Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane aicina izmantot terminu privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis darba un privātās dzīves līdzsvars.

"Lai arī dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kad laiks šķiet ritam ātrāk nekā jebkad iepriekš, mūsu mērķis nav izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par privātās un darba dzīves līdzsvarošanu jeb saskaņošanu – kā strādājot neaizmirst par sevi un ģimeni. Turklāt šajā ziņā ir jāatceras, ka lietas notiek tā, kā mēs tās nosaucam. Proti, ir būtiski runāt par savas privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi," viņa uzsver.

Iekļaujoša darba vide un ģimenei draudzīga darbavieta iegūst arvien lielāku nozīmi nodarbināto acīs. Piemēram, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, D. Helmane norāda, ka jau šobrīd jaunā darbinieku paaudze meklē nevis veidus, kā līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi, bet gan veidus, kā privātajā dzīvē integrēt darbu.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

AB dambis vairs netiek izskatīts kā akustiskās koncertzāles atrašanās vieta, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka iepriekšējam plānam būvēt akustisko koncertzāli uz AB dambja ir vairāki trūkumi, piemēram, atrašanās vieta, pieejamība un lielās izmaksas, kas aplēstas virs 100 miljoniem eiro.

«Valdība šodien lēma palielināt akustiskās koncertzāles projekta ambīcijas un neizvēlēties pieticīgu projektu, bet projekta ietvaros līdz ar koncertzāli attīstīt lielāku publiskās un privātās partnerības projektu. Neformāli ir runāts par šāda projekta īstenošanu Skanstes rajonā, tomēr nekas netraucē izvēlēties citu vietu un citus nosacījumus,» uzsvēra Kučinskis.

Akustiskās koncertzāles projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu programmā, kas paredz degradētu teritoriju sakārtošanu. Tomēr premjers piebilda, ka degradēta teritorija ir nosacīts apzīmējums, jo minētās ES fondu programmas izpratnē degradēta teritorija var būt jebkura teritorija pilsētas ietvaros.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Rīgas dome plāno uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, kas tikšot darīts, lai veicinātu dalīto atkritumu savākšanu pilsētā.

Mājokļu un vides komitejas deputāti šodien sēdē atbalstīja publiskās un privātās partnerības procedūras sākšanu sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei galvaspilsētā.

Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe pastāstīja, ka pašreiz galvaspilsētā darbojas četri atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, ar kuriem līgumi ir slēgti sen. Tā kā ir mainījušās Eiropas Savienības direktīvas, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas likums, pašvaldībai esot jāveic publiskais iepirkums vai arī jāslēdz publiskās privātās līgums.

Pēc Mājokļu un vides departamenta uzdevuma personu apvienība SIA Konsorts un SIA Geo Consultants veikuši pētījumu par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības perspektīvām. Pētījumā izvērtētas alternatīvas, veikti finanšu aprēķini, bet pēc tam tas ticis saskaņots Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), kā arī Finanšu ministrijā (FM).

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA «Getliņi EKO» pilnībā noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus saistībā ar izvēlēto Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modeli. Skaidrojumu par saviem argumentiem publiskie partneri iesnieguši Konkurences padomei 2019. gada 19. augustā, vienlaikus aicinot Konkurences padomi uz konstruktīvu dialogu un lēmumu.

Konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu publiskās-privātās partnerības modelī ir ilgstoši plānots, analizēts un saskaņots vairāku gadu garumā, norāda SIA «Getliņi EKO». Tā pamatā esot rūpīga Rīgas pilsētas vajadzību, mērķu, nepieciešamo investīciju, ekonomisko modeļu un maksātspējas izpēte, samērojot to ar Eiropas Savienības prasībām par būtisku apglabājamo atkritumu daudzuma samazinājumu. «Konkursa nolikumu, norises kārtību un visu dokumentāciju pirms konkursa izsludināšanas pārbaudīja, saskaņoja un akceptēja visas iesaistītās un atbildīgās institūcijas, tostarp, ministrijas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanu uzraugošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Visa konkursa dokumentācija, pret kurā noteiktajām prasībām būtībā iebilst KP, bija pieejama jau vairāk nekā pirms gada. Publiskie partneri kā konkursa uzvarētāju pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas izvēlējās pretendentu, kurš piedāvāja saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un arī viszemāko cenu. Darbības, ko šobrīd jau veic KP un ko apsver veikt turpmāk, ir nesamērīgi novēlotas un rada būtisku risku uz nezināmu laiku paralizēt atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā, kaitējot gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem,» skaidro SIA «Getliņi EKO».

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Siguldā, netālu no dzīvojamo māju apbūves teritorijām, SIA “DGR Serviss” paredzējusi izveidot būvgružu šķirošanas laukumu, izbūvēt angāru un autosvarus, informē Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrība.

Šī gada marta mēneša sākumā vairāki Siguldas un tās novada iedzīvotāji bažās par šajā novadā esošo dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu dibināja Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrību. Tā iesaistās gan jautājumos, kas tieši saistīti ar Gaujas Nacionālā parka teritorijas aizsardzību un saglabāšanu, gan arī jautājumos par vides aizsardzību prasību un dabas vērtību un dzīvnieku aizsardzības ievērošanu un nodrošināšanu Siguldas novada teritorijā.

Plānots, ka īpašumā “Lauka Košas” tiks izveidota sašķirotu būvniecības atkritumu, nešķirotu būvniecības atkritumu un dažādu metālu pieņemšanas, šķirošanas un būvniecības atkritumu pārstrādes (drupināšanas) vieta. Šāda būvgružu laukuma izveidošana pie pašas pilsētas robežas nozīmē nemitīgu milzīgu putekļu daudzuma veidošanos visā būvgružu apstrādes laikā – kad būvgruži tiks atvesti un izgāzti teritorijā, kad tie tiks šķiroti un pārkrauti, bet īpaši liela apmēra putēšana sagaidāma, kad būvgruži tiks drupināti un sijāti.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām, informēja Rīgas domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe apliecināja, ka konkurss ir izsludināts, ņemot vērā spēkā esošos saistošos noteikumus. Iepriekš vēstīts, ka jaunos noteikumus, kas tostarp paredz vietvarā atkritumu apsaimniekošanu dalīt četrās zonās, neapstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Piņķe arī apstiprināja, ka izsludinātais iepirkums paredz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un viens piegādātājs varēs iegūt tiesības sniegt pakalpojumu tikai vienā zonā.

Kā informēja domē, konkurss izsludināts uz septiņiem gadiem no līguma spēkā stāšanās brīža vai līdz Konkurences padomes galīgajam lēmumam, ja tiks atzīts, ka noslēgtais šī gada 14.jūnija koncesijas līgums ar AS "Tīrīga" ir spēkā esošs un uzņēmums ir tiesīgs turpināt līguma slēgšanu ar iedzīvotājiem un sākt pakalpojuma sniegšanu.

Šobrīd atbalsta modeļi Covid-19 seku mazināšanai Latvijā ir kļuvuši ievērojami labāk un precīzāk mērķēti nekā pavasarī, bet vēl arvien atbalsta sistēmā ir vairāki neatrisināti jautājumi, uzskata sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Leiškalns uzsvēra, ka pašlaik ir ļoti būtiski, ka atbalsts tiek sniegts arī tiem, kuri turpina darbu, tomēr, pēc viņa domām, joprojām nav izstrādāti un ieviesti skaidri un iepriekš zināmi algoritmi - kas un pie kādiem apstākļiem mainās un kā katrai no iesaistītajām personām ir jārīkojas.

"Rezultātā lēmumi ir pēkšņi, iepriekš neparedzami un gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem tie rada veselu virkni neskaidrību gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Piemēram, plkst.21 vakarā aptaujas veidā tiek pieņemts ierobežojums, kas stājas spēkā nākamajā rītā un attiecas uz simtiem darbinieku," sacīja eksperts.

Viņš teica, ka nereti pēc lēmumu pieņemšanas nav iespējams pietiekami ātri saņemt nepieciešamo informāciju, proti, pēc kārtējiem ierobežojumiem, kas skāra vairākas nozares. Kā piemēru eksperts minēja Ministru kabineta 10.novembra sēdē pieņemtos normatīvos aktus, kad "uzņēmējiem veselu nedēļu nebija pieejamas apstiprinātās noteikumu versijas, līdz ar to viņiem nebija skaidrs, vai uz viņiem attieksies jaunie noteikumi, vai arī ir jāpieņem lēmums atlaist darbiniekus". "Tāda situācija bija pilnībā attaisnojama martā, tomēr šobrīd labā prakse būtu tāda, ka ir iepriekš zināmi atbalsta nosacījumi, kas stājas spēkā vienlaikus ar konkrētajai nozarei noteiktiem ierobežojumiem," sacīja Leiškalns.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem, kas arī šogad – pandēmijas un ekonomikas krituma laikā – ir spējis saglabāt tirgus apjoma pieaugumu.

Palūkosimies nedaudz dziļāk, kas notiek šajā apdrošināšanas veidā, kādas ir līdzšinējās tendences un nākotnes prognozes.

Pieprasīts pakalpojums

Šā gada deviņos mēnešos kopumā visos apdrošināšana veidos parakstīto prēmiju apjoms bijis 408,4 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā pērn. Pašreizējai situācijai tas ir ļoti labs rādītājs – nozare ir spējusi saglabāt pērnā gada apjomus, neraugoties uz kopējo ekonomikas kritumu. Savukārt veselības apdrošināšana līdz ar dzīvības apdrošināšanu ir divi vienīgie lielie apdrošināšanas veidi, kuros bijis pieaugums – tā veselības apdrošināšanā parakstītās prēmijas ir palielinājušās par 5,5%, salīdzinot ar 2019. gadu, un sasniegušas 82,4 miljonus eiro.

Rīgā turpmāko gadu laikā tiks izveidoti vai modernizēti 2500 dalītās atkritumu vākšanas punkti un izveidoti 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK prasību līdz 2025.gadam Latvijā nodrošināt vismaz 55% sadzīves atkritumu šķirošanu, Rīgas dome par vienu no prioritātēm pilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projektā izvirzījusi atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu, izveidojot iedzīvotājiem pieejamu un ērtu publisko šķirošanas konteineru tīklu, kā arī šķirošanas laukumus.

Eurostat 2018. gada dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs rada vidēji 410 kilogramu sadzīves atkritumu gadā. Rīgā tas veido kopējo sadzīves atkritumu apjomu 262 000 t apmērā ik gadu. Šobrīd tiek sašķiroti tikai nedaudz vairāk kā 10% atkritumu, nešķirotā veidā poligonā nonāk vairāk nekā 200 000 t atkritumu gadā.

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Vietējais Latvijas uzņēmumu mazumtirdzniecības veikalu tīkls "CITRO" izveidojis vienotu privātās preču zīmes produktu līniju, piedāvājot daudzveidīgu svaigo un gatavo produktu sortimentu ar "CITRO" zīmolu.

"CITRO" privātās preču zīmes produktu līnija ietver gan pašu ražoto produkciju, gan produktu līniju, kas tapusi sadarbībā ar vietējām zemnieku saimniecībām un novadu ražotājiem.

Ārkārtas situācijas laikā "CITRO" aicina atbalstīt vietējos uzņēmumus, izvēloties vietējo ražotāju produktus.

Aicina atbalstīt Latvijas uzņēmumus

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar partneriem ar kampaņu...

Imants Kelmers, SIA "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs, norāda: ""CITRO" zīmols turpina attīstību un šogad plāno koncentrēties uz vienota zīmola koncepta ieviešanu visā "CITRO" veikalu tīklā. Tas paredz gan veikalu rekonstrukciju, gan vienota sortimenta ieviešanu, tostarp privātās preču zīmes produktu līnijas izveidi.

Šobrīd jau piedāvājam plašu klāstu gan pašu ražoto svaigo un gatavo produkciju, gan produktus, kas izstrādāti sadarbībā ar vietējiem ražotājiem un zemnieku saimniecībām. Uzskatu, ka tas ir likumsakarīgs solis turpmākajā "CITRO" zīmola attīstībā."

"CITRO" privātās preču zīmes produktu līniju šobrīd veido "CITRO" kulināru un konditoru gatavotā produkcija – vairāku garšu rupjmaizes grauzdiņi un dažādu veidu salāti, kā arī šā brīža aktualitāte – pēc pašu receptēm gatavota vairāku veidu šašlika gaļa cepšanai. Papildus tam "CITRO" piedāvā partnerībā ar vietējām zemnieku saimniecībām fasētus kartupeļus un zaļumus.

Nākotnē plānots pakāpeniski papildināt privātās preču zīmes pārtikas produktu sortimentu, kā arī piedāvāt nepārtikas produktus.

Vietējo uzņēmumu apvienību SIA "Latvian Retail Management" veido vietējā kapitāla mazumtirdzniecības uzņēmumu tīkli AS "Diāna", SIA "Gabriēla", SIA "LEKON" un SIA "AA&CO". Uzņēmumu apvienība pārstāv "CITRO" zīmola veikalu tīklu ar 76 tirdzniecības vietām visā Latvijā.

SIA "Latvian Retail Management" nodrošina vienotu kopējā tīkla sortimentu, organizējot loģistikas sistēmu un ietverot individuāla piedāvājuma veidošanu katra sadarbības partnera tirdzniecības vietās atbilstoši reģiona tradīcijām un vietējo ražotāju piedāvājumam.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.