Nodokļi

Eiro personāls jau apzinājis dažus VID ģenerāldirektora amata prasībām atbilstošus kandidātus gan valsts, gan privātajā sektorā

LETA, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Valsts kancelejas (VK) konsultants Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlasē Eiro personāls jau ir apzinājis dažus kandidātus uz VID ģenerāldirektora amatu un meklē tos gan valsts, gan privātajā sektorā, sacīja Eiro personāla valdes locekle Evita Mackeviča.

Viņa pastāstīja, ka Eiro personāls VID ģenerāldirektora amata kandidātus atlasa atbilstoši VK izvirzītajām profesionālajām prasībām, tostarp apzina tirgu, uzrunā attiecīgos kandidātus un atbild uz viņu jautājumiem par atlases procesu, motivējot kandidātus pieteikties uz vakanci.

«Tā kā līgums ar VK par šo sadarbību ir tikko noslēgts, tad mēs esam sākuši strādāt pie tā sauktā garā saraksta izstrādes, proti, apzinām tirgu, veidojam sarakstu, un ir jau daži kandidāti,» pastāstīja Mackeviča. Viņa piebilda, ka Eiro personāls VID ģenerāldirektora atlases procesā balstās uz VK izvirzītajām prasībām un mērķtiecīgi meklē tikai tām atbilstošus kandidātus gan valsts, gan privātajā sektorā.

Vienlaikus konkrētu kandidātu skaitu viņa nevēlējās nosaukt. «Ir kandidāti, kas atbilst prasībām. Mēs esam viņus apzinājuši, bet neesam uzrunājuši, līdz ar to runāt par kandidātiem, to skaitu ir pāragri, jo manā skatījumā tie, kuri varētu kandidēt, ir tie, kas saka «jā» un arī kuru pieredze atbilst,» teica Mackeviča, piebilstot, ka arī kandidātu atsaucību vēl ir pāragri izvērtēt.

Viņa atgādināja, ka konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu pretendenti var pieteikties līdz 7.oktobrim un Eiro personāls strādās pie tā, lai piesaistītu maksimāli vairāk kandidātu. Pretendentiem līdz 7.oktobrim ir iespēja pieteikties, nosūtot CV un eseju VK. Pēc 7.oktobra VK izvērtēs visu iesūtīto kandidātu pieteikumus un tālāk jau aicinās uz nākamo atlases kārtu, kuras laikā plānotas pārrunas ar žūrijas komisiju. Pārrunās kandidāti prezentēs vīziju par to, kādā veidā būs jāstrādā VID. Tas, cik ilga būs konkursa otrās atlases kārta, nav zināms.

Mackeviča arī piebilda, ka Eiro personāls publiski nesniegs informāciju par uzrunātajiem kandidātiem un, visticamāk, par tiem varēs uzzināt tikai pēc 7.oktobra, kad to komentēs VK. «No mūsu puses informācijas par uzrunātajiem kandidātiem nebūs, jo tā ir konfidenciāla informācija. Tālāk, kad būs veikta izvērtēšana, ceru, ka būs komunikācija no VK puses,» sacīja Mackeviča, piebilstot, ka ir pāragri prognozēt arī to, vai konkurss šoreiz vainagosies ar panākumiem - to varēs pateikt, kad vairākas konkursa kārtas būs notikušas.

Jau vēstīts, ka VK otrdien izsludināja otro atklāto konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Galvenās prasības pretendentiem būs nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 cilvēku lielu komandu, zināšanas par VID darbības jomu un valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem. Pretendentiem būs jābūt arī teicamām stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmēm, tāpat jāpārzina svešvalodas, jābūt sistēmiskai pieejai jautājumu risināšanā, kā arī spējai analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju.

Ziņots arī, ka šā gada jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai. Pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās, izraudzījās tam Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstama darbinieka pieņemšana uzņēmumam var izmaksāt pārāk dārgi – var sabojāt mikroklimatu kolektīvā un pazaudēt labākos kadrus

Lielākā daļa darbinieku, kas pamet savu darba vietu, to dara kaitniecisku vai toksisku kolēģu dēļ. Ir pētījumi, kas liecina, ka labi darbinieki vismaz 54% gadījumu aiziet no darba tieši šādu apsvērumu dēļ.

Vidējās izmaksas viena darbinieka atlasei ir nedaudz virs četriem tūkstošiem eiro (SIA Eiro Personāls 2015. gada pētījuma dati), bet «toksiska» darbinieka piesaistes izmaksas uzņēmumam mērāmas krietni virs 10 tūkstošiem eiro (ārvalstu pētījumu dati), informē SIA Eiro Personāls vadītāja Evita Mackeviča. Viņa atzīst, ka jautājums par šādu darbinieku ietekmi uz uzņēmuma biznesa rezultātiem, iekšējo kultūru, darbinieku labklājību un apmierinātību darbā Latvijā ir maz pētīts. «Svešinieks, kaitnieks vai «toksisks» darbinieks ir tikai daži no apzīmējumiem, kā tiek dēvēts darbinieks, kurš ir negatīva mikroklimata avots – aprunā citus, uzskata sevi par pārāku, ir nelaipns, rupjš, norāda uz citu kļūdām, atliek darbus uz vēlāku laiku, meklē kļūdas nevis risinājumus vai veic kādu citu kaitniecisku darbību,» saka E. Mackeviča. Negatīvi, destruktīvi vai pat toksiski darbinieki ir teju ikvienā darba kolektīvā, ir pārliecināta Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel, Ridzene Hotel, Elizabete Hotel Personāla daļas vadītāja Ineta Niedra. Uzņēmumam var kaitēt gan slinks un darbā neieinteresēts darbinieks, gan neapstādināms pļāpa un tenkotājs, nemitīgs čīkstētājs, intrigants, neremdināms darbaholiķis, pārāk nesavaldīgs un autoritatīvs vadītājs, darbinieks, kurš pārkāpj likumu vai dažādas sabiedrībā vispārpieņemtās normas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzņēmumi ir ieplānojuši vairāk līdzekļu darbinieku noturēšanai; labākajiem, kas izteiks vēlmi mainīt darbu, varētu tikt piedāvāts būtisks atalgojuma pieaugums

Šis gads darba devējiem būs izaicinājumiem bagāts, jo darba tirgus tendences saglabāsies līdzīgas kā pērn. Bezdarbs turpinās mēreni samazināties, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, kas uzņēmējiem palielinās konkurenci par kandidātiem un padarīs personāla piesaistes procesu aizvien sarežģītāku un laikietilpīgāku, teic CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. 70% darba devēju atzīst aizvien pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas, bet gandrīz puse no aptaujātajiem uzņēmumiem šogad ieplānojuši pieņemt darbā jaunus cilvēkus, liecina CV-Online pagājušā gada nogalē veiktā darba devēju aptauja.

Darba devējs kļūst arvien vairāk lūdzošs un darba ņēmējs – vairāk pieprasošs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par higiēnas prasību neievērošanu ātrās ēdināšanas tīkla Kentucky Fried Chicken (KFC) uzņēmumā Vecrīgā, Audēju ielā, ir piemērojis 400 eiro naudas sodu, pastāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Jau ziņots, ka PVD 22.septembrī KFC veicis pārbaudi, konstatējot vairākus higiēnas prasību pārkāpumus, un ierosināja administratīvo lietvedību. Par līdzīgiem pārkāpumiem KFC gada laikā ir sodīts divas reizes.

Uzņēmuma pārstāvis Lietuvā un Latvijā Jozs Berlicks atzina, ka sūdzības par higiēnas prasību neievērošanu pilnībā neatbilstot realitātei, par ko viņš pats klātienē ir personīgi pārliecinājies. «Sociālajos tīklos izplatītas fotogrāfijas, ko uzņēmis mūsu bijušais darbinieks, kurš bija atbildīgs par vistas produktu pagatavošanu un tīrību attiecīgajās virtuves zonās. Mums ir svarīgi, lai klienti mums uzticas un saņem kvalitatīvu un droši pagatavotu pārtiku, tāpēc sazinājāmies ar PVD, aicinot apmeklēt restorānu un pārliecināties, vai ievērojam nepieciešamās higiēnas un pārtikas drošības prasības,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu savu klientu konkurētspējas celšanu darba tirgū, uzņēmums SIA "Agence" investējis 200 tūkstošus eiro uzņēmuma attīstībā un piedāvā pakalpojumu, kas uzņēmumiem nodrošina darbaspēku, darbiniekus organizējot no visas Latvijas.

Uzņēmums SIA "Agence" ir personāla nodrošināšanas uzņēmums, kurš risina darbaspēka trūkumu uzņēmumos, organizējot darbiniekus no visas Latvijas teritorijas un koordinējot tos starp saviem klientiem.

"Galvenie ieguvumi šādas trīspusējas sadarbības rezultātā ir ievērojami lielāka konkurētspēja darba tirgū, jo personāls netiek meklēts tikai pilsētā, kurā atrodas pats uzņēmums, bet gan tiek izmantota pilnībā visa Latvijas teritorija un notiek savstarpēja darbaspēka apmaiņa starp visiem uzņēmuma klientiem. Jauns un motivēts personāls tiek nokomplektēts daudzas reizes ātrāk, uzņēmumi iegūst elastību attiecībā uz darbinieku skaitu un darba ilgumu. Radot iespēju uzņēmumā strādāt cilvēkiem no ekonomiski mazaktīviem reģioniem un organizējot gan transportu, gan arī naktsmītni netālu no uzņēmuma teritorijas, tiek piesaistīts ievērojami motivētāks darbinieks," komentēja uzņēmuma pārstāvis Rolands Einštāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā SIA Chocolette Confectionary šokolādes fabrikā Jelgavā līdz šā gada beigām ieguldītās investīcijas būs vairāk nekā 10 miljoni eiro, pastāstīja kompānijas biznesa attīstības direktors Guntars Dzērve.

«Prognozējoši līdz šī gada beigām Chocolette Confectionary ieguldītās investīcijas būs vairāk kā 10 miljoni eiro, summā iekļaujot produktu izstrādi un attīstību, ražošanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu,» sacīja Dzērve.

Viņš teica, ka rūpnīcā plānots ražot šokolādi RED bez cukura ar pazeminātu enerģētisko vērtību, tādējādi iekarojot jaunu salduma kategorijas nišu. «Produkta izstrāde notikusi vairāku gadu garumā, strādājot pie savas unikālās receptes sadarbībā ar šokolādes meistariem no Francijas un Šveices, lai šokolādes garša būtu patīkama un maiga, un tāpēc tai ir ievērojami mazāk tauku un nemaz - cukura. Tieši cukura neesamība un zemais tauku sastāvs ir mūsu atbilde pasaulē pieaugošajam pieprasījumam pēc šokolādes ar pazeminātu enerģētisko vērtību, un šī ir niša, kurā specializēsimies,» pastāstīja Dzērve. Šokolādi plānots realizēt galvenokārt Baltijā, lielākajos Eiropas tirgos, kā arī Lielbritānijā, Skandināvijā, Āzijā un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas autotirgotāja SIA Domenikss valdē – tajā par valdes locekli iecelta Arta Biruma, liecina Klientu portfelis informācija.

Kopā ar viņu uzņēmuma valdē darbojas arī Andrejs Jansons, Raitis Zeltiņš un Ilze Zoltnere.

Arta Biruma ir personāla atlases kompānijas SIA Eiro Personāls vienīgā kapitāldaļu turētāja, tāpat arī uzņēmējai pieder 2015.gadā dibinātais SIA LikeIT. Līdz jūnija sākumam A. Biruma ieņēma amatu VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca valdē, vadījusi arī sev piederošo SIA Eiro Personāls. Vienlaikus Arta Biruma iesaistījusies arī Latvijas personāla atlases asociācijā.

2017.gadā SIA Domenikss apgrozīja 53,96 milj.EUR, kas, attiecinot pret 2016.gadu, ir pieaugums par 13%. Apgrozījuma kāpumu uzņēmuma vadība skaidro ar mikroautobusu un kravas automašīnu tirdzniecības attīstīšanu un tirgus daļas iegūšanu. Aizvadīto finanšu gadu auto tirgotājs noslēdza ar 338,49 tūkst.EUR peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VUGD inventāram un jauniem darbiniekiem nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro

LETA, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tehnikas iegādei, depo atjaunošanai un papildus darbinieku pieņemšanai nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro.

Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotu ziņojumu, kurā teikts, ka VUGD esošais ugunsdzēsēju glābēju skaits ir nepietiekams, bet materiāli tehniskais nodrošinājums un depo ēkas ir novecojušas.

Šobrīd VUGD šos darbus veic ar nepietiekošu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj dienestam pilnveidot reaģēšanas spējas, norādīts ziņojumā.

Patlaban VUGD tam noteikto funkciju nodrošināšanai izmanto 92 depo. Izvērtējot izpildāmo darbu neatliekamību, kā arī veicot aprēķinus, 2018.gadā būtu nepieciešams sākt 17 depo ēku būvniecību, pārbūvēšanu un atjaunošanu par kopējo summu 33 087 800 eiro. Septiņām depo ēkām varētu piemērot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un šajā gadījumā nepieciešamais valsts budžeta finansējums varētu samazināties par 14 350 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop» ir uzsācis petīciju, kuras mērķis ir mainīt esošo likumdošanu un neļaut vairs iepriekš plānotiem streikiem būt par kompensācijas atteikuma iemeslu

Aviopasažieri ir aicināti izteikt viedokli un parakstīties interneta platformā «Avaaz» (https://ej.uz/qis9), paužot savu nostāju pret pastāvošo likumdošanu.

Pagaidām petīciju parakstījuši nedaudz vairāk nekā 370 cilvēki. «Šobrīd esam secinājuši, ka cilvēki nelabprāt uzticas globālām petīcījam, tādēļ esam procesā, lai petīciju izveidotu katrā valstī lokāli. Šobrīd mūsu mērķis ir līdz šī gada decembrim savākt 100 tūkstošus parakstu,» saka Marjus Stonkus (Marius Stonkus), «Skycop» izpilddirektors.

Lietuvas jaunuzņēmums «Skycop» cīnās par pasažieru tiesībām ar aviolīnijām, kas izvairās no kompensāciju izmaksāšanas par kavētiem vai atceltiem lidojumiem. Uzņēmums piedāvā ceļotājiem, kuri vīlušies aviolīnijās, atgūt naudu par kavētu, atceltu vai pārpildītu lidojumu, izmantojot starptautisko platformu skycop.com. «Skycop» pārvalda kompensāciju portfeli vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā. Precīzs skaits, cik ceļotājiem uzņēmums ir palīdzējis, netiek atklāts, bet «Skycop» strādā ar pieprasījumiem no 173 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas dome līdzfinansē Mama-OK senioru aprūpes pakalpojumu

Rūta Kesnere, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai demences slimniekiem, kuriem nav nepieciešama diennakts uzraudzība, ir iespēja dzīvot pašiem savā dzīvesvietā, nepārceļoties uz pansionātu? Kas viņiem nodrošina atbalstu un aprūpi?

Sarunā ar Dienas Biznesu šos jautājumus komentē starptautisks sociālās aprūpes uzņēmums Senior Group, kas Latvijā ir jau pazīstams ar «Lielās Ģimenes mājas» koncepta radīto senioru rezidenci Babītē. Šā gada sākumā centrs sāka darbību pie Francijas mājas aprūpes modeļa - viedā mājas aprūpe Mama-OK - izveides. Tas paredz aprūpi demences klientu dzīvesvietā, kas ietver gan klātienes vizītes, gan pilnvērtīgu mājokļa adaptāciju ar specializēto aprīkojumu un jaunākajām tehnoloģijām kritienu prevencijā. Apkalpojot Rīgas rajonus, katrā rajonā plānots atvērt aprūpes bāzes, kurās mitinās aprūpes personāls, lai jebkurā diennakts laikā nodrošinātu ātru reaģēšanu uz izsaukumiem un palīdzības sniegšanu. Visi klienti ir sadalīti vairākos profilos atkarībā no viņu vajadzībām. Ir cilvēki, kam pietiek ar 3 vizītēm nedēļā, ir klienti, pie kuriem aprūpētājs dodas vairākas reizes dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas būs liels notikums, jo pasaulei tiks prezentēts pirmais komerciālais CS300 lidaparāts jaunajā AirBaltic krāsojumā, pirms pasākuma Db.lv norādīja AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.

Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka samērā īsā laikā lidmašīna tiks pieņemta ekspluatācijā. AirBaltic padome gan sekojot līdzi, lai nekas netiktu sasteigts, lai lidsabiedrības darbinieki, tostarp piloti un tehniskais personāls būtu jaunās lidmašīnas ekspluatācijai gatavi. Labās atsauksmes par CS100 pirmajiem lidaparātiem – dažos parametros pat lielāka efktivitāte nekā ražotājs solījis, viegli apkopjama ‒ no Swiss (Lufthansa meitas uzņēmums) dodot pārliecību, ka arī CS300 uzrādīs labus rezultātus ekspluatācijā. Jau vēstīts, ka AirBaltic plāno saņemt pirmās divas no 20 jaunajām lidmašīnām jau šogad. Pasažieri iegūs plašākas sēdvietas, ailes un bagāžas nodalījumus, kā arī varēs izbaudīt lielākus logus un klusāku lidojumu. Kāds nozares speciālists Db.lv norādīja, ka CS300 ar apmēram 145 pasažieriem varēs aizlidot par 1000 km tālāk nekā AirBaltic flotē esošie Boeing modeļi. Taču pagaidām ir atklāts jautājums, kā lidaparāts uzvedīsies intensīvas ekspluatācijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts SIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» valdes locekles amatu atstājusi Arta Biruma, kura šo amatu ieņēma kopš 2016.gada jūlija, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Tādējādi slimnīcas valdē šobrīd turpina strādā valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga un valdes locekle Elita Buša.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas otrdien, 5.jūnijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Arta Biruma ir amatpersona Latvijas personāla atlases asociācijā un viņai pieder divi uzņēmumi - SIA «Eiro Personāls» un SIA «LikeIT».

Valsts SIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» ir daudzprofilu slimnīca, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēc diploma izglītību, veic zinātniskus pētījumus un nodrošina jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju aprobēšanu un ieviešanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mainīs Liepājas cietuma būvniecības projektu

Elīna Pankovska, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir izsludināts jauns iepirkums par jaunā Liepājas cietuma būvniecību; veiktas izmaiņas arī pašā projektā.

Jau gadiem tiek runāts, ka Latvijā akūti nepieciešami jauni cietumi, jo veco, kuru ēkas lielākoties ir būvētas XIX gadsimtā, iekšējais plānojums ir nepraktisks, infrastruktūra – novecojusi, kamerās ir liels skaits ieslodzīto, nepieciešams arī papildu personāls, kas attiecīgi rada lielākas izmaksas. Pēdējo reizi Latvijā jauns cietums uzbūvēts pirms vairāk nekā 30 gadiem Jēkabpilī. Šobrīd sperts atkārtots solis, lai 2020. gadā varētu sākt īstenot un 2023. gadā pabeigt Liepājas cietuma projektu. Šī ir pirmā ieslodzījuma vieta, kuru Latvija būvēs pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas tautsaimniecībā investēti jau 46,3 miljoni eiro Šveices sadarbības programmas finansējuma

Dienas Bizness, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 21. aprīlī, Finanšu ministrijā (FM) norisinājās jau astotā Latvijas un Šveices sadarbības programmas gada sanāksme. Tajā FM pārstāvji un projektu ieviesēji ar Šveices attīstības un sadarbības aģentūras, Šveices ekonomisko lietu valsts sekretariāta un Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja Šveices sadarbības programmas īstenošanas progresu.

Sanāksmes dalībnieki atzina, ka Latvijai ir sekmīgi izdevies sasniegt un pat pārsniegt programmas sākotnēji plānotos rezultātus, sniedzot lielāku ieguvumu valsts iedzīvotājiem. Latvijas tautsaimniecībā jau investēti 46,3 miljoni eiro jeb 89% no pieejamā programmas finansējuma. Sanāksmes laikā Šveices eksperti atzinīgi novērtēja projektu pēcuzraudzību Latvijā un atzīmēja, ka tas varētu kalpot kā labs piemērs citām Šveices finansējuma saņēmējvalstīm, lai nodrošinātu ieguldīto investīciju izlietošanu atbilstoši mērķim.

Šveices sadarbības programmas finansējums teju 49 miljonu eiro apmērā Latvijā ir pieejams no 2007. gada. Ar Šveices programmas atbalstu Latvijā tiek īstenoti 12 projekti tādās jomās kā reģionālā attīstība, tiesu modernizācija, vides uzlabošana (Sarkandaugavas vēsturiski piesārņoto vietu sanācija), atbalsts privātajam un nevalstisko organizāciju sektoram, izglītība un pētniecība, finansiālā sektora regulējums un piekļuve finansējumam. Lielākā daļa no projektiem jau ir veiksmīgi pabeigti, savukārt atlikušo realizācija turpināsies vēl līdz 2017. gada jūnijam, kad ir Šveices programmas noslēgums visās finansējumu saņemošajās valstīs. Šveices programmas līdzekļu ieguldīšanā starp 12 saņēmējvalstīm Latvija nemainīgi ir līderu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

KP: Igaunijas tehniskās kontroles sistēma ir draudzīgāka nekā Latvijā

Laura Mazbērziņa, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā tehniskās kontroles sistēma ir izveidota patērētājiem daudz draudzīgāka nekā Latvijā. Igaunijā ir apmēram tikpat vieglo automašīnu kā Latvijā - ap 700 000, taču tur netiek lauzti šķēpi par tehniskās kontroles tirgus atvēršanu konkurencei, jo tā tur jau sen sekmīgi pastāv, informēja Konkurences padome (KP).

Atšķirībā no Latvijā valstiski aizsargātā VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un tās 4 akreditēto tehniskās apskates pakalpojumu sniedzēju monopolstāvokļa, kaimiņvalsts decentralizētajā sistēmā Igaunijas ceļu administrācija veic tikai akreditāciju un uzraudzību, bet tehniskās kontroles pakalpojumus sniedz 82 uzņēmumi 117 vietās, secināja KP.

Igaunijā jebkura sabiedrība, kas vēlas sniegt tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu, var ienākt tirgū, ja tā izpilda tiesību aktos noteiktās prasības, tajā skaitā uzņēmumam ir jābūt uzticamam, piemēram, tam nav nodokļu parādu un likumu pārkāpumu, tam ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums un personāls. Akreditācijas process nav ilgs, no pusgada līdz gadam, ko ietekmē uzņēmuma spēja aprīkot staciju. Par minimālo prasību noteikšanu ir atbildīga ministrija, kuras pārraudzībā atrodas Igaunijas ceļu administrācija. Savukārt uzņēmuma atkārtota akreditācija tiek veikta ik pēc 36 mēnešiem, kas ietver inspektora izietas apmācības un eksāmenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris Iekārtu rūpnīca perspektīvā plāno būvēt jaunu ražošanas cehu

Māris Ķirsons, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgāki pasūtījumi Iekārtu rūpnīcai pērn ļāvuši palielināt apgrozījumu par teju 43% salīdzinājumā ar 2015. gadu; perspektīvā plāno būvēt jaunu ražošanas cehu

AS Latvijas Finieris Iekārtu rūpnīca direktors Māris Bumbieris atzīst, ka pērn ir sasniegta augstākā neto apgrozījuma latiņa rūpnīcas vēsturē. «Pieaugumu izdevās sasniegt, pateicoties sekmīgam darbam gan ārējā tirgū, gan arī ražojot un sniedzot pakalpojumus Latvijas Finierim,» viņš skaidro. Pērn rūpnīcas piegādes pircējiem ārpus Latvijas Finiera pārsniegušas piecu milj. eiro apmēru. «Tās lielākoties ir piegādes Skandināvijas pasūtītājiem, kas liecina par lielāku uzticību no ārvalstu klientiem,» norāda rūpnīcas direktors. Lielākoties ārvalstu pircējiem ir piegādāti nevis vienkārši mehānismi vai metālapstrādes detaļas, bet gan pilnībā nokomplektētas, pārbaudītas dažādas sarežģītības pakāpes kokapstrādes iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pandēmija rosina atvērt vīnu

Monta Šķupele, 20.11.2020

Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons (no labās) un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienai ātrai pusdienu maltītei darbiniekam būtu nepieciešami vidēji pieci eiro, uzņēmumus no algas nodokļa atslogo vien par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

Tādējādi trūkst vismaz vēl tikpat. Tomēr, lai darba devējiem šāda labuma piešķiršana darbiniekiem šķistu kārdinošāka, veco metodi, kad ar uzņēmuma izsniegtajiem taloniem personāls dodas uz ēdnīcu, skārusi digitālo tehnoloģiju elpa. Jāsaka, idejiski gan nekas nav mainījies. Taču jaunais piegājiens ir grūdiens mūsdienīgas tendences virzienā, kā nodrošināt darbiniekiem pusdienu apmaksu.

Viedais norēķins

Kopumā ir vairākas iespējas. Pirmkārt, uzņēmuma telpās var atrasties sava ēdnīca, ko vairāk var atļauties lielie uzņēmumi. Otrkārt, uzņēmums pats atgādā uz biroju augļus un našķus vai arī maizi, tomātus un desu, no kā darbinieki pagatavo sev vēlamo. Vēl var pasūtināt pusdienu piegādi no šāda pakalpojuma sniedzējiem, un visbeidzot – nodrošināt, lai darbinieks pats var iet uz sev tīkamu sabiedrisko ēstuvi un norēķināties tur, uzskaita uzņēmuma Motivio līdzdibinātājs Ansis Lipenītis. Kā celmlauzis šis uzņēmums no pagājušā gada piedāvā aplikāciju Motivio Meals darbinieku pusdienu izdevumu apmaksai. Šī ideja tika piedāvāta Startup Wise Guys akseleratoram, kura ietvaros produkts arī izstrādāts. Aplikācija galvenokārt izmantojama, kad darbinieki iet pusdienot uz kādu no sev tīkamām ēstuvēm darbavietas tuvumā, ar ko, sekojot klienta izvēlēm, Motivio noslēdz sadarbības līgumu. Paskaidrojot sīkāk, – darba devējam ir pašapkalpošanās portāls, kur norādīti uzņēmumā strādājošie, piešķirot viņiem mēneša ēšanas budžetu. Savukārt darbiniekiem ir mobilā aplikācija, ar ko viņi norēķinās uz vietas sabiedriskajā ēstuvē. Mobilā lietotne darbojas kā POS termināls. Norēķins arī tiek pieņemts, izmantojot viedierīci, kas ir viedtelefons vai planšete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Piedzīvot negaisu tuksnesī

Iesaka Līva Pērkone, aģentūras Helve īpašniece; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 21.03.2019

Pērkonu ģimene Jordāniju izvēlējās kā drošu Tuvo Austrumu galamērķi, lai parādītu bērniem ko citādu nekā Eiropu. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca "RB Cafe" saņēmusi atteikumu dīkstāves pabalstam un pagaidām durvis ir slēgusi, bet cer atjaunot darbību, kad mazināsies ārkārtas situācijas ierobežojumi.

"Mēģinām šo periodu nogaidīt. Viena lieta ir biznesa apsvērumi, bet mums jārūpējas par savu personālu, kas ir īpaša riska grupa. Saliekot kopā, ka bizness ir apstājies un jāsargā personāls, uz nenoteiktu laiku esam slēguši kafejnīcas durvis. Šobrīd nogaidām un savelkam jostas ar domu, ka atsāksim darbību, tiklīdz varēsim," saka Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors. Šī kafejnīca atšķiras ar to, ka tajā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Vislielākās bažas viņam ir saistībā ar to, ka 75% uzņēmuma ieņēmumu veidoja pasūtījumi dažādiem pasākumiem un konferencēm. Ja arī kafejnīca varēs turpināt darbu, bet pulcēšanās ierobežojumi netiks atcelti un nedrīkstēs rīkot pasākumus, "RB Cafe" jārēķinās ar darba apjoma samazinājumu, kas rada jautājumus par to, kā turpmāk darboties. "Būs jāatrod jaunas nišas," teic M. Grāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pacientam kvalitatīva veselības aprūpe nepieciešama te un tagad

Natālija Zlobina, Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.

Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.

Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Baltijas reģionā lielākajiem kurjerdienestiem Venipak paziņoja, ka ir apdrošinājis savus darbiniekus Latvijā un Lietuvā pret koronavīrusu. Lai nodrošinātu viņu finansiālo drošību un augstākā līmeņa aprūpi COVID-19 vīrusa gadījumā, uzņēmums parūpējās par apdrošināšanu, kas slimības gadījumā garantēs fiksētās izmaksas līdz 1300 eiro.

Uzņēmuma vadītājs Justs Šablinsks (Justas Šablinskas) minēja, ka par apdrošināšanu darbiniekiem tika domāts jau pandēmijas sākumā: „Šis laika periods mūsu kurjeriem ir pietiekami sarežģīts, jo viņi ikdienā sūtījumus piegādā tūkstošiem cilvēku. Risinājumu meklējām jau karantīnas sākumā, bet tagad mums ir reāla iespēja šo lietu īstenot. Tomēr neviens no mums nav pasargāts no šīs slimības,” apgalvo uzņēmuma vadītājs.

Pēc J.Šablinska teiktā, uzņēmuma darbinieki tika apdrošināti sadarbībā ar pasaules apdrošināšanas brokeru sabiedrību AON Baltic: „Latvijā šādu apdrošināšanu piedāvā BALTA, ar kuru sākām cieši sadarboties ar savu partneru AON Baltic starpniecību.”

Komentāri

Pievienot komentāru