Jaunākais izdevums

Rāmkalnos šodien atklāta jaunā sukāžu ražotne, kura ir viena no modernākajām un lielākajām Baltijā. Tajā tiks ražotas sukādes, pastilas, sīrupi, kā arī ieviesti vairāki jaunumi, tostarp sukādes šokolādes glazūrā un dažādi bezalkoholiskie dzērieni, informē uzņēmumā.

Jaunā ražotne ļaus septiņkārt palielināt ražošanu – plānots, ka turpmāk 50t vietā varēs saražot līdz pat 380t sukāžu gadā. Sākotnēji ražotnē strādās 30 darbinieki, bet nākotnē plānots skaitu palielināt. Ražošanas ēka kopā ar saldētavām aizņem 1800 kvadrātmetru lielu platību.

Jaunās ražotnes jaudas būs pietiekamas arī eksporta tirgiem. Šobrīd Rāmkalnu sukādes ir nopērkamas, piemēram, Igaunijā, Dānijā un jau eksperimentāli Ķīnā.

Šobrīd Rāmkalnos tiek ražotas sukādes, sīrupi un pastilas no cidonijām, lielogu dzērvenēm, ķirbjiem, aronijām, upenēm, rabarberiem, āboliem, avenēm, mellenēm, burkāniem un pīlādžiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konkurence starp sukāžu ražotājiem ir, bet - visiem pietiek pircēju

Dienas Bizness, 06.02.2015

Alūksnietes Annas Avotiņas mājas virtuvē glīti sarindoti lieli trauki ar sukādēm – ķirbju, ērkšķogu, cidoniju, ābolu, rabarberu, ķiršu.

Foto: Līga Vīksna

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnietes Annas Avotiņas vaļasprieks jau vairākus gadus ir sukāžu gatavošana un neparastu ievārījumu vārīšana. Šajā procesā izmēģināts daudz kas – arī ķirbju un biešu sukādes un rabarberu ievārījums ar rožu ziedlapiņām, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms pieciem gadiem uz Ziemassvētkiem man uzdāvināja mājās gatavotas sukādes. Mājiniekiem teicu, ka arī varētu gatavot sukādes, viņi gan uz to raudzījās skeptiski. Alsviķu pagastā mums ir lauku īpašums, kur aug vecas ābeles un ļoti daudz rabarberu. Arī rabarberi mani vedināja uz domām, ka kaut kas jādara, pretējā gadījumā tie iet postā. Vasarā sasparojos un cepeškrāsnī žāvēju rabarberus - elektrības rēķinas bija liels, bet rabarberi ļoti garšīgi! Tagad gan esmu iegādājusies žāvētāju...» smaidot pirmsākumus atminas A. Avotiņa.

Nopietni sukāžu gatavošanai viņa pievērsusies trīs gadus, divus gadus piedalās mājražotāju tirdziņos Ziemassvētku un Lieldienu laikā Alūksnē, vienreiz tirgojusies Balvos - turp atkal pošas uz Valentīndienas tirdziņu. A. Avotiņa gatavo ne tikai rabarberus, bet arī ķirbju, ērkšķogu, cidoniju, ābolu, ķiršu sukādes. Ir izmēģinājusi arī biešu sukādes - tās gan vispirms izvārīja, iemarinēja un tad žāvēja, tomēr tāpat bija jūtama specifiskā biešu garša, tādēļ tās neesot īpaši iecienītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rāmkalnos, 16. jūlijā tiks atklāta jaunā sukāžu ražotne, informē Rāmkalnu pārstāvis Uldis Janušs.

Tajā tiks ražotas sukādes, pastilas, sīrupi, kā arī tiks ieviesti vairāki jaunumi, tostarp sukādes šokolādes glazūrā un dažādi bezalkoholiskie dzērieni.

Ražotnes pamatakmens tika ielikts pagājušā gada valsts svētkos - Lāčplēša dienā, 11. novembrī. Tā tapusi ar SEB bankas un ES struktūrfondu atbalstu Lauku atbalsta dienesta programmā Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana. Jaunā ražotne ļaus septiņkārt palielināt ražošanu - no esošajām 50 tonnām līdz 380 tonnām saražoto sukāžu gadā. Sākotnēji tajā strādās 30 darbinieki, bet nākotnē plānots skaitu palielināt. Ražošanas ēka kopā ar saldētavām aizņem 1800 kvadrātmetru lielu platību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs Rāmkalni saņēmis Zelta medaļu Maskavā notiekošajā starptautiskajā pārtikas un dzērienu izstādē ProdExpo par produktu Sukāžu Asorti.

Rāmkalni izstādē piedalās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, piedaloties LIAA organizētajā nacionālajā stendā.

Rāmkalnu īpašnieks Viktors Grūtups stāsta, ka izstādes laikā tika nodibināti vairāki kontakti ar interesentiem no Krievijas un citām valstīm.

Rāmkalnu produktu grozā ir sukādes, pastilas, sīrupi un sulas, kā arī jaunumi - dabīgās limonādes un sukādes šokolādē. Tiek ražoti arī pelmeņi, saldējums, kūpinājumi, konditorejas un kulinārijas izstrādājumi.

ProdExpo ir lielākā Krievijas un Austrumeiropas pārtikas un dzērienu izstāde, kura Maskavā norisinās jau 23. Reizi. Izstāde norisinājās no š.g. 8.februāra līdz 12.februārim. Šogad izstāde izvietota vairāk nekā 100 000 kv. m ar apmēram 2 000 dalībniekiem no 65 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rāmkalni Nordeco saražotās dažādu ogu sukādes piedāvā ne vien vietējā tirgū, bet arī eksportā, kur šādā veidā apstrādāti augļi ir pārsteigums

Rāmkalni pastāv jau 13 gadus, un kompānijas pirmsākumi saistās ar laivu nomu, krodziņu un rodeļu trasi. Ar to bizness iesākās, bet līdz ar krīzi radās jautājums – būt vai nebūt. Tika pieņemts lēmums biznesu turpināt un attīstīt. «Sākām ar dažādām lietām – kūpinājām vistas un gaļu, ražojām saldējumu, pelmeņus un arī sukādes. Skatījāmies, kas ir perspektīvākais, un uz to koncentrējām uzmanību. Tās ir sukādes. Tās man ir interesantākā tēma, turklāt var nodarboties arī ar lauksaimniecību, kas man kā juristam pēc izglītības, bet zemniekam sirdī ļoti patīk,» stāsta Viktors Grūtups, SIA Rāmkalni Nordeco līdzīpašnieks. Ogu sukāžu ražošanas virziens nodalīts atsevišķi, uz tā bāzes ir izaugusi kompānija SIA Rāmklani Nordeco.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotāja «Rāmkalni Nordeco» šogad plāno sākt realizēt produkciju jaunos tirgos Āzijā un Eiropā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas īpašnieks Viktors Grūtups.

«Ir pāris eksporta tirgi, kuros mums drīzumā vajadzētu startēt. Tie ir Āzija, Eiropa, tajā skaitā Skandināvijas valstis, un mazliet Tuvie Austrumi, kur mēs ceram un gaidām piesaistīt jaunus tirgus. Esam par visu jau vienojušies, bet atlicis nokārtot pēdējās formalitātes,» sacīja Grūtups, piebilstot, ka viens no jaunajiem eksporta tirgiem būs Ķīna. Līdz ar jauno eksporta tirgu piesaisti produkcijas eksporta īpatsvars augs.

Viņš piebilda, ka jaunajos tirgos iecerēts realizēt sukādes, tostarp arī glazētas sukādes šokolādē jaunos iepakojumus, kas jau pieejamas vietējā tirgū.

Grūtups atgādināja, ka uzņēmums esošie realizācijas tirgi ir Lietuva, Igaunija, Beļģija, Nīderlande, Vācija, Norvēģija, kā arī uzņēmums eksportē arī uz Japānu. Līdz ar to Āzijas kā reģiona apguve uzsākta jau iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Rāmkalni kāpina pārdošanas apjomus un iekaro eksporta tirgus

Žanete Hāka, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Rāmkalnu sukāžu ražotnē strādā 60 darbinieku, kas ir divas reizes vairāk nekā tās atvēršanas brīdī pērnā gada 16.jūlijā, informē Rāmkalnu Mārketinga projektu vadītājs Uldis Janušs.

Uzņēmums par 50% kāpinājis pārdotās produkcijas daudzumu. Rūpējoties par izejvielu bāzi, uzņēmums audzē dzērvenes, cidonijas, rabarberus un ķirbjus.

Bez sukādēm, sīrupiem un pastilām, kuras bija pamatsortimentā pirms ražotnes atklāšanas, uzņēmums sācis ražot arī sukādes šokolādē, un izveidojis jaunu iepakojumu - Doypack. Tas aizsargā produktu no ārējās vides iedarbības, tam nepiekļūst saules gaisma un nav tik jūtīgs pret temperatūras svārstībām, kas ir svarīgs priekšnoteikums eksporta tirgiem, lai produkts gala patērētajam jebkurā pasaules daļā ir tāds pats kā patērētājam Latvijā. Latvijā sukādes šādā iepakojumā vēl nav nopērkamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības veicināšanas pasākuma ietvaros šodien atklāts Latvijas nacionālais stends Ķīnas pilsētā Ninbo, kā arī Latvijas paviljons.

Latvijas nacionālajā stendā pārstāvēti dažādu nozaru uzņēmumi – Yayoi aksesuāri, Munio Candela sveces, Libertu bērzu sulas dzirkstošais vīns, Nella Ulla saldumi, Rāmkalni sukādes, Pinumu pasaule, Baltic Dairy Farm produkti, 55 marites tējas u.c. Nacionālajā stendā Latvijas produkti būs apskatāmi un nogaršojami kopumā četras dienas.

Tāpat šodien tika atklāts Latvijas paviljons, kas ir ilgtermiņa izstāžu zāle, kur apskatāmi Latvijas produkti. Tajā šobrīd pārstāvētas Cido sulas, Rāmkalni sukādes, Nella Ulla šokolāde, dažādu uzņēmumu zivju konservi, an&angel dizaina trauki u.c. produkti. Šis paviljons tiks regulāri papildināts ar Latvijas produktiem un uzņēmēji var pieteikties savai dalībai tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada maija darbu uzsākusi mājražotāju, amatnieku un tūrisma biedrības «Skrundas KLĒTE» tirdzniecības vieta Skrundas tirgus laukumā, kuras mērķis ir vienkopus apvienot novada mazos uzņēmējus.

Biedrības pārstāve Aiga Tomanoviča pastāstīja,ka pašlaik biedrībā iestājusies tikai neliela daļa uzņēmēju, tāpēc aicināti tiek arī pārējie, lai kopā būtu lielākas iespējas laist savus ražojumus pasaulē.

««Skrundas KLĒTE» meklē un ceļ gaismā novadā atrodamās pērles, jo patiesi esam lepni par to, ka mūsu vietējie cilvēki spēj radīt tik skaistus, gaumīgus un kvalitatīvus darbus, lai priecētu savus līdzcilvēkus,» komentēja A.Tomanoviča.

Tