Jaunākais izdevums

Eirozonas valdību parāda rādītājs pret IKP pagājušajā gadā sasniedzis 91,9% atzīmi, kas ir augstākais līmenis vēsturē, liecina šīs nedēļas Eurostat dati. Lielākā saistību nasta Eiropā ir Grieķijai, kurai parāda rādītājs pret IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pieaudzis līdz 177,1% atzīmei, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt ar mazāko parādu nastu Eiropā var lepoties mūsu ziemeļu kaimiņi – Igaunija, šai valstij parāda rādītājs pret IKP atrodas vien pie 10,6% atzīmes. Arī Latvijai salīdzinājumā ar daudzām citām vecā kontinenta ekonomikām valdības saistību nasta ir normas robežās, un parāda rādītājs pret IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 40% atzīmes (tas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā).

Eurostat dati arī liecina, ka pagājušajā gadā mūsu valsts budžeta deficīts bijis 1,4% apmērā no IKP. SEB bankas makroekonomikas eksperts, komentējot Latvijas budžeta deficīta pašreizējos līmeņus, atzīmē – iezīmējies scenārijs, ka valdībai nāksies balansēt starp pieaugošo spiedienu palielināt izdevumus, jo īpaši aizsardzības mērķiem un nodrošināt fiskālo stabilitāti.

Visu rakstu Parādi aug lasiet 22. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieaudzis parādu skaits nebanku kreditēšanas un elektronisko sakaru nozarēs

Žanete Hāka, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parādu piedzinējiem pērn nodoti parādi 236,9 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Solidaritātes nodoklis atņems konkurētspēju

Māris Ķirsons, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais finanšu gads bijis viens no veiksmīgākajiem visā SIA "Riekstu kalns" darbības laikā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

SIA "Riekstu kalns" praktiskā darbība notiek Baldonē un no 2004.gada uzņēmums izveidojis 13 nogāzes ar kalnu slēpotāju pacēlājiem, distanču slēpošanas un kameršļūkšanas (ragaviņu) trasēm.

Iepriekšējā finanšu gadā SIA "Riekstu kalns" apgrozījums palielinājās par 5,98%, sasniedzot 1,17 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 224,76 tūkstošus eiro.

Ņemot vērā ziemas garumu, uzņēmums skaidro, ka pievērš uzmanību slēpošanas centra ātrai atvēršanai, papildus iznomājot strāvas ģeneratorus, kas ļauj saražot vēl vairāk sniega laika vienībā, tādējādi atverot trases maksimāli īsā laika periodā.

Iesniegtajā gada pārskatā SIA "Riekstu kalns" vadība norādījusi, ka tuvākajos gados ir plānots atvērt 3 jaunas slēpošanas trases, kā arī pilnīgi jaunu, apjomīgu kameršļūkšanas trasi, kas būtu daudz drošāka apmeklētājiem un spētu uzņemt praktiski neierobežotu daudzumu brauktgribētāju. Paredzēts arī eksperimentēt, atverot dažas vasaras atrakcijas arī ziemā, kas palīdzētu SIA "Riekstu kalns" palielināt apgrozījumu un popularizēt vasaras izklaides.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā rīkoties, ja klients nemaksā rēķinus: kā laicīgi paredzēt un novērst šādas situācijas?

"Konsultatīvā sabiedrība "Conventus""", 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pilnpiedziņa ne tikai rallijā: kā pilna parādu piedziņa palīdz biznesa vidē?

Konsultatīvā sabiedrība ''Conventus'', 22.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Julianus Inkasso Latvija autostāvvietu klientiem jāatlīdzina nepamatoti ieturētos 10 eiro

Žanete Hāka, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis SIA ,Julianus Inkasso Latvija rakstveida apņemšanos, kurā sabiedrība apņemas pārtraukt īstenoto negodīgo komercpraksi par parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu 17 eiro apmērā lietās, kurās sabiedrība īstenoja parādu ārpustiesas atgūšanu autostāvvietu pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija uzdevumā, informē PTAC.

Tādējādi sabiedrība ir apņēmusies patērētājiem, kuri laika periodā no 2015.gada 1.jūnija līdz 2017.gada 28.jūlijam ir veikuši pilnu parāda atgūšanas izdevumu (17 eiro) apmaksu, atlīdzināt nepamatoti ieturētos parādu atgūšanas izdevumus 10 eiro apmērā.

PTAC pozitīvi vērtē Sabiedrības sadarbošanos, pārkāpuma atzīšanu, kā arī novēršanu.

PTAC saņēma vairāku patērētāju sūdzības par sabiedrības īstenoto komercpraksi saistībā ar parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu to maksimāli pieļaujamā 17 eiro apmērā lietās, kurās patērētājiem, pārkāpjot autostāvvietu lietošanas noteikumus, tika piemērots līgumsods no pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija.

Patērētāji sūdzībās norādīja, ka, saņemot paziņojumus par neapmaksātiem autostāvvietas pakalpojumiem, bija spiesti maksāt parādu atgūšanas izdevumus maksimālajā - 17 eiro apmērā, lai gan patērētāji saņēma tikai pirmreizējo paziņojumu par parādu. PTAC šādu rīcību atzina par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo sabiedrībai nebija pamata piemērot maksimāli pieļaujamo parādu atgūšanas izdevumu apmēru, kas noteikts 2013.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.61, ja patērētāju parādu lietās bez pirmreizējā paziņojuma nosūtīšanas netika veiktas nekādas papildu darbības, lai atgūtu minētos parādus (veikti telefona zvani, sūtīti atkārtoti paziņojumi par parādu u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārvalstu investoru padomei Latvijā jauna izpilddirektore

Žanete Hāka, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. novembrī par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektori kļuvusi līdzšinējā ĀIPL projektu direktore Marta Jaksona, informē padomes pārstāvji.

Savukārt Ģirts Greiškalns, kurš ĀIPL vadījis vairāk nekā desmit gadu, turpmāk ieņems valdes padomnieka amatu. Jaunās ĀIPL vadītājas galvenā darbības prioritāte būs turpināt dialogu ar valdību par ārvalstu investoriem svarīgiem jautājumiem, tai skaitā, darbaspēka pieejamības un kvalitātes jautājumiem, kā arī nodokļu sistēmas un tiesiskās vides sakārtošanu Latvijā.

Pildot ĀIPL projektu direktores pienākumus, Marta Jaksona pierādījusi sevi kā talantīgu vadītāju un augsti motivētu profesionāli gan finanšu, gan komunikācijas jomā. Pieredzi uzkrājusi ilgus gadus strādājot Lielbritānijas vēstniecībā Rīgā, ANO attīstības programmā Ņujorkā, kā arī Tulkošanas un terminoloģijas centrā par direktori. Augstāko izglītību politikas zinātnes programmā Marta Jaksona ieguvusi Latvijas Universitātē, zināšanas papildinot Starptautiskajā Sabiedrības vadības institūtā Parīzē un vēlāk iegūstot profesionālo maģistra grādu biznesa vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) apstiprinājusi AS "Tak investīcijas" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār ceļu būves uzņēmuma "Roadeks" līdzīpašnieci SIA "Brīvais kalns", informē KP.

"TAK investīcijas" saistītais uzņēmums SIA "Clean R" nodarbojas ar atkritumu savākšanu, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu. Savukārt "Brīvais kalns" saistītais uzņēmums "Roadeks" nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu un šajā segmentā šo sabiedrību darbība pārklājas.

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas 

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA...

KP atzina, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku saistīto uzņēmumu darbība pārklājas tieši autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, iestāde secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.

"Clean R" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa iepriekš informēja, ka "Tak investīcijas" ir vienojusies par kompānijas "Brīvais kalns" iegādi, kļūstot par kompānijas 100% kapitāldaļu īpašnieku. Tādējādi "Tak investīcijas" kļūs arī par 50% "Roadeks" kapitāldaļu īpašnieku.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Tak investīcijas" pieder 24,9% "Brīvā kalna" kapitāldaļu. Vēl 75,1% pieder uzņēmumam SIA "Impo 10", kur patiesie labuma guvēji ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate un Anete Šķēle-Pētersone.

Kompānija "Tak investīcijas" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 36 000 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs. 2019.gadā "Tak investīcijas" konsolidētais apgrozījums bija 55,499 miljoni eiro, bet peļņa - 3,553 miljoni eiro.

Savukārt kompānija "Roadeks" reģistrēta 1997.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,209 miljoni eiro. "Roadeks" kapitālā 50% pieder kompānijai "Brīvais kalns", 31,62% pieder Uldim Klaperim, bet vēl 18,38% - Jānim Ansviesulim.

2020.gadā uzņēmums strādāja ar 8,818 miljonu eiro apgrozījumu un 824 954 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veselības aprūpei nepieciešamo 350 milj. eiro iegūšanai piedāvā trīs variantus

Daiga Laukšteina, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot veselības aprūpei nepieciešamo papildu finansējuma daļu, jārēķinās ar maksājumu sloga kāpumu, jo visai naivi būtu cerēt uz valsts maciņa palielināšanos, tikai pateicoties IKP pieaugumam vai uz ēnu ekonomikas mazināšanās rēķina, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vēstīts, ka šī gada pirmie mēneši paies nodokļu politikas ilgtermiņa stratēģijas jautājuma zīmē. Ar to Finanšu ministrijai jānāk klajā 1. aprīlī, ieskaitot paziņojumu par finansējuma avotu universālai valsts obligātās veselības apdrošināšanai, ko akceptēja valdība.

Minētie 350 milj. eiro, kas papildus nepieciešami veselības aprūpei, nav klintī cirsta summa – tā var būt arī mazāka, saka sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns, kurš izvērtējis iespējamos nepieciešamā finansējuma gūšanas avotus. No valsts budžeta ārstniecībai pērn atvēlēti virs 700 milj. eiro, bet, kā uzsver P. Leiškalns, iedzīvotāji no savām kabatām maksāja ap 46% no kopējiem izdevumiem – ap 600 milj. eiro. Normāli, ja šis rādītājs būtu 20%. Lai līdz tam nonāktu, ir «jāpiemet» 350 milj. eiro. Tāpat par normālu tiek uzskatīta situācija, kad ārstniecībai tērē ap 4,5% no IKP vai ap 12%–13% no budžeta. Latvijā šobrīd tie attiecīgi ir ap 3% un virs 9%. «Tātad – šie 350 milj. eiro ir nepieciešami, lai sasniegtu minimumu. Ja iesviedīsim vairāk naudiņas – sliktāk nebūs. Līdz pārfinansētai veselības aprūpei mums vēl ļoti tāls ceļš ejams,» rezumē P. Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: Labklājības ministrijas plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai ir pietiekami piezemēts

LETA, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais pasākumu plāns minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām ir pietiekami piezemēts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Viņš teica, ka LM ir izpildījusi ministrijai doto uzdevumu un sagatavojusi pasākumu plānu minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. Plāna īstenošanas ātrums, apmērs un tam nepieciešamie likuma grozījumi ir valdības un parlamenta pārziņā. Politiķiem ir dots pamata uzmetums, ar ko strādāt. Kopumā ņemot, plāns ir pietiekami piezemēts, atzina Leiškalns.

Pēc Leiškalna teiktā, plānā ir vairāki problēmpunkti. Tostarp tajā nav vērtējuma saistībā ar plānoto nodokļu reformu, jo tā izstrādes laikā nodokļu reformas projekts vēl nebija gatavs. Tāpat saskaņā ar LM plānu minimālās pensijas bāze jeb sociālā nodrošinājuma pabalsts tiks palielināts, nemainot sasaistes koeficientu. Tādējādi, piemēram, personai ar 29 gadu darba (apdrošināšanas) stāžu pensija būs tikai par 30% lielāka pensija nekā citai personai, kurai vispār nav darba (apdrošināšanas) stāža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jāmēģina izkraut pilno parādu vezumu

Jānis Šķupelis, DB Investora redaktors, 29.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstu parādi joprojām gigantiski – to samazināšana būs lēns process

Šā mēneša otrajā pusē tika publicēti jaunākie Eiropas valstu dati par to parādu apjomu. Jāsecina, ka vecais kontinents joprojām atrodas zem visai smagas saistību nastas, lai gan ir cerības, ka šajā ziņā tomēr ir uzņemts pareizais virziens. Eurostat atklāja, ka pirmā ceturkšņa beigās kopējais eirozonas valdību parāda pret IKP rādītājs atradies pie 91,7% atzīmes, kas ir par procentpunktu vairāk, nekā tas bija vēl pirms ceturkšņa, bet mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad tie bija 93%. Tāpat kopējais valdību deficīts sarucis līdz 1,6% atzīmei no IKP, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.

Jāatzīst, ka šādus datus var vērtēt visai optimistiski, ja tendenci aplūko no budžetu disciplīnas viedokļa – varētu teikt, ka eirozonas valstu publiskās finanses ir labākajā stāvoklī kopš parādu krīzes, kura aizsākās jau pirms sešiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Itālijas parāda nasta un iespējas to samazināt

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bukovska, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājnieki protestē pret mākslas skolas piebūves projektu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies jaunas dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība Siguldas apkārtnē, un daudzie jaunie objekti nodoti ekspluatācijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Kopumā Siguldā un apkārtnē ar Eiropas Savienības Kohēzijas atbalstu atjaunotas un izbūvētas takas aptuveni 20 km garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei tapis jauns serpentīna ceļš.

Tas ir bruģēts, ar vairākiem skatu laukumiem, atpūtas zonām, aptuveni 600 metru garumā un ved no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabo Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo tūristu plūsma tiek novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinājās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur veikta Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus ir izveidota taka Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā. Tā dēvētās Mazās Siguldas ierīkošana ļauj Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, tapusi jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat ir labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru