Šis un arī nākamais gads Latvijas ekonomikā būs jāvērtē kā nostiprināšanās, nesagaidot žilbinošus ciparus
KPMG Baltkrievijā direktora Edgara Voļska skatījumā Latvijā nepieciešamajām ekonomikas pārmaiņām reformu vārds ir par skaļu. Par biznesa vidi Latvijā nākamajā gadā DB sadarbībā ar KPMG u.c. partneriem 2. novembrī rīko gadskārtējo konferenci Biznesa prognozes 2016.
Kāds Latvijas ekonomikai ir šis gads un, ņemot to vērā, kādas ir prognozes nākamajam?
No krīzes esam laukā, valsts ir daudzmaz sakārtojusi savas finanses, un ejam uz t.s. bezdeficīta budžetu. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, kāds nu Latvijā ir palicis, arī uzņēmēji ir nostabilizējušies. Ar nostabilizēšanos es domāju to, ka ar visu Krievijas un Ukrainas krīzi un ES ekonomikas problēmām mēs tomēr esam panākuši makroekonomisko rādītāju uzlabošanos.
Tas ir labs pamats tālākai attīstībai – tieši attīstībai un ne tik daudz obligāti izaugsmei. Šai sakarā es vienmēr atceros universitātē profesora teikto, ka ir būtiska atšķirība starp izaugsmi un attīstību. Ja mums ir IKP pieaugums, tas vēl obligāti nenozīmē, ka arī labklājība pieaug, tāpēc svarīgāk ir runāt par attīstību, un, balstoties panāktajā stabilitātē, es teiktu, ka mums ir pamats cerībai uz Latvijas tautsaimniecības attīstību arī nākamgad.
Ko sakāt par ārvalstu investoru Latvijas situācijas vērtējumu, aicinot atpakaļ pie reformām?
Daudzas nopietnas reformas ir jau bijušas. Nevar visu laiku šo vārdu skandināt. Vajag kaut ko nopietni izdarīt un tad virzīties uz priekšu nospraustajā virzienā. Es saprotu, ka vārds «reforma» bija ļoti svarīgs pirms gadiem desmit vai 15, kad tiešām bija daudz ko reformēt un mainīt, bet šodien šis vārds laikam gan tomēr nebūtu īsti vietā.
Kādus nākamgad paredzat faktorus tuvējos tirgos Krievijā, Baltkrievijā un Eiropā – kā rosinošus vai bremzējošus?
Krievijā problēmas saglabāsies nākamos trīs gadus vismaz. Lai kā Krievija neplātītos Rietumu sankciju sakarā, skaitļi runā par sevi – Krievijas tautsaimniecībai tomēr ir zināmas problēmas un tas, protams, atsaucas arī uz mums. Galvenokārt tas saistās ar mūsu pārtikas preču eksportu.
Otrs diezgan sāpīgs moments ir Krievijas kravu tranzīts uz Latvijas ostām. Ja Krievijā situācija pasliktinās, tiek pieņemti politiski lēmumi, un tas kādā brīdī apdraudēs arī Latvijas tautsaimniecības rādītājus. Bet no otras puses ir jāsaka, ka ekonomika tomēr pati par sevi lietas sakārto, jo pieprasījums un piedāvājums jau nekur nepaliek. Tas nozīmē, ka uzņēmēji, kas tieši darbojas šai tirgū, atradīs ceļu, kā preces no Latvijas nogādāt Krievijas tirgū.
Tam kalpo arī mums un Krievijai pa vidu esošā Baltkrievija. Ja uzmanīgi palasām sankciju tekstus, tad nekādā veidā Baltkrievijas tur iekšā nav. Tāpēc caur Baltkrieviju, pieņemot un attiecīgi apstrādājot šīs preces, dodot tām zināmu pievienoto vērtību un mainot iepakojumu, tās tāpat agri vai vēlu nonāks Krievijas tirgū. Pieprasījums pēc mūsu precēm tur paliks, jo Krievija nav bijusi, nav un arī nebūs spējīga sevi pabarot.
Cik lielā mērā Krievija tomēr ir nobloķējusi reeksportu?
Nobloķēts ir rupjš reeksports, kad tai pašai sankcionētajai precei Baltkrievijā uzliek vietējo uzlīmi reizēm uz tā paša iepakojuma un aizved tālāk. Pašreizējais piegājiens ir tāds, ka produkcija nonāk Baltkrievijā, un tur ir jānotiek pievienotās vērtības piešķiršanai – svaiga gaļa vai svaigs piens tiek pārstrādāts, vai vismaz tiek kārtīgi dots jauns iepakojums.
Runājot par Krievijas tranzītu, tā plūsma tiek bremzēta, un tas ietekmē Latvijas dzelzceļa aktivitāti. Bet atkal jau Baltkrievijā notiek pārrunas, lai zināmas preces – un šai sadaļā tiek runāts arī par Ķīnas precēm, kas Baltkrievijā nonāk pa Jauno Zīda ceļu – virzītu uz Latvijas ostām. Krieviem Baltijas ostas ir nepieciešamas, un paši viņi visas savas kravas apkalpot nespēs, lai ko arī teiktu oficiālā retorika.
Tas reizē būs arī saistīts ar Zīda ceļu. Tādēļ pie Minskas tiek attīstīts liels loģistikas parks, saukts par Great Stone, un agri vai vēlu tās preces ies uz Baltijas ostām.
Visu interviju Attīstība var nebūt izaugsme lasiet 14. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.
.png)
