Pakalpojumi

Ēdinātājus smagi skar cenu pieaugums, maksātspējas kritums un darbinieku trūkums

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Latvijas ēdināšanas uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju, gāzi, apkuri un degvielu ir pieaugušas no 50 līdz 100%, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) veiktā aptauja.

Turklāt 75% no uzņēmumiem vairs nesaņem nekādas telpu nomas atlaides, bet 90% cīnās ar hronisku darbinieku trūkumu. LRB aicina atbildīgās amatpersonas un viesmīlības nozares pārstāvjus atkal sēsties pie sarunu galda, lai kopīgi meklētu risinājumus izejai no krīzes.

“Viesmīlības un ēdināšanas nozare visvairāk cieta gan Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, gan arī pašlaik ir tā, kas visvairāk izjūt cenu pieaugumu un cilvēku maksātspējas kritumu, kā arī Krievijas-Ukrainas kara izraisīto tūrista skaita kritumu. Turklāt jau pašlaik VID uzņēmumiem sāk atprasīt uz laiku atliktos nodokļu parādus. Ēdināšanas uzņēmumi jau vairāk nekā divus gadus ir visiem iespējamiem veidiem cīnījušies par izdzīvošanu, bet gaisma tuneļa galā ir grūti saredzama pat vislielākajiem optimistiem. Tāpēc nozare aicina valdību un Saeimu atsākt sarunas par iespējamiem atbalsta risinājumiem, tai skaitā nodokļu sloga mazināšanu,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Saskaņā ar LRB uzņēmēju aptauju pašlaik vidēji katrā ēdināšanas uzņēmumā trūkst 5-10 darbinieki, bet iestājoties vasaras sezonai darbaspēka trūkums būs vēl lielāks. 93% uzņēmumu trūkst vismaz viens pavārs, bet vairāk nekā 70% uzņēmumu – viesmīļi. Tāpat trūkst arī trauku mazgātāju un telpu uzkopēju. Lai risinātu darba roku trūkumu, vairāk nekā 80% uzņēmumu ar lielāko prieku ņemtu darbā arī ārvalstniekus, piemēram, ukraiņus un baltkrievus, kas jau sevi pierādījuši kā ļoti atbildīgi darbinieki.

LRB aptaujā piedalījās 102 ēdināšanas uzņēmumi, gan tādi, kas nodarbina no 20-50 darbiniekus, gan tādi, kuru darbinieku skaits mērāms simtos.

Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2000 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 25 tūkst. cilvēku, 5 % no privātajā sektorā strādājošiem un 3 % no visiem darbiniekiem Latvijā.

uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā, pirms Covid-19 pandēmijas, Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro. Arī Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā nozare nodokļos valstij samaksāja vairāk nekā 100 miljonu eiro, vairāk nekā saņēma valsts atbalstu veidā, liecina LDDK dati par 2020. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

10 nozares uztur finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu

Db.lv, 31.01.2022

"Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Darba laika pagarināšana atsevišķiem ēdinātājiem bija izdzīvošanas jautājums

LETA, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības pieņemtais lēmums, kas sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumiem ļaus strādāt ilgāk, ir vērtējams atzinīgi un dažiem ēdinātājiem tas bija izdzīvošanas jautājums, pauda restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Viņš atzina, ka patlaban valdība nozarei vairāk nāk pretim nekā tas bija pavasarī, un arī otrdienas lēmumi, kas skar ēdinātājus, vērtējami atzinīgi. "Mēs kā nozare bijām izpildījuši mājasdarbu - ievērojām visas prasības un nosacījumus. Arī vakcinācijas aptvere nozarē ir sasniegta vairāk nekā 95%. Tagad solis tika sperts no valdības," sacīja Bērziņš un piebilda, ka arī no "Vairāk saules" teju 300 darbiniekiem bez sertifikāta ir tikai viens.

Pēc viņa teiktā, daudziem ēdināšanas nozarē strādājošajiem restorāniem šis divu stundu darba laika pagarinājums - no līdzšinējiem plkst.21 līdz plkst.23 - esot bijis "izdzīvošanas jautājums".

Tāpat Bērziņš pauda atzinību lēmumam palielināt atļauto apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa līdz desmit, uzsverot, ka restorānu apmeklējums nav tikai jautājums par paēšanu, bet arī socializēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB, 14.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes recepte ir spēcīgu analītisko dienestu izveide, to iegūto rezultātu ielikšana svaru kausos, lemjot konkrētus jautājumus, kā arī ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīzija komplektā ar stiprām politiskām partijām un kļūšana kašķīgākiem pie ES kopējā galda.

Tā intervijā saka Latvijas Universitātes profesors, domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14. decembra numurā:

  • Statistika

Eiropas zaļajām ambīcijām nav ražošanas seguma - lielāko daļu zaļās enerģijas produktu, kas vitāli nepieciešami Eiropas Zaļā kursa nodrošināšanai, Eiropas Savienības dalībvalstis ieved no ārpuses.

  • Tēma

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

No 21. oktobra līdz 14. novembrim visā Latvijā tika ieviests visaptverošs lokdauns jeb mājsēde, kuras laikā kafejnīcas un restorāni nevarēja uzņemt klientus, bet tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai. No 15. novembra ierobežojumi mīkstināti un ēdināšanas iestādes var strādāt zaļajā režīmā, nodrošinot apmeklētājiem distanci un ievērojot citus noteikumus. Nozares pārstāvji atzīst – šādos apstākļos nav iespējams noturēt ne apgrozījumu, ne gūt peļņu.

Jāmaina attieksme

Šobrīd pastāvošie ierobežojumi ēdināšanas nozarē ir pilnīgi nesaprotami un nepamatoti, uzskata Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. “Nav skaidrs, kāpēc vispār nepieciešams ierobežot ēdinātāju darbību, ja mēs strādājam tikai zaļajā režīmā. Es uzskatu, ka valstij ir jāmaina sava attieksme pret nozari, jo līdz šim pastāvošie noteikumi, kas paredzēja, piemēram, būtisku darba laika ierobežojumu, bija vienkārši absurdi. Kāpēc uzreiz nevarēja ļaut strādāt līdz 23? Kāpēc šim lēmumam bija nepieciešamas trīs nedēļas? Restorānam šīs papildu divas stundas dienā sniedz iespēju būtiski palielināt ieņēmumus, kas visu šo laiku mums bija liegts. Tāpat nav saprotams, kāpēc līdz šim tika diskriminētas daudzbērnu ģimenes, kas nevarēja sēdēt kopā, jo ierobežojumi paredzēja, ka pie viena galda var atrasties ne vairāk kā četras personas. Noteikumi visu laiku mainās, un tādēļ ticība valdībai zūd. Mums solīja, ka varēsim strādāt zaļajā režīmā bez ierobežojumiem. Iegādājāmies stikla sienas, papildu iekārtas un līdzekļus, lai pilnvērtīgi varētu apkalpot klientus un organizēt banketus, kā arī motivējām visus darbiniekus vakcinēties. Pretim saņēmām tikai kārtējos aizliegumus. Tika arī solīts, ka lokdauna laikā mums būs pieejami atbalsta mehānismi, bet līdz šim vēl neesam saņēmuši subsīdijas par oktobra algām. Labākajā gadījumā šādos apstākļos varam strādāt bez zaudējumiem, par peļņu vispār nevar būt pat runas,” atzīst L. Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.septembra Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā, kamēr daļai bērnu tiktu saglabātas brīvpusdienas, šodien preses brīfingā paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Lai pārtikas cenu un citu saistīto izmaksu straujā pieauguma apstākļos nodrošinātu prasībām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma nepārtrauktību Rīgas izglītības iestādēs, Rīgas pašvaldība no 1.septembra palielinās maksu par ēdināšanu galvaspilsētas izglītības iestādēs no 1,42 eiro līdz 2 eiro dienā skolās, kā arī no 2,77 eiro līdz 4 eiro dienā pirmsskolas izglītības iestādēs. Par to vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošās frakcijas "Par!/Progresīvie", "Jaunā vienotība", frakcija "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, Latvijas Reģionu apvienība" un "Latvijas attīstībai".

Brīvpusdienas saglabāsies 1.-4.klašu skolēniem, daudzbērnu, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skolēniem. Savukārt 5.-12.klašu skolēnu vecākiem nāksies piemaksāt 50% līdzfinansējumu jeb 1 eiro. Savukārt bērnudārza bērniem par trīsreizēju - brokastis, pusdienas, launags - ēdināšanu pašvaldība un vecāki maksās solidāri pa 2 eiro dienā katrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aleksejevs: Kamēr kaimiņi pelnīja naudu, mēs jau tikām baidīti ar nākamajiem ierobežojumiem

Db.lv, 06.01.2022

Kamēr kaimiņi pelnīja naudu, mēs jau tikām baidīti ar nākamajiem ierobežojumiem, kas mūs sagaida šogad… Un tas viss situācijā, kad Latvijas valsts budžetā izveidojies miljarda eiro liels deficīts un šī gada inflācija tiek prognozēta jau 10% apmērā!" norāda LRB viceprezidents un restorāna 36. līnija līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā beidzot izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai.

Pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.

"Biedrība jau pērn divreiz aicināja valdību savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu ziemas un pavasara sezonai, paredzot skaidrus darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumiem. Tāpat LRB rosināja valdību domāt par Latvijas stratēģiju izejai no krīzes un tautsaimniecības atjaunošanu, ko jau uzsākušas citas Eiropas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija. Diemžēl jau sācies trešais Covid-19 pandēmijas gads, strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas, un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB, 09.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Uzmanības centrā - Covid-19 mazināšanai ieviesto ierobežojumu ietekme uz biznesu Latvijā un arī situācijas tuvākajās valstīs salīdzinājums.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9. novembra numurā:

  • Intervija ar LRB Latvijas restorānu biedrība viceprezidentu, restorāna 36. līnija īpašnieku un šefpavāru Lauri Aleksejevu.
  • Statistika par apstiprinātu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitu uz 1 miljonu iedzīvotāju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Polijā un Krievijā.
  • Statistika par vakcināciju pret Covid-19 reģiona valstīs.
  • Sadarbībā ar ārvalstu vēstniecībām apkopota informācija par Covid-19 izplatību ierobežojošiem pasākumi dažādās valstīs.
  • Alternatīvas mājsēdei - audzis pieprasījums pēc ceļojumiem uz valstīm, kur mazāki ierobežojumi, tāpat vērojams pieplūdums no Latvijas kaimiņvalstu atpūtas vietās.
  • Biznesam joprojām neskaidrības par dzīvi pēc 15. novembra.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vēršas pie valdības vadītāja un atbildīgajiem ministriem, lai aicinātu nekavējoties lemt par ēdināšanas nozares darbības atsākšanu pēc “lokdauna” jeb “mājsēdes” 15.novembrī, kā arī valsts atbalsta sniegšanu līdz ārkārtas stāvokļa beigām nākamā gada 15.janvārī un nozares atveseļošanās periodā pēc šī datuma.

Ņemot vērā, ka atbalsta pasākumi ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, valdībai un nozarei ir jābūt skaidram darbības plānam vismaz trīs līdz sešus mēnešus uz priekšu, uzskata LRB.

Jau jūlijā LRB aicināja Veselības ministriju (VM) un Ekonomikas ministriju (EM) savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības un arī atbalsta plānu rudens un ziemas sezonai, paredzot skaidrus nozares darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas un vakcinācijas aptveres apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumu tūlītēju sniegšanu.

"Diemžēl tas netika izdarīts, un, neraugoties uz vairāk nekā 95% darbinieku vakcināciju, Latvijas ēdināšanas nozare atkal ir dīkstāvē un neziņā par nākotni, kad un kādā apmērā uzņēmēji un darbinieki saņems valsts solīto atbalstu. Vēlamies atgādināt, ka rēķini un algas uzņēmējiem ir jāmaksā regulāri, un arī darbiniekiem nauda ir vajadzīga katru dienu," pauž LRB.

Komentāri

Pievienot komentāru