Finanšu instrumenti var būt daudz efektīvāki par grantiem 

Latvija ir nonākusi dzīves cikla stadijā, kad finanšu instrumenti var būt daudz efektīvāki par grantiem, taču eksperti iesaka tos arī «blenderēt».

Monta Glumane, 19.9.2019

Foto: Ieva Leiniša/LETA

To konferencē par ES finansējumu un investīcijām Nauda un reformas: Eiropas investīciju nākamā paaudze debatēs Granti vai finanšu instrumenti - kas dod lielāku labumu? atzina Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Cēsu mērs Jānis Rozenbergs. Divarpus Eiropas Savienības finansējuma periodos Cēsis piesaistījušas aptuveni 78 miljonus eiro lielas investīcijas grantu formātā, un aptuveni 20 miljonus ir piesaistījis privātais sektors, piemēram, daudzdzīvokļu māju siltināšanai. «Es salīdzinātu grantus un finanšu instrumentus ar medicīnas terminiem. Iedomājieties, ja esat mazliet saslimis, vieglā formā, tad dzerat homeopātiskas zāles vai bezrecepšu zāles. Ja saslimstat ļoti, tad jāņem talkā antibiotikas. Būsim godīgi, ka piecdesmit Padomju Savienības saimniekošanas gados publiskā infrastruktūra bija ļoti noplucināta, atpalikusi un teju daudzos gadījumos bija avārijas situācijā. Man liekas, ka tas bija brīdis, kad bija nepieciešamas antibiotikas, lai uzceltu organismu kājās, un mēs arī veiksmīgi to esam darījuši,» komentē Cēsu mērs J.Rozenbergs.

Arī Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš neuzskata, ka grantu atbalstu nevajadzētu lietot. Svarīgi novērtēt, kādās proporcijās tas ir efektīvi un kas vairāk ir nepieciešams attīstībai. Pirms pieciem gadiem Altum savu attīstību sāka ar 350 miljonu eiro lielu portfeli. Šodien tas sasniedzis teju 600 miljonus eiro. Institūcijai visus šos gadus ir bijusi stabila peļņa, kas ir svarīga, jo līdzekļi netiek atdoti atpakaļ dividendēs. valstij, bet ieguldīti jaunos projektos tautsaimniecībā. Pēc R.Bērziņa stāstītā, pareizais lēmums bija, ka institūcija izvēlējās darboties tieši ar finanšu instrumentiem. Tādā veidā labums ir ne tikai konkrētam uzņēmumam, bet visai tautsaimniecībai kopumā. «Finanšu instrumentus var lietot vēl un vēl, ja ieguldīts grantā, tad jācer, ka viss izdosies. Finanšu instruments, piemēram, aizdevums – atnāk atpakaļ un atkal varam ieguldīt jaunos projektos. Tomēr jābūt lielākai elastībai tieši termiņa ziņā un grantu programmas bieži vien to nepieļauj,» novērojis R.Bērziņš. Viņš norādīja, ka viena no jomām, kas lēnām no grantiem migrē uz finanšu instrumentiem vai tiek kombinēta, ir sociālā sfēra, piemēram, sociālo māju celtniecība. «Šobrīd trends, ko redzam gan Eiropā, gan Latvijā, ka šādi projekti ir arvien vairāk simpātiski un finanšu instrumentus arvien vairāk izmanto šādiem sociāliem projektiem, kuriem būtu laiks migrēt no grantiem uz finanšu instrumentiem,» uzskata R.Bērziņš.

Visu rakstu lasiet 19. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

«Projekts ir svarīgs tāpēc, ka mēs iegūstam enerģiju no saules, kas ir...

Attīstības finanšu institūcija Altum izsludinājusi otro kārtu atklātai atlasei kredītiestādēm...

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu...

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās...

«Šī ir konteinera tipa katlumāja, kura ir unikāla, jo ir ražota Latvijā,...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Igaunijā izstrādātā starptautiskā savstarpējo tiešsaistes maksājumu platforma «TransferWise»...

Līdz 7. oktobrim tie, kam ir ideja par sociāla uzņēmuma veidošanu, vai arī...

Twino grupas uzņēmumu mērķis ir būt ne tikai savstarpējo aizdevumu platformai un...

Lietuviešu starptautisko naudas pārskaitījumu kompānijas TransferGo klientu skaits pārsniedzis...

Reaģējot uz pārmaiņām, kas ir skārušas patēriņa kreditēšanas nozari, uz nenoteiktu laiku...

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets...

ExpressCredit 2019.gadā plāno apgrozījuma pieaugumu par 9% un konsolidētā neto kredītportfeļa...

Ministru kabinets izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Reģionālās...

Ieguldot 0,5 miljonus eiro, kompānija «Ferratum Bank» izveidojusi automatizēto klientu maksātspējas...

Globālā tiešsaistes aizdevumu tirgus Mintos kopējais investīciju apjoms tiešsaistes kredītos...