2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2017. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 1,2 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,1 %.
Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 11 %, dzērienu ražošanā – par 7,3 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 13,2 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 36,3 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 26,2 %.
Savukārt ražošanas apjoms saruka iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 14,3 %, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 9,1 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 7 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5 %, kā arī pārtikas produktu ražošanā – par 4,2 %. 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7 %, tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 7,5 %, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,2 %.
Apstrādes rūpniecības apgrozījums 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2017. gada jūliju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 8,8 %. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 9,8 % un eksportā – par 8,2 % (tai skaitā eirozonā – par 5,9 %, ārpus eirozonas – par 10,3 %). 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,6 %. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 1,6 %, savukārt eksportā samazinājās par 3,3 % (pieaugums eirozonā – par 0,1 %, bet samazinājums ārpus eirozonas – par 7,6 %).
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekonomistu komentārus un prognozes par jaunākajiem rūpniecības datiem!
#1/3
AS Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Pēc ļoti spēcīga kāpuma pērn, šogad Latvijas rūpniecības sniegums ir kļuvis krietni gausāks un jūlijā Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi palielinājušies vien par 1,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šis ir vājākais pieaugums apstrādes rūpniecības vairāk nekā divu gadu laikā un šī gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā Latvijā ir auguši par tikai 3,0%. Tas ir vairāk nekā uz pusi lēnāks kāpums nekā pērn, kad apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauga par 8%, un šogad tas atpaliek arī no IKP pieauguma tempa. Tas ar nozīmē arī to, ka ekonomikas izaugsme Latvijā šogad ir kļuvusi nesabalansētāka un ļoti atkarīga no būvniecības, kā arī vietējā patēriņa.
Galvenais iemesls lēnākam apstrādes rūpniecības pieauguma šogad ir vājāks ārējais pieprasījums. Lai gan pasaules ekonomikā turpinās laba izaugsme, rūpniecības izaugsmes tempi Eiropā ir piebremzējušies un pasaules tirdzniecībā tendences vairs nav tik iepriecinošas kā pirms 6 vai 12 mēnešiem. To redzam arī Latvijas rūpniecības datos un izaugsmes tempu bremzēšanās apstrādes rūpniecībā vērojama arī Lietuvā, kā arī Igaunijā.
Jūlijā pirmo reizi kopš 2015. gada to rūpniecības nozaru skaits, kur ražošanas apjomi samazinājušies ir bijis lielāks nekā nozaru skaits, kur ražošanas apjomi ir pieauguši salīdzinājumā ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu. Straujāk augošās apstrādes rūpniecības apakšnozares jūlijā bija auto detaļu, ķīmisko produktu un elektrisko iekārtu ražošana, kur jūlijā ražošanas apjomi pieauguši par attiecīgi 36,3%, 26,2% un 13,2. Tāpat jūlijā ļoti iepriecinājusi ir kokapstrāde, kur ražošanas apjomi auguši par 11%. Vienlaikus jūlijā samazinājusies pārtikas, apģērbu un gatavo metālizstrādājumu ražošana par attiecīgi 4,2%, 4,8% un 3,3%. Vājo apstrādes rūpniecības sniegumu jūlijā gan daļēji kompensēja vairāk nekā 10% kāpums ieguves rūpniecībā un enerģētikā, tādēļ kopējie ražošanas apjomi rūpniecībā jūlijā palielinājās par 3,6%. Tomēr turpmākajos mēnešos arī enerģētikā situācija varētu nebūt tik labvēlīga, kā jūlijā, jo lielā sausuma dēļ elektroenerģijas ražošanas Latvijas HES būs ievērojami zemāk kā pērn.
Jūlija nepatīkamu pārsteigumu sagādājusi nemetālisko minerālu ražošanas nozare, kur salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ražošanas apjomi sarukuši par 5,8%. Šīs nozares izlaidei lielākoties veido dažādi būvmateriāli un vēsturiski šīs nozares attīstība ir bijusi labs indikators par būvniecības attīstības tendencēm tuvākajos ceturkšņos. Nemetālisko minerālu ražošanas samazinājums jūlijā ir pirmais kritums nozarē kopš 2015. gada nogales un tas liek domāt, ka arī straujais būvniecības kāpums tuvākajos ceturkšņos ievērojami noplaks.
Pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā norāda uz to, ka nozare izaugsme šogad varētu nesasniegt arī 4%. Investīcijas apmēra apstrādes rūpniecībā šobrīd ir zemā līmenī un otrajā ceturksnī investīcijas iekārtās augušas viens par 2%. Tikmēr brīvu ražošanas jaudu nozarē un savās uzņēmēju aptaujās redzam, ka straujais algu kāpums mazina ražotāju peļņu un vairāk nekā citās nozarēs apdraud uzņēmuma darbību. Bez jaunām investīcijām ražotājiem būs ļoti grūti nodrošināt algu kāpumu, kas tuvākajā laikā, visticamāk, nemitēsies. Papildus tam joprojām ir liela neskaidrība par Brexit procesu un kādi būs tirdzniecības nosacījumi ar Lielbritāniju pēc nākošā gada marta. Tāpat nozīmīgs risks ir arī tirdzniecības konfliktu tālāka eskalācija starp ASV, Ķīnu un Eiropu. Tas gan šobrīd pamatā ir tikai retorikas līmenī un līdzšinēji tarifu paaugstinājumi skāruši mazāk kā 1% no pasaules tirdzniecības apjoma, taču jaunu tarifu piemērošana noteikti ietekmētu arī Latvijas ražotājus.
#2/3
Finanšu ministrija
Šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi rūpniecībā palielinājās par 3,6%, vēsta jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Rūpniecības pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomu kāpums par 10,1%. Pieaugumu uzrādīja arī nelielā ieguves rūpniecības nozare (+11,4%), tikmēr apstrādes rūpniecībā tika reģistrēts vājākais pieaugums kopš 2016.gada aprīļa, šā gada jūlijā izlaides apjomiem palielinoties vien par 1,2%.
Vājo izaugsmi apstrādes rūpniecībā noteica ražošanas apjomu kritums vairākās apakšnozarēs. Piemēram, izlaides sarukums turpinājās pārtikas produktu ražošanā, kur jūlijā tika reģistrēts kritums par 4,2% gada griezumā. No pārtikas produktu grupām ražošanas apjomu kritumu uzrādīja piena produktu ražošana (-17,8%), augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana (-5,9%), kā arī zivju pārstrāde (-1%). Ražošana pārtikas rūpniecībā samazinājusies jau ceturto mēnesi pēc kārtas, un apakšnozares dati liecina, ka, turpinoties šādai izlaides dinamikai, 2018. gads pārtikas produktu ražošanā būs diezgan neveiksmīgs.
Apstrādes rūpniecības kopējo izaugsmi būtiski ietekmēja arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozares sarukums par 14,3%. Pēc vairāk nekā pusotra gada ilga spēcīgas izaugsmes perioda kritums tika reģistrēts nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošanā – šīs apakšnozares izlaide jūlijā gada griezumā samazinājās par 5%. Saruka arī gatavo metālizstrādājumu izlaide – par 3,3%. Ražošanas apjomu kritumu uzrādīja arī citas apstrādes rūpniecības apakšnozares – vieglā rūpniecība, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī mēbeļu ražošana.
Savukārt pozitīvi pārsteidz kokrūpniecības dati, koksnes un koka izstrādājumu ražošanai šā gada jūlijā pieaugot vēl straujāk nekā iepriekšējā mēnesī jeb par 11%. Šī ir spēcīgākā apakšnozares izaugsme pēdējā gada laikā.
Strauju izaugsmi jūlijā uzrādīja svārstīgā ķīmisko vielu un produktu ražošanas apakšnozare, tās izaugsmei gada griezumā sasniedzot 26,2%. Ražošanas apjomi kāpa arī atsevišķās mašīnbūvi apvienojošās apakšnozarēs - elektrisko iekārtu izlaide pieauga par 13,2%, savukārt automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana bija par 36,3% augstāka nekā pirms gada. Dzērienu ražošanā jūlijā tika reģistrēts pirmais apjomu pieaugums šā gada laikā – par 7,3%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaides kāpums jūlijā bija visai negaidīts, jo šā gada jūlijā fiksētais nokrišņu daudzums bija krietni zem šī mēneša normas, kas atspoguļojas hidroelektrostacijās saražoto elektroenerģijas apjomu sarukumā par 53,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju. Tikmēr kopējo elektroenerģijas ražošanas apjomu pieaugumu noteica izlaides kāpums koģenerācijas stacijās – par 59%, salīdzinot ar jūliju pirms gada.
Neskatoties uz vājo apstrādes rūpniecības izlaidi, nozares apgrozījuma datos šā gada jūlijā turpinājās spēcīga izaugsmes dinamika un salīdzinājumā ar 2017.gada jūliju apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pieauga par 8,8%, tajā skaitā apgrozījums vietējā tirgū palielinājās par 9,8% un eksportā – par 8,2%. Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm apgrozījums visstraujāk kāpis automobiļu un piekabju ražošanā (+44,3%), ķīmiskajā rūpniecībā (+38,1%), kokrūpniecībā (+24,1%). Vairākās citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs arī fiksēts salīdzinoši spēcīgs apgrozījuma kāpums.
Jāatzīmē, ka arī jaunākie apstrādes rūpniecības ekonomiskā sentimenta rādītāji ir augoši. Šā gada augustā Latvijas rūpnieku noskaņojuma uzlabošanos noteica pieaugošais produkcijas pasūtījumu līmenis, kā arī pozitīvais novērtējums par sagaidāmajiem ražošanas apjomiem. Arī Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss saglabājies augstā līmenī, liecinot par stabilu un spēcīgu ārējo vidi, kas turpmāk nodrošinās pieprasījumu un noietu Latvijā ražotajai produkcijai.
#3/3
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
Apstrādes rūpniecības pieaugums šogad ir ar lejupejošu tendenci. Ja februārī ražošana vēl kāpa par 7,7% gada griezumā, tad jūlijā tikai 1,2%. Tas ir vājākais kāpums kopš 2016. gada aprīļa, turklāt rezultāti ir ļoti kontrastaini.
Divām šī gada “zvaigžņu” nozarēm — auto daļu ražošanai un ķīmiskajai rūpniecībai jūlijs bijis lielisks, pieaugums gada griezumā attiecīgi 36,6% un 26,2%. Izcils rezultāts kokapstrādē, pieaugums par 11%.
Turpretim vāji rezultāti bijuši vairākām nozarēm, kurām šogad kopumā klājas labi. Piemēram, nemetālisko minerālu ražošanā (būvmateriāli un stikla šķiedra) no janvāra līdz jūlijam kopumā pieaugums par +7,6%, bet jūlijā -7%. Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā šie skaitļi ir attiecīgi +9,0% un -1,4%, savukārt mēbeļu ražošanā +4,1% un -1,1%. Iespējams, ka īpaši karstais laiks mudinājis darbiniekus doties atvaļinājumā vai vismaz darījis gurdāku darba soli. Vai varbūt iekārtas “atpūtās” tāpēc, ka to operatori bija devušies uz Dziesmu un deju svētkiem?
Jūlijā mīnusos gada griezumā nonākusi arī metālapstrāde, pirmajos septiņos mēnešos kopumā pieaugums, bet vājāks, nekā varēja gaidīt, par 6,3%. To ir grūti izskaidrot situācijā, kad strauji Latvijā un reģionā aug celtniecība un mašīnbūve — šīs nozares divi lielākie klienti.
Jūlijs bija skarbs arī nozarei, kurai kopumā par šo gadu grūti priecāties — pārtikas pārstrādei, kurā kritums gada griezumā par 4,1%, kamēr gadā vidēji par 1,6%. Galvenais cēlonis ir kritums piena pārstrādē, ko daļēji varētu izskaidrot ar vienas rūpnīcas apturēšanu, kura, kā vēsta mediji, varētu atsākt darbību novembrī. Saziņā ar strādājošajiem uzņēmumiem uzzinātais liecina, ka tajos šogad nav krasu apjomu izmaiņu, savukārt, pateicoties spēcīgam pieprasījumam pēc augstas pievienotās vērtības produktiem, finansiāli šis gads pat ir gluži labs.
Sagaidāmais apstrādes rūpniecības kāpums šogad pamazām plok. Eksporta sektoru kopumā glābj pakalpojumu eksports, kurā 2. ceturksnī bija straujākais kāpums kopš 2012. gada sākuma. Labi, ka apstrādes rūpniecības apgrozījums šogad audzis spēcīgi, tai skaitā jūlijā par 8,8%. Tas ļauj cerēt uz labiem uzņēmumu finansiālajiem rezultātiem un varbūt arī investīciju pieaugumu, par ko signalizē arī pirmā pusgada būvatļauju dati.
Interesanti šoreiz ir rezultāti ne tikai apstrādes rūpniecībā, bet arī enerģētikā. Hidroelektrostacijās šovasar saražot var maz. Turpretim, pateicoties augstajām elektrības cenām, ar daudz lielāku jaudu nekā parasti vasaras vidū strādāja gāzes stacijas. Taču šajā gadījumā ir liels starppatēriņš, jāpērk dārga gāze, tāpēc enerģētikas ietekme uz izlaidi būs lielāka nekā pievienoto vērtību. IKP jeb pievienotās vērtības kāpumā rūpniecības pienesums 3. ceturksnī visdrīzāk būs vājš.
