Finanšu instrumenti var būt daudz efektīvāki par grantiem 

Latvija ir nonākusi dzīves cikla stadijā, kad finanšu instrumenti var būt daudz efektīvāki par grantiem, taču eksperti iesaka tos arī «blenderēt».

Monta Glumane, 2019. gada 19. septembris plkst. 6:38

Foto: Ieva Leiniša/LETA

To konferencē par ES finansējumu un investīcijām Nauda un reformas: Eiropas investīciju nākamā paaudze debatēs Granti vai finanšu instrumenti - kas dod lielāku labumu? atzina Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Cēsu mērs Jānis Rozenbergs. Divarpus Eiropas Savienības finansējuma periodos Cēsis piesaistījušas aptuveni 78 miljonus eiro lielas investīcijas grantu formātā, un aptuveni 20 miljonus ir piesaistījis privātais sektors, piemēram, daudzdzīvokļu māju siltināšanai. «Es salīdzinātu grantus un finanšu instrumentus ar medicīnas terminiem. Iedomājieties, ja esat mazliet saslimis, vieglā formā, tad dzerat homeopātiskas zāles vai bezrecepšu zāles. Ja saslimstat ļoti, tad jāņem talkā antibiotikas. Būsim godīgi, ka piecdesmit Padomju Savienības saimniekošanas gados publiskā infrastruktūra bija ļoti noplucināta, atpalikusi un teju daudzos gadījumos bija avārijas situācijā. Man liekas, ka tas bija brīdis, kad bija nepieciešamas antibiotikas, lai uzceltu organismu kājās, un mēs arī veiksmīgi to esam darījuši,» komentē Cēsu mērs J.Rozenbergs.

Arī Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš neuzskata, ka grantu atbalstu nevajadzētu lietot. Svarīgi novērtēt, kādās proporcijās tas ir efektīvi un kas vairāk ir nepieciešams attīstībai. Pirms pieciem gadiem Altum savu attīstību sāka ar 350 miljonu eiro lielu portfeli. Šodien tas sasniedzis teju 600 miljonus eiro. Institūcijai visus šos gadus ir bijusi stabila peļņa, kas ir svarīga, jo līdzekļi netiek atdoti atpakaļ dividendēs. valstij, bet ieguldīti jaunos projektos tautsaimniecībā. Pēc R.Bērziņa stāstītā, pareizais lēmums bija, ka institūcija izvēlējās darboties tieši ar finanšu instrumentiem. Tādā veidā labums ir ne tikai konkrētam uzņēmumam, bet visai tautsaimniecībai kopumā. «Finanšu instrumentus var lietot vēl un vēl, ja ieguldīts grantā, tad jācer, ka viss izdosies. Finanšu instruments, piemēram, aizdevums – atnāk atpakaļ un atkal varam ieguldīt jaunos projektos. Tomēr jābūt lielākai elastībai tieši termiņa ziņā un grantu programmas bieži vien to nepieļauj,» novērojis R.Bērziņš. Viņš norādīja, ka viena no jomām, kas lēnām no grantiem migrē uz finanšu instrumentiem vai tiek kombinēta, ir sociālā sfēra, piemēram, sociālo māju celtniecība. «Šobrīd trends, ko redzam gan Eiropā, gan Latvijā, ka šādi projekti ir arvien vairāk simpātiski un finanšu instrumentus arvien vairāk izmanto šādiem sociāliem projektiem, kuriem būtu laiks migrēt no grantiem uz finanšu instrumentiem,» uzskata R.Bērziņš.

Visu rakstu lasiet 19. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 07. augusts plkst. 6:30

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās...

2019. gada 30. jūlijs plkst. 9:32

«Šī ir konteinera tipa katlumāja, kura ir unikāla, jo ir ražota Latvijā,...

2019. gada 23. jūlijs plkst. 10:00

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem....

2019. gada 15. jūlijs plkst. 8:15

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem,...

2019. gada 04. jūlijs plkst. 11:26

ZGI Capital alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks ir parakstījis līgumu par 3 miljonu...

Nepalaid garām

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 18. septembris plkst. 15:50

Igaunijā izstrādātā starptautiskā savstarpējo tiešsaistes maksājumu platforma «TransferWise»...

2019. gada 12. septembris plkst. 13:02

Līdz 7. oktobrim tie, kam ir ideja par sociāla uzņēmuma veidošanu, vai arī...

2019. gada 09. septembris plkst. 6:42

Twino grupas uzņēmumu mērķis ir būt ne tikai savstarpējo aizdevumu platformai un...

2019. gada 02. septembris plkst. 8:10

Lietuviešu starptautisko naudas pārskaitījumu kompānijas TransferGo klientu skaits pārsniedzis...

2019. gada 29. augusts plkst. 10:27

Reaģējot uz pārmaiņām, kas ir skārušas patēriņa kreditēšanas nozari, uz nenoteiktu laiku...

2019. gada 27. augusts plkst. 13:39

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets...

2019. gada 21. augusts plkst. 13:14

ExpressCredit 2019.gadā plāno apgrozījuma pieaugumu par 9% un konsolidētā neto kredītportfeļa...

2019. gada 20. augusts plkst. 16:29

Ministru kabinets izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Reģionālās...

2019. gada 15. augusts plkst. 17:37

Ieguldot 0,5 miljonus eiro, kompānija «Ferratum Bank» izveidojusi automatizēto klientu maksātspējas...

2019. gada 15. augusts plkst. 12:58

Globālā tiešsaistes aizdevumu tirgus Mintos kopējais investīciju apjoms tiešsaistes kredītos...