Eksperts: Ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ investīciju aktivitāte Latvijā būs piezemēta 

Ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ investīciju aktivitāte Latvijā būs piezemēta, un, ja tas ievilksies, tad pamazām iekrāsies investīciju nepietiekamība nākotnes izaugsmei, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Žanete Hāka, 2014. gada 28. augusts plkst. 14:09

Viņš norāda, ka primārais uzsvars būs uz ES fondu apguvi, kas tuvākajā laikā kopā ar privāto patēriņu noturēs pozitīvās tendences. Tomēr būtiskāki būs eksporta attīstība un inflācijas tendences, no kuras būs atkarīgs, cik saasināti izpaudīsies pašreizējā ekonomikas stagnēšana eirozonā. Tikmēr, pavisam noteikti, ka Krievijas negatīvā ietekme uz ekonomiskajiem procesiem tikai pieaugs. Visu nozaru uzņēmumiem, kas darbojas šajā tirgū ir jābūt gataviem jebkādiem pavērsieniem un iespēju robežās jāapdomā krīzes scenāriji. Tomēr, lai arī pavisam noteikti, ka karadarbība Ukrainā sašūpos tirdzniecību reģionā, tā nespēs apstādināt globālās ekonomikas izaugsmi. Tas nozīmē, ka nav jāvairo pesimisms, bet ļoti aktīvi jāpievēršas jaunu un tirgu ar nākotnes potenciālu iepazīšanai un sadarbības attiecību veidošanai, uzsver eksperts.

Par spīti pozitīvajām gaidām gada sākumā, dažnedažādi faktori ir noteikuši to, ka nākas pārskatīt šā un nākamā gada izaugsmes prognozes uz leju. To, ka šis gads neattaisnos gaidas, nosaka izaugsmes atslābums ASV, Eiropā, Brazīlijā, Krievijā, Indijā, Ķīnā un Dienvidamerikā.

Vājināšanos ir diktējusi ģeopolitiskās nenoteiktības un laikapstākļu ietekme, kas turpina uzturēt augstus stagnācijas un deflācijas riskus. Tomēr 2105.gada izaugsme solās būt straujāka, ko nosaka joprojām labvēlīgās ASV, Lielbritānijas, Ķīnas un Indijas ekonomiku perspektīvas, kas veido aptuveni pusi globālās ekonomikas, uzsver D. Gašpuitis. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstu grupas IKP šogad uzrādīs 1.9% palielinājumu, nākamgad izaugsme sagaidāma 2,5% apmērā. Taču pastāv pietiekami liela varbūtība, ka šīs prognozes var nākties pazemināt, jo risku līmenis, kas apdraud attīstības paātrināšanos, ir būtiski audzis.

Globālajās cenu tendencēs turpina dominēt inflāciju nospiedoši spēki. To virza zema resursu noslodze un produktivitātes izaugsme, kas mazina patēriņa preču cenu, kā arī algu kāpumu.

Kompensējot ASV un Lielbritānijas ekspansīvās monetārās politikas ierobežošanu, Eiropas Centrālā banka un Japānas Banka turpinās audzēt savas bilances, lai mazinātu deflācijas riskus. Monetārās politikas efektivitāte ir samērā zema strukturālo problēmu un pārmērīgā parāda līmeņa dēļ, jo īpaši eirozonā. Tas palielina jaunu finanšu nelīdzsvarotības veidošanās risku, jo zemās procentu likmes rada labvēlīgu vidi saistību audzēšanai. Taču pastāv ļoti maz pazīmju, ka tas veicinātu produktīvu investīciju aktivitāti. Izaicinājumu plašais klāsts un valstu atšķirīgās spējas ģenerēt izaugsmi veidos nopietnu pārbaudi politikas veidotājiem. Būs nepieciešams meklēt veidus un iespējas kā veicināt izaugsmi nepalielinot parādu. Potenciālie virzieni varētu būt investīcijas infrastruktūrā un nodokļu sistēmas pārskatīšana, saka eksperts.

 

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 03. maijs plkst. 13:59

Britu finanšu laikrakstā Financial Times vairāku rakstu sērijā izvērtusies ekspertu un komentētāju...

2013. gada 14. februāris plkst. 13:49

Aizvadītā gada pēdējā ceturksnī Latvijā bijis straujākais iekšzemes kopprodukta pieaugums...

2013. gada 28. janvāris plkst. 16:23

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā ziņojumā par Latviju atzinīgi novērtējis...

2012. gada 09. novembris plkst. 16:36

Latvijas ekonomika gada trešajā ceturksnī, uzrādot 5,3% izaugsmi, turpina būt Eiropas izaugsmes...

2012. gada 02. novembris plkst. 13:55

Latvija ir izdarījusi to, ko daudzas valstis nav spējušas un varbūt arī...

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2014. gada 28. augusts plkst. 13:18

Kokvilnas cena pasaules biržās tuvojas piecu gadu zemākajam līmenim, jo pasaules lielākā...

2014. gada 28. augusts plkst. 12:56

Šobrīd noslēgti līgumi par 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības...

2014. gada 28. augusts plkst. 12:06

Šveices franka kurss pret eiro tuvojas spēcīgākajam līmenim gandrīz 21 mēneša laikā,...

2014. gada 28. augusts plkst. 11:16

No 1.septembra AS Rietumu Asset Management IPS Rietumu Asset Management Cash Reserve...

2014. gada 28. augusts plkst. 9:33

Latvijas Banka aptuveni piektdaļai darbinieku plāno nodrošināt dzīvības apdrošināšanu...

2014. gada 28. augusts plkst. 8:01

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem
...

2014. gada 27. augusts plkst. 17:46

Biržā NASDAQ OMX Riga 3.septembrī notiks Latvijas valsts parādzīmju emisiju sākotnējā izvietošana...

2014. gada 27. augusts plkst. 17:23

Ķīnas lielākais tiešsaistes tirgotājs Alibaba Group Holding finanšu gada pirmajā...

2014. gada 27. augusts plkst. 17:07

Zīmola Lombards24.lv īpašnieka SIA ExpressCredit ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā...

2014. gada 27. augusts plkst. 17:01

Pamatojoties uz aktuālāko situāciju, Finanšu ministrija ir pārskatījusi izaugsmes prognozes...