Būvniecība un īpašums

Eksperti: Jauna dzīvokļa iegādes hipotekārā kredīta maksa nereti mazāka par īres maksu

Žanete Hāka, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Jauno projektu dzīvokļu segmentā, kas ir orientēti uz vietējo pircēju, manāma rosība, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas Balsts apskats.

Aktivitātes pamatā ir pievilcīgāki kļuvušie hipotekārās kreditēšanas nosacījumi, gan arī fakts, ka jauna dzīvokļa iegādes hipotekārā kredīta mēneša maksa ir mazāka par dzīvokļu īres maksu. Potenciālie pircēji lielākoties ir vecumā no 30 gadiem, ar stabiliem ienākumiem un meklē divistabu vai trīsistabu dzīvokļus. Vairāk kā puse klientu, kas iegādājas dzīvokļus jaunajos projektos, piesaista darījumam hipotekāro kredītu.

Pirms pāris gadiem dzīvokļu rezervēšana daudzdzīvokļu māju būvniecības stadijā bija diezgan reta parādība. Taču šopavasar vērojama tendence, ka potenciālie pircēji aktīvi izrāda interesi jau projekta sākumposmā, jo daudzi jauno projektu attīstītāji piedāvā iespēju iegādāties dzīvokli pat līdz 10% lētāk, veicot rezervāciju projekta uzsākšanas stadijā.

Jauna mājokļa meklētājiem īpaši svarīgi, lai projektā tiktu nodrošinātas autostāvvietas - tās tiek piedāvātas no 7000 – 15 000 eiro par vietu. Pircēji vēlas iegādāties pat divas autostāvvietas, taču projektu attīstītāji ir spiesti klientiem atteikt, lai būtu iespēja nodrošināt katram dzīvoklim vietu vismaz vienam auto, komentē nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

2016. gada maijā sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieauga līdz 695 eiro/m2. Maijā augstākās sērijveida dzīvokļu cenas ir Teikas rajonā – 831 eiro/m2, taču viszemākās ir Bolderājā – 478 EUR/m2. Rīgas sērijveida dzīvokļu cenu kritums nav novērots, savukārt, minimāls pieaugums 0,06 – 1,43% robežās novērojams lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu un centrā. Darījumu skaits maija mēnesī, salīdzinot ar 2015. gada maiju, palielinājies par 23%. Balsts indekss pieaudzis par 1 punktu – 162 punkti.

Īres dzīvokļu pieprasījums turpina pārsniegt piedāvājumu. Jaunajos projektos un kapitāli rekonstruētajās Rīgas centra mājās īres likmes ir tuvu 10 eiro /m2 mēnesī. Daļēji remontētās mājās dzīvokļu īres likmes ir vidēji 6,5 eiro/m2 mēnesī, taču neremontētās – 5,5 eiro/m2 mēnesī.

Privātmāju segmentā klientu aktivitāte turpina pieaugt. Diezgan optimistiski raugāmies uz Ādažu, Berģu un Salaspils jauno ekonomiskās klases mājokļu tirgu, jo cilvēki arvien biežāk dodas strādāt uz Rīgu tieši no reģioniem. Pierīgā klienti interesējas par mājām cenu kategorijā līdz 150 000 eiro. Palielinājusies interese par privātmājām arī Ikšķilē un Ogrē, kur klienti meklē privātmājas gatavas dzīvošanai cenu amplitūdā no 40 000 - 65 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa jau aprīļa sākumā slēgtā rakstveida procesā varētu izskatīt apelācijas sūdzību par mākslinieka Aivara Vilipsona arestēto dzīvokli, informē tiesā.

Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un Ministru kabineta rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses 2021.gada 4.marta lēmumu atzīts, ka sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 17.februāra lēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu var tikt izskatītas rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.

Ja līdz 18.martam kriminālprocesa dalībnieki neizteiks motivētus iebildumus pret izskatīšanu slēgtā rakstveida procesā, apelācijas instances tiesas nolēmums viņiem būs pieejams 1.aprīlī.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Iepriekš vēstīts, ka 17.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesas spriedums ieguva lielu rezonansi sabiedrībā, un 6.martā stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri pieņemti, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Likuma izmaiņu sākotnējā pamata izstrādātājs, Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Saeimas sēdes debatēs cita starpā pavēstīja, ka nākamajā nedēļā varētu būt sagaidāma apgabaltiesas sēde mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokļa lietā. No deputāta teiktā izrietēja, ka šis arī bija viens no iemesliem, kas lika pasteigties ar likuma grozījumu pieņemšanu, proti, lai nepieļautu situāciju, ka mākslinieks zaudē sev piederošo labticīgi iegūto dzīvokli. Iespējams, gala lēmums šajā jautājumā būs tiesai.

Judins piebilda, ka runa nav tikai par Vilipsona gadījumu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šajā situācijā. Taču arī tā ir tikai daļa no problēmas un uz nepieciešamajiem risinājumiem būs jāskatās plašāk, uzsvēra politiķis.

Deputāts saistībā ar šīs lietas aktualizētajiem jautājumiem arī skaidroja, ka viņa ieskatā zemesgrāmata nav tikai vienkārši datubāze, kurā bez analizēšanas var ievadīt informāciju. "Tātad šeit būs arī darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav vajadzīga," cita starpā izteicās Judins, norādot, ka atbildīgajām institūcijām ir prasīts līdz marta vidum atsūtīt savu redzējumu par problēmām, kas jārisina šīs un citu lietu kontekstā, un to risinājumiem.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.

Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.

Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.

Kā ziņots, likuma izmaiņu sākotnējo pamatu izstrādāja Judins un virzīja Juridiskā komisija.

Jau vēstīts, ka jautājums par regulējumu saistībā ar labticīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ja tā atzīta par noziedzīgi iegūtu, aktualizēta pēc tam, kad publiski izskanēja informācija, ka māksliniekam Vilipsonam tiek konfiscēts dzīvoklis, kuru viņš labticīgi iegādājies, taču kas arestēts kriminālprocesā.

Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbildīgajai Saeimai apakškomisijai nosūtīja priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību, informēja ministra pārstāvji.

"Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs valstij," pauda ministrs. "Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz - 2014.gadā - tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam," uzsvēra Bordāns.

Tieslietu ministrs piedāvāja normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus - pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts.

Līdz šim noteikts, ka īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu. "Līdz ar to secinu, ka šobrīd valstī nepastāv mehānisms tādu personu aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, tāpēc uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šāda mehānisma radīšanas, kura ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu," sacīja Bordāns.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc piederības, proti, valstij.

Iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli, bet policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons to iegādājās, dzīvoklis ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.

Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019.gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēmusi atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 17.februāra lēmumu daļā par rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu, un lēma nekustamo īpašumu Rīgā atstāt māksliniekam Aivaram Vilipsonam.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas lēmums atstāts negrozīts. Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams un šodien ir stājies spēkā.

Iepriekš vēstīts, ka 17.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Apelācijas instance aprīļa sākumā varētu izlemt par Vilipsona arestēto dzīvokli 

Rīgas apgabaltiesa jau aprīļa sākumā slēgtā rakstveida procesā varētu izskatīt apelācijas...

Tiesas spriedums ieguva lielu rezonansi sabiedrībā, un 6.martā stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri pieņemti, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Likuma izmaiņu sākotnējā pamata izstrādātājs, Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Saeimas sēdes debatēs cita starpā pavēstīja, ka varētu būt sagaidāma apgabaltiesas sēde mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokļa lietā. No deputāta teiktā izrietēja, ka šis arī bija viens no iemesliem, kas lika pasteigties ar likuma grozījumu pieņemšanu, proti, lai nepieļautu situāciju, ka mākslinieks zaudē sev piederošo labticīgi iegūto dzīvokli.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Judins piebilda, ka runa nav tikai par Vilipsona gadījumu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šajā situācijā. Taču arī tā ir tikai daļa no problēmas un uz nepieciešamajiem risinājumiem būs jāskatās plašāk, uzsvēra politiķis.

Deputāts saistībā ar šīs lietas aktualizētajiem jautājumiem arī skaidroja, ka viņa ieskatā zemesgrāmata nav tikai vienkārši datubāze, kurā bez analizēšanas var ievadīt informāciju. "Tātad šeit būs arī darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav vajadzīga," cita starpā izteicās Judins, norādot, ka atbildīgajām institūcijām ir prasīts līdz marta vidum atsūtīt savu redzējumu par problēmām, kas jārisina šīs un citu lietu kontekstā, un to risinājumiem.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.

Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.

Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.

Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbildīgajai Saeimai apakškomisijai nosūtīja priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību.

"Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs valstij," iepriekš pauda ministrs. "Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz - 2014.gadā - tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam," uzsvēra Bordāns.

Tieslietu ministrs piedāvāja normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus - pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts.

Līdz šim bija noteikts, ka īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu. "Līdz ar to secinu, ka šobrīd valstī nepastāv mehānisms tādu personu aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, tāpēc uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šāda mehānisma radīšanas, kura ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu," sacīja Bordāns.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc piederības, proti, valstij.

Iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli, bet policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons to iegādājās, dzīvoklis ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.

Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019.gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dzīvokļu pirkumu birums Klīversalā

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņi no TOP 20 vērtīgākajiem dzīvokļu iegādes darījumiem pērn notikuši Klīversalā tapušajā jaunajā projektā River Breeze Residence.

Noslēdzot publikāciju ciklu par 2018. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien Dienas Bizness publicē datus par aizvadītā gada 100 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, pirmos 20 aprakstot īpaši detalizēti. Saskaņā ar šiem datiem dārgākais dzīvoklis pērn mainījis īpašnieku Rīgā un maksājis 1,5 miljonus eiro, bet dārgākās neapdzīvojamās telpas pārdotas par 1,04 miljoniem eiro.

Vērtīgākais dzīvokļu iegādes darījums pērn bijis 1,5 miljonus eiro vērts - 1978.gadā dzimušais ārvalstnieks Roberts Džeikobs Pera pērn augustā par šādu summu nopirka 311,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Kuģu ielā 28, Rīgā, ko pārdeva SIA Klīversala. Darījumam hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties kredītu, kredītlīniju vai jebkuru citu finanšu pakalpojumu, ir jāvelta laiks, lai iepazītos ar katra aizdevēja nosacījumiem un izvēlētos piemērotāko risinājumu, taču liela daļa šo pakalpojumu izmantotāju attiecīgajām darbībām nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Rezultāts? Ievērojami lielāki izdevumi ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ Latvijā darbību uzsācis Somijas uzņēmums Sortter, piedāvājot dažāda veida kredītpakalpojumu salīdzināšanu.

Kredītsaistības Latvijā ir izplatītas

Kā vēsta Latvijas Bankas Kredītu reģistra statistika, vismaz vienas kredītsaistības ir apmēram 50% ekonomiski aktīvajā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem (15-74 gadi). Iecienītākie kredītsaistību veidi ir patēriņa kredīti, kredītkartes un overdrafti, kā arī kredīti automašīnu (auto līzings/kredīts) un mājokļu iegādei (hipotekārais kredīts). Vidējais aizņēmuma apmērs savukārt ir ~7600 eiro; privātpersonu kopējā aizņēmumu summa ir 5,36 miljardi eiro, bet kredītņēmēju skaits – nedaudz lielāks par 736 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

34% Latvijas iedzīvotāju kredīts bankā netiktu izsniegts – šāda statistika nāca klajā 2020. gada beigās[1]. Izvairīties no aizdevuma atteikuma iespējams, pirms tam pašrocīgi izvērtējot savu maksātspēju, kredītvēsturi un citus aspektus, no kuriem atkarīga finanšu iestādes atbilde.

Viss sākas ar pieteikuma aizpildīšanu

Lielākoties aizdevumam, jo īpaši mūsdienās, iespējams pieteikties attālināti ar interneta palīdzību. Šādā gadījumā parasti nepieciešams aizpildīt reģistrācijas formu, norādot kontaktinformāciju un nereti – apstiprinot savu identitāti ar personu apliecinoša dokumenta (pases vai eID kartes) palīdzību. Reizēm identitātes apstiprināšanai aizdevējs pieprasa veikt pārskaitījumu (0,01 eiro) no aizņēmēja norēķinu konta. Hipotekārā kredīta gadījumā aizņemties līdzekļus attālināti nevarēs – ņemot vērā šī pakalpojuma specifiku, individuāla vizīte pie aizdevēja agrāk vai vēlāk būs obligāta. Aizņemoties naudu no bankas, iesniegumu būs iespējams aizpildīt vien tad, kad bankā ir atvērts norēķinu konts. Šobrīd to iespējams paveikt ļoti ērti un vienkārši, jo vairākas bankas (Luminor, Swedbank, Citadele) arī konta atvēršanu piedāvā veikt attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi naudas darījumi, tajā skaitā aizņemšanās un aizdevumi, jau gadsimtiem ilgi saistās ar vārdu “banka” – šī vārda izcelsme meklējama latīņu valodā, un tā sākotnējā nozīme bija “naudas mijēja galds”. Tomēr pēdējos gados tirgu iekarojuši arī nebanku aizdevēji, ne tikai konkurējot ar bankām, bet arī papildinot piedāvājumu klāstu.

Izvērtējot dažādus aizdevējus un meklējot atbilstošāko, ir būtiski saprast gan piedāvājumu, gan aizņemšanās procesu atšķirības. Lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju izpēti un taupītu klientu laiku, Ondo.lv kredītspeciālisti sagatavojuši nelielu pārskatu, kurā apkopota svarīgākā informācija, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu aizdevēju.

