Finanses

Eksperts: Stagnācijas periods kreditēšanas jomā beidzas

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Augustā lēns kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpums bija vērojams jau sesto mēnesi pēc kārtas, un pozitīvajā sektorā saglabājās arī kredītu gada pieauguma temps, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Augot uzņēmumu banku kontos esošajiem līdzekļiem, palielinājās banku piesaistīto noguldījumu atlikums.

Banku iekšzemes kredītu atlikums augustā palielinājās par 0,2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0.3%, kredītiem finanšu iestādēm – par 1,3% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 1.1%. Joprojām pakāpeniski un lēni (par 0,2%) turpināja sarukt mājokļa kredītu atlikums. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps augustā veidoja 1,7%, tostarp nefinanšu sabiedrībām izsniegto – 0,0%, bet nebanku finanšu iestādēm – 58.7%. Savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada krituma temps samazinājās līdz 2,9%.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi augustā palielinājās par 0,9%, to gada kāpuma tempam sasniedzot 10,3%. Uzņēmumu noguldījumi palielinājās par 2.3% (gada pieauguma temps 14%), bet mājsaimniecību noguldījumi saruka par 0,3% (gada pieaugums 7,2%).

Noguldījumiem augot, palielinājās arī Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3. Eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs augustā pieauga par 1.0% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu par 0.8%, minimāli sarūkot vien noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem. Kopumā Latvijas devums eiro zonas M3 auga par 0,9% un par 10,3% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Ar katru mēnesi, kurā vērojams kredītportfeļa kaut neliels, tomēr jau stabils kāpums, nostiprinās pārliecība, ka stagnācijas periods kreditēšanas jomā beidzas, norāda eksperts. Lai gan kredītņēmēju noskaņojums ārējās situācijas un piesardzīgo tautsaimniecības izaugsmes prognožu iespaidā nav būtiski uzlabojies, banku vērtējums par turpmāko attīstību (piemēram, SEB bankas) vieš pozitīvu nākotnes skatījumu. To palīdz nostiprināt arī Komercbanku asociācijas secinājumi par kreditēšanas attīstību un tās izstrādātie priekšlikumi kreditēšanas veicināšanai. Kreditēšanas izaugsmi varētu sekmēt arī Eiropas Centrālās bankas Ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju otrās kārtas septembra izsoles rezultāti līdz ar citu Eiropas Centrālo banku sistēmas veikto monetārās politikas pasākumu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedokļi: PTAC motivācija maksātspējas vērtēšanai: vai pietiek ar dvēseles sajūtām?

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā 2018.gada 1.pusgadā turpinājuši augt. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Portfeļa pieaugums īpaši vērojams distances, patēriņa, līzinga un citu ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītiem kredītiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2018.gada 1.pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,45 miljoniem eiro (10,14 %) vairāk nekā 2017. gada 1.pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2018. gada 1.pusgadā turpina dominēt distances kredīti ar 126,65 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 94,36 miljoniem eiro jeb 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

4finance: Ātrais kredīts nevar būt šķērslis hipotekārā kredīta izsniegšanai

Dienas Bizness, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas komercbankas atteikušās izsniegt hipotekāro kredītu iepriekš ņemtu ātro kredītu dēļ, portālam rus.db.lv žēlojusies kāda lasītāja.

Šāda banku rīcība viņu nepatīkami pārsteigusi: «Es pat nevarēju iedomāties, ka ātro kredītu dēļ man varētu atteikt hipotekāro kredītu. Jo vairāk tāpēc, ka visus kredītus esmu laicīgi atmaksājusi, turklāt tie tika ņemti uz īsu termiņu. Kāpēc gan bankām ir tāda attieksme, ja reiz ātro kredītu bizness Latvijā ir legāls,» neizpratnē ir lasītāja.

Kā portālam paskaidroja Swedbank un SEB bankā, tad ātro aizdevumu ņēmēji patiešām riskē nesaņemt hipotekāro kredītu, īpaši, ja šie aizdevumi ņemti regulāri. Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Latvijā Ainars Balcers skaidro, ka bankā ir bijuši gadījumi, kad hipotekārais kredīts atteikts tāpēc, ka kredītvēsturē figurē ātrie kredīti. Tiesa, ja pagātnē ir tikai viens ātrais aizdevums, tas, iespējams, neko neietekmēs – runa ir par regulāru ātro kredītu aizņemšanos. «Svarīgi ir ne tikai tas, cik bieži tiek ņemti ātrie kredīti, bet arī kādiem mērķiem. Ja redzam, ka šie aizdevumi ņemti bieži, iespējams, pat katru mēnesi, tad rodas jautājums – vai ienākumi un izdevumi vispār ir sabalansēti? Un ja tie ir ātrie kredīti, kas palīdz tos sabalansēt, tad kā aizņēmējs plāno apmaksāt hipotekāro kredītu,» vaicājoši norāda A.Balceris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem straujākais kāpums pēdējo 30 mēnešu laikā

Db.lv, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnais novembris iezīmējās ar pēdējo trīsdesmit mēnešu laikā straujāko nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpumu, tomēr galvenokārt auga īstermiņa kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt pēdējo piecu mēnešu laikā lielākais un par 28% lielāks nekā iepriekšējā gada novembrī bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms. Lai gan turpinājās mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu kāpums, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis nedaudz saruka. Vienlaikus turpinājās ierastais mājsaimniecību noguldījumu kāpums, bet uzņēmumu līdzekļu atlikuma pieaugumu bankās noteica nebanku finanšu iestāžu uzkrājumu palielināšanās, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumi nedaudz saruka.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis novembrī pieauga par 1.5% un iekšzemes kredīti kopumā – par 0.6% (gada pārmaiņu temps attiecīgi -4.9% un -4.4%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi +1.1% un +1.2%). To galvenokārt noteica būtisks uzņēmējiem izsniegto īstermiņa kredītu kāpums, kamēr mājokļa kredīti mājsaimniecībām auga vien nedaudz, bet patēriņa kredīti mazliet saruka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) trešdien, 30. augustā, ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu gan Finanšu ministrijai (FM), gan Ekonomikas ministrijai (EM), lūdzot skaidrot abu ministriju apsvērumus tam, kāpēc slepenībā tiek virzīti priekšlikumi pasākumiem nebanku kreditēšanas aizdevumu pieauguma ierobežošanai, turklāt par to nesniedzot nekādu informāciju nozares uzņēmumiem, informē LAFPA.

«Šā gada martā tika apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns. Viens no tā mērķiem ir attīstīt starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā, ka tieši nebanku sektors ir iezīmējis Latvijas vārdu ārvalstu tirgos, piedāvājot arvien jaunus un inovatīvus finanšu pakalpojumus, šobrīd nav skaidrs, kāpēc valdība virza šādus priekšlikumus,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Vienlaikus nozares uzņēmumi pauž neizpratni par veidu, kā valdība virza izmaiņas – steigā, nesniedzot nekādu informāciju par virzīto priekšlikumu saturu nozares uzņēmumiem. Tāpat nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem nav skaidrs, kāpēc valdība vēlas īstenot politiku, kas rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie mums ir pieņemts nemitīgi par kaut ko «cepties». Pērn vasarā lija – slikti, pļavas ar labību pludo. Šogad ilgi gaidītais karstums – atkal slikti, pļavas pārkaltušas. Vēl piemēri. Bedres – nu, kad beidzos salabos. Ceļu remonts – tik un tā neder, jo traucē normāli braukt. Un tad vēl tam visam pa virsu «ātrie kredīti».

Tie besī ārā nu tik ļoti, ka viena no Latvijas vadošajām partijām, kas raujas uz 100 gudro galvu krēsliem, padarījusi tos par savas priekšvēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu, visādiem veidiem cenšoties parādīt, ka šīs darba vietas veidojošās, nodokļus maksājošās un eksportspējīgās nozares (to viņi kaut kā nepamana) iznīdēšana atrisinātu teju visas Latvijas problēmas.

Ažiotāža ap nebanku sektoru šobrīd ir sacelta ne pa jokam liela. Tik liela, ka par šo tēmu nerunā nu jau tikai retais. Un diemžēl šajā ieinteresēto pušu informācijas jūrā gadās arī pa kādai sabiedrību dezinformējošai ziņai. Tā nesen manā redzes lokā nonāca viens Banku augstskolas profesora Jāņa Graša, kurš, starp citu, ir tās pašas partijas Saeimas deputāta vietas kandidāts, raksts, kuru izlasot radās iespaids, ka uz visas šī saceltās brēkas fona viņš vairs nespēj vai arī negrib domāt akadēmiski profesionālā veidā. Jo kā gan var iedomāties ilustrēt ilgtermiņa aizdevumu ar īstermiņa kredīta nosacījumiem nepārliecinoties par to, vai izvēlēts korekts piemēra avots? Un pēc tam vēl vairāk cenšoties uzkurināt tēmu, brīnoties par to: «nu, kā pie mums «ātros kredītus» vispār var ņemt, bet redzies Nīderlandē visi baigie malači, jo neņem!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu Ansviesuli, kurš stāsta, cik forši aizņemties «ātros kredītus». Tas pats cilvēks, kurš ļoti apvainojies uz mani par rakstu «Latvijas avīzē» ar nosaukumu «Valsts pienākums ir aizsargāt vājāko», ka uzrakstījis atbildes rakstu «Visus besī ātrie kredīti». No tā uzzināju, ka esmu dezinformators. Tikai nevarēju saprast, par ko cilvēks tā uzvilcies - vai viņam kādu meiteni aizvīlis, vai kā citādi nepatīku vai arī vienkārši patiesība kož acīs.

Sāksim ar pārmetumiem, ka valsts lielākā problēma ir «ātrie kredīti», kas padarīts par kādas partijas vēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu. Nezinu, kur autors radis šādu domu, vismaz manā rakstā nekas tāds nav minēts. Bez tam manā skatījumā vislielākā problēma valstī ir ceļu stāvoklis, jo pat valsts amatpersonas atzīst, ka gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Par eksportspējīgas un nodokļus maksājošas nozares iznīdēšanu. Lai Matīss Ansviesulis pats parēķina, cik daudz PVN nesamaksā «ātro kredītu» atkarībā nonākušie aizņēmēji, cik lieli ieņēmumi iet garām maizes ražotājiem, piena pārstādes komersantiem vai gaļas izstrādājumu ražotājiem; arī šie uzņēmumi maksā nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šogad piešķirti gandrīz 1550 studiju un studējošā kredīti ar valsts galvojumu

Žanete Hāka, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā šogad studēt gribētājiem izsniegti 1548 aizdevumi ar valsts galvojumu vairāk nekā 8,3 miljonus eiro vērtībā, informē AS SEB banka.

Kopumā 2017. gadā SEB banka studentiem piešķīra 1548 aizdevumus par 8,3 miljoniem eiro, no kuriem 84% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 16% – studējošā kredīti ikdienas tēriņiem. Kredīta vidējā summa ir 5500 eiro, bet aizņēmēja vidējais vecums ir 24 gadi.

Visbiežāk kredītiem ar valsts galvojumu piesakās studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšana atgūst jaudu

Žanete Hāka, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajos 2016. gada 9 mēnešos nefinanšu uzņēmumu kreditēšana stabili augusi, kas atspoguļojas kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpumā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Gan banku, gan uzņēmēju noskaņojums kreditēšanas jomā ir pozitīvs, turpinās arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekme ar zemajām procentu likmēm, tādēļ ir pamats arī turpmāk gaidīt tālāku kreditēšanas izaugsmi, kas savukārt veicinās ekonomikas stabilitāti un tālākai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās investīcijas.

Pārdzīvotās ekonomiskās krīzes, ārējā pieprasījuma nestabilitātes, tiesiskās vides nesakārtotības un citu faktoru ietekmē bankas vairāku gadu garumā būtiski ierobežoja jaunu kredītu izsniegšanu un arī pieprasījums no aizņēmēju puses bija relatīvi zems. Ja 2015. gadā varējām vērot vien pirmās nelielās uzņēmējdarbības kreditēšanas atkopšanās pazīmes ar nelielu kredītportfeļa kāpumu atsevišķos mēnešos, tad jau 2016. gadā pozitīvās tendences uzņēmumu kreditēšanā redzamas izteikti skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Kredītu izsniegšana aktivizējas

Žanete Hāka, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlis iezīmējies ar sen gaidītu un nu beidzot sagaidītu notikumu – iekšzemes kredītu gada pieauguma temps atgriezies pozitīvajā sektorā, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Otro mēnesi pēc kārtas audzis arī banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms. Ja martā to noteica vienas bankas darījums finanšu sektora ietvaros, tad aprīlī auga arī nefinanšu sabiedrībām izsniegtie kredīti un nedaudz – arī mājokļa kredīti mājsaimniecībām. Vienlaikus atjaunojās banku piesaistīto noguldījumu kāpums.

Banku kredītu atlikums iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām aprīlī palielinājāspar 0.5%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 0,6% un mājokļa kredītiem mājsaimniecībām - par 0,02%. Kopējo iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps uzlabojās par 0.7 procentu punktiem, sasniedzot 0,1%, kaut gan kredītiem nefinanšu uzņēmumiem un kredītiem mājsaimniecībām vēl saglabājās negatīvs (attiecīgi -1,9% un -4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Latvijā bieži saskaras ar situāciju, ka tiem nav pietiekama nodrošinājuma un iespēju ieķīlāt aktīvus pietiekamā apjomā, lai bankā saņemtu finansējumu biznesa attīstībai vai saņemtu to nepieciešamajā apjomā. Īpaši raksturīgi tas ir uzņēmumiem izaugsmes fāzē, arī jauniem uzņēmumiem, to skaitā pārtikas ražotājiem, tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, būvniekiem, kokrūpniekiem un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Nebanku kreditētāji: PTAC kampaņa kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Ātrie kreditētāji Valsts kontroli aicinās izvērtēt PTAC sabiedrības izglītošanas kampaņas atbilstību mērķiem, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanu

Lielākā daļa no nebanku aizdevēju izsniegtajiem kredītiem ir distances kredīti, taču, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) domām, tas ne vienmēr ir piemērotākais veids preču iegādei, un cilvēki, tos aizņemoties, neapzinās potenciālās grūtības tos atdot, tādēļ kopā ar Latvijas Universitāti veikts pētījums par ātro kredītu izmantošanu Latvijā un uzsākta kampaņa iedzīvotāju izglītošanai. Ātro kredītu devēji apšauba tā kvalitāti, uzsverot, ka pētījums ir virspusējs un kampaņa veidota, lai kauninātu patērētāju, kas nav labākais izglītošanas veids. Tādēļ uzņēmumi aicinās Valsts kontroli pārbaudīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, uzsverot, ka jau pašlaik rūpīgi izvērtē aizņēmēju spēju atdot aizdevumu, kā arī uzlabojas izsniegto kredītu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas alternatīvo finanšu pakalpojumu nozare 18 mēnešus pēc normatīvā regulējuma pārmaiņām

Gvido Endlers, 4finance Latvia izpilddirektors, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izmaiņas ir ievērojami ietekmējušas finanšu nozari un patērētājus. Likuma grozījumi ir mainījuši pakalpojumu vidi, likuši mainīties nozares uzņēmumiem, radījuši jaunas iespējas, mudinājuši izglītoties.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi un ko tie nosaka

Kopš 2016. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likums redakcijā (izdarīti grozījumi ar 28.05.2015. likumu Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā), kas nosaka būtiskus kredīta kopējo izmaksu ierobežojumus tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Starp šiem uzņēmumiem līderis Latvijā ir AS “4finance” (4finance).

Latvijā ir noteiktas kredīta izmaksas un noteikts, kādas kopējās izmaksas ir patērētāja interesēm neatbilstošas. Vienlaikus noteikti citi kredīta līguma izmaksu ierobežojumi – ja aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz 90 dienas, maksimālā kredītsaistību izpildes summa nevar pārsniegt paša kredīta summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Martā Mintos straujākā izaugsme kopš darbības uzsākšanas

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā caur savstarpējo aizdevumu platformu Mintos tika finansēti kredīti 5,8 miljonu eiro apmērā, kas mēneša griezumā ierindo Mintos 1. vietā Baltijas valstīs, informē Mintos pārstāve Elīna Dobulāne.

Martā savstarpējo aizdevumu platforma Mintos piedzīvoja straujāko izaugsmi kopš platformas darbības uzsākšanas. Ja februārī caur savstarpējo aizdevumu platformu Mintos tika finansēti kredīti 3,6 miljonu eiro apmērā, tad martā investīcijas sasniedza jau 5,8 miljonus eiro, kas ir par 59% vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Mintos aktīvi strādā, lai kļūtu par Eiropas līmeņa spēlētāju un vienas platformas ietvaros piedāvātu vēl plašākas investīciju iespējas. Kopumā caur Mintos platformu finansēti kredīti vairāk nekā 25 miljonu eiro apmērā, savukārt investori procentu maksājumos saņēmuši jau pusmiljonu eiro.

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kurš savu darbību uzsāka 2015. gada janvārī Rīgā. Mintos saved kopā investorus ar nebanku kredītdevējiem, sniedzot iespēju gan privātpersonām, gan institucionālajiem investoriem finansēt nebanku kredītdevēju izsniegtus aizdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Kuras bankas izsniegušas visvairāk kredītu?

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada 1.ceturksnī Latvijas banku sektora privātpersonām izsniegto kredītu apjoms sasniedzis 5,35 miljardus eiro, savukārt uzņēmumiem izsniegti kredīti 7,62 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, Latvijas Finanšu nozares asociācijas biedru kopējais kredītportfelis ir palielinājies par 0,4 %, neskatoties uz nelielu kritumu kopējā banku sektorā.

Neskatoties uz COVID-19 krīzi, kuras ietekme jau bija vērojama gada sākumā, ir turpinājusies aktīva kreditēšana, kas ir ļāvusi noturēt kreditēšanas apjomu 2019.gada līmenī. Asociācijas biedru izsniegto kredītu apjoms 2020.gada 1.ceturksņa beigās ir 12,39 miljardi eiro apmērā, no tā jaunie kredīti 52,4 miljoni eiro. Kredīti uzņēmumiem sasniedz 58% no kopējā kredītu apjoma.

"Lai arī kreditēšanas portfelis absolūtos skaitļos nav būtiski palielinājies, bankām ir izdevies noturēt esošo kredītportfeli globālās krīzes apstākļos. Mēs apzināmies mūsu lomu tautsaimniecības attīstībā un pastiprināti strādājām ar mūsu klientiem, lai varētu rast labākos finansēšanas risinājumus laikā, kad situācija tirgos ir nestabila un nenoteikta. Šobrīd galvenais uzdevums ir atbalstīt esošos kredītņēmējus, nepieciešamības gadījumā pārskatot kredīta atmaksas nosacījumus. Neskatoties uz to, ir pamats domāt, ka Latvijas uzņēmumi, kuriem šobrīd nav vērojams pārmērīgs aizņemšanās apmērs, ir gatavāki krīzei un to pārdzīvos relatīvi labāk nekā uzņēmumi citās valstīs. Tas dos iespēju nākamo ekonomisko ciklu veidot aktīvāku un vairāk stimulētu ar jauniem kredītiem," norāda "SEB bankas" valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Studenti, kuri izmanto kredītu mācībām ārzemēs, visbiežāk studē Lielbritānijā

Monta Glumane, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju vai studējošā kredītus ar valsts galvojumu 2017. gadā saņēma gandrīz 1600 studenti – kopumā vairāk nekā astoņus miljonus eiro. No tiem gandrīz 850 tūkstoši eiro piešķirti studentiem, kuri devās mācīties uz ārzemēm, informē SEB bankā .

Populārākās mērķa valstis ir Lielbritānija un Nīderlande, kā arī ASV, Zviedrija, Dānija un Igaunija, liecina bankas sniegtā informācija.

No pērn piešķirtajiem aizdevumiem, 36 bija kredīti studiju maksas segšanai, bet 44 – ikdienas tēriņu segšanai ārzemēs. Apmēram trešdaļu no aizdevumiem saņēmuši jaunieši, kuri devušies mācīties uz Lielbritāniju. Ārzemju skolās jaunieši izvēlas ļoti dažādas nozares – medicīna, māksla, finanses, datorzinātnes, komunikācija un citas specialitātes.

«Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas informācijas, Latvijā aptuveni 40% vietu augstskolās ir tiek apmaksātas no valsts budžeta, bet pārējiem studentiem par mācībām ir jāmaksā pašiem. Arī ārzemēs ir augstskolas, kuras uzņem studentus no Latvijas uz bezmaksas vietām, un ir skolas, kur ir jāmaksā. Mēs uzskatam, ka mācību maksai nav jābūt šķērslim apgūt tieši to specialitāti, ko jaunieši vēlas. Studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir izdevīgāka procentu likme, kā arī atmaksas atvieglojumi, ko studenti arī aktīvi izmanto. Viens no visbiežāk izmantotajiem atvieglojumiem ir iespēja atlikt kredītā atmaksu, ja jaunietis turpina mācības,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmēju vajadzībām izstrādāto atbalsta kredītu sērijā banka Citadele sāk piedāvāt jaunu produktu – Uzņēmēja kredīts. Atšķirībā no tradicionālajiem kredītiem uzņēmumiem Uzņēmēja kredīts tiek izsniegts bez īpašuma ķīlas un tiek noformēts paātrinātā kārtībā – kredīta izsniegšanas termiņš ir apmēram piecas dienas no dokumentu iesniegšanas, informē bankā.

Kredīta summa ir robežās no 1 000 līdz 20 000 eiro. Maksimālā piešķiramā kredīta summa var būt līdz 100% no uzņēmuma vidējā mēneša apgrozījuma iepriekšējā gadā.

Uzņēmēja kredīts ir pieejams jebkuram saimnieciskās darbības veicējam. Vienkāršoti ir arī izvērtēšanas nosacījumi – galvenais kritērijs, pēc kura banka vadās kredīta izsniegšanā,ir PVN deklarācijas vai bankas kontu izraksti. Uzņēmēja kredīta procentu likme ir no 19% gadā, un kredīts tiek piešķirts uz vienu gadu ar iespēju to pagarināt. Lielāki kredīti tradicionāli tiek izsniegti ar zemākām procentu likmēm, bet ar ķīlu.

Atbalsta kredīti ir īpaši izveidoti, lai ātri un bez sarežģītām procedūrām sniegtu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu un lauksaimnieku ikdienā, un finansējuma saņemšanai nav nepieciešams ieķīlāt īpašumu. «Ar atbalsta kredītiem piedāvājam finansējumu ikvienai uzņēmējdarbības jomai, izsniedzot arī nelielas summas,» skaidro bankas Citadele Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka: Kredītu procentu likmju samazinājums Latvijā varēja būt straujāks

LETA, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Eiropas Centrālā banka sāka īstenot nestandarta monetāro politiku, Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem eiro vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās, taču sarukums bijis mazāks nekā citās valstīs, šodien diskusijā par zemo procentu likmju laikmetu sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Latvijā uzņēmumiem kredīti tiek izsniegti ar procentu likmēm, kas ir vienas no augstākajām eiro zonā, un Latvija pēc procentu likmju lieluma atrodas vienā līmenī ar valstīm, kuru ekonomikās situācija ir sliktāka nekā Latvijā, sacīja Bitāns, piebilstot, ka Latvijā procentu likmes ir samazinājušās nepietiekami.

Latvijas Bankas eksperti izpētījuši, ka procentu likmju piemērošanā Latvijā ir būtiskas atšķirības starp dažādiem banku klientiem. Banku kredītpolitika un procentu likmju piemērošana ir atkarīga no kredītņēmēja lieluma - lieliem uzņēmējiem likmes salīdzinājumā ar 2014.gada janvāri ir zemākas, tādējādi kredīti ir lētāki. Bitāns secināja, ka Latvijā lielāko labumu no nestandarta monetārās politikas gūst lielie uzņēmumi, kas jūt kredītlikmju samazināšanos, kamēr mazie uzņēmumi nekādu būtisku atvieglojumu nejūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas administratora komanda pērn atlīdzībās saņēmusi 1,153 miljonus eiro

Db.lv, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Trasta komercbankas administratora komandas atlīdzība 2018.gadā bijusi 1,153 miljoni eiro, informē administratora pārstāvji.

Kopumā laika periodā no 2017.gada 19.jūnija līdz 2018.gada 1.novembrim administrators Armands Rasa atguvis 7,009 miljonus eiro. Administrators ir pieņēmis trīs lēmumus par kreditoriem izmaksājamām summām 9,5 miljonu eiro apmērā.

Garantēto atlīdzību izmaksai bankas noguldītājiem veikti maksājumi 593,5 tūkstošu eiro apmērā. 2018.gadā administrators turpināja veikt darbības bankas aktīvu pārdošanai, realizējot astoņus pārdošanas darījumus kopā par 1,144 miljoniem eiro. Bankas kopējo aktīvu summa 2018.gada 30.novembrī veido 39,507 miljonus eiro.

No tiem 16,4 miljoni eiro ir prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm, bet 8,747 miljoni eiro ir citi izsniegtie kredīti, 970,5 tūkstoši eiro eiro ir ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru