SIA HugLock, kas ražo Latvijā godalgotu inovatīvu priekšmetu savienojuma furnitūru, ievadījusi sarunas ar mēbeļu ražotāju Ikea par savienojuma HugLock izmantošanu ražotāja mēbelēs, stāsta uzņēmuma īpašnieks Bruno Mellis.

B. Mellis stāsta, ka furnitūra HugLock, kas 2011.gadā uzvarēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2011, būtiski atvieglo mēbeļu montāžu.

«Lai samontētu mēbeles, vairs nav nepieciešami darba rīki, tās ir ērti un ātri saliekamas un izjaucamas, no kā gala patērētāji un mēbeļu lietotāji ir tikai ieguvēji,» sacīja uzņēmējs un atzina, ka HugLock izmantojams ne tikai mēbeļu savienošanā, bet arī citās jomās - patlaban uzņēmuma aktuālie projekti ir saistīti ar izstāžu stendiem un aprīkojumu, saliekamo terašu konceptu, pop-up veikalu segmentu u.c.

Biznesa mentora uzdevums nav rast atbildes jaunā uzņēmēja vietā, bet gan ievirzīt viņu uz pareizā ceļa, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes, kura nodrošina biznesa ideju sacensību Firmas noslēpums dalībnieku mentoru pakalpojumus, rektora vietnieks Modris Ozoliņš. Daudzas lietas, kas šķiet vienkāršas cilvēkam, kas biznesa vidē darbojas jau vairākus gadus, var ilgu laiku nodarbināt konkursantu prātus.

Biznesa ideju sacensību Firmas noslēpuma otrās kārtas dalībniekiem mentoru un ekspertu palīdzību norošina Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa atbalsta un attīstības centrs. Pārsvarā mentori, kas palīdz Firmas noslēpuma dalībniekiem, paši darbojas gan biznesā un/vai akadēmiskajā vidē. Kopumā RTU sacensību dalībniekiem piedāvā septiņu ekspertu palīdzību, un konkursanti var izvēlēties to, kura padoms, viņuprāt, ir visnoderīgākais, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos Modris Ozoliņš.

Mentoru darbs ir virzīt dalībniekus uz pareizā ceļa, norādīt uz iespējamajiem riskiem un prezentēt savu biznesa ideju konkursa žūrijai pārliecinošā veidā, Db.lv stāsta M. Ozoliņš. «Mentora nozīme ir drīzāk atbalstoša, stimulējoša un iedrošinoša. Mentors sacensību dalībniekam sniedz savu skatījumu kā eksperts, un mentors norāda, ja saredz konkrētajai biznesa idejai riskus. Tomēr sacensību dalībnieku mentori nedrīkst mainīt biznesa ideju, jo tad tā vairs nebūs konkrētā dalībnieka ideja par savu biznesu,» skaidro RTU rektora vietnieks.

Sākusies raidījuma televīzijas spēles Firmas noslēpums otrā sezona, kurā dalībnieki prezentē savas biznesa idejas, cenšoties pārliecināt žūriju par to potenciālu. Veiksmīgākie spēlētāji finālā sacentīsies par galveno balvu - desmit tūkstošiem latu uzņēmējdarbības attīstībai.

Pirmajā otrās sezonas Firmas noslēpuma raidījumā skatītāji varēja iepazīties ar idejām par divām jaunām galda spēlēm, diviem mēģinājumiem biznesā pārvērst koka amatniecības idejas, sapni par jaunu restorānu, inovatīvu drošības aprīkojumu velosipēdiem, vairākiem IT risinājumiem un citām biznesa iecerēm.

Televīzijas spēle Firmas noslēpums astoņu raidījumu ciklā atspoguļos biznesa uzsākšanas procesu no idejas līdz gatavam biznesa plānam. Pirmajos trijos raidījumos žūrijas priekšā stāsies 31 biznesa idejas autors, kas izturēja atlases kārtu. Trešā raidījuma beigās skatītājiem kļūs zināms, kuri deviņi dalībnieki spēli turpinās. Sacensību gaitā topošie uzņēmēji varēs konsultēties ar mentoriem, uzņēmējdarbības un finanšu ekspertiem, lai pilnveidot savus biznesa plānus un attīstītu sava idejas. Arī turpmākajos raidījumos dalībniekiem nāksies pierādīt žūrijai spēju attīstīt jaunu biznesu, tāpēc līdz Firmas noslēpuma fināla tiešraidei 28. februārī tiks tikai četri dalībnieki. Pēdējā raidījumā topošie uzņēmēji sacentīsies par Firmas noslēpuma atbalstītāja SEB bankas galveno balvu – 10 tūkstošiem latu.

Apbalvoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 laureāti.

Latvijas uzņēmumi, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, balvas sadalīja sešās kategorijās.

Par Eksporta čempionu atzina a/s UPB. UPB galvenie noieta tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Vācija, arī Šveice, Itālija, Somija, Dānija, Islande un Lietuva. Pēdējos divus gadus UPB aktīvi meklē sadarbības partnerus arī muitas ūnijas valstīs – Krievijā un Kazahstānā.

Pirmo vietu kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā ieguva SIA Valpro, kas ražo metāla kannas, ugunsdzēšamos aparātus un to korpusus. Uzņēmuma eksports veido 94% no apgrozījuma. Otrajā vietā ierindojās a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, bet trešajā – SIA V.O.V.A.

Arvien vairāk Latvijas uzņēmumu un zinātnisko institūciju cenšas savām inovācijām nodrošināt starptautisku intelektuālo aizsardzību; patenta saņemšana ES drīzumā solās kļūt ērtāka, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«HugLock ir inovatīvs furnitūras risinājums, saprotams, ka brīdī, kad tas gūst patērētāja atsaucību, ir svarīgi, lai mēs būtu vienīgie šī savienojuma piegādātāji. Tā ir patenta būtība – būt monopolistam attiecībā uz sava izgudrojuma ražošanu, pārdošanu,» DB saka SIA Huglock valdes priekšsēdētājs Bruno Mellis. Slēgmehānisms saņēmis Eiropas patentu, tas patentēts arī ASV, Ķīnā, Kanādā, Krievijā. Arī SIA Hygen izveidotā unikālā mājsaimniecībās izmantojamā duālās degvielas automašīnas iekārta jau plaši patentēta daudzviet pasaulē, piemēram, ASV, Kanādā, Japānā, Ķīnā, Austrālijā, Jaunzēlandē; jau piekto gadu noris arī Eiropas patenta saņemšanas procedūra. Kompānijas izpilddirektors Roberts Strods ir pārliecināts, ka Eiropas patents tiks piešķirts. Viņš arī uzsver – biznesu var attīstīt divos ātrumos: lēnāk – ražojot produktu un pakāpeniski iekarojot tirgus –, un ātrāk – radot unikālu, aizsargātu tehnoloģiju un pārdodot to stratēģiskam partnerim. Ar patentu aizsargātai tehnoloģijai ir ļoti liela pievienotā vērtība.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Noslēdzoties televīzijas biznesa sacensību Firmas Noslēpums pirmajam raidījumam, tapis zināms, kuras no pieteiktajām biznesa idejām turpinās savu dalību spēlē. Starp pirmā raidījuma uzvarētājiem ir ideja par auto riepu pakavu ražošanu un jauna reklamēšanas tīkla, kurā tiks izmantoti modificēti planšetdatori ar diviem ekrāniem.

Kopumā pirmajā raidījumā no vienpadsmit biznesa ideju autoru idejām tika atlasītas četras labākās idejas, un, lai varētu turpināt dalījumu televīzijas spēlē, ideju autoriem bija jāgūst vismaz trīs žūrijas locekļu pozitīvi vērtējumi. Firmas noslēpuma žūriju veido pieci cilvēki.

Biznesa ideja par auto «pakavu» jeb palīgierīces, kas paredzēta automašīnas velkošajiem riteņiem, pieder Andim Jēkabsonam. Auto pakavi paredzēti, lai palīdzētu transportlīdzeklim pārvarēt grūti izbraucamas vietas A. Jēkabsona ideja saņēma četrus no pieciem pozitīviem žūrijas vērtējumiem.

Viņa sāncensis Oskars Putniņš prezentēja ideju par jauna reklamēšanas tīkla izveidi, kurā tiktu izmantoti modificēti planšetdatori ar diviem atdalītiem ekrāniem. Biznesa ideja Mablet paredz, ka 200 tūkstoši eksemplāru tiks izdalīti lietotājiem par brīvu. O. Putniņa ideja guva visu piecu žūrijas locekļu pozitīvu vērtējumu.

Par biznesa ideju sacensības lielā fināla uzvarētāju kļuva Indras Goras komanda ar projektu «Mobila notekūdeņus pašfiltrējoša automazgātava», savukārt Dienas Biznesa portāla lasītāju favorīti kļuva Annija Voiteka ar ieceri radīt krāsainus, īpaši izturīgus un kvalitatīvus lietusmēteļus ANNIE The RainCoat.

I. Gora kopā ar komandas biedriem Mārtiņu Strodu un Pēteri Strodu saņēma 10 tūkstošus latu starta kapitālu jaunā uzņēmuma attīstībai. I. Goras komanda finālā pārspēja pārējos finālistus – Arti Žentiņu ar ideju Velo Seifs un Andri Lūsi un viņa trīsriteni pieaugušajiem Matilde.

Biznesa ideju sacensības Firmas Noslēpums uzvarētājs tika noteikts, ņemot vērā skatītāju telefonbalsojumu, kas veidoja pusi no kopvērtējuma, kopā ar sešu žūrijas locekļu piešķirto vērtējumu.

«Mūsu ideja ir inovatīva, patentēta platforma transporta un būvtehnikas mazgāšanai, ko pielietojam kā automazgātavas pamatni. Salīdzinājumā ar tirgū esošo risinājumu, šai platformai ir daudz priekšrocības - tā notekūdeņus savāc, attīra, tos var izmantot atkārtoti, kas ir dabai draudzīgi un ekonomiski izdevīgi. Arī klientam šis risinājums ir divas reizes lētāks, turklāt visas konstrukcijas ir viegli un ātri montējamas, pārvietojamas un saskaņojamas,» savu ideju skaidro I. Gora.

Noskaidroti biznesa ideju sacensību Firmas noslēpums finālisti, kas turpinās cīņu par galveno balvu – 10 000 latu starta kapitālu.

Raidījuma finālā ceturtdien, 12. janvārī, pulksten 21.15 LTV1 piedalīsies Artis Žentiņš ar ideju Velo seifs, Andris Lūsis ar ideju Trīsritenis pieaugušajiem Matilde, kā arī Indra Gora ar biznesa projektu Mobila notekūdeņus pašfiltrējoša automazgātava.

Finālisti tika izvēlēti, saskaitot visu piecu žūrijas locekļu individuālos vērtējumus, kas katrs par sevi varēja atšķirties no kopējā rezultāta. «Finālistu izvēle tika veikta ļoti neatkarīgi vērtējot katra pretendenta veikumu,» žūrijas izvēli komentē tās pārstāvis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docents Jānis Caune. Tāpat žūrjā bija arī biznesa ideju sacensību galveno organizatoru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, uzņēmuma Lienama Alūksne vadītāja Gundega Sauškina, SIA Autonams vadītājs Edvīnds Panders un Lattelecom mārketinga direktors Toms Ābele.

Valsts kanceleja kategoriski noraida Drošības policijas apgalvojumus par iespējamo valsts noslēpuma objekta izpaušanu, Db.lv informē Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

«Man ir pamatotas bažas, ka šī ir atbildes reakcija uz Valsts kancelejas un žurnālistu aktualizēto problēmu par cilvēktiesību un vārda brīvības iespējamiem pārkāpumiem,» saka Dreimane.

Viņa arī norāda, ka Valsts kanceleja vienmēr ir cieši sadarbojusies un arī turpmāk sadarbosies ar Satversmes aizsardzības biroju kā atbildīgo institūciju par personu un telpu atbilstību drošības prasībām Valsts kancelejā un citās augsta līmeņa iestādēs.

Jau ziņots, ka Drošības policija lūgusi Satversmes aizsardzības birojam izvērtēt, vai Valsts kancelejā nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

«Man ir šausmīgi sāpīgi, redzot, kā [Valdi] Zatleru knābā nost un visi ir gatavi par viņu izņirgāties. To dara cilvēki, kuri nepazīst viņu kā savas profesijas ģēniju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents, grāmatizdevējs, blogeris Pēteris Apinis.

«Pēdējos piecus septiņus gadus, pirms kļuva par prezidentu, Zatlers sasniedza līmeni, kad cilvēks sāk dzīvot atrauti no realitātes. Viņš operēja sešas, astoņas, desmit stundas dienā un vadīja slimnīcu (jau ar citu rokām). Zatlers vakarā pieņēma pacientus, kuri stāvēja rindā līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem naktī. Viņa cienījamā sieva piegādāja pusdienas uz darbu un kliedza uz tiem, kuri mēģināja iebarot Valdim kaut ko neveselīgu. Lilita Zatlere viņu veda ar mašīnu uz darbu un vakarā no darba atpakaļ uz mājām. Atceros, reiz, kad vēlā vakarā ar savu sāpošo celi biju aizgājis pie Zatlera kā pēdējais pacients, man gandrīz vai bija jāizlūdzas viņa sievai atļauja, ka aizvedīšu Valdi uz mājām no Arsa līdz Brīvības ielai...Tobrīd Zatlers dzīvoja vienīgi darbam, dzīvoja savai medicīnas filozofijai, savai profesionālajai izaugsmei un bija diezgan tālu no visas pārējās pasaules. Tāpēc nespēja reāli izvērtēt viņam izteikto piedāvājumu. Tie, kas gribēja Valdi Zatleru par prezidentu, vadījās no tā, ko redzēja tanī mirklī, proti - cilvēku ar milzīgām darbspējām, kurš pārņemts ar savu misiju, kurš visu dienu strādā un ir ļoti pozitīvs. Tāpēc varu apgalvot, ka Zatlers politikā nonāca labticīgi. Kāds cītīgi bija iegalvojis, ka viņš tai ir atbilstīgs,» stāstījis Apinis.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) likusi PrivatBankas padomei atsaukt valdi un piemērojusi soda naudu 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

FKTK savu lēmumu motivē ar to, ka viņuprāt, banka īstenojusi augsta riska darījumus neatbilstoši noteikumiem un piedalījusies naudas līdzekļu izvešanā no Moldovas.

PrivatBank kategoriski nepiekrīt FKTK lēmumam, uzskata to par virspusēju un kļūdainu, jo minētie Moldovas līdzekļi PrivatBank kontos nav atradušies. Darījumi, kurus FKTK min kā pārkāpumus saturošus, veikti ar PrivatBank līdzekļiem. Darījumu ietvaros Privatbank palīdzēja veikt klienta pārkreditāciju no vienas kredītiestādes uz citu.

Tomēr pildot Komisijas prasības, PrivatBankas padome veiks izmaiņas bankas valdē, kā arī pēc Komisijas pilna lēmuma satura saņemšanas izlems par Bankas tālāko rīcību.

Saldējuma ražotājs «Rūjienas saldējums» šogad ir paplašinājis zīmola «Rūjienas saldējums» produktu eksportu uz Bulgāriju un plāno sākt realizēt biezpiena desertus Polijā, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Uzņēmums šogad ir paplašinājis savu standarta produktu - saldējuma vafeļu glāzītēs - eksportu uz Bulgāriju, kur piesaistījis vēl vienu jaunu klientu. Tāpat tuvāko divu mēnešu laikā plānots sākt realizēt «Rūjienas saldējums» ražotos biezpiena desertus Polijā. «Pagājušajā gada nogalē sākām ražot biezpiena masu saldējuma vafeļu konusā. Patlaban produkts ir pieejams »Rimi« veikalā, bet tuvāko divu mēnešu laikā uzsāksim tā eksportu uz Poliju,» sacīja Miezis.

Viņš piebilda, ka «Rūjienas saldējums» pērn noslēdza sadarbību ar ASV kompāniju «Minimelts Co» par saldējuma bumbiņu «Mini Melts» ražošanu un izplatīšanu Eiropā, un līdz šim uzņēmums Polijā realizēja tikai «Mini Melts» saldējuma bumbiņas, bet zīmola «Rūjienas saldējums» produkcija tur nebija pieejama. Zīmola «Rūjienas saldējums» produkti līdz šim pieejami tādos ārvalstu tirgos kā Igaunija, Bulgārija un ASV.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Kukuļņemšanā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pārsūdzējis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu par valsts noslēpuma pielaides anulēšanu.

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA pieļāva, ka Kalnmeiers lēmumu pieņems jau pēc 1.jūlija, kad stāsies spēkā jaunais regulējums par pielaižu pārsūdzēšanas kārtību.

Pašlaik likums «Par valsts noslēpumu» paredz, ka SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet 1.jūlijā spēkā stāsies likuma grozījumi, kas paredz, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu par speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.

Ja Kalnmeiera lēmums būs negatīvs, tad, visticamāk, aizstāvji jau saskaņā ar jauno kārtību vērsīsies Administratīvajā apgabaltiesā, norādīja Vārpiņš.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis pārbaudi par publiski pieejamo un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, informēja SAB.

SAB, kura kompetencē ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, informēja, ka Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ņemot vērā to, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav.

SAB ir sākta pārbaude, kurā tiks izvērtēta visa informācija, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, publiski pieejamā informācija un informācija, kas ir SAB rīcībā.

Specdienests arī pavēstīja, ka Rimšēvičam nav spēkā esoša sertifikāta darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līdz ar to viņa rīcībā nevar nonākt šo starptautisko organizāciju klasificētā informācija.