Jaunākais izdevums

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) Nozīmīgo tirgotāju savienība aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī ēdināšanas pakalpojumiem, informē LTA.

Tāds secinājums radās apspriežot jauno lēmumu par samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% attiecībā uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzņēmēji uzskata, ka arī ēdināšanas apkalpojumiem jāsamazina PVN (izņemot alkoholu). Tas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un vienlaikus palīdzētu palielināt darbaspēka un sociālo iemaksu apjomu budžetā.

Nosakot PVN samazināšanu tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, ēdināšanas sektorā uzņēmēji tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā, norāda LTA. Proti, ja ēdienu gatavošainai nepieciešamajam iepirkumam samazinās PVN, bet pārdodot tālāk patērētājam ēdināšanas iestādē, PVN ir paaugstinātā līmenī, uzņēmējam šī starpība nodokļos būs jāpiemaksā no savas kabatas. Piemēram, iepērkot kartupeļus uzņēmējs maksās 5% PVN, bet sagatavojot tos ēdienā nākas jau piemērot 21% PVN, kas jāsamaksā valstij. Ja PVN būtu vienādi, tad nerastos šī starpība.

Uzņēmēji, kas strādā ēdināšanas jomā arī nenoliedz, ka šī shēma, kad uzņēmējs spiests segt starpību, var ietekmēt izvēli produktu iepirkumiem. Ja turpmāk tiek «norakstīti» vien 5%, bet tālāk jānorēķinās pēc paaugstinātas likmes, uzņēmējam tiek samazināta iespēja piedāvāt izdevīgāku cenu gatavajam ēdienam, klāt jārēķina starpība. Ieviešot šo shēmu Latvijas uzņēmēji var pat censties iepirkt mazāk vietējo produkciju, bet vairāk eksotiskos augļus un ogas, kam piemērots ir 21% PVN. Tādā veidā ar PVN starpību tiek stimulēta eksporta produkcija. No tā cietīs restorānu bizness un arī vietējie ražotāji, ja tiešām šāda situācija izveidosies. Tādēl būtu jāpiemēro samazināta PVN likme arī ēdināšanas sektorā. To uzsver ļoti daudzi uzņēmēji, kuri darbojas šajā jomā.

«Atstājot ēdinātājiem esošo likmi PVN 21% apmerā, bet veselīgos vietējos augļus un dārzeņus, ko iepērkam savai uzņēmēdarbībai, ar 5% PVN - negatīvi vērtēju iespējamās sekas,» uzsver LTA padomes priekšsēdētājs Dainis Domiņš.

«Mūsdienās cilvēkam ir intensīva dzīve, un saspringtajā ikdienas ritmā arvien mazāk atliek laika ēdiena gatavošai. Tāpēc gan darbdienās, gan brīvdienās ir arvien lielāks pieprasījums pēc ēdināšanas pakalpojumiem. Savukārt lielais PVN ēdināšanai padara ikdienas maltīti relatīvi dārgu un lielākā daļa Latvijas strādājošo nevar katru dienu atļauties paēst ēdnīcā, kafejnīcā vai citā ēdināšanas iestādē. Tāpēc uzskatu par pareizu valdības rīcību samazināt PVN ne tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, pārtikai, kas tiek tirgota veikalā, bet arī ēdināšanas pakalpojumiem,» uzsver LTA priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

Jau vēstīts, ka valdošās koalīcijas partijas 7.septembrī vienojās atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

LASI VĒL:

Analītiķi: PVN samazināšana vietējiem augļiem un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā

Samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem rosina noteikt uz trim gadiem

Papildināta - Koalīcija atbalsta priekšlikumu samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vērsusies pie finanšu ministra Arvila Ašeradena un, informējot arī Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu, atkārtoti lūdz sadzirdēt nozares palīgā saucienus un aicina, veidojot nākamā gada Valsts budžeta priekšlikumus, iekļaut priekšlikumu par samazinātu 12% PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem.

Šodien, 3.augustā LRB un LVRA ir nosūtījusi vēstuli finanšu ministram A.Ašeradenam, informējot par to arī Ministru prezidentu A.K.Kariņu un ekonomikas ministri I.Indriksoni, kurā apkopota informācija par situāciju nozarē un riskiem ēdināšanas pakalpojumu nozares iznīkšanai Latvijā. Nozares asociācijas norāda uz šobrīd galēji nepieciešamo risinājumu sekot citu Eiropas Savienības dalībvalstu piemēram un piemērot ēdināšanas pakalpojumiem samazinātu PVN procentu likmi.

“Latvijā ir otra augstākā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem Eiropas Savienībā, kā arī Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nozarei COVID-19 pandēmijas laikā netika piemērota samazināta PVN likme. Aptuveni 85% ES dalībvalstu šobrīd ir spēkā samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā pandēmijas laikā tika noteikta samazinātā PVN likme 9% apmērā ēdināšanai un tā ir pagarināta līdz 31.12.2023. Šāds solis kaimiņvalstī deva būtisku atbalstu nozarei, jo Lietuvā jau 2021. gada 3. ceturksnī ēdināšanas pakalpojumu sezonāli izlīdzinātais apgrozījums pieauga par ~60%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Samazināta PVN likme dotu iespēju arī mūsu uzņēmējiem atjaunot savu konkurētspēju, veiksmīgāk nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus kā arī saglabāt un radīt jaunas darba vietas, nodrošinot adekvātu atalgojumu darbiniekiem un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē”, norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma ir novecojusi, sarežģīta un paver iespēju krāpnieciskām darbībām. Līdz ar to, lai uzlabotu PVN sistēmas efektivitāti, vienkāršotu to un apkarotu arvien pieaugošo krāpšanos, ir ierosinātas būtiskas izmaiņas PVN sistēmas modernizēšanai un vienkāršošanai. Finanšu ministrija (FM) aicina sabiedrību iesaistīties priekšlikumu par galīgo PVN sistēmu apspriešanā.

Pamatojoties uz 2016. gada 7. aprīlī publicēto PVN rīcības plānu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem par galīgās PVN sistēmas ieviešanu. Jāņem vērā, ka ir paredzēti divi posmi galīgās PVN sistēmas ieviešanai, un 2017. gada 4. oktobrī tika publicēta pirmā posma galīgās PVN sistēmas dokumentu pakotne, kas nosaka pamatprincipus galīgās PVN sistēmas ieviešanai.

Pakotnē ir iekļauti trīs dokumenti: priekšlikums – Padomes Direktīva, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz PVN sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm, priekšlikums – Padomes Īstenošanas Regula, ar ko attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem darījumiem Kopienas iekšienē groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 un priekšlikums – Padomes Regula, ar ko attiecībā uz sertificētu nodokļa maksātāju groza Regulu (ES) Nr. 904/2010.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr reversā PVN maksāšanas kārtība ir efektīvs līdzeklis cīņai ar šī nodokļa krāpniekiem, tā tiks piemērota nozarēs, kur tā ieviesta.

To liecina Valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums «Apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējums un tās turpmāka piemērošana». Tajā arī secināts, ka būtu ņemams vērā Eiropas Komisijas (EK) viedoklis, ka reverso PVN maksāšanas kārtību nav vēlams piemērot mazumtirdzniecības līmenī attiecībā uz precēm, kas var būt paredzētas privātajam patēriņam. Ir risks, ka krāpšanās pārvietosies tālāk pa piegādes ķēdi, ko varētu būt grūtāk kontrolēt. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos ar PVN apliekamām personām pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti tikai aprēķina) valstij. PVN daļa līdz krāpniekiem tādējādi nemaz nenonāk. Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic (izkrāpšanas gadījumā – neveic) norēķinus ar valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Visiem internetā iegādāto preču sūtījumiem no valstīm ārpus ES tiks piemērots PVN

LETA, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi bāri Rīgā, nespējot samaksāt nomas maksu izvākušies no telpām, un gaida brīdi, kad situācija valstī uzlabosies, lai darbu varētu atsākt, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

Viņš norādīja, ka nozare pašreiz cer, ka situācija līdz aprīļa beigām patiešām uzlabosies, jo tad pastāv cerība, ka ēdināšanas iestādes, tai skaitā arī bāri, varēs apmeklētājus sākt apkalpot pie āra galdiņiem. Uz tādu iespējamību esot norādījusi arī Ekonomikas ministrija (EM). "Tagad jau ārā īpaši arī nepasēdēs, temperatūra nedaudz virs plus viena grāda," sacīja Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzina, ka tie uzņēmumi, kuri kvalificējās Covid-19 krīzes valsts atbalstam pagaidām var izdzīvot, tomēr ne visi tam atbilda. "Tie, kas nekvalificējās, tiem tagad iet sliktāk," teica Bikšus.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem bāriem ēkas īpašnieki nākuši pretim, par telpām liekot maksāt tikai komunālos maksājumus, bet ne īri. Tomēr kas tāds ne visos gadījumos bijis iespējams, jo ēkas īpašnieki konkrēto ēku bieži vien iegādājušies kredītā, tādēļ neredzēja iespēju ļaut nomniekiem nemaksāt īres maksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Valdība ceturtdien atbalstīja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tostarp paredzot regulējumu attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

Operatīvā vadības grupa piedāvāja Ministru kabinetam lemt par konkrētu datumu - 28.aprīlis - no kura varētu sākt apsvērt iespēju pārskatīt ierobežojumus ēdināšanas nozarei. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas, ka esošajā epidemioloģiskajā situācijā nebūtu korekti noteikumos paredzēt konkrētu datumu.

Valdība atteicās noteikumos paredzēt konkrētu datumu, bet turpmāk par ierobežojumu mīkstināšanu Ministru kabinets lems pakāpeniski.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vāru, vāru PVN likmes mazajam bērniņam. Šim būs, tam būs, tam pietrūka…

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem – tā ir populisma būtība, kas nav sveša daudzām nozarēm un «ekspertiem», runājot, piemēram, par nodokļu politiku. Šoreiz pievērsīšos PVN. Shēma ir gauži vienkārša: sataisām tabuliņu, kur redzamas PVN likmes dažādiem produktiem un pakalpojumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ja Latvijā kādām precēm vai pakalpojumiem tās ir augstākas, sitam trauksmes zvanus un saucam, ka PVN likme jāmazina un cenas kritīsies. Tā tas notika ar Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, tādi ir aicinājumi samazināt PVN likmi medikamentiem un viesmīlības nozarei. Pirmajā acu uzmetienā izklausās ļoti loģiski: samazināsim PVN un kritīsies cenas. Taču praksē tas tā nestrādā. Piemēram, runājot par medikamentu cenām, ir jāanalizē, kas ir galvenie faktori, kas ietekmē to cenas, un kāds ir PVN īpatsvars to vidū. Pārsvarā gadījumu atšķirības PVN likmēs nebūt nav izšķirošais faktors, kādēļ citviet atsevišķām precēm vai pakalpojumiem ir zemākas cenas nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska – tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019. gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika – kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019. gada ir palielinājušies par 183%, norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.

“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā viesmīlības nozarei vismaz uz diviem gadiem, kā arī vairākus citus atbalsta pasākumus.

Tā liecina saskaņošanai ministrijās iesniegtais EM informatīvais ziņojums "Par atbalsta sniegšanu tūrisma nozarei".

EM rosina sagatavot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot noteikt 5% likmi no 2022.gada 1.jūlija uz diviem gadiem Covid-19 vistiešāk skarto nozaru pakalpojumiem - izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, ēdināšanas pakalpojumiem.

Pēc EM aprēķiniem, PVN likmes samazināšana izmitināšanas, ēdināšanas un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumiem no 21% vai 12% līdz 5% uz diviem gadiem valsts budžetam papildu prasīs 152 miljonus eiro.

EM informatīvajā ziņojumā norāda, ka PVN samazinātās likmes noteikšana var atstāt pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas rādītājiem, vienlaikus paredzams, ka ar šo lēmumu patērētājiem kļūs pieejamāki viesmīlības nozaru pakalpojumi. Attiecīgi PVN samazinātās likmes 5% apmērā mērķis ir veicināt uzņēmēju motivāciju atgriezties ekonomiskajā apritē un nodrošināt preču un pakalpojumu pieejamību, mazināt ēnu ekonomikas riska faktoru, tādējādi sekmējot uzņēmumu izaugsmi tautsaimniecības rādītājos kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

EY: Partiju ieceres par PVN samazināšanu saskan ar ES politiku, bet jāvērtē to ietekme

Db.lv, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, EY nodokļu ekspertu komanda ir analizējusi partiju programmu nodokļu sadaļas un secina, ka viens no populārākajiem ierosinājumiem ir ieceres samazināt PVN likmes atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām.

Pēc EY ekspertu vērtējuma, šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, proti, šīs idejas kopumā saskan ar jaunākajām Eiropas Savienības (ES) nodokļu politikas tendencēm, tomēr to ieviešanā jāvērtē, vai iespējams panākt līdzsvaru starp patērētāju interesēm un budžeta ilgtspēju.

Savās programmās partijas sola samazināt PVN likmes pārtikas produktiem, ēdināšanas pakalpojumiem, medikamentiem, ēku apsaimniekošanas pakalpojumiem, siltumenerģijai, kā arī citām pirmās nepieciešamības precēm.

“Pirmkārt, būtu jāatceras, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pakļauta Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas līdzsvaro PVN piemērošanu dalībvalstīs kopējā tirgus ietvaros. Gan preču un pakalpojumu kategorijas, kurām iespējams piemērot samazinātās likmes, gan šo likmju apmērs ir ierobežots, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem,” saka Ilona Butāne, EY partnere un Nodokļu prakses vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reira darba grupa neatbalsta samazinātās PVN likmes piemērošanu viesmīlības nozarē

LETA, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) darba grupa pagaidām nav atbalstījusi samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošanu viesmīlības nozarē, trešdien diskusijā "Restartēt Rīgu!" par tūrisma aktualitātēm sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) domās par jauniem priekšlikumiem, lai atbalstītu tūrisma nozari pēc krīzes periodā.

Finanšu ministrijā informēja, ka darba grupa trešdien, nevis neatbalstīja EM priekšlikumu par samazinātās PVN likmes piemērošanu tūrisma un viesmīlības nozarēm, bet gan uzklausīja ministrijas sniegto informāciju un darba grupa vienojās, ka šis priekšlikums tiks skatīts vispārējās nodokļu sistēmas pārskatīšanas kontekstā, nevis atrauti no tās.

Iepriekš jau vēstīts, ka EM izvērtēšanai finanšu ministra vadītajā darba grupā iesniedza priekšlikumu uz trim gadiem ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā ēdināšanas un izmitināšanas sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru