējā produkcija no veikalu plauktiem tiek izmesta.

Gada sākumā viena mūsu biedra (“Mežvidu tomāti”) produkcija tika izņemta no kādas lielveikalu ķēdes plauktiem. Arguments – audzētājs par savu produkciju prasot pārāk augstu cenu. Loģika ir skarba. Konkrētajam lielveikalu milzim iepirkt dārzeņus no 3.valstīm ir izdevīgāk, jo to cena ir zemāka, līdz ar to uzcenojumu var uzlikt lielāku. Un štrunts par to, ka dārzeņi nākuši no valsts, kas, iespējams, dārzeņu audzēšanā izmanto tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegti jau sen.

Turklāt runa nav tikai par “Mežvidu tomātiem”. Uzcenojums Latvijas dārzeņiem atsevišķos veikalos sasniedz pat 200%, kā arī kopumā visai daudzi veikali nekautrējoties Latvijā ražotai pārtikai “uzmet” lielāku uzcenojumu nekā importa produktiem. To atzinusi Konkurences padome, un to novērojam arī mēs. Lielveikalus interesē maksimāla peļņa, savukārt patriotiskie saukļi, aicinot pirkt vietējo produkciju, ir dubultas morāles demonstrējums. Sabiedrība demonstrē lojalitāti, ar savu maku atbalstot vietējos, savukārt lielveikali skaļi deklarē atbalstu, domājot vien par sava maka interesēm. Tā sakot, no “tudiš – pīp” un patriotiskajiem saukļiem pāri paliek vien “pīp”.

Krievijas valdības un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji trešdien Maskavā parakstījuši vienošanos, saskaņā ar kuru «ir atļauts nekavējoties atjaunot» Eiropā audzētu dārzeņu importu Krievijas teritorijā, vēsta RIA Novosti.

ES valstīm, kuras eksportē dārzeņus uz Krieviju, noteiktu laika posmu vajadzēs sertificēt produkta izcelsmi un pierādīt to, ka dārzeņi nav saindēti ar E.coli baktēriju.

20. jūnijā Krievija bija paziņojusi, ka tā vēlas saņemt E. coli paraugu, lai tās speciālisti to uzmanīgi izpētītu. Parauga saņemšana bija viens no galvenajiem Krievijas priekšnoteikumiem, lai atceltu dārzeņu importa aizliegumu.

Jau vēstīts, ka Krievija 2. jūnijā ieviesa Eiropas dārzeņu importa aizliegumu, lai izvairītos no E.coli epidēmijas, par kuras upuriem jau kļuvuši 40 cilvēki.

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas Dārzeņi ieguldīs 1,168 miljonus Ls jaunas burkānu pirmapstrādes līnijas iegādē, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Burkānu pirmapstrādes līniju KS Baltijas Dārzeņi piegādās Alsungas puses uzņēmums SIA Goldingen Invest. Savu dalību iepirkumu konkursā pieteica arī Tallinā bāzētais Atsit OU.

Šī gada laikā KS Baltijas Dārzeņi ir veikuši vairākus apjomīgus iepirkumus. Viens no lielākajiem šogad veiktajiem iepirkumiem ir 1,237 milj. Ls vērtā dārzeņu pieņemšanas un pirmapstrādes nodrošinājuma iegāde, un arī šajā iepirkumu konkursā uzvarēja SIA Goldingen Invest. Tāpat Baltijas Dārzeņi šā gada maijā noslēdza 1,198 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par dārzeņu pirmapstrādes iekārtas un aprīkojuma iegādi, kurā uzvarēja Pege Foodtec BV, bet aprīlī tika slēgts iepirkums par dārzeņu pirmapstrādes un glabāšanas nodrošinājuma piegādi, ko saskaņā ar konkursa rezultātiem veica SIA Piche.

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas Dārzeņi noslēgusi iepirkumu konkursu par dārzeņu pieņemšanas un pirmapstrādes nodrošinājumu, kopumā ieguldot tajā vairāk nekā 1,23 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kā liecina konkursa rezultāts, Baltijas Dārzeņiem nepieciešamo nodrošinājumu piegādās Alsungā reģistrētā SIA Goldingen Invest. Kopumā konkursā piedalījās divi uzņēmumi – Golingen Invest un ID House.

Baltijas Dārzeņi šā gada laikā slēgusi vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, tostarp 1,19 milj. Ls vērto konkursu par dārzeņu pirmapstrādes iekārtas un aprīkojuma piegādi, kurā uzvarēja Pege Foodtec BV, 2,55 milj. Ls vērto konkursu par organisko atkritumu uzglabāšanas iekārtas piegādi un dabas resursu vairākkārtējās izmantošanas veicinātāja izveidi – arī šajā konkursā uzvarēja Goldingen Invest. Tāpat šā gada aprīlī kooperatīvā sabiedrība slēdza 1,89 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par dārzeņu pirmapstrādes un glabāšanas nodrošinājumu, kurā uzvarēja SIA Piche, un daudzus citus vairākus tūkstošus vērtus iepirkumu konkursus.

Ukraina ir ieviesusi pagaidu aizliegumu dažādu dārzeņu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz netiks saņemts oficiālas izmeklēšanas rezultāti par E.coli baktērijas epidēmiju, vēsta LIGA.

Aizliegto dārzeņu sarakstā iekļuvuši kartupeļi, tomāti, sīpoli, kāposti, burkāni, bietes, gurķi un pupas. Saskaņā ar Ukrainas lauksaimniecības politikas ministrijas un Galvenās augu karantīnas Valsts inspekcijas norādīto, valstīm, kas uz Ukrainu eksportē dārzeņus, jāiesniedz dokumenti par veiktajām pārbaudēm, kas apliecinātu, ka produkcija nav inficēta.

Jūnija sākumā Ukraina bija norādījusi, ka neredz vajadzību aizliegt dārzeņu importu, jo uz Ukrainu netiek eksportēts ievērojams daudzums dārzeņu. Tomēr patlaban valsts savas domas ir mainījusi.

Jau vēstīts, ka, pateicoties nāvējošās E.coli infekcijas uzliesmojumam Eiropā, Krievija jūnijā bija aizliegusi dārzeņu importu no ES. Tas izsauca plašus ES protestus – bloks norādīja, ka importa aizliegums ir nesamērīgs un pieprasīja to nekavējoties atcelt.

Visi ierobežojumi dārzeņu eksportam no Eiropas Savienības (ES) uz Krieviju tiks atcelti no 9. augusta, paziņojis Krievijas sanitārā dienesta vadītājs Genādijs Oņiščenko.

Šāds lēmums ticis pieņemts, jo ES ir beidzies E.coli infekcijas uzliesmojums – pēdējais slimības gadījums reģistrēts 27. gada jūlijā, vēsta Interfax.

Iepriekš Krievijas masu mediji ziņoja, ka visi ES dārzeņu eksporta aizliegumi tiks atcelti jau 8. augustā. Iemesli, kāpēc eksporta atļaušana tika pārcelta vienu dienu vēlāk, netiek nosaukti.

Paredzēts atļaut dārzeņu eksportu uz Krieviju bez speciāliem sertifikātiem, kas apliecinātu produkcijas drošību. Šādi sertifikāti bija nepieciešami iepriekš.

Db.lv jau vēstīja, ka šī gada jūnijā, pēc tam, kad Eiropā izcēlās E.coli epidēmija, Krievija ieviesa svaigu Eiropas dārzeņu eksporta aizliegumu. Par Krievijas aizliegumu protestēja ES varasiestādes. Jūlija sākumā vairākām ES dalībvalstīm tika atļauts eksports, bet tām bija jāuzrāda speciāls sertifikāts, kas apliecināja dārzeņu drošību.

Dārzeņu audzētājs Latgales dārzenu loģistika plāno trīskāršot siltumnīcu kompleksa Mežvidi platību, kā arī būvēt dārzeņu pārstrādes cehu, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Edgars Romanovskis.

Viņš norādīja - lai arī siltumnīcu kompleksa platību plānots palielināt divu gadu laikā, uzņēmums to cer paveikt ātrāk - līdz nākamās tomātu audzēšanas sezonas sākumam 2015.gada septembrī. «Šobrīd mēs strādājam pie siltumnīcas paplašināšanas projekta līdz pusotram hektāram. (..) Patlaban platība, ar ko mēs sākam trešo sezonu, ir pieci tūkstoši kvadrātmetru. Ceram, ka ceturto sezonu [2015.gada septembrī] sāksim tādā lielākā sastāvā - plānojam palielināt platības par hektāru, gandrīz trīskāršojot,» sacīja Romanovskis.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums patlaban audzē sešas dažādas tomātu šķirnes, tostarp četras eksperimentālā kārtā, un nākotnē neizslēdz iespēju papildināt produkcijas klāstu ar jauniem tomātu veidiem.

Šā gada maiju SIA Ripo DL darbinieki sauc par savu mēnesi. Firma atzīmē pirmo apaļo jubileju un 23. maijā svinēs desmit pastāvēšanas gadus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Man bija sapnis par savu uzņēmumu, un tas sāka īstenoties, kad vēl strādāju algotu darbu,» stāsta SIA Ripo DL valdes locekle Dace Lēvalde. Pirmsākums bija nelieli kravu pārvadājumi kādam klientam Kurzemes reģionā 2006. gadā. Pēc diviem gadiem kopā ar dzīves un cīņu biedru Mārtiņu Vītolu izveidots autoserviss.

Kad servisi saradās «katrā paksī», uzņēmums pārorientējās uz rezerves daļu tirdzniecību un 2012. gada sākumā atvēra veikalu Grobiņā, pie pagrieziena uz Priekuli. Nelielajā telpā, kur iepriekš pārdeva ziedus, plauktu nav bijis daudz, bet ambīcijas – lielas. Taču ilgi domājuši, līdz uzdrošinājušies ieiet blakus esošajās plašākajās telpās. «Tagad esam lielākie 80 kilometru rādiusā ārpus Liepājas.»

Eiropas Savienības augļu un dārzeņu tirgus joprojām nav atguvies no Krievijas aizlieguma importēt ES lauksaimniecības produktus, kas stājās spēkā 2014.gada augustā, jaunākajā apskatā norāda Zemkopības ministrija.

Tas bija smags trieciens ES ražotājiem, jo 2013.gadā 30% no visiem ES eksportētajiem augļiem un dārzeņiem nonāca Krievijā.

Nelabvēlīgo klimatisko laika apstākļu dēļ, kas piemeklēja Polijas augļu un dārzeņu ražotājus 2015.gada vasarā, augļu un dārzeņu cenas pašlaik joprojām ir augstākas nekā iepriekšējā sezonā. Vairākus mēnešus tirgū ir neraksturīga situācija, kad Latvijas ražotāju dārzeņu cenas ir zemākas nekā Polijas, tas nodrošina lielāku konkurētspēju tirgū Latvijas ražotājiem.

Spānijā un Itālijā 2016.gada janvāris bija ar neraksturīgi silts, tādēļ dārzeņi nogatavojās ātrāk un lielākos apjomos. Tādejādi dārzeņu piedāvājums tirgū ES dienvidu daļā krietni pārsniedz pieprasījumu. Spānijas un Itālijas ražotāji, tirgus līdzsvarošanas nolūkos ir īstenojuši krīzes pasākumus - produktu nenovākšanu un produktu izņemšanu no tirgus, informē ZM.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa: «Ir pilnīgi skaidrs, ka būs uzņēmumi, saimniecības, kas šajā krīzē neizdzīvos»

«Pašlaik jārunā par dārzeņu nozares kā tādas pastāvēšanu, cik tā vispār ir perspektīva – līdzīgi kā par piena nozari. Man šobrīd šķiet, ka tas var būt diezgan liels apjoms uzņēmumu, kas krīzi nepārvarēs,» bez optimisma raugās E. Strazdiņa. Dārzeņu cenu lejupslīde sākās vairāk nekā pirms gada. Zemnieki saņēma lielu triecienu, Latvijā ieviešot eiro – lielveikali, lai nebaidītu pircējus ar lieliem skaitļiem, nolaida dārzeņu cenas skaitliski līdz latu līmenim. «Tas notika uz piegādātāju rēķina. Mēs nācām pretī, lai cilvēkiem nebūtu histērija, lai pirkšana saglabātos,» skaidro E. Strazdiņa. Pašlaik dārzeņu cenas ir zemas, salīdzinot ar gadu iepriekš, piemēram, sīpoli ir pat par 40% lētāki. Katastrofāla cenu lejupslīde ir kartupeļiem – vairumtirdzniecības cena ir 10 centi, kas nenosedz pat pašizmaksu. «Bet mēs iepriekš pat par desmit santīmiem nekad neesam tirgojuši. Te vairs nav runa par peļņu, bet par to, ka netiek nosegta pat pašizmaksa,» atzīmē E. Strazdiņa. Kopumā pret pagājušā gada februāri un martu dārzeņu cenas pašlaik ir 20 līdz 40% zemākas.

Nav pieļaujams, ka pārtikas uzņēmumā strādā ar zarnu patogēnu inficēti cilvēki, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Jau vēstīts, ka uz laiku daļēji apturēta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Straupe" darbība, jo septiņiem uzņēmumā strādājošajiem konstatēta E.coli infekcija. Pašreizējie pierādījumi par izglītības iestāžu bērnu un darbinieku saslimšanas saistību vēl ir netieši - vēl jāsalīdzina darbinieku un saslimušo bērnu saslimšanas atbilstība.

Perevoščikovs skaidroja, ka uz šo rītu aizvien zināms par septiņiem inficētajiem uzņēmumā. Vakar izmeklēšana turpinājās un šodien varētu būt jaunie dati, par kuriem iedzīvotāji tiks informēti, viņš skaidroja.

Epidemiologs uzsvēra, ka šobrīd nav zināms, kāpēc šie cilvēki inficējās.

Viņš skaidroja, ka tagad galvenais ir saprast, tieši kādi ir izraisītāji jeb serotipi šajā gadījumā, lai tos salīdzinātu ar tiem, kas konstatēti bērniem.

Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas Copa/Cogeca darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību, sacīja Strazdiņa.

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.