Quantcast
Viedokļi

Viedoklis: Dalīšanās ekonomika – tradicionālās ekonomikas ienaidnieks vai glābējs?

Latvijas Bankas ekonomiste Māra Rūse, 11.01.2017

Iedzīvotāju daļa, kas kādreiz izmantojuši dalīšanās ekonomikas pakalpojumus (% no iedzīvotāju skaita)

Avots: Eiropas Komisija

Jaunākais izdevums

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Kāpēc dalīšanās ekonomika ir parādījusies tieši pašlaik? To var skaidrot ar trīs savstarpēji saistītiem cēloņiem:

Jaunas digitālas tehnoloģijas - interneta, mobilo tehnoloģiju un modernu maksājumu sistēmu attīstība ir nodrošinājusi iespēju veidoties uzņēmumiem, kuru biznesa modelis balstās uz digitālām platformām un mobilo ierīču lietotnēm.

Sabiedrības pārmaiņas - dalīšanās ekonomika ir attīstījusies sociālu pārmaiņu rezultātā. Proti, dalīšanās kā plašāka sociāla parādība aizsākās ar cilvēku dalīšanos ar informāciju sociālajos tīklos un pakāpeniski izplatījās tālāk dažādās sadzīves jomās, piemēram, dalīšanās ar transportu, finanšu līdzekļiem un mājokļiem.

Ekonomiskie apstākļi - ir pieaudzis iedzīvotāju pieprasījums pēc lētiem, pieejamiem un videi draudzīgiem resursiem. Lēnāks globālās ekonomikas pieaugums, lielāka nevienlīdzība un augsts bezdarbs (it īpaši jauniešu vidū) ir veicinājis cilvēku vēlmi iesaistīties dalīšanās ekonomikas platformās, piedāvājot savu mājokli, mašīnu utt., lai iegūtu papildu ienākumus.

Savā ziņā dalīšanās ekonomika nav nekas jauns. Arī cilvēki Latvijā jau sen neformāli dalījuši izdevumus par degvielu, kopīgi mērojot ceļu uz darbu, piemēram, no Jelgavas līdz Rīgai.

Nozīmīga inovācija, kas ļāvusi sākt dalīties arī ar svešiniekiem un tādējādi plesties šim fenomenam, ir iespēja ar digitālas un standartizētas skalas palīdzību novērtēt pakalpojuma sniedzēju un klientu. Citiem vārdiem sakot, modernās tehnoloģijas palielina uzticības un drošības momentu, un par to var pārliecināties arī bez ārēja uzrauga, vienkārši aplūkojot potenciālā sadarbības partnera sociālos tīklus u.tml.

Pašlaik Eiropā visaktīvāk darbojas transporta jeb kopbraukšanas platformas. Palielinās arī finansiālo tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumu skaits (tās ir digitālās platformas, kas indivīdiem dod iespēju aizņemties vai aizdot finansiālus līdzekļus, vai sniedz citus finanšu pakalpojumus bez tradicionālas finansiālas institūcijas starpniecības). Citas populāras nozares ir dalīšanās ar mājokli, kā arī mājsaimniecības un profesionālie pakalpojumi pēc pieprasījuma. Šie pieci lielākie dalīšanās ekonomikas sektori caurmērā aug par 35% gadā – stipri straujāk nekā tradicionālā ekonomika.

Latvijā pašlaik darbojas kopbraukšanas uzņēmumi Taxify, Autolevi un drīzumā savu darbību cer uzsākt arī Uber. Dalīšanās ar mājokli jomā darbojas uzņēmums Airbnb. Latvijā dibināto fintech uzņēmumu Mintos arī var pieskaitīt pie dalīšanās ekonomikas, jo tas dod iespēju aizdot vai aizņemties finanšu līdzekļus. Citi vietējie uzņēmumi ir Piedarbs (mājsaimniecības pakalpojumi), Morethan (mazlietotas mantas) un Barking (autostāvvietas).

Dalīšanās ekonomikas pozitīvā ietekme uz izaugsmi

Straujāka ekonomikas izaugsme, produktivitātes, inovāciju veicināšana, resursu un dabas saudzēšana – tā ir tikai daļa no dalīšanās ekonomikas pozitīvā devuma. Šis impulss ir īpaši svarīgs Latvijai un visai Eiropai, kas pašlaik cieš no nepietiekami straujiem izaugsmes tempiem un nekonkurētspējīga produktivitātes līmeņa. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir cīņa ar globālajām klimata pārmaiņām, un šajā jomā dalīšanās ekonomikai ir gan tiešs, gan netiešs pozitīvs pienesums.

Eiropas Komisija 2016. gada jūnijā publicēja izpētes ziņojumu par dalīšanās ekonomikas nozīmi Eiropai. Lai gan dalīšanās ekonomikas uzņēmumu lielākā koncentrācija ir tās izcelsmes vietā – Silīcija ielejā, ASV, arī Eiropas Savienības (ES) valstis pamazām sāk mainīt attieksmi un novērtēt dalīšanās ekonomikas potenciālu, veidojot šādiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi un regulējumu (šobrīd deviņās lielākajās ES valstīs reģistrēti 295 dalīšanās ekonomikas uzņēmumi).

Baltijas valstis ir pirmās ES dalībvalstis, kas ir pieņēmušas vai apsver iespēju pieņemt kopbraukšanas likumu. Eiropas Komisijas pētījuma dati norāda, ka Latvija (kopā ar Īriju, Franciju un Horvātiju) atrodas to četru valstu grupā, kur vislielākā iedzīvotāju daļa izmanto dalīšanās ekonomikas pakalpojumus (Latvijā – 24%).

Vai dalīšanās ekonomika izkonkurēs esošos uzņēmējus?

Neskatoties uz iepriekš aprakstītajiem pozitīvajiem aspektiem, vienlaikus atsevišķās valstīs ir jūtama zināma pretestība pret dalīšanās ekonomiku. Problēmas būtība ir tāda, ka jaunie biznesa modeļi darbojas ārpus esošā regulējuma. Piemēram, kopbraukšanas pakalpojumi mums pazīstamā izpratnē nav ne taksometru, ne digitālie pakalpojumi.

Taksometru šoferu bažas var saprast – kā no gaisa nokrituši konkurenti ar zemāku pašizmaksu un elastīgākiem pakalpojumiem, jo automašīnas pieder pakalpojuma sniedzējam, nevis interneta platformai. Tas nozīmē, ka taksometru pakalpojumus var sniegt faktiski ikviens, jebkurā sev izdevīgā laikā, neiegādājoties taksometra licenci.

Ar līdzīgām problēmām saskaras viesnīcas – mājokļa dalīšanās platformas klientus pievelk ar zemākām cenām un personiskāku pieredzi.

Šīs bažas, no vienas puses, var raksturot kā satraukumu par veselīgu konkurenci, tomēr ir arī kāds cits aspekts. Ko darīt ar pakalpojumu apdrošināšanas trūkumu, pakalpojumu drošību un atbildības sadali nelaimes gadījumā?

Turklāt cilvēki, kuri ar interneta platformu palīdzību sniedz pakalpojumus, pie esošā regulējuma neiesaistās sociālās apdrošināšanas sistēmā, kas nozīmē, ka nākotnē var rasties problēmas ar pensijām u.c. aspektiem.

Ir skaidrs, ka dalīšanās ekonomikas ignorēšana šīs problēmas nepalīdzēs risināt. Pārdomāta un inovatīva regulējuma izveidošana un viedas uzņēmēju vides veicināšana nodrošinātu lielāku pozitīvo atdevi no dalīšanās ekonomikas.

Dalīšanās ekonomikas makroekonomiskā ietekme

Dalīšanās ekonomikas attīstība ir likusi to savā makroekonomiskajā analīzē iekļaut arī tradicionālajiem ekonomistiem. Jau pie pašreizējiem dalīšanās ekonomikas izaugsmes tempiem parādās iezīmes, kā tā ietekmē makroekonomikas rādītājus, piemēram:

IKP izaugsme - dalīšanās ekonomika vēlreiz apstiprina jau zināmu faktu, ka IKP ir nepilnīgs valsts iedzīvotāju labklājības līmeņa rādītājs. Dalīšanās ekonomikas uzņēmumi, piemēram, kopbraukšana, darbojas efektīvāk izmantojot esošos resursus, kas nozīmē, ka tās aktivitātes netiek pilnībā atspoguļotas IKP rādītājos.

Nodarbinātība - lai gan dalīšanās ekonomika rada jaunas darbavietas, tās parasti ir nepilna laika un bez sociālām garantijām. Līdz ar to var veidoties duāls darba tirgus. Tāpat lielajām platformām ir iespēja izmantot savu tirgus pozīciju, lai uzspiestu pakalpojumu sniedzējiem sev izdevīgākus nosacījumus.

Inflācija - tā kā dalīšanās ekonomikas platformām bieži nākas segt tikai papildizmaksas, tās pakalpojumus spēj piedāvāt par ievērojami zemākām cenām nekā tradicionālās ekonomikas uzņēmumi. Zemās cenas tiek pārnestas arī uz konkurentiem tradicionālajās industrijās. Šī cenu krišanās tendence savukārt var saasināt zemas inflācijas tendenci Eiropā un pasaulē.

Fiskālā politika - no dalīšanās ekonomikas platformām ir grūtāk iekasēt nodokļus, jo apgrozījums naudas izteiksmē ir salīdzinoši neliels (turklāt daudzas platformas vispār negūst peļņu). Turklāt digitāli uzņēmumi var darboties no jebkuras pasaules valsts – arī no tās, kur jāmaksā mazāk nodokļu. Jāpiemin, ka maksājumu digitalizācijai var būt arī pozitīva ietekme uz valsts ieņēmumiem. Proti, visi maksājumi tiek reģistrēti, nodrošinot godīgu nodokļu nomaksu.

Nu jau ir pavisam skaidrs, ka dalīšanās ekonomika nebūt nav īslaicīga parādība. Tās straujie izaugsmes tempi ik gadu pārsniedz iepriekš minētās prognozes, tiek nodrošinātas jaunas darba vietas un papildu ienākumi tiem, kuriem ir kāds pilnībā neizmantots resurss, piemēram, automašīna, mājoklis vai laiks. Patērētājiem dalīšanās ekonomika piedāvā zemākas cenas un ērtus pakalpojumus.

Dalīšanās ekonomikas darbības ietekmi izjūt arī tie patērētāji un uzņēmēji, kas tajā tiešā veidā neiesaistās, jo arī tradicionālie uzņēmumi ir spiesti pielāgoties zemāku cenu videi un vēlas izmantot digitālo tehnoloģiju piedāvātās inovācijas.

Ja atskatāmies pagātnē, visas nozīmīgās ekonomikas pārmaiņas izraisījušas pagaidu neskaidrību un prasījušas pielāgošanos jaunai realitātei. Ekonomistu, juristu un likumdevēju pienākums būtu cieši sekot līdzi dalīšanās ekonomikas attīstībai, lai rastu visiem pieņemamus risinājumus un lai izmantotu inovatīvo uzņēmumu sniegtās iespējas iedzīvotājiem un ekonomikas aktivitātei kopumā. Savukārt valstu līmenī jādomā, kā šādiem uzņēmumiem piedāvāt labvēlīgu vidi un vienlaikus reglamentēt darbību, lai tie "dalītos" arī ar nodokļiem, bet pakalpojumu sniedzēji būtu sociāli apdrošināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Digitālie apdrošinātāji Cachet ar startu Latvijā apmierināti

Anda Asere, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apdrošināšanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Cachet" piesaistījis 1,1 miljonu eiro investīcijas, lai apgūtu jaunus tirgus un attīstītu esošos produktus, tostarp arī Latvijā.

"Investīcijas palīdzēs attīstīt mūsu ieceres daudz plašākā apkārtnē un arī produktu ziņā," saka Kalle Pallings (Kalle Palling), "Cachet" līdzdibinātājs. Gada laikā uzņēmums plāno ieiet trijos līdz piecos jaunos tirgos. Tuvākie mērķi ir Polija, Lietuva, Skandināvija un Lielbritānija. Tāpat iecerēts paplašināt produktu portfeli, piemēram, KASKO, apdrošināšanu elektriskajiem skrejriteņiem un koplietošanas automašīnām.

Šīs finansējuma kārtas investoru vidū ir Somijas riska kapitāla fonds "Icebreaker", kā arī iepriekšējās kārtas investori "Lemonade Stand" un "Techstars" un vairāki biznesa eņģeļi.

"Cachet" piedāvā mobilo lietotni, kas, ņemot vērā lietotāja auto izmantošanas paradumus un biežumu, spēj nodrošināt personalizētu pieeju transportlīdzekļa apdrošināšanas polises aprēķināšanā. Šis pakalpojums nodrošina, ka kopbraukšanas platformu auto vadītāji varēs ietaupīt apdrošināšanas polisei veltītos līdzekļus, nemaksājot par laiku, kad auto izmanto personiskām vajadzībām. "Igaunijā patiesi esam samazinājuši ievērojami cenu, bet Latvijā vēl skaļi nesaukšu skaitļus, jo pagaidām tirgū esam samērā īsu laiku. Tomēr nav runa par lētumu, bet gan godīgumu un caurspīdību. Jo vairāk informācijas un izpratnes ir, jo labākas cenas varam piedāvāt," teic Hedi Mardiso (Hedi Mardisoo), "Cachet" līdzdibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa ar it kā naudas atmazgāšanu ir kļuvusi par efektīvu instrumentu nerezidentu padzīšanai no Latvijas, lai šo nerezidentu naudu novirzītu citur, tai skaitā arī ofšoru zonām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, notiekošais pasaulē ir jāvērtē pēc principa – kas šiem procesiem ir patiesie labuma ieguvēji un kāds ir labums Latvijai. Pēc A. Babra domām, mūsu politiskie līderi atgādina atkarīgo – pārvaldāmo – teritoriju nozīmētus pārvaldniekus, koloniālo aristokrātiju, nevis neatkarīgas valsts vadītājus, kuri saviem «partneriem» ir gatavi ļaut Latvijā īstenot jebkuras viņu iegribas.

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā valsts 100. gadadienas priekšvakarā?

Mēs pa neatkarības gadiem esam ieguvuši 10 miljardus lielu parādu, kura mums nebija un par kuru tagad pat nespējam maksāt procentus, mums aizvien ir negatīva tirdzniecības bilance, mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, liela daļa darbspējīgo brīvprātīgajā deportācijā ir pametusi valsti pēc «veiksmes stāsta», atstājot pensionāru slogu uz tā jau novājinātās ekonomikas pleciem. Pateicoties «veiksmes stāstam», tika izglābta zviedru krona un Valdis Dombrovskis realizēja savu sapni nokļūt labā amatā ES. Mēs pazaudējām cukura nozari, daudzus lielus un labus uzņēmumus, kā pēdējo var minēt Liepājas Metalurgu – vienu no lielākajiem eksportētājiem. Mums ir nesodīta OIK zagšanas shēma, veiksmīga Citadeles bankas pārdošana par sviestmaizi partneriem. Ar Edgara Rinkēviča palīdzību atteicāmies no dalības Nord Stream 2 projektā un iespēju nopelnīt šajā projektā klaji atdevām zviedriem. Mēs esam pieradināti pie ES naudām un padarīti atkarīgi, bez ES naudas injekcijas iekšējais patēriņš un budžets sabrūk uzreiz. Un tagad mums vēl atņem finanšu pakalpojumu nozari, kura bija un varēja būt būtisks atbalsts tautsaimniecībai. Caur Rīgu gāja 1% no visu pasaules dolāru darījumiem. Rīgai bija visas iespējas un liels potenciāls pēc Brexit pārņemt no Londonas lielu daļu legālo nerezidentu naudas plūsmu un godīgi pelnīt, bet mums šo iespēju atņēma ar mūsu tautas kalpu atbalstu, kas tiek uzturēti par mūsu nodokļu maksātāju naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No meža apsaimniekošanas uzņēmuma līdz suvenīru ražotājam un pārtikas veikalu ķēdei – aizvien izplatītāka kļūst brīvo līdzekļu ieguldīšana perspektīvos Baltijas valstu uzņēmumos. Vairumā gadījumu tās ir salīdzinoši nelielas summas (vidēji viens investors iegulda 5000 eiro), un atsaucību gūst tieši Baltijas valstīs izveidoti uzņēmumi, jo tie mums ir labi pazīstami un viņu attīstības potenciāls – saprotams.

Kopš Baltijas valstis ir atguvušās no finanšu krīzes sekām un to ekonomika ir atsākusi augt, liekot palielināties algām un samazināties bezdarbam, aktualizējas jautājums par uzkrājumu izvietošanu. Lai būtu droši – šis faktors ir bijis un būs prioritārs. Otrs - lai būtu ienesīgi. Cilvēku interese pieaug, it īpaši, pamanot veiksmīgus biznesa attīstības piemērus, “garšīgus” stāstus, kuros gribas piedalīties, ne tikai vērot no malas. Tradicionālais ieguldījumu galamērķis – komercbanka – ir zaudējis savu pievilcīgumu ne tikai praktiski 0% ienesīguma dēļ, bet arī tāpēc, ka, finanšu pasaulei attīstoties, jūtami sarūk banku monopols pār ekonomikas asinsriti. Mēs redzam daudzas jaunas iespējas, kas ļauj nopelnīt vairāk, tās ir gana drošas un, iespējams, pats galvenais – plaukstošos biznesa uzņēmumos mēs saredzam savu ieguldījumu augļus. Proti, investīcijai parādās jauna vērtība un jēga. Tās kļūst personiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Veriff komandai pievienojas bijušais Uber vadītājs Baltijā

Anda Asere, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas tehnoloģiju kompānijas «Veriff» komandu papildina Enns Metsars (Enn Metsar), kļūstot par uzņēmuma biznesa attīstības vadītāju

Iepriekš viņš trīs gadus bija «Uber» vadītājs Baltijā un sāka šīs kompānijas darbību Igaunijā un Lietuvā. «Galvenais iemesls, kāpēc pievienojos «Veriff», ir tas, ka viņi strādā ar ļoti nopietnu problēmu – nodrošināt uzticību digitālajā pasaulē. Daudzi pakalpojumi pārceļas uz digitālo vidi, kas padara tos ātrākus un finansiāli pieejamākus. Taču tiešsaistes biznesus kavē uzticības trūkums starp iesaistītajām pusēm. Jautājums ir par to, vai šis šķērslis ir pārvarams. Es ticu, ka sadarbībā ar «Veriff» tas ir iespējams. Es novērtēju kompānijas profesionālo komandu un man ir bijusi lieliska pieredze, sadarbojoties ar «Veriff» dibinātāju Kārelu Kotkas (Kaarel Kotkas). «Uber» mēs izmantojām «Veriff» pakalpojumus, lai pārbaudītu vadītāju un transportlīdzekļu atbilstību,» saka E. Metsars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados kopbraukšanas platformu tirgus daļa transporta jomā varētu sasniegt 20-40%, paredz igauņu kopbraukšanas platformas Taxify līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig).

Taxify tiek uzskatīts par vienīgo patieso Igaunijas t.s. vienradzi, jo tam izdevies pārliecināt investorus ieguldīt tieši Igaunijas kompānijā, nevis caur mātesuzņēmumu – investoru jurisdikcijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas varētu mainīties nākotnē?

Nākotnē augs platformu tirgus daļa urbānajā transportā. Šobrīd lielākajā daļā pilsētu mobilitātes platformas veido dažus procentus no pilsētu transporta tirgus; parasti pusi veido sabiedriskais transports un otru – privātie auto. Domāju, ka nākamajos desmit gados platformu tirgus daļa palielināsies galvenokārt uz privāto auto rēķina un cilvēki vairāk lietos kopbraukšanas platformu sniegtās iespējas un mazāk savu auto. Ja skatāmies uz jaunāko paaudzi, daļa no viņiem ir uzauguši dalīšanās ekonomikā un drīzāk īrē, nevis pērk dzīvokli, izmanto tādus pakalpojumus kā Taxify un nepērk savu auto. Desmit gados platformu īpatsvars transporta jomā var sasniegt 20, 30 un varbūt 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Situācija autobūves nozarē norāda uz sarežģījumiem ilgtermiņā

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti.

Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem. Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā (pasaules lielākais tirgus) un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0.2%.

Sarežģījumi daļēji skaidrojami ar pagaidu faktoriem. Piemēram, Ķīnā patērētāji aizturēja jaunu auto iegādi, jo parādījās ziņas, ka varētu tikt atjaunoti nodokļu atvieglojumi. Indijas gadījumā pie vainas ir pērn ieviestie apdrošināšanas noteikumi. Tikmēr eirozonā traucējumus auto ražošanā izraisīja stingrāku emisiju noteikumu ieviešana. Šiem faktoriem izzūdot, automašīnu pārdošana un autobūve nākamgad varētu stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koplietošanas transportlīdzekļu programmaparatūras izstrādātājs "Atom Mobility" piesaista 200 tūkstošu eiro investīcijas no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN".

Finansējumu uzņēmums ieguva Igaunijas jaunuzņēmumu konferences "Latitude59" laikā, kur "Atom Mobility" ieguva arī 10 tūkstošu eiro finansējumu bez saistībām no "Latitude59", kā ar juridiskā biroja "Hedman Partners" atbalstu nākotnē.

Piesaistītais finansējums ļaus paplašināt pārdošanas un inženieru komandu. "Šobrīd strādājam 20 pilsētās 13 valstīs, bet piesaistītās investīcijas tuvāko divu gadu laikā ļaus mums būt simt pilsētās. Tas mums ļaus būt par vienu no lielākajiem spēlētājiem koplietošanas tirgū. Šo gadu plānojam pabeigt, strādājot 30 līdz 40 pilsētās," teic Artūrs Burņins, "Atom Mobility" (SIA "ATOM Tech") līdzdibinātājs.

Šobrīd "Atom Mobility" pakalpojumus izmanto 25 uzņēmumi dažādās valstīs. Šobrīd uzņēmums fokusējas uz Eiropu, jo par šo reģionu tam ir visvairāk zināšanu. Katru dienu kompānijas klientu sniegtos pakalpojumus izmanto aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkšanās, sēžot dīvānā, izmantojot vien pāris klikšķus viedierīcē, vismaz tuvākajā nākotnē pilnībā neizskaudīs tradicionālo biznesa modeli

Tomēr ir skaidrs, ka tādi pēdējo desmitgažu un pat gadu fenomeni kā e–komercija vai dalīšanās ekonomikas attīstība ietekmēs gan veikalniekus, gan tirdzniecības centrus, liekot uzņēmējiem, investoriem lauzīt galvu un meklēt atbildes uz klasisko jautājumu – kā dzīvot tālāk, jo, piemēram, Credit Suisse ir paredzējusi, ka 20-25% tirdzniecības centru ASV tiks slēgti jau tuvākajos piecos gados. Jau patlaban tur daļa senāk būvētu objektu maina funkciju, notiek diskusija, ka varbūt lietderīgāk tos vienkārši nojaukt, jo cilvēkus patiešām ir arvien grūtāk piedabūt uzkāpt augstāk par pirmajiem stāviem.

Aptaujātie pašmāju lielāko tirdzniecības centru (t/c) pārvaldnieki neslēpj, ka bizness tik tiešām ir izaicinājumiem bagāts, taču drīzu galu Eiropas iepirkšanās objektiem neprognozē; nenoliedzami, industrija evolucionē līdzi tehnoloģijām un paaudzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakatonu idejas un prakses pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā Kanādā. Tagad tie nonākuši arī līdz Latvijai.

Par hakatonu ideju biznesa portālam db.lv stāsta Aļona Beļinska, Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas ‘Startin.lv’ projektu vadītāja.

Kas ir hakatons?

Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs, kuram ir biznesa ideja, prezentē tās pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un no nulles veido reālu produkta prototipu. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, tomēr pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Akciju opcija ir arī attīstības opcija

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlos norādīt uz Latvijā nepietiekami izplatīto personāla akciju un akciju opciju piešķiršanu.

Tas ir labs papildinājums gan biznesa un ekonomikas efektivizēšanai, gan pilsoņu kā savas zemes saimnieku apziņas veicināšanai. Amerikāņiem tā lieta iet rūkdama, un Ķīnā tā ir zināma. Ar ko mēs sliktāki? Ne vien ekonomiskā uzrāviena, bet arī paredzami noturīgas sociālekonomiskās attīstības nepieciešamība nu jau ir ne vien politiskā slenga daļa, bet arī vienīgā ticamā iespēja, lai mums vispār būtu, kur «laimē diet» nākamajā kaut pusapaļajā valsts gadskārtā. Variantu nav daudz, un laika ir vēl mazāk, tāpēc «lielais cepiens» ir jāsāk šeit un tagad, un ar valdības lamāšanu vien būs apmēram uz pusi par maz. Otra puse stabili ir privātā sektora ziņā. Runa ir par veco labo sabiedrisko līgumu, kas sabiedrībām laiku pa laikam ir jāsaskaņo ar savu attīstības pakāpi. Ir skaidrs, ka Latvijas tauta ekonomiskās labklājības ziņā grib vairāk. Bet negatīvā demogrāfija ir skaudra: pat labklājības noturēšanai vien paredzamā nākotnē acīmredzamais risinājums ir pārliecinoša virzība uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup, kuru attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā

Anda Asere, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Domāju, ka 2018. gadā Latvijā vajadzētu parādīties jaunuzņēmumiem apdrošināšanas jomā. Šis lauks Latvijā ir faktiski tukšs un ir perspektīvs.»

Vaicāta, kuru startup attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā, Startup Wise Guys jaunzņēmumu atlases vadītāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv vadītāja Egita Poļanska laikrakstam Dienas Bizness min vairākus – HackMotion, CastPrint, Notakey, DigiPulse, TheMonetizr, Robotic Solutions, CEnOS, Solfeg.io un Airboard.

«Protams, ļoti interesē, kā veiksies Anatomy Next ar lielo investīciju raundu, kā arī dažiem citiem salīdzinoši lielajiem jaunuzņēmumiem,» teic E.Poļanska.

Nordigen līdzdibinātājam Robertam Bernānam ir interesanti sekot līdzi jaunuzņēmumiem, kuri strādā konservatīvās nozarēs, tādēļ viņš vēros, kā veiksies Edurio, kā arī nosacītiem jaunpienācējiem – Anatomy Next un Toneboard. «Latvijā ir virkne ar jaunuzņēmumiem, kas pierādījuši sava produkta vērtību, un būs interesanti pavērot, kuri no tiem spēs kļūt par patstāvīgiem biznesiem. Šajā grupā ir diezgan daudzi jaunuzņēmumi, starp kuriem minami ir tādi kā Notakey un Hackmotion,» viņš teic. Savukārt Anatomy Next līdzdibinātājs Sandis Kondrāts aicina sekot līdzi Toma Zvidriņa aktivitātēm Silīcija ielejā, būvējot Latvijas un ASV ekonomisko tiltu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB redkolēģija: Radīt ilgtspējīgas darbavietas

Sagatavoja Līva Melbārzde, 06.02.2018

Spiediens uz izmaksām


Andris Vilcmeiers, Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs:


Ja 2016. gads kopumā mazumtirdzniecībā bija stagnējošs, tad jau 2016. gada beigās apjomi sāka pieaugt par vidēji 5–7% mēnesī, un tā turpinājās visu 2017. gadu. Arī šogad šī tendence turpinās, un tā nozīmē arī to, ka ražotājiem un piegādātājiem ir liels spiediens uz izmaksām. Patēriņš un algas pieaug, kas ir labi un slikti vienlaikus, jo attiecīgi pieaug arī spiediens uz efektivitāti. Domāju, ka šāda situācija turpināsies vēl divus gadus, bet ir jāgatavojas, lai pēc tam nebūtu straujš kritums. Tā kā mēs esam starptautiska koncerna sastāvdaļa, redzu, ka darbaspēka trūkums ir daudzās valstīs, arī Lietuvā un Polijā. Domāju, ka tā ir laba ziņa un motivācija šejienes cilvēkiem – ja būs laba izglītība, viņi dabūs darbu gan šeit, gan citur.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānodrošina tādi apstākļi, kas ļautu cilvēkiem palikt un strādāt Latvijā

DB redkolēģija sapulcējās uz šā gada pirmo sanāksmi. Tika apspriestas gan dažādu nozaru prognozes šim un tuvākajiem gadiem, gan daudzās nozarēs sasāpējušais darbaspēka jautājums. Domas dalījās, kā darbaspēka problēmu vislabāk risināt, un redkolēģijas biedri minēja gan kontrolētu darbaspēka ievešanu, gan robotizāciju, īpaši tomēr izceļot tādu apstākļu radīšanu, kas ļautu cilvēkiem palikt un strādāt Latvijā, jo īpaši tiem, kas ir ieguvuši labu izglītību. Redkolēģijas biedri bija samērā skeptiski attiecībā uz to, ka darba tirgu ir iespējams «stutēt» ar mākslīgiem pasākumiem, piemēram, ar īpašu, labāk atalgotu darbavietu radīšanu reemigrantiem. Tāpat tika apspriestas starptautiskās aktualitātes – no Davosas forumā izceltajai ekoloģijai, kiberdrošībai un protekcionismam līdz jaunieviešamajai personas datu aizsardzības regulai. Karstas diskusijas izsauca temats par dalīšanās ekonomiku un tās nākotnes potenciālu. Izskanot arī kritikai, vairums tomēr tiecās uzskatīt, ka šis jaunās ekonomikas veids, mainoties spēles noteikumiem, iekaros paliekošu vietu un turpinās nostiprināties, mainot līdzšinējās paradigmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gatavi nākamajam burbulim

Egons Mudulis, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness jātur kārtībā pastāvīgi – nevar zināt, kad būs nākamais būvniecības burbulis, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda YIT Corporation prezidents un izpilddirektors Kari Kauniskangas, stāstot par ceļu līdz šogad īstenotajai divu Somijas celtniecības uzņēmumu ‒ YIT un Lemminkainen ‒ apvienošanai, kā arī par nozares aktualitātēm.

Fragments no intervijas

Vai šobrīd ir kādas pazīmes būvniecības burbulim tajās valstīs, kur darbojaties?

Man ir vairāk nekā 20 gadu pieredze šajā sektorā, pirms 10 gadiem redzēju šādu burbuli Baltijas valstīs. Šobrīd šādas problēmas neredzu. Protams, cenas, piemēram, Stokholmas mājokļu tirgū ir ievērojami augušas pēdējos gados, taču mēs no tā neciešam, jo tur šajā jomā nedarbojamies. Savukārt Somijā mājokļu būvniecības apjomi ir dubultojušies salīdzinājumā ar to, kādi tie bija pirms diviem gadiem. Šāda izaugsme gan ilgstoši nevar turpināties. Tai paša laikā cenu līmenis ir ļoti stabils, un no iedzīvotāju redzespunkta tur nav nekāds burbulis. Bet nekad nevar zināt, kad būs nākamais burbulis, un bizness ir jātur kārtībā pastāvīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru