Eksporta veicināšana: Rūpīgi jāizvēlas piemērotākos pasākumus

Autors: Anda Asere
2017. gada 19. decembris plkst. 12:59

Katru gadu Eiropā notiek vairāki simti tirdzniecības misiju un kontaktbiržu, kurās uzņēmumi var piedalīties ar ES līdzfinansējumu; labākam rezultātam mērķtiecīgi jāizvēlas pēc iespējas tuvākas apakšnozares pasākumi

Eiropas biznesa atbalsta tīkls Latvijā un ārvalstīs organizē dažādas kontaktbiržas un tirdzniecības misijas. Šobrīd tā datubāzē pieejama informācija par 65 pasākumiem 2018. gadā. «Kontaktbirža ir labs veids, kā atrast sadarbības partnerus, jo tikšanās notiek ar potenciālo klientu, kura profilu jau esi redzējis datubāzē un kurš ir piekritis tikties. Ir norunāta vieta, laiks un persona, ar kuru tikties. Pieteikšanās notiek sistēmā, kur reģistrējas visi interesenti. Kontaktbiržas parasti risinās kāda cita pasākuma laikā – tad, kad notiek konference vai izstāde. Piemēram, Hannoveres meses laikā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko metālapstrādes uzņēmumu kontaktbiržu,» stāsta Jekaterina Vanaga, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vadītāja Latvijā. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko arī tirdzniecības misijas, kad parasti vienas valsts uzņēmumi dodas uz citu valsti ar mērķi iepazīt konkrēto tirgu, iepazīties ar potenciālajiem klientiem. Informācija par misijām, tāpat kā par kontaktbiržām, parasti ir zināma sešus mēnešus iepriekš un ir pieejama Eiropas Biznesa atbalsta tīkla centrālajā mājas lapā.

Gadā notiek aptuveni 200 šādas organizētas kontaktbiržas un tirdzniecības misijas. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ir daļa no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), tāpēc misijās, ko rīko Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā, var piedalīties ar līdzfinansējumu. No ceļa izdevumiem var atgūt 80% pirmajā braucienā un 60% katrā nākamajā. Par LIAA pakalpojumiem, organizējot misiju, uzņēmumiem nav jāmaksā, bet samaksa par LIAA sniegto pakalpojumu tiek atskaitīta no t.s. de minimis atbalsta, kas ir 200 tūkstoši eiro, ko uzņēmumi trīs gadu laikā var izmantot ES struktūrfondu projektos.

Mazāk zināmi reģioni

Alkoholisko dzērienu importētājs SIA Mediato Latvia piedalījies vairākās Eiropas biznesa atbalsta tīkla rīkotajās misijās – Abruco (Abruzzo) reģionā Itālijā, Larjohas (La Rioja) reģionā Spānijā un Douru (Douro) reģionā Portugālē. «Likumsakarīgi, ka šīs misijas ar Eiropas fondu atbalstu tiek organizētas reģionos, kas ir mazāk zināmi plašai auditorijai, lai veicinātu to lauksaimniecības nozari. Maziem ražotājiem iespējas ir ļoti ierobežotas, šīs tirdzniecības misijas tiem palīdz iziet ārpus savas valsts robežām. Tā mēs uz Latviju esam atveduši brīnišķīgus vīnus, un patērētāji to novērtē. Šie reģioni atrodas tālu no galvenajām maģistrālēm un tur nav izteikti attīstīta tūrisma. Tas ir iemesls, kāpēc šie vīni nepiedzīvo lielo uznācienu uz pasaules vīna skatuves, jo šajā lauksaimniecības nozarē liela loma ir tūrismam. Cilvēki šodien ir ļoti steidzīgi un, pat zinot, ka galamērķī ir kaut kas skaists un vērtīgs, viņi izvērtē, cik tālu tas ir un cik daudz laika būs jāpatērē, lai tur nokļūtu. Šī iemesla dēļ ap Milānu vai ap slēpošanas kūrortiem esošajiem vīna reģioniem viss ir kārtībā, bet pārējo reģionu vīni ir zināmi krietni mazāk,» stāsta Larisa Krūmiņa, SIA Mediato Latvia HoReCa vadītāja.

Bez starpniekiem

L. Krūmiņas skatījumā lielākais ieguvums no tirdzniecības misijām ir iespēja satikties ar ražotājiem bez starpniekiem, turklāt šīs tikšanās nelīdzinās izstādēs notiekošajām, kur tās visbiežāk ir nejaušas. «Tā ir iespēja satikties uz vietas, vīndari dalās savos priekos un raizēs, aizved pie sevis uz ražotni, kas ļauj redzēt, kā vīns top. Tam ir īpašs smeķis. Klātbūtne ir ļoti būtiska,» viņa uzsver. Visās tirdzniecības misijās, kur piedalījies SIA Mediato Latvia, izdevumus par ceļu un uzturēšanos seguši organizatori. Vaicāta, kā sagatavoties tirdzniecības misijai, L. Krūmiņa norāda, ka uzņēmumam vispirms jāapzinās, kas ir tā portfelī un ar ko to būtu vēlams papildināt. Tāpat jāizvērtē situācija vietējā tirgū – kurā segmentā ir iespējas piedāvāt ko jaunu, jo nav vajadzības piedāvāt to pašu, kas jau ir pieejams, patērētājiem tas nebūs interesanti. «Organizatori iepriekš atsūta informāciju par tiem ražotājiem, kas piedāvā savu produkciju, ir ieinteresēti sadarboties, ar ko būs tikšanās. To izpētām un pretī nosūtām to, kas mūs interesē, un organizatori piemeklē piemērotākos potenciālos sadarbības partnerus. Tikšanās ir īsas – vien 15 minūtes, tāpēc jābūt skaidrībai, ko vēlies uzzināt, arī ražotājs iepazīstina ar sevi, savām iespējām un vēlmēm. Tas nedaudz līdzinās ātrajiem randiņiem – atskan gongs un ejam runāt ar nākamo vīn- dari,» pieredzē dalās L. Krūmiņa.

Arī ārpus Eiropas

Tirdzniecības misijas organizē arī Eiropas Komisija dažādu projektu ietvaros. Ir misijas, ko organizē Eiropas Komisijas direktorāti. Parasti tās norisinās uz tālākiem tirgiem un visbiežāk notiek kāda politiska pasākuma ietvaros. Eiropas Komisija līdzfinansē arī EU Gateway/Business Avenues, kas līdz 2020. gadam plāno organizēt 54 biznesa misijas. Tās notiks Japānā, Ķīnā, Dienvidkorejā un Dienvidaustrumāzijas valstīs ierobežotam uzņēmumu lokam – organiskās pārtikas un dzērienu ražotājiem, dizaina kompānijām, dzelzceļa tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzējiem, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumiem, zaļās enerģētikas, medicīnas un medicīnas tehnoloģiju, celtniecības un celtniecības tehnoloģiju, attīrīšanas tehnoloģiju un vides un ūdens tehnoloģiju kompānijām. Šobrīd var pieteikties 13 pasākumiem, kas norisināsies 2018. gadā.

Vēl Eiropas Komisija līdzfinansē projektu Business Beyond Borders, kura ietvaros nākamgad notiks viena kontaktbirža Eiropā (Vācijā) un četras ārpus Eiropas – Čīlē, Austrālijā, Irānā un Indijā.

Vaicāta, kā uzņēmējam orientēties plašajā piedāvājumā, J. Vanaga iesaka no sākuma saprast, kuras valstis kompāniju interesē, kas varētu būt tās potenciālie mērķa tirgi, un tad pētīt šajās valstīs notiekošos pasākumus. Eiropā notiek ļoti daudz pasākumu, tie ir segmentēti, tāpēc svarīgi saprast, kādas konkrētas apakšnozares uzņēmumu interesē. Informāciju par pasākumiem ir iespējams meklēt attiecīgo projektu/organizāciju mājas lapās, kā arī Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā mājas lapā.