Populārākie aizdevumu veidi bankās

Bankas piedāvā dažādus aizdevumu veidus, taču jāatzīmē, ka galvenais uzsvars tiek likts uz samērā liela apjoma aizdevumiem un ilgtermiņa kredītiem. Lūk, biežāk piedāvāto aizdevumu veidi:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažāda veida aizdevumi, jo īpaši patēriņa kredīts, lieti noder, lai tiktu galā ar pēkšņiem un neplānotiem izdevumiem. Vai, gluži otrādi – veiktu kādu sen plānotu un lielu pirkumu, kam ar iekrājumiem nepietiek. Skanīgi reklāmas saukļi un vilinoši piedāvājumi atrodami daudzviet, taču, izvēloties kredītu, jābūt ļoti apdomīgam, jo saistības nereti ir ilgtermiņa, un tās ievērojami ietekmē finanšu stāvokli.

Seši nosacījumi, kas obligāti jāizvērtē pirms aizņemšanās

Liela daļa aizdevēju savos piedāvājumos mēdz izcelt kādu konkrētu priekšrocību, piemēram, zemu procentu likmi vai iespēju naudu saņemt dažu minūšu laikā. Taču, lai aizdevums būtu patiešām izdevīgs gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, nepieciešams saprast kopējo ainu, ņemot vērā sekojošus aizdevuma aspektus:

Procentu likme – visbiežāk tiek norādīta gada procentu likme (GPL), taču, lai to padarītu pievilcīgāku, daļa aizdevēja norāda mēneša vai vēl īsāka perioda procentu likmi;

Ikmēneša maksājums – svarīgi, lai tas nekļūtu par slogu tikt galā ar regulāri veicamajiem maksājumiem;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis, kurā izmitina tūristus, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātie grozījumi Tūrisma likumā.

Likumā tika precizētas vairākas tūrisma definīcijas un pašvaldību kompetences tūrisma jomā, kā arī iekļaujot likumā administratīvās atbildības jautājumus no Administratīvo pārkāpumu kodeksa.

Likumprojektā precizētas vairākas ar tūrismu saistītas definīcijas, tai skaitā iekļaujot jaunu terminu - «viesu dzīvoklis». Līdz ar to par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis vai ēkas daļa, kurā tiek nodrošināta tūristu diennakts izmitināšana un apkalpošana, kas sekmēs kvalitātes un drošības prasību ievērošanu arī šāda veida tūristu naktsmītnēs.

EM skaidroja, ka tūristu mītnes definīcijas paplašināšana sekmēs vienlīdzīgākus konkurences nosacījumus starp dažāda veida tūristu mītnēm un sakārtos sadarbības ekonomikas komercdarbības jomu, kā arī mazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Vienlaikus tiks radīti priekšnosacījumi precīzāku statistikas datu uzskaitei par tūristu galamērķiem un tajos pavadīto laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Krassky iekārto dzīvokli jaunajam uzņēmējam projektā River Breeze Residence

Lelde Petrāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interjera salons Krassky iekārtojis demo dzīvokli jaunajā projektā River Breeze Residence, kas uzcelts Rīgā, Klīversalā.

Piecu istabu demo dzīvoklis ir ēkas pirmajā un otrajā stāvā, tā dzīvojamā platība ir 112,4 m² un terases platība – 34,1 m².

Jaunā ēka Daugavas krastā ar skatu uz Vecrīgu un Ķīpsalu atrodas uz pussalas, ko no trīs pusēm apskalo ūdens.

Kā skaidro dzīvokļa interjera autori, tas ir «radīts jaunam, spējīgam uzņēmējam, kuram ir augstas dzīves kvalitātes prasības, kurš bieži atrodas komandējumos, vēlu atgriežas mājās, redzot naksnīgo Rīgu». Dizaina radošā koncepcija balstās uz ideju par nakti un mirdzošo pilsētas gaismu, kas simbolizē greznību, zvaigznēm kā nezūdošu ilgmūžīga dizaina vērtību un aviotehniku, kas ceļ tām tuvāk, simbolizējot tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Jauns daudzdzīvokļu projekts Imantā vilinās ar meža tuvumu

Lelde Petrāne, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, Anniņmuižas bulvārī topošā jaunā projekta «Anniņmuižas parka rezidence» pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Projekta attīstībā tiks investēti aptuveni 6 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja projekta attīstītāja «SI property» valdes priekšsēdētājs igaunis Tullio Libliks.

Sešu stāvu ēkā kopumā būs izvietots 61 dzīvoklis ar pilnu apdari. Būs pieejami gan nelieli vienas istabas dzīvokļi, gan četru istabu dzīvokļi, paredzēti klasiskie vai franču balkoni, bet pirmajos stāvos – virszemes terases.

Līgums starp pasūtītaju SIA «SI property» un būvnieku SIA «BILDBERG» par būvdarbu veikšanu parakstīts 2018. gada 2.maijā. SIA «BILDBERG» valdes loceklis Gatis Bērziņš informēja, ka būvdarbi sākti pagājušā gada decembra sākumā.

T. Libliks stāstīja, ka šis ir pirmais «SI property» nekustamā īpašuma projekts Rīgā, bet viņa vadībā Igaunijā gūta pieredze gan dzīvokļu, gan atpūtas projektu attīstībā. Nākamais projekts, kas tiks īstenots Rīgā, atradīsies Vecmīlgrāvī, Vecāķu prospektā, kā arī patlaban tiek izskatītas iespējas iegādāties citus zemes gabalus arī Imantā. Zemes gabals Anniņmuižas bulvārī 5 nopirkts pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ilvesa pērn no Igaunijas pensijā saņēmusi nepilnus 13 000 eiro

LETA, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dzīvesbiedre, Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja Ieva Ilvesa, kura uz nepilnu slodzi pilda Latvijas jaunā Valsts prezidenta Egila Levita padomnieces pienākumus informatīvās telpas politikas jautājumos, pērn saņēmusi 12 854 eiro pensiju no Igaunijas prezidenta biroja.

Kā liecina Ilvesas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu, viņai pagājušā gada izskaņā bijušas parādsaistības 71 000 eiro apmērā. Ilvesa bija deklarējusi arī 10 000 eiro uzkrājumus.

Ilvesa, kura pagājušajā gadā bija bērna kopšanas atvaļinājumā, algā no AM saņēmusi 211 eiro. Tāpat viņa saņēmusi 1600 eiro pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Honorārā no SIA «Žurnāls Santa» Ilvesa saņēmusi 292 eiro, bet no AS «Delfi» - 4549 eiro.

Ilvesai pieder dzīvoklis Kazbegi, Gruzijā, un Limbažos. Tāpat viņai pieder divi zemes gabali un viena ēka Salacgrīvā. Savukārt kopīpašumā Ilvesai pieder zeme un ēka Rīgā. Ilvesai pieder arī divas automašīnas - 1990.gada «VW Golf» un 2006.gada «BMW X5».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Īres tirgus Rīgā «nabagos» nemīl

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju nespēj sev iegādāties mājokli, tostarp arī kredītā. Tas nozīmē, ka šo cilvēku vienīgā iespēja ir īres tirgus. Tajā pašā laikā tajā vērojams izteikts ekonomiskās klases dzīvokļu trūkums. Ja aplūko jaunceltos, ekspluatācijā nodotos daudzdzīvokļu namus, tad tie ir premium klases segmentā.

Saskaņā ar Latio 2017. gada pārskatu, pērn tipiskās īres maksas pieprasītākajiem sērijveida dzīvokļiem bija 200-300 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus. Tajā pašā laikā, pēc CSP datiem, 47,1% strādājošo saņem algu līdz 700 eiro bruto mēnesī. Skaidrs, ka šiem cilvēkiem īres maksa 300 eiro mēnesī ir nepaceļama. Tajā pašā laikā viņi arī neietilpst maznodrošināto grupā, kam pienāktos sociālā palīdzība. Tiesa, vienai daļai šajā kategorijā ietilpstošo pieder savs par privatizācijas sertifikātiem privatizēts dzīvoklis.

Vienā no smagākajām situācijām ir cilvēki reģionos, kuri darba meklējumos vēlas pārcelties uz Rīgu. Faktiski, ja viņi «iekrīt» algas kategorijā līdz 700 eiro bruto, viņu iespējas Rīgā noīrēt dzīvokli ir gana ierobežotas. Piemēram, aplūkojot internetā īres piedāvājumus Zolitūdē, redzams, ka lētākais ir divistabu dzīvoklis par 270 eiro mēnesī. Viens no lētākajiem piedāvājumiem ir vienas istabas dzīvoklis Šķirotavā (12 km) par 160 eiro mēnesī. Taču tādu sludinājumu ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka Rīgā katastrofāli pietrūkst dzīvokļu cilvēkiem, kas nav maznodrošināti, taču pelna mazāk par vidējo algu valstī. Līdz ar to pieejama mājokļa trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ strādnieki no laukiem dodas peļņā uz ārzemēm, nevis galvaspilsētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī-jūnijā Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā iegādāti 215 premium dzīvokļi par kopējo darījumu summu 47,9 milj. eiro, informē "Baltic Sotheby’s International Realty".

Dzīvokļu darījumu summa no kopējās visu premium klases īpašumu darījumu kopsummas veido 74 %, bet darījumu skaita ziņā dzīvokļu iegādes darījumi veido pat 90% no visiem premium klases īpašumu iegādes darījumiem.

2020. gada sešos mēnešos Latvijas premium tirgū kopumā iegādāti īpašumi 64,4 milj. eiro vērtībā jeb fiksēti 238 darījumi.

Par to liecina "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020. gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļos izveidoti nelegāli hosteļi Rīgā ir zināma problēma, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste, komentējot trešdien notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Rīgā, Merķeļa ielā.

Pēc viņas teiktā, asociācijas ieskatā nelikumīgi izveidoti hosteļi, līdzīgi, kāds bija trešdienas rītā degušais hostelis, kopumā var tikt uzskatīta par aktuālu problēmu. "Asociācija vairākkārt ir aktualizējusi problēmu. Pagājušajā gadā mēs arī vēlējāmies, lai Tūrisma likumā iekļautu tādu terminu kā viesu dzīvoklis, tādējādi arī šīs īstermiņa uzturēšanās vietas vai apartamentus iekļaujot likumā un arī uz tiem attiecinot noteiktās prasības," sacīja Graikste.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Vienlaikus attiecīgais termins asociācijas izpilddirektorei nezināmu iemeslu dēļ pēdējos likuma grozījumos netika iekļauts. "Varbūt šis notikums [ugunsgrēks] būs iemesls, lai to aktualizētu atkal, un deputāti saprastu, ka tas ir svarīgi," teica Graikste.

Viņa uzsvēra, ka LVRA jau vairākkārt aktualizējusi nepieciešamību valstiskā regulējumā sakārtot jautājumu par tūristu izmitināšanu dzīvokļos.

Līdz 2005.gadam Latvijā naktsmītnēm bija obligāta sertifikācija, un Ministru kabineta deleģēta asociācija kopā ar uzraugošajām institūcijām naktsmītnes apsekoja, lai pārliecinātos par to drošību. Savukāt kopš 2005.gada tūrisms, pēc Graikstes teiktā, ir nereglamentētā sfēra visas Eiropas līmenī, tādējādi atzīstot, ka tūrismā netiek radīta bīstamība dzīvībai, veselībai un kaitējums videi. "Tomēr līdz ar to šāds obligātais novērtējums arī ir izkritis," teica Graikste.

Vienlaikus esot joprojām pietiekami daudz naktsmītnes, kas sertifikāciju, kas nav obligāta, tomēr izvēlas veikt. Mītni novērtē un sertifikātu piešķir LVRA izveidots uzņēmums SIA "Viesnīcu un restorānu centrs".

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Tūrisma likumā, kas tostarp paredz tajā iekļaut jaunu terminu - "viesu dzīvoklis" - valdībā tika apstiprināti 2019.gada oktobrī.

Bija paredzēts, ka par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis vai ēkas daļa, kurā tiek nodrošināta tūristu diennakts izmitināšana un apkalpošana, kas sekmētu kvalitātes un drošības prasību ievērošanu arī šāda veida tūristu naktsmītnēs.

Vienlaikus Saeimas deputāti, pagājušā gada rudenī par likuma grozījumiem lemjot trešajā lasījumā, attiecīgo terminu lēma izslēgt no grozījumiem. Kā liecina 2020.gada 8.oktobra Saeimas sēdes stenogramma, priekšlikums par termina izslēgšanu no likumprojekta nāca no parlamenta Juridiskā biroja puses.

Kā ziņots, ugunsgrēkā nelikumīgā hostelī Merķeļa ielā 8 trešdienas rīta gāja bijā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. No tiem slimnīcā vidēji smagā stāvoklī nogādāti seši cietušie.

Pēc publiski pieejamās informācijas minētajā adresē atradies hostelis "Japanese Style Centrum".

Internetā atrodamā informācija liecina, ka hostelis atradies 21.dzīvoklī. Zemesgrāmatas dati liecina, ka konkrētais īpašums kopš 2019.gada pieder 1996.gadā dzimušajam juristam Andrejam Gailim. Viņam pieder arī turpat netālu Marijas ielā 1 reģistrētais "Hotels & Apartments", kuram šajā adresē ir hostelis. 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 83 900 eiro un strādāja ar 31 788 eiro peļņu. Dati par 2019. un 2020.gadu nav pieejami.

Jau pēc ugunsgrēka Gailis trešdien sāka dzēst savus profilus dažādos sociālajos tīklos, novēroja aģentūra LETA. Piemēram, Gailis jau izdzēsis kontus no "Facebook" un "Linkedin".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonas prestižajā Čelsijas rajonā izīrēšanai tiek piedāvāts dzīvoklis, par kuru nedēļā jāmaksā «vien» 29,5 tūkstoši eiro nedēļā, raksta Business Insider.

Dzīvokļa platība ir 772 kvadrātmetri, kas ir viens no lielākajiem dzīvokļiem Londonā, un tas aizņem gandrīz visu bijušās slimnīcas stāvu. Ēka tagad pārveidota par ekskluzīvu nekustamā īpašuma objektu.

Dzīvoklī iekļauts baseins un SPA zona, bibliotēka, mediju istaba, kā arī liela garderobe. Griesti inkrustēti ar 24 karātu zeltu. Cenā iekļauta arī pazemes stāvvieta un diennakts apsardze.

8 istabu dzīvoklis sākotnēji bija sadalīts četros atsevišķos objektos, taču īpašnieks galu galā nolēma to izīrēt kā vienu dzīvokli un nojauca vairākas sienas. Dzīvoklis īres tirgū tie piedāvāts jau kopš 1997.gada.

Dzīvokli iespējams aplūkot galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vērtīgākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 26.02.2019

Darījuma cenas rekords ir bijis 6,35 miljoni eiro - 1982.gadā Baltkrievijā dzimusī Marija Gvardeiceva pērn novembrī par šādu summu nopirka 7075 kvadrātmetrus zemes ar ēku 19.līnijā 1. Īpašumu pārdeva 1998.gadā dzimušais Eduards Segals, kurš to ieguva dāvinājuma ceļā no tēva Iļjas Segala. Pircējai hipotekārais kredīts īpašuma iegādei nebija nepieciešams.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 40 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā, par pirmajiem 20 sniedzot īpaši detalizētus datus.

Tāpat kā 2017.gadā, arī pērn kūrortpilsētā reģistrēti tikai deviņi darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk. Darījuma cenas rekords ir bijis 6,35 miljoni eiro - 1982.gadā Baltkrievijā dzimusī Marija Gvardeiceva pērn novembrī par šādu summu nopirka 7075 kvadrātmetrus zemes ar ēku 19.līnijā 1. Īpašumu pārdeva 1998.gadā dzimušais Eduards Segals, kurš to ieguva dāvinājuma ceļā no tēva Iļjas Segala. Pircējai hipotekārais kredīts īpašuma iegādei nebija nepieciešams.

Otra lielākā darījuma summa bijusi divi miljoni eiro - savulaik plaši pazīstamais biznesmenis Grigorijs Lučanskis pagājušā gada oktobrī nopirka 310/1000 daļas no īpašuma Tirgoņu ielā 1, kas sastāv no 1881 kvadrātmetra zemes un divām ēkām. Tās viņam pārdeva cits ārvalstnieks – 1979.gadā dzimušais Maksims Lalakins, kurš šo īpašuma daļu nopirka 2006.gadā par 267 995 latiem (381 322 eiro). Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijai pievienojas AS Hipocredit

Zane Atlāce - Bistere, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot pārstāvniecību, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijai ir pievienojies jauns biedrs – nebanku hipotekārais aizdevējs AS Hipocredit, līdz ar to asociācija šobrīd pārstāv 18 ārpus banku finanšu sektora pakalpojumu sniedzējus, kas Latvijā strādā ar 23 zīmoliem, teikts paziņojumā medijiem.

«Nebanku hipotekārā kreditēšana aizvadītajos gados Latvijā ir samērā strauji attīstījusies, padarot pieejamāku finansējumu gan privātpersonām, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, īpaši reģionos. Nozarei attīstoties, ir svarīgi, lai tirgus dalībnieki strādātu kopā pie līdzsvarotas izaugsmes, tādējādi rūpējoties gan par patērētāju interesēm, gan biznesa izaugsmes iespējām,» norāda AS HipoCredit vadītāja Solvita Caune.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš piebilst, ka dalība asociācijā uzņēmumiem ļauj ne vien strādāt pie nozares pašregulācijas pasākumiem, vienojoties par labo praksi nozarē, bet arī veidot konstruktīvu dialogu ar uzraugošajām iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Mintos Marketplace iekārto mūsdienīgu biroju telpās, kur savulaik bijis ekskluzīvs dzīvoklis; uzstādījums – atvērtība, mājīgums, gaišums

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Mintos darbu sāka 2014. gadā un iepriekš nomāja nelielas biroja telpas Valdemāra ielā. Pieaugot apgrozījumam un darbinieku skaitam, iepriekšējais birojs kļuva par šauru, tādēļ tika meklētas jaunas mājas. «Apskatījām vismaz desmit birojus, līdz atradām šīs 300 m2 plašās telpas, kas atrodas biroju centrā Skanste. Iepriekš šeit bijis dzīvoklis, taču tā plānojumu pilnībā mainījām, demontējām lielu daļu starpsienu, lai izveidotu atvērtā tipa biroju,» stāsta a/s Mintos Marketplace valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

2014. gadā pie idejas par savstarpējo aizdevumu platformas Mintos izveidi strādāja četri cilvēki, bet patlaban uzņēmumam ir 23 darbinieki. Vairāk nekā puse darbinieku ir programmētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās valūtas bitcoin faniem tiek piedāvāta iespēja iegādāties dzīvokli Dubaijā, raksta CNN Money.

Kompānija Astor Plaza and Residences piedāvā iegādāties 150 dzīvokļus Dubaijā, par tiem norēķinoties ar kriptovalūtu. Studijas tipa dzīvoklis maksā 30 bitkoinus, bet vienistabas dzīvoklis – aptuveni 50 bitkoinus (252 tūkstošus dolāru). Cena gan var mainīties, ņemot vērā, ka virtuālā valūta ir piesaistīta dolāram.

Kompānijas pārstāve Mišela Monē pastāstījusi, ka oktobrī interesentiem, kas vēlas iegādāties īpašumu, maksājot ar bitkoiniem, tiks piedāvāti vēl dzīvokļi.

«Mēs gribam dot iespēju bitcoin pasaulei,» viņa komentējusi šo piedāvājumu, uzsverot, ka šī ir laba iespēja bitcoin pārvērst īpašumā.

Dubai Science Park sastāv no diviem debesskrāpjiem, peldēšanas kompleksa, āra kinoteātra un iepirkumu centra. Dzīvokļa pircējs ar bitcoin var maksāt arī par iekšējo apdari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijā tika noslēgts rekordliels darījums par viena dzīvokļa iegādi.

Penthouse tipa dzīvoklis, 1,9 miljonu eiro vērtībā, ir pēdējo trīs gadu laikā lielākais reģistrētais dzīvokļu iegādes darījums Rīgā un Jūrmalā, liecina decembra otrajā nedēļā reģistrētie dati Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Darījums īstenots ar uzņēmuma Latio starpniecību. “Rīga joprojām ir interesanta ārvalstu investoriem, viņi redz šeit potenciālu un ir gatavi ieguldīt ilgtermiņā, to pierāda šis darījums,” stāsta Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš piebilst, ka tik liela mēroga darījumi nenotiek bieži - īpaši šodienas apstākļos, tādēļ šis darījums uzskatāms par apliecinājumu tam, ka tirgus spēj izturēt vīrusa radītos satricinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta par graustu atzītās ēkas fasādes atjaunošana namam Brīvības ielā 38, kurā dzīvokļi piešķirti arī diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem, novēroja db.lv.

Remontdarbos plānots ieguldīt aptuveni 23 000 eiro, portālam pastāstīja nama pārvaldnieks, SIA NIRA fonds apsaimniekošana pārstāvis Kārlis Ķezberis.

Ēka klasificēta kā B kategorijas grausts un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā, taču šī gada oktobra sākumā tai uzsākti fasādes atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei. K.Ķezberis norāda, ka šajā posmā tiks veikti karnīžu, balkonu un nodrupušo daļu atjaunošana. Viņš cer, ka pēc nama fasādes atjaunošanas Rīgas dome varētu pazemināt šobrīd piemēroto paaugstināto NĪN likmi. Viņaprāt, līdzekļi, kas šobrīd tiek maksāti nodokļos, varētu tikt novirzīti ēkas tālākai sakopšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada nogalē ir paredzēts pabeigt dzīvojamā kompleksa Filozofu rezidence būvniecību Rīgā, Pārdaugavā; ar mērķi paplašināt pircēju loku attīstītājs ievieš tirgū netipiskus risinājumus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nekustamā īpašuma projektu attīstīšanas, investīciju pārvaldīšanas kompānijas R.Evolution City vadībā Pārdaugavā top dzīvojamais komplekss Filozofu rezidence, ko veido divi torņi. Ēkas ir veltījums 18.gadsimta vācu apgaismības filozofiem Johanam Georgam Hāmanim un Johanam Gotfrīdam Herderam. Kompleksā kopumā ir 115 dzīvokļi. Šobrīd tiek piedāvāti mājokļi vienā no torņiem. Pārdota ir aptuveni trešdaļa dzīvokļu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gan pasaulē, gan Latvijā diezgan ierasta prakse ir iegādāties īpašumus un tos izīrēt. Turklāt šobrīd Rīgā ir gana liels pieprasījums pēc īres dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru