Pēc Krievijas izstāšanās no Melnās jūras “labības darījuma” Latvijas valstij jāuzņemas līderība tranzīta koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam. Latvijas ostu jauda jau šobrīd ļauj nodrošināt vismaz 20% jeb 15 miljonu tonnu Ukrainas graudu eksporta, kamēr ne Lietuvas, ne Polijas ostām šādas kapacitātes nav, norāda “Latvijas stividorkompāniju asociācija” (LSA).

Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga loma Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta krīzes atrisināšanā un Latvija, izmantojot mūsu lielo ostu un tranzīta nozares kapacitāti un profesionālo atbalstu, var dot ļoti lielu ieguldījumu operatīvai Ukrainas graudu eksporta atjaunošanai.

“Pēc iespējas ātrāk veicot visas nepieciešamās procedūras šāda tranzīta koridora izveidošanai, tai skaitā nodrošinot zaļo koridoru Ukrainas kravām, mēs spēsim Ukrainai palīdzēt pārvarēt Krievijas rīcības dēļ radušos graudu eksporta krīzi, kura rada arvien katastrofālākus draudus Āfrikas valstu apgādei ar pārtiku. Tai skaitā arī ierobežo Ukrainas ekonomiku.” uzsver LSA padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Krievijas invāzijas Ukrainā ar tai sekojošajām sankcijām ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, tāpēc arī Latvijai jāveic pasākumi šīs ietekmes negatīvo blakņu mazināšanai.

Situāciju vērtē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle: “Tas, ka Latvija daudz sāpīgāk izjutīs konfliktu Ukrainā nekā vidēji Eiropā, ir neapstrīdams fakts, un to jau var ieraudzīt pat ar neapbruņotu aci.”

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Krievijai un Latvijai ir kopīga robeža un arī vēsturiski gara ekonomiskā sadarbība. To apliecina arī Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai minētais, ka “agresijas ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji ES, jo Latvija robežojas ar Krieviju un tai ir vēsturiskas saites ekonomiskajā sadarbībā. 2021. gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu veidoja 9,5%, bet imports no šīm trim valstīm bija 12,7%. Ir vairākas preču grupas, kas veido gandrīz vienu trešdaļu no kopējā Latvijas importa no šīm valstīm, – pārsvarā tās ir izejvielas, piemēram, metāli, koks, minerāli. No enerģētikas viedokļa Latvijas atkarība no Krievijas gāzes ir gandrīz 100%.

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Eiropas Savienībai (ES) jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktora pienākumu izpildītāja Aija Kalnāja.

Viņa norādīja, ka bēgļi no Ukrainas tiek labi uzņemti, bet jāgatavojas bēgļiem arī no citiem apgabaliem.

Kalnāja sacīja, ka kara dēļ ievērojami traucēts graudu eksports no Ukrainas, kas radīs jaunus migrācijas viļņus.

Kalnāja šodien ieradās Prāgā uz ES dalībvalstu iekšlietu ministru tikšanos, kurā šoreiz piedalīsies arī ministri no Ukrainas un Moldovas.

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās.

Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Metālapstrādes un mašīnbūves izstādē "Tech Industry 2022", kas norisināsies no 19.maija līdz 21.maijam Ķīpsalā, piedalīsies 16 Ukrainas uzņēmumi, informē izstādes organizatori.

Vienotā Ukrainas nacionālajā stendā būs sastopami mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas un jauno tehnoloģiju uzņēmumi no Ukrainas, tostarp metāla lāzergriešanas iekārtu ražotājs "Aramis Laser Systems", metāla pretkorozijas aizsardzības jomas uzņēmums "Escal", dzelzs lējumu ražotājs "Metalit" un smago kravas automašīnu, piekabju, lauksaimniecības un speciālās tehnikas ražotājs "VARZ".

Izstādē būs arī uzņēmums "Dniprodzerzhynsk Steel Plant", kas specializējas autobūves lējumu ražošanā, un lauksaimniecības tehnikas ražotājs "Egritech", kas sniedz inženiertehniskos pakalpojumus.

Tāpat izstādē piedalīsies uzņēmums "Dniprovagonmash", kas ražo kravas vagonus dzelzceļiem un dažādām projektēšanas, ražošanas nozarēm. Būs arī uzņēmums "Triada Welding", kas specializējas inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā un tehnoloģiju izstrādē, metāla iekārtu ražotājs "Variant AgroBuild", kā arī krāsas, lakas un pārklājumu ražotājs "Leader Group International".

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Latvijas pārtikas nozare mēneša laikā var zaudēt eksporta apjomus vismaz 30 miljonu eiro apmērā, ja nekavējoties netiks atrisināta ārkārtas situācija ar Polijas autopārvadātāju uzsākto Ukrainas ekonomikas blokādi, uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Polijas autopārvadātāju īstenotā Ukrainas ekonomikas blokāde ar aktivitātēm uz Ukrainas un Polijas robežas, kas pasliktina situāciju arī uz citu tuvējo valstu robežām, ir būtiski ietekmējusi arī Latvijas pārtikas nozares darbību.

"Ukraina mūsu pārtikas nozarei ir svarīgs partneris gan eksportā, gan izejvielu piegādēs. Situācija uz Ukrainas un Polijas robežas un līdz ar to piegādes uz un no Ukrainu pašlaik ir neprognozējamas, pārvadājumu grafiki ir dramatiski nobīdījušies no divām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Daudzas transporta vienības ir paralizētas, stāvot uz robežas Polijā un Ukrainā, ietekmējot arī citu eksporta līgumu izpildi. Rezultātā eksports uz Ukrainu ir būtiski kavēts, pārtikas ražotāji ir neziņā par izejvielu piegādēm, tas ietekmē ražošanu un draud ar soda sankcijām par neizpildītiem līgumiem. Tikai viena mēneša kavēšanās pārtikas nozarei var radīt vismaz 30 miljonu eiro eksporta apgrozījuma zaudējumu, kas būtu jūtams sitiens arī valsts maciņam negūto nodokļu ieņēmumu veidā," brīdina Ināra Šure.

Ukrainas kravu pārvadājumiem pie noteiktiem faktoriem ir potenciāls, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka Ukrainai ir nepieciešami gan importa, gan eksporta transporta koridori.

"Kas attiecas uz ziemeļu virzienu, kas ir Polija, Lietuva, Latvija un nedaudz arī Igaunija, tad šis koridors ir ar zemu caurlaides spēju, jo pārvadājumi ir jāveic pa trīs dažādām dzelzceļa infrastruktūrām, kurās atšķiras sliežu ceļu platumi, - Ukrainas, Polijas un Baltijas valstu," norādīja Pļavnieks.

Tāpat viņš skaidro, ka pašlaik šī transporta koridora caur Poliju veiktspēja ir aptuveni divi vilcienu pāri diennaktī, kas var šķērsot Lietuvas-Polijas robežu, papildinot, ka racionāli šo nelielo kapacitāti ir izmantot augstas vērtības preču importam, kas ir nepieciešams Ukrainas apgādei, bet tie ir maza apjoma pārvadājumi.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Ukraina gatavojas palielināt elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), trešdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Gatavojamies palielināt mūsu elektrības eksportu patērētājiem Eiropas Savienībā. Neraugoties uz šādu karu, mēs esam nodrošinājuši rekordtermiņu Ukrainas energotīkla pievienošanai visas Eiropas energosistēmai. Mūsu eksports ļauj mums ne tikai gūt valūtas ienākumus, bet arī palīdzēt mūsu partneriem izturēt Krievijas enerģētisko spiedienu," sacīja Zelenskis.

Prezidents uzsvēra, ka varas iestādes pakāpeniski padara Ukrainu par vienu no Eiropas enerģētiskās drošības garantiem tieši uz elektroenerģijas iekšējās ražošanas rēķina.

Ukrainas ienākumi par elektroenerģijas eksportu uz ES pirmajās 27 dienās kopš šī eksporta sākuma jau ir pārsnieguši 500 miljonus grivnu (13,3 miljonus eiro). Šis eksports veikts, izmantojot pārrobežu savienojumus ar Rumāniju un Slovākiju.

Minska ir gatava atļaut Ukrainas labības tranzītu caur savu teritoriju uz Baltijas jūras ostām, ja Baltkrievijai ļaus caur šīm ostām veikt arī savu preču eksportu, piektdien atsaucoties uz Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta varasiestāžu kontrolē esošā aģentūra "Belta".

Kopš Krievija 24.februārī sākusi atkārtotu iebrukumu Ukrainā, Kijiva vairs nevar izmantot labības eksportam savas Melnās jūras ostas, kuras bloķē krievu karaflote.

Ukrainas labības eksports caur Baltkrieviju ir viena no iespējām, kas tiek apspriesta ANO organizētajās sarunās, kuru mērķis ir palielināt labības piedāvājumu pasaules tirgū, lai novērstu draudošo pārtikas krīzi.

Otra iespēja ir Melnās jūras ostu atbloķēšana.

Telefonsarunā ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu Lukašenko piektdien izteicies, ka Minska esot gatava atbrīvot savu dzelzceļa jaudu, kas nepieciešama Ukrainas labības transportēšanai caur Baltkrievijas teritoriju uz valstīm, kuras piekritīs atvērt pieeju savām ostām.

Ukrainas fermeriem esot ļoti aizņemtiem, savu tehniku papildinot ar ienaidnieka tankiem un bruņumašīnām vai tos pārvietojot uz draudzīgo spēku pusi, laika var neatlikt apsēt laukus.

Krievijas karš un tās briesmīgie noziegumi Ukrainā radījuši visai pamatotas bažas par pietiekamām pārtikas izejvielu piegādēm globālā līmenī. Ja karš ievelkas, tad problēmas šajā ziņā var būt būtiskas.

Attiecīgi ļoti jutīgi uz jebkādiem pavērsieniem šajā reģionā turpina reaģēt kviešu cena. Kopš februāra līdz 8. martam ASV preču biržā kviešu piegāžu līgumu cena bija palēkusies par 75%. Kopš tā brīža kviešu cena biržā gan atkal ir samazinājusies par 15%.

Savukārt Parīzes preču biržā kviešu cena pieaugusi virs 380 eiro par tonnu (cena marta pirmajā galā bija palēkusies arī virs 400 eiro par tonnu), kur, piemēram, pagājušā gada vasarā tie bija 189 eiro par tonnu, bet pirms šī kara – 280 eiro par tonnu. Tas ir pieaugums attiecīgi par 100% un 36%.

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. "Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus - ekonomikas izaugsmi un tamlīdzīgi, bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi.

Tāpat viņš minēja, ka sankcijas, kas tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru, lielos vilcienos ir iezīmētas pareizi, bet to precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Turklāt, pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu.

Uzņēmums Kesko Senukai, kas kara sākumā pārtrauca visas darījumu attiecības ar Krieviju, apturējis savu darbību Baltkrievijā un izstājas no šīs valsts tirdzniecības ķēdes OMA akcionāru sastāva.

Pašlaik notiek Somijas un Lietuvas kompānijas Kesko Senukai netieši kontrolētās OMA 50% akciju paketes pārdošanas process. To plānots pabeigt tuvāko mēnešu laikā.

Visas tirdzniecības attiecības ar OMA – gan iepirkumi, gan eksports – tika pārtrauktas aprīlī.

Kesko Senukai bez jebkādām atrunām ir bijis solidārs ar Ukrainas tautu jau kopš Krievijas agresijas sākuma. Uzņēmums operatīvi apturējis Krievijas un Baltkrievijas preču iepirkumus visās Baltijas valstīs un aktīvi sniedz humāno palīdzību Ukrainai – atbalsta Ukrainas Sarkano Krustu, palīdz nodrošināt iespēju Ukrainas iedzīvotājiem ar onkoloģiskajām slimībām ārstēties Lietuvā un īsteno citas iniciatīvas.

Polijas autopārvadātāju uzsāktā Ukrainas ekonomikas blokāde ir radījusi ārkārtas situāciju Latvijas pārtikas nozarē, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta apjoms samazināsies vismaz par 10 miljoniem eiro.

Tāpēc Latvijas zivrūpniecības nozares pārstāvji aicina Latvijas atbildīgās institūcijas nekavējoties iesaistīties situācijas risināšanā, uzsākot sarunas ar Polijas atbildīgajiem dienestiem un novēršot tālāku kaitējumu Latvijai tik nozīmīgai tautsaimniecības nozarei.

Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Jānis Endele: “Situācija tiešām ir ārkārtēja. Latvijas uzņēmumiem, kuri neskatoties uz karu, aktīvi turpināja sadarboties ar Ukrainu, viss bizness draud pilnībā apstāties. Polijas autopārvadātāju aktivitātes pie Ukrainas un Polijas robežas līdzinās visas Ukrainas ekonomiskai blokādei, savukārt Latvijas atbildīgo institūciju pārstāvji pagaidām par to neizrāda nekādu interesi”.

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Ukraina cer, ka labības eksports pa jūras ceļu varēs sākties jau šonedēļ, pirmdien pavēstīja Ukrainas infrastruktūras ministra vietnieks Jurijs Vaskovs.

"Uzskatām, ka tuvāko dienu laikā mēs jau būsim gatavi strādāt pie agrārās produkcijas eksporta atjaunošanas no mūsu ostām. Runa ir par Čornomorskas ostu, tā būs pirmā. Tad būs Odesas osta un Dienvidu osta," brīfingā pirmdien sacīja Vaskovs.

Pēc tam, kad pagājušo piektdien tika parakstītas vienošanās par nosacījumiem labības eksportam no Ukrainas Melnās jūras ostām, oficiāli nekas netika minēts, kad iecerētais mehānisms sāks darboties.

Krievija sestdien, nepilnu dienu pēc vienošanos parakstīšanas, ar raķetēm apšaudīja Odesas ostu, vēl vairāk pastiprinot šaubas par vienošanos īstenošanas izredzēm.

Tūrisma industrija sāk pamazām atkopties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām - 2023.gadā 11 mēnešos Latvijas tūristu mītnēs izmitināti par 12% vairāk vietējo un ārvalstu viesu nekā 2022.gada vienpadsmit mēnešos, atsevišķos tūrisma segmentos audzis arī vidējais viesu maksātspējas līmenis, informē Ekonomikas ministrija.

Pērn atvērtas virkne gan iepriekš slēgtas, gan no jauna izveidotas viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, attīstīti jauni tūrisma infrastruktūras projekti gan Rīgā, gan ārpus Rīgas.

Taču nozares izaugsmes tempus joprojām kavē Krievijas karadarbības Ukrainā sekas. Ja līdz kara sākumam aptuveni 30% tūristu, kas apmeklēja Latviju, bija no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, tad šobrīd šis apjoms jākompensē ar viesiem no citām valstīm. Ģeopolitiskā situācija negatīvi ietekmē karadarbībā iesaistīto valstu kaimiņvalstis, tostarp Baltijas valstis, apdraudot Baltijas kā droša tūrisma galamērķa reputāciju. Savukārt, strauji pieaugušās energoresursu izmaksas un inflācija kopumā apdraud viesmīlības un ēdināšanas nozares uzņēmumu dzīvotspēju.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.