Nodokļi

FM: Normatīvie akti liedz Latvijā samazināt PVN likmi vēl citiem «veselīgajiem» produktiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā nevar būt vairāk par divām samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, tāpēc valstī nav iespējams piemērot samazināto PVN likmi vēl citiem ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, komentējot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!», sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņucins.

Viņš teica, ka saskaņā ar PVN likumu, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, Latvijā var būt viena PVN standartlikme un divas samazinātās likmes. PVN standartlikme Latvijā ir 21% un samazinātā nodokļa likme - 12%. Tā kā nākamgad tiks ieviesta samazinātā PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, valstī jau būs divas samazinātās PVN likmes - 5% un 12% apmērā, un pārējām precēm jāpiemēro standartlikme.

Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa teica, ka VM atbalsta samazinātas PVN likmes piemērošanu svaigajiem, neapstrādātiem pārtikas produktiem, jo tādējādi tie kļūtu Latvijas iedzīvotājiem vairāk pieejami. VM ieskatā samazināto PVN likmi varētu piemērot arī, piemēram, pienam, svaigai gaļai, zivīm, medum un olām, jo šie produkti pamatā veido Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozu.

Līviņa arī atzina, ka fiskālie instrumenti tiešā veidā ietekmē cilvēku ēšanas paradumus, ko ir pierādījusi arī Pasaules Veselības organizācija. Arī VM ir pārliecinājusies - tā kā Latvijā tiek piemērots akcīzes nodoklis saldinātiem dzērieniem, šie produkti ir dārgāki un tos mazāk iegādājas. Arī tas, ka skolās šos produktus ir aizliegts tirgot, veicina to patēriņa samazināšanos.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietniece Ilona Mežiniece-Briede norādīja, ka ZM ieskatā veselīgu pārtikas produktu lietošanu uzturā var veicināt ar darbībām, kas vērstas uz veselīgu produktu ražošanas sekmēšanu nevis aizliegumiem. ZM atbalsta PVN likmes samazināšanu Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem un iestājas arī par PVN samazināšanu citiem produktiem, tomēr pagaidām kā pilotprojekts akceptēta PVN samazināšana tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem.

Viņa arī norādīja, ka akcīzes nodokli dažādu iemeslu dēļ nav lietderīgi piemērot nosacīti neveselīgajiem pārtikas produktiem, jo tas samazinātu vietējo ražotāju konkurētspēju un veicinātu ēnu ekonomiku. Tomēr pozitīvi vērtējams, ka Latvija jau lēnām virzās veselīgu pārtikas produktu ražošanas virzienā, piemēram, 2018.gada 1.jūnijā Latvijā stāsies spēkā normatīvie akti, kas nosaka maksimālo transtaukskābju saturu produktos.

Arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure apstiprināja, ka Latvijas pārtikas ražotāji gadu gaitā ir samazinājuši sāls saturu maizē, un ir vieni pirmajiem Eiropā, kas samazina transtaukskābju saturu produktos. «Latvija iet veselības virzienā jau pati par sevi ar saviem produktiem kopumā,» viņa uzsvēra. Viņa arī teica, ka nav tādas definīcijas, kas ir veselīgs un neveselīgs produkts, jo, piemēram, aizstājot sāli ar garšas pastiprinātājiem, produkts nekļūs veselīgāks.

Šure arī atzīmēja, ka, piemērojot akcīzes nodokli kādiem par neveselīgiem uzskatītiem produktiem, pieaugs ēnu ekonomika konkrētos sektoros un mazināsies vietējo ražotāju konkurētspēja. Tieši šī iemesla dēļ Dānijā tika atcelts akcīzes nodoklis vairākiem produktiem, jo tas neguva vēlamo efektu. Līdz ar to būtiskāk par dažādiem aizliegumiem ir izglītot sabiedrību, it sevišķi, jauniešus, kuriem jāmāca, ko ieteicams un ko nevajadzētu ēst.

Kā ziņots, par iedzīvotāju iniciatīvu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!» kopš 2016.gada 8.februāra parakstījušies 10 515 Latvijas pilsoņi.

Iniciatīvas autors rosina noteikt, ka PVN likmes samazināšana līdz 5% notiktu svaigai gaļai, svaigām zivīm, medum, olām, pilngraudu produktiem, Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, pienam un tā izstrādājumiem, kuri nav papildus saldināti. Savukārt PVN likmes palielināšana līdz 31% būtu nepieciešama saldinātiem dzērieniem un saldinātiem konditorejas izstrādājumiem, produktiem, kuri satur mākslīgi iegūtas transtaukskābes un produktiem, kuros pievienotais sāls daudzums pārsniedz 1,25 gramus uz 100 gramiem.

Viņa ieskatā, veicot šos grozījumus PVN likmei, iedzīvotājiem tiks sniegta lielāka iespēja savā uzturā iekļaut veselīgākus un ķermenim nepieciešamākus pārtikas produktus. Tāpat grozījumi PVN likmē sniegs atbalstu vietējiem pārtikas produktu ražotājiem un sekmēs veselīga uztura pieejamību Latvijas trūcīgāko iedzīvotāju daļai, domā Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) Nozīmīgo tirgotāju savienība aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī ēdināšanas pakalpojumiem, informē LTA.

Tāds secinājums radās apspriežot jauno lēmumu par samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% attiecībā uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzņēmēji uzskata, ka arī ēdināšanas apkalpojumiem jāsamazina PVN (izņemot alkoholu). Tas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un vienlaikus palīdzētu palielināt darbaspēka un sociālo iemaksu apjomu budžetā.

Nosakot PVN samazināšanu tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, ēdināšanas sektorā uzņēmēji tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā, norāda LTA. Proti, ja ēdienu gatavošainai nepieciešamajam iepirkumam samazinās PVN, bet pārdodot tālāk patērētājam ēdināšanas iestādē, PVN ir paaugstinātā līmenī, uzņēmējam šī starpība nodokļos būs jāpiemaksā no savas kabatas. Piemēram, iepērkot kartupeļus uzņēmējs maksās 5% PVN, bet sagatavojot tos ēdienā nākas jau piemērot 21% PVN, kas jāsamaksā valstij. Ja PVN būtu vienādi, tad nerastos šī starpība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vāru, vāru PVN likmes mazajam bērniņam. Šim būs, tam būs, tam pietrūka…

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem – tā ir populisma būtība, kas nav sveša daudzām nozarēm un «ekspertiem», runājot, piemēram, par nodokļu politiku. Šoreiz pievērsīšos PVN. Shēma ir gauži vienkārša: sataisām tabuliņu, kur redzamas PVN likmes dažādiem produktiem un pakalpojumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ja Latvijā kādām precēm vai pakalpojumiem tās ir augstākas, sitam trauksmes zvanus un saucam, ka PVN likme jāmazina un cenas kritīsies. Tā tas notika ar Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, tādi ir aicinājumi samazināt PVN likmi medikamentiem un viesmīlības nozarei. Pirmajā acu uzmetienā izklausās ļoti loģiski: samazināsim PVN un kritīsies cenas. Taču praksē tas tā nestrādā. Piemēram, runājot par medikamentu cenām, ir jāanalizē, kas ir galvenie faktori, kas ietekmē to cenas, un kāds ir PVN īpatsvars to vidū. Pārsvarā gadījumu atšķirības PVN likmēs nebūt nav izšķirošais faktors, kādēļ citviet atsevišķām precēm vai pakalpojumiem ir zemākas cenas nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma ir novecojusi, sarežģīta un paver iespēju krāpnieciskām darbībām. Līdz ar to, lai uzlabotu PVN sistēmas efektivitāti, vienkāršotu to un apkarotu arvien pieaugošo krāpšanos, ir ierosinātas būtiskas izmaiņas PVN sistēmas modernizēšanai un vienkāršošanai. Finanšu ministrija (FM) aicina sabiedrību iesaistīties priekšlikumu par galīgo PVN sistēmu apspriešanā.

Pamatojoties uz 2016. gada 7. aprīlī publicēto PVN rīcības plānu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem par galīgās PVN sistēmas ieviešanu. Jāņem vērā, ka ir paredzēti divi posmi galīgās PVN sistēmas ieviešanai, un 2017. gada 4. oktobrī tika publicēta pirmā posma galīgās PVN sistēmas dokumentu pakotne, kas nosaka pamatprincipus galīgās PVN sistēmas ieviešanai.

Pakotnē ir iekļauti trīs dokumenti: priekšlikums – Padomes Direktīva, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz PVN sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm, priekšlikums – Padomes Īstenošanas Regula, ar ko attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem darījumiem Kopienas iekšienē groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 un priekšlikums – Padomes Regula, ar ko attiecībā uz sertificētu nodokļa maksātāju groza Regulu (ES) Nr. 904/2010.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 14.decembrī, pieņēma lēmumu par kolektīvo iesniegumu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!», informē Saeimas Preses dienests.

Lēmumā teikts, ka saskaņā ar šī gada novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā no nākamā gada Latvijā tiks ieviesta PVN samazinātā likme 5% apmērā. To piemēros Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm, tādējādi vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tiek atzīts par apmierinātu saistībā ar prasību PVN samazināt Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem.

Savukārt iniciatīvu daļā par PVN samazinātās likmes noteikšanu pārējiem kolektīvajā iesniegumā minētajiem pārtikas produktiem un nodokļa likmes palielināšanu kaitīgajiem produktiem Saeima noraidīja. Šādi Saeima lēmusi, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu, kas neparedz vairāk kā vienas pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes un divu samazināto PVN likmju piemērošanu, kā arī valdības atbalstītās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2020.gadam, kas neparedz nodokļu paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr reversā PVN maksāšanas kārtība ir efektīvs līdzeklis cīņai ar šī nodokļa krāpniekiem, tā tiks piemērota nozarēs, kur tā ieviesta.

To liecina Valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums «Apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējums un tās turpmāka piemērošana». Tajā arī secināts, ka būtu ņemams vērā Eiropas Komisijas (EK) viedoklis, ka reverso PVN maksāšanas kārtību nav vēlams piemērot mazumtirdzniecības līmenī attiecībā uz precēm, kas var būt paredzētas privātajam patēriņam. Ir risks, ka krāpšanās pārvietosies tālāk pa piegādes ķēdi, ko varētu būt grūtāk kontrolēt. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos ar PVN apliekamām personām pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti tikai aprēķina) valstij. PVN daļa līdz krāpniekiem tādējādi nemaz nenonāk. Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic (izkrāpšanas gadījumā – neveic) norēķinus ar valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: PVN samazināšana nav labākās zāles pret nabadzību un nevienlīdzību

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā, arī no politiķiem, nereti izskan idejas, ka samazināta PVN likme, piemēram, pārtikai vai zālēm ir lielisks instruments, lai šo produktu cenas padarītu lētākas, tādējādi īpaši palīdzot sabiedrības nabadzīgākajai daļai.

Šī ideja nav raksturīga tikai Latvijai, arī Francijā viena no dzelteno vestu prasībām ir samazināt PVN likmi pamata pārtikas precēm. Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka samazināta PVN likme nekādā gadījumā nav efektīvākais instruments nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai. Vispirms jau jāsāk ar skaudro patiesību, ka produkta gala cenas samazinājums nekad nebūs proporcionāls PVN likmes samazinājumam, jo daļu no samazinātā PVN sev paturēs tirgotāji un ražotāji. To spoži savā rakstā par samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem parāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš ar skaitļiem pierāda, ka šo produktu cenu samazinājums nav proporcionāls PVN likmes samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

ZM joprojām pastāv uz PVN likmes samazināšanu Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem

LETA, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) joprojām pastāv uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem no 21% līdz 5%, aģentūrai LETA, komentējot Finanšu ministrijas (FM) un Ekonomikas ministrijas (EM) atzinumus par ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par PVN likmes diferencēšanu pārtikai»

pausto noraidījumu šim priekšlikumam, sacīja ZM.

«ZM neatsakās no sava ierosinājuma samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem,» norādīja ZM, piebilstot, ka rīt, 22.augustā šo jautājumu iecerēts skatīt Ministru kabineta (MK) sēdē.

ZM izveidotās par attiecīgo jautājumu atbildīgās darba grupas dalībniece, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa aģentūrai LETA teica, ka argumenti pret PVN samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem nav pamatoti. EM un FM aprēķini par PVN samazināšanas ietekmi uz valsts budžetu atšķiras no Latvijas Universitātes un ZM veiktajiem aprēķiniem, un netika prezentēti pārliecinošā veidā, lai darba grupa tiem noticētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izvairīties no PVN kļuvis grūtāk

Māris Ķirsons, 06.09.2019

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs ir skeptisks par tālāku PVN plaisas samazināšanu

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa, ko valstij vajadzētu saņemt, bet to nesaņem, ir sarukusi līdz 10,2% salīdzinājumā ar 29,8% 2010. gadā, taču perspektīvā šīs plaisas apmēru iecerēts samazināt līdz 8% līmenim

To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums.

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem un dārzeņiem piemēros 5% PVN likmi

LETA, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Skatot šo likumu, Saeima noraidīja deputātu ierosinājumus, kas piedāvāja mainīt šo ieceri vai paplašināt samazināts PVN likmes piemērošanu. Piemēram, deputāti noraidīja Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikumu samazināto PVN likmi 12% apmērā piemērot maizei, svaigai gaļai un zivīm, pienam un sviestam.

Tāpat atbalstu neguva frakcijas «No sirds Latvijai» priekšlikums samazināto PVN likmi piemērot arī pienam, krējumam, paniņām, rūgušpienam, kefīram un citiem fermentētiem vai skābpiena produktiem, sviestam un maizei. Deputāti neatbalstīja arī šīs frakcijas piedāvājumu par samazināto PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem, izņemot alkoholiskos dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN plaisa būtiski samazinājusies

Māris Ķirsons, 23.11.2018

Auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Latvia Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa Latvijā četru gadu laikā sarukusi vairāk nekā divas reizes – no 25% 2013. gadā līdz 11% 2016. gadā

To liecina Eiropas Komisijas publiskotie dati par PVN plaisu – starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem.

«Tas ir noticis, pateicoties izmaiņām normatīvajos aktos, palielinot to preču pakalpojumu sarakstu, kuru iegādei tika piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība, lielākām nodokļu administrācijas pilnvarām, kā arī sekmīgai vienas no Valsts ieņēmumu dienesta prioritātes (PVN krāpniecības mazināšanā un šī nodokļa iekasēšanas uzlabošanā) izpildei,» skaidro auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Latvia Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza. Viņa uzsver, ka Latvija būtībā piecu gadu laikā ir veikusi ievērojamus PVN iekasēšanas uzlabošanas pasākumus, kā rezultātā arī PVN plaisa ir būtiski sarukusi. «PVN iztrūkums jeb plaisa tiek aprēķināta, salīdzinot sagaidāmos nodokļa ieņēmumus, pamatojoties uz statistikas datiem par preču un pakalpojumu patēriņu valstī ar faktiskajiem nodokļa ieņēmumiem (samaksātais nodoklis pēc PVN deklarācijām - PVN pārmaksas + atgūtās nodokļa summas). Jo šie rādītāji ir līdzīgāki, jo mazāka būs PVN plaisa,» metodikas būtību skaidro I. Rauza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piensaimnieki: 5% PVN likmes ieviešana piena produktu cenu samazinātu par 11,7%

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešana piena produktiem padarītu šos produktus par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu to noietu, pauž Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

LPCS nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) organizācijas kongresā biedru parakstītu rezolūciju un aprēķinus, kā arī aicinājumu uz diskusiju par iniciatīvu ieviest samazināto PVN likmi piena produktiem.

Aprēķinos norādīts, ka vidēji viena mājsaimniecība ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu gadā piena produktu iegādei tērē 508,8 eiro, no kuriem 65,5 eiro tiktu ietaupīti pie samazinātās PVN likmes.

LPCS iniciatīvas mērķi ir monetārs atbalsts katram Latvijas iedzīvotājam pēckrīzes periodā, mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts stratēģiski svarīgajai piena nozarei pašregulēties un palielināt ieņēmumus. Kā uzsver organizācija, iniciatīva uzskatāma par sociāli taisnīgu risinājumu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un harmonizēšanai ar vadošajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur vidējā PVN likme piena produktiem ir 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Samazinot PVN pārtikai, mazināsies arī preču cenas plauktos

LETA, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja valdība atbalstīs Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu samazināt pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai un atsevišķām produktu grupām, preču cenas samazināsies arī veikalos, aģentūrai LETA sacīja veikalu ķēžu Maxima, Rimi un Narvesen pārstāvošās Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš arī uzsvēra, ka LPTA biedri pauž atbalstu PVN likmes samazināšanai svaigiem augļiem un dārzeņiem. Vienlaikus Krūzītis prognozēja, ka PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem samazinātu Latvijā nelikumīgi ievesto produktu apjomu.

«Latvijas pārtikas mazumtirgotāji viennozīmīgi atbalsta ieceri samazināt PVN nodokļa likmes svaigiem dārzeņiem un augļiem. Pašlaik Latvijā tiek ievests liels apjoms nezināmas izcelsmes svaigu dārzeņu un augļu, kas mazumtirdzniecībā tiek pārdoti, nemaksājot PVN. Kā apliecinājuši pašmāju augļu un dārzeņu ražotāji, samazinot PVN likmi svaigiem dārzeņiem un augļiem, saruks valstī nelikumīgi ievesto produktu apjoms un secīgi arī ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē,» skaidroja Krūzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa 2018.gadā Latvijā samazinājusies no 12,1% līdz 10,2%, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 24,2 miljoni eiro.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka plaisa samazinās kopš 2014.gada, kad tā bija ap 19%. Arī 2020. un 2021.gadā sagaidāma plaisas samazināšanās,» uzsvēra Jaunzeme.

2016.gadā PVN plaisa bija 12,3%, bet 2015.gadā - 17%.

Īpaši pozitīvi VID pārstāvji vērtēja to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja 2016.gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad 2018.gadā nedeklarētā PVN summa saruka līdz 213,27 miljoniem eiro. Savukārt negatīvi VID vērtēja to, ka pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām ir iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta parakstu vākšana portālā "Mana balss" iniciatīvai "Samazinām PVN pārtikas produktiem". Tās mērķis ir rosināt izmaiņas likumdošanā, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Pārtikas produktu PVN samazināšanas iniciatīvu virza mazumtirdzniecības tīkls "Maxima Latvija" sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām – biedrību "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) un biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), kā arī sagaida, ka iniciatīvai pievienosies liels skaits jaunu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, ņemot vērā tēmas aktualitāti lejupslīdošas ekonomikas un pirktspējas samazināšanās periodā.

"No TOP 10 pirktākajiem produktiem aptuveni 70 % veido svaigā pārtika (gaļa, piens, augļi un dārzeņi), līdz ar to, samazinot PVN, būtu iespēja samazināt ikdienas tēriņus pārtikai, tādējādi veicinot arī vietējo ražotāju izaugsmi. Valdības efektīvi to ir īstenojušas vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemērojot zemāku PVN likmi tieši pārtikas produktiem. Tas vienlaikus silda ekonomiku, atbalsta ģimenes, sociāli mazaizsargātus iedzīvotājus, savukārt turīgākiem cilvēkiem ļauj tēriņus no pārtikas novirzīt citur," stāsta Jānis Vanags, "Maxima Latvija" Korporatīvais vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Andris Kulbergs, Auto Asociācija, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SS.lv domēna slēgšana spilgti atklājusi ļoti lielu Latvijas problēmu - sabiedrība nodokļu nemaksāšanu sāk uztver kā pozitīvu rīcību. Šī iezīme ir ne tikai nepatīkami pārsteidzoša, bet arī ārkārtīgi bīstama.

Publiskā jezga ap ss.lv sākās tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēma apturēt SIA Internet darbību, kas ir šī sludinājuma portāla administrētājs. Jā, protams, pirmā reakcija, lasot ziņu virsrakstus, ir gana mulsinoša - VID mēģina parādīt savu varu un pārākumu pār nodokļus maksājošu uzņēmumu.

Pavisam maz ir izskanējis tas, kas notika vēl pirms VID pieņēma šādu lēmumu. Proti, uzņēmumam pusgada garumā informācija ir prasīta dažādās formās, ka tas ir ignorējis pat piespriestos administratīvos sodus. Un kā vārdā? Man nav saprotama šī iespītēšanās, ņemot vērā, ka uzņēmums kā labs nodokļu maksātājs varēja sniegt savu ieguldījumu visaptverošu krāpniecības shēmu apkarošanā un nelikumībās, kas lietotu automašīnu nozarē sasniegusi kulmināciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban spēkā esošā samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem nav izrādījusies efektīva, tomēr tādu varētu piemērot restorānu nozarei, intervijā atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Patlaban PVN samazinātā likme 5% apmērā tiek piemērota Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, tomēr izskanējis priekšlikums piemērot samazināto PVN likmi arī pārtikas pamatproduktiem.

Tomēr finanšu ministrs ir skeptisks par samazinātās PVN likmes piemērošanas paplašināšanu. Viņa ieskatā, produktu cenu nenosaka nodokļi, bet piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Kā piemēru Reirs minēja samazinātā PVN piemērošanu Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kā rezultātā 2018.gadā budžetam gājuši secen 3,8 miljoni eiro.

«Varam jau spriest par to, kā būtu, ja šāda samazinātā likme nebūtu, tomēr objektīvs rādītājs ir restorānu bizness, jo restorāni katru dienu iepērk konkrētu daudzumu produktu. Daudzu restorānu pārstāvji atzina, ka pirmajos trijos mēnešos cena samazinājās, bet pēc tam tās atgriezās iepriekšējā līmenī. Tā ir ilūzija, ka samazināto PVN varam piemērot tikai Latvijas precēm, jo tā tiek piemērota gan spāņu tomātiem, gan Holandes gurķiem u.c.,» stāstīja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām lielais nezināmais nākamgad – vai PVN likmes samazināšana līdz 5% Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem atspoguļosies konkrētā cenu samazinājumā veikalu plauktos.

Kā jau vairākkārt vēstīts, samazinātā PVN likme tiks piemērota pašmāju kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem, lācenēm, mellenēm, rabarberiem un vēl citiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt citronus, banānus, apelsīnus un citus svešzemju augļus un ogas arī turpmāk plānots aplikt ar 21% PVN. Arī arbūziem, melonēm, vīnogām un paprikai, pat ja tās būs audzētas Latvijā, piemēros PVN pamatlikmi 21% apjomā. Tas nozīmē, ka pašmāju kartupeļiem, tomātiem, gurķiem, sīpoliem, ķiplokiem, burkāniem, zemenēm un citiem zemnieku ražojumiem veikalos nākamgad vajadzētu maksāt nedaudz lētāk.

Tāpat jāatgādina, ka pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, PVN likmes pazemināšanas rezultātā augļiem, ogām un dārzeņiem cenas samazinātos par 3%–12%. Paredzams, ka šī soļa rezultātā iegūtu pircējs, kas par to pašu naudu varētu nopirkt, piemēram, nevis vienu kilogramu kartupeļu, bet gan 1,16 kg kartupeļu, pieņemot, ka tie veikalā maksā 0,35 eiro/kg, bet pēc PVN samazināšanas – 0,30 eiro/kg. Savukārt ķiploku cena varētu samazināties pat par 38 centiem kilogramā – no pašreizējiem 2,89 eiro līdz 2,51 eiro kilogramā. Tāpat der atgādināt, ka lielākajā daļā ES valstu pārtikai piemērota samazinātā PVN likme, bet Lielbritānijā, Maltā un daļēji arī Luksemburgā pārtikai vispār netiek piemērots PVN. Pārtikas produktus ar pilnu PVN apliek vien piecās valstīs, tostarp Latvijā, izņemot zīdaiņiem paredzēto pārtiku. Salīdzinoši nesen samazinātās likmes vairākiem pārtikas produktiem ieviesa arī Ungārija, Rumānija un Slovākija.

Komentāri

Pievienot komentāru