Quantcast

Jaunākais izdevums

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) Nozīmīgo tirgotāju savienība aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī ēdināšanas pakalpojumiem, informē LTA.

Tāds secinājums radās apspriežot jauno lēmumu par samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% attiecībā uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzņēmēji uzskata, ka arī ēdināšanas apkalpojumiem jāsamazina PVN (izņemot alkoholu). Tas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un vienlaikus palīdzētu palielināt darbaspēka un sociālo iemaksu apjomu budžetā.

Nosakot PVN samazināšanu tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, ēdināšanas sektorā uzņēmēji tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā, norāda LTA. Proti, ja ēdienu gatavošainai nepieciešamajam iepirkumam samazinās PVN, bet pārdodot tālāk patērētājam ēdināšanas iestādē, PVN ir paaugstinātā līmenī, uzņēmējam šī starpība nodokļos būs jāpiemaksā no savas kabatas. Piemēram, iepērkot kartupeļus uzņēmējs maksās 5% PVN, bet sagatavojot tos ēdienā nākas jau piemērot 21% PVN, kas jāsamaksā valstij. Ja PVN būtu vienādi, tad nerastos šī starpība.

Uzņēmēji, kas strādā ēdināšanas jomā arī nenoliedz, ka šī shēma, kad uzņēmējs spiests segt starpību, var ietekmēt izvēli produktu iepirkumiem. Ja turpmāk tiek «norakstīti» vien 5%, bet tālāk jānorēķinās pēc paaugstinātas likmes, uzņēmējam tiek samazināta iespēja piedāvāt izdevīgāku cenu gatavajam ēdienam, klāt jārēķina starpība. Ieviešot šo shēmu Latvijas uzņēmēji var pat censties iepirkt mazāk vietējo produkciju, bet vairāk eksotiskos augļus un ogas, kam piemērots ir 21% PVN. Tādā veidā ar PVN starpību tiek stimulēta eksporta produkcija. No tā cietīs restorānu bizness un arī vietējie ražotāji, ja tiešām šāda situācija izveidosies. Tādēl būtu jāpiemēro samazināta PVN likme arī ēdināšanas sektorā. To uzsver ļoti daudzi uzņēmēji, kuri darbojas šajā jomā.

«Atstājot ēdinātājiem esošo likmi PVN 21% apmerā, bet veselīgos vietējos augļus un dārzeņus, ko iepērkam savai uzņēmēdarbībai, ar 5% PVN - negatīvi vērtēju iespējamās sekas,» uzsver LTA padomes priekšsēdētājs Dainis Domiņš.

«Mūsdienās cilvēkam ir intensīva dzīve, un saspringtajā ikdienas ritmā arvien mazāk atliek laika ēdiena gatavošai. Tāpēc gan darbdienās, gan brīvdienās ir arvien lielāks pieprasījums pēc ēdināšanas pakalpojumiem. Savukārt lielais PVN ēdināšanai padara ikdienas maltīti relatīvi dārgu un lielākā daļa Latvijas strādājošo nevar katru dienu atļauties paēst ēdnīcā, kafejnīcā vai citā ēdināšanas iestādē. Tāpēc uzskatu par pareizu valdības rīcību samazināt PVN ne tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, pārtikai, kas tiek tirgota veikalā, bet arī ēdināšanas pakalpojumiem,» uzsver LTA priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

Jau vēstīts, ka valdošās koalīcijas partijas 7.septembrī vienojās atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

LASI VĒL:

Analītiķi: PVN samazināšana vietējiem augļiem un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā

Samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem rosina noteikt uz trim gadiem

Papildināta - Koalīcija atbalsta priekšlikumu samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma ir novecojusi, sarežģīta un paver iespēju krāpnieciskām darbībām. Līdz ar to, lai uzlabotu PVN sistēmas efektivitāti, vienkāršotu to un apkarotu arvien pieaugošo krāpšanos, ir ierosinātas būtiskas izmaiņas PVN sistēmas modernizēšanai un vienkāršošanai. Finanšu ministrija (FM) aicina sabiedrību iesaistīties priekšlikumu par galīgo PVN sistēmu apspriešanā.

Pamatojoties uz 2016. gada 7. aprīlī publicēto PVN rīcības plānu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem par galīgās PVN sistēmas ieviešanu. Jāņem vērā, ka ir paredzēti divi posmi galīgās PVN sistēmas ieviešanai, un 2017. gada 4. oktobrī tika publicēta pirmā posma galīgās PVN sistēmas dokumentu pakotne, kas nosaka pamatprincipus galīgās PVN sistēmas ieviešanai.

Pakotnē ir iekļauti trīs dokumenti: priekšlikums – Padomes Direktīva, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz PVN sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm, priekšlikums – Padomes Īstenošanas Regula, ar ko attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem darījumiem Kopienas iekšienē groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 un priekšlikums – Padomes Regula, ar ko attiecībā uz sertificētu nodokļa maksātāju groza Regulu (ES) Nr. 904/2010.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr reversā PVN maksāšanas kārtība ir efektīvs līdzeklis cīņai ar šī nodokļa krāpniekiem, tā tiks piemērota nozarēs, kur tā ieviesta.

To liecina Valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums «Apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējums un tās turpmāka piemērošana». Tajā arī secināts, ka būtu ņemams vērā Eiropas Komisijas (EK) viedoklis, ka reverso PVN maksāšanas kārtību nav vēlams piemērot mazumtirdzniecības līmenī attiecībā uz precēm, kas var būt paredzētas privātajam patēriņam. Ir risks, ka krāpšanās pārvietosies tālāk pa piegādes ķēdi, ko varētu būt grūtāk kontrolēt. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos ar PVN apliekamām personām pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti tikai aprēķina) valstij. PVN daļa līdz krāpniekiem tādējādi nemaz nenonāk. Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic (izkrāpšanas gadījumā – neveic) norēķinus ar valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vāru, vāru PVN likmes mazajam bērniņam. Šim būs, tam būs, tam pietrūka…

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem – tā ir populisma būtība, kas nav sveša daudzām nozarēm un «ekspertiem», runājot, piemēram, par nodokļu politiku. Šoreiz pievērsīšos PVN. Shēma ir gauži vienkārša: sataisām tabuliņu, kur redzamas PVN likmes dažādiem produktiem un pakalpojumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ja Latvijā kādām precēm vai pakalpojumiem tās ir augstākas, sitam trauksmes zvanus un saucam, ka PVN likme jāmazina un cenas kritīsies. Tā tas notika ar Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, tādi ir aicinājumi samazināt PVN likmi medikamentiem un viesmīlības nozarei. Pirmajā acu uzmetienā izklausās ļoti loģiski: samazināsim PVN un kritīsies cenas. Taču praksē tas tā nestrādā. Piemēram, runājot par medikamentu cenām, ir jāanalizē, kas ir galvenie faktori, kas ietekmē to cenas, un kāds ir PVN īpatsvars to vidū. Pārsvarā gadījumu atšķirības PVN likmēs nebūt nav izšķirošais faktors, kādēļ citviet atsevišķām precēm vai pakalpojumiem ir zemākas cenas nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Noteiktas prasības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem Covid-19 ierobežošanai

Lelde Petrāne, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" uzdots ekonomikas ministram noteikt sociālās distancēšanās prasības sabiedriskās ēdināšanas vietās un maksimālo apmeklētāju skaitu, kas vienlaicīgi var atrasties sabiedriskās ēdināšanas vietā.

Ar Ekonomikas ministrijas rīkojumu noteikts, ka no šā gada 31. marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem. Pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi. Kases un apkalpošanas zonā jāietur divu metru distance no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja ar norobežojošām zīmēm.

Maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits ēdināšanas zālē - viens apmeklētājs uz vismaz 4m2 no kopējās ēdināšanas zāles platības. Jānodrošina iespēja iegādāties ēdienus arī līdzņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ēdinātāji uz samazinātās PVN likmes jājamzirdziņa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir vienojusies ar sabiedriskās ēdināšanas nozari par nodokļu samazināšanu (PVN likme tiktu samazināta līdz 12%), ja nozarē tiks noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredzēs minimālo algu, kas būtu augstāka par valstī noteikto.

Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis jau ir paudis savu gandarījumu par samazināto PVN likmi un izteicās, ka nozarei noteikti izdosies noslēgt šādu ģenerālvienošanos. Jāpiebilst, kā šā gada martā ēdināšanas nozarē bija viena no zemākajām vidējām darba samaksām, – 634 eiro, turklāt ap 40% nodarbināto saņēma mazāk nekā valstī noteikto minimālo algu. Tā ka ir pareizi tas, ka minimālās PVN likmes noteikšanai kā priekšnoteikums izvirzīta ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē, kas noteikti mazinātu aplokšņu algas.

Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka nodokļiem ir jābūt neitrāliem. Nosakot atsevišķām nozarēm samazinātu PVN likmi, šī neitralitāte pazūd. Turklāt attiecībā uz PVN nodokļu teorija teic: jo mazāk izņēmumu, jo labāk. No teorijas pārejot pie prakses, noteikti parādās jautājums, kādēļ PVN likme samazināta tieši ēdināšanas nozarei, nevis kādai citai? Vai tā ir pirmā prioritāte? Turklāt šādai likmes samazināšanai noteikti būs negatīva fiskālā ietekme, kuru būs jādomā, kā kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reira darba grupa neatbalsta samazinātās PVN likmes piemērošanu viesmīlības nozarē

LETA, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) darba grupa pagaidām nav atbalstījusi samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošanu viesmīlības nozarē, trešdien diskusijā "Restartēt Rīgu!" par tūrisma aktualitātēm sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) domās par jauniem priekšlikumiem, lai atbalstītu tūrisma nozari pēc krīzes periodā.

Finanšu ministrijā informēja, ka darba grupa trešdien, nevis neatbalstīja EM priekšlikumu par samazinātās PVN likmes piemērošanu tūrisma un viesmīlības nozarēm, bet gan uzklausīja ministrijas sniegto informāciju un darba grupa vienojās, ka šis priekšlikums tiks skatīts vispārējās nodokļu sistēmas pārskatīšanas kontekstā, nevis atrauti no tās.

Iepriekš jau vēstīts, ka EM izvērtēšanai finanšu ministra vadītajā darba grupā iesniedza priekšlikumu uz trim gadiem ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā ēdināšanas un izmitināšanas sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izvairīties no PVN kļuvis grūtāk

Māris Ķirsons, 06.09.2019

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs ir skeptisks par tālāku PVN plaisas samazināšanu

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa, ko valstij vajadzētu saņemt, bet to nesaņem, ir sarukusi līdz 10,2% salīdzinājumā ar 29,8% 2010. gadā, taču perspektīvā šīs plaisas apmēru iecerēts samazināt līdz 8% līmenim

To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums.

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) rosinājums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, atzina Restorānu biedrības prezidents, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ievēro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu rekomendētās vadlīnijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, proti, tiek ievērota prasītā distance starp galdiņiem, tiek ievērotas visas dezinfekcijas prasības, kā arī ēdinātāji seko līdzi darbinieku veselībai.

Pēc Jenža teiktā, rosinājums, ka ēdināšanas iestādēs pie viena galdiņa varēs būt ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, jo, pēc SPKC epidemiologu sacītā, patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās nav konstatēta vīrusa izplatība. "Ja kompānijā ir seši cilvēki - ne no vienas mājsaimniecības, bet ir tuvi draugi, paziņas - nav loģiski viņus šķirt vai neļaut apmeklēt restorānu," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Normatīvie akti liedz Latvijā samazināt PVN likmi vēl citiem «veselīgajiem» produktiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā nevar būt vairāk par divām samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, tāpēc valstī nav iespējams piemērot samazināto PVN likmi vēl citiem ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, komentējot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!», sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņucins.

Viņš teica, ka saskaņā ar PVN likumu, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, Latvijā var būt viena PVN standartlikme un divas samazinātās likmes. PVN standartlikme Latvijā ir 21% un samazinātā nodokļa likme - 12%. Tā kā nākamgad tiks ieviesta samazinātā PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, valstī jau būs divas samazinātās PVN likmes - 5% un 12% apmērā, un pārējām precēm jāpiemēro standartlikme.

Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa teica, ka VM atbalsta samazinātas PVN likmes piemērošanu svaigajiem, neapstrādātiem pārtikas produktiem, jo tādējādi tie kļūtu Latvijas iedzīvotājiem vairāk pieejami. VM ieskatā samazināto PVN likmi varētu piemērot arī, piemēram, pienam, svaigai gaļai, zivīm, medum un olām, jo šie produkti pamatā veido Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Biedējošajam cenu kāpumam sabiedriskās ēdināšanas nozarē ir iespējami risinājumi

Raimonds Zommers, restorāna Entresol līdzīpašnieks un šefpavārs, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar strauju cenu kāpumu tādām sabiedriskās ēdināšanas nozarē plaši lietotām un sabiedrībā apspriestām izejvielām kā sviestam un cūkgaļai, ikvienam uzņēmuma īpašniekam ēdināšanas nozarē, kā arī tiem, kuri mēdz ieturēt maltīti ārpus mājas, aktuāls kļūst jautājums – kā šie procesi ietekmēs ēdienu cenas kafejnīcās un restorānos? Tas ir dabiski, jo liela daļa strādājošo vismaz vienu reizi dienā ēd ārpus mājas. Manuprāt, šis ir pateicīgs brīdis, lai diskutētu par būtiskiem jautājumiem, kas skar ēdināšanas nozari, kā arī par iespējamiem risinājumiem.

Patiesībā cenu kāpums pārtikas produktiem nav nekas neparasts. Restorāni ar to sastopas nepārtraukti, jo īpaši saistībā ar sezonālajām izejvielām. Piemēram, sparģeļu cena šobrīd ir krietni augstāka nekā pavasarī, un tas pats drīzumā attieksies uz tomātiem un virkni citu izejvielu.

Izmaksas neizbēgami svārstās. Tās, kuras nosaka sezonalitāte, var paredzēt laicīgi, taču jārēķinās ar pārejošu efektu. Korekcijas ienes arī inflācija, degviela, elektrība, telpu īre un daudzas citas izdevumu pozīcijas. Ēdināšanas uzņēmumi to ņem vērā un ir lēmuma priekšā, vai pielāgot izmaiņām katra ēdiena gala cenu, vai arī kompensēt zaudējumus uz peļņas rēķina.

Mazākie restorāni var būt radošāki savos biznesa lēmumos un vajadzības gadījumā dārgākos produktus izslēgt no ēdienkartes. Šodien to izdarīt ir daudz vieglāk, ja pats uzņēmums ir parūpējies par fleksiblu un mūsdienīgu sistēmu savā restorānā. Ir viegli izdrukāt jaunas ēdienkartes, ievadīt jaunus ēdienus kases sistēmā un katru dienu sagaidīt viesus ar citādu piedāvājumu. Taču lielajām ēdināšanas uzņēmumu ķēdēm, kam iekšējā infrastruktūra ir daudz sarežģītāka, ir grūti būt elastīgām, un izmaiņas prasa daudz ilgāku laiku un sagatavošanos. Cits stāsts ir arī par maziem restorāniem, kas veido izmaksu ziņā dārgas ēdienkartes, un cenas samazinājums var tieši ietekmēt pasniegtās maltītes kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas stāsies spēkā vairāki šogad maija beigās veiktie būtiskie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Dienestā atzīmēja, ka būtiskākie grozījumi attiecas uz apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības atcelšanu un ierobežošanu vairākām preču grupām un pakalpojumiem - būvizstrādājumiem, sadzīves tehnikai un elektrotehnikai, metālizstrādājumiem un ar to saistītiem pakalpojumiem.

No šodienas tiks atcelta reversā PVN maksāšanas kārtība metālizstrādājumu pakalpojumiem, bet attiecībā uz metālizstrādājumiem (melno un krāsaino metālu pusfabrikātiem) tiks sašaurināts produktu klāsts, kuriem arī turpmāk varēs piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību.

Tas nozīmē, ka visiem komersantiem, kuri kopš 2018.gada 1.janvāra ar metālizstrādājumu piegādi saistītiem pakalpojumiem (griešana, locīšana, mehāniskā apstrāde, metināšana, velmēšana, tīrīšana, virsmas apstrāde un citas apstrādes formas) piemēroja reverso PVN maksāšanas kārtību, no šodienas atkal būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība, tas ir, jāsniedz pakalpojums, piemērojot PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN plaisa būtiski samazinājusies

Māris Ķirsons, 23.11.2018

Auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Latvia Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa Latvijā četru gadu laikā sarukusi vairāk nekā divas reizes – no 25% 2013. gadā līdz 11% 2016. gadā

To liecina Eiropas Komisijas publiskotie dati par PVN plaisu – starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem.

«Tas ir noticis, pateicoties izmaiņām normatīvajos aktos, palielinot to preču pakalpojumu sarakstu, kuru iegādei tika piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība, lielākām nodokļu administrācijas pilnvarām, kā arī sekmīgai vienas no Valsts ieņēmumu dienesta prioritātes (PVN krāpniecības mazināšanā un šī nodokļa iekasēšanas uzlabošanā) izpildei,» skaidro auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Latvia Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza. Viņa uzsver, ka Latvija būtībā piecu gadu laikā ir veikusi ievērojamus PVN iekasēšanas uzlabošanas pasākumus, kā rezultātā arī PVN plaisa ir būtiski sarukusi. «PVN iztrūkums jeb plaisa tiek aprēķināta, salīdzinot sagaidāmos nodokļa ieņēmumus, pamatojoties uz statistikas datiem par preču un pakalpojumu patēriņu valstī ar faktiskajiem nodokļa ieņēmumiem (samaksātais nodoklis pēc PVN deklarācijām - PVN pārmaksas + atgūtās nodokļa summas). Jo šie rādītāji ir līdzīgāki, jo mazāka būs PVN plaisa,» metodikas būtību skaidro I. Rauza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa 2018.gadā Latvijā samazinājusies no 12,1% līdz 10,2%, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 24,2 miljoni eiro.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka plaisa samazinās kopš 2014.gada, kad tā bija ap 19%. Arī 2020. un 2021.gadā sagaidāma plaisas samazināšanās,» uzsvēra Jaunzeme.

2016.gadā PVN plaisa bija 12,3%, bet 2015.gadā - 17%.

Īpaši pozitīvi VID pārstāvji vērtēja to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja 2016.gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad 2018.gadā nedeklarētā PVN summa saruka līdz 213,27 miljoniem eiro. Savukārt negatīvi VID vērtēja to, ka pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām ir iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reversā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība tuvākajā laikā piedzīvos būtiskas pārmaiņas.

To paredz Ministru kabinetā akceptētie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kuri gan jāakceptē Saeimā. Valdības sēdē bez diskusijām tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā. Izmaiņas tiek saistītas ar ES direktīvu prasību ietveršanu darījumos ar vaučeriem, e-komerciju, dodot papildu iespējas ES mērogā maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat paredzēts noteikt skaidru PVN piemērošanu darījumos ar apbūves tiesībām, precizēt būtību un saturu PVN atbrīvojuma izmaksu pārdales grupas ietvaros veiktajiem darījumiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nākamgad vēl vairākās nozarēs būs jāpiemēro reversā PVN maksāšanas kārtība

Rūta Lapiņa, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Pievienotās vērtības nodokļu likumā. Tajā veiktās izmaiņas nosaka zemāku slieksni, sākot no kura obligāti jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, kā arī paplašina tās darbības jomas, kurām tiek piemērots īpašais PVN maksāšanas režīms jeb t.s. reversais PVN, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Sākot no 2018. gada 1. janvāra nodokļu maksātājam nebūs obligāti jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro. Taču sasniedzot 40 000 eiro 12 iepriekšējo mēnešu laikā, tas būs jādara obligāti gan privātpersonām, gan komersantiem.

VID skaidro, ka šāds nosacījums mazina nodokļu maksātājiem administratīvo slogu. Vienlaikus tas arī mazina risku, ka PVN maksātāju reģistrā reģistrējas fiktīvi uzņēmumi, proti, tādi, kuriem jau sākotnēji nav nodoma veikt reālu saimniecisko darbību un kurus turpmāk izmanto PVN izkrāpšanas shēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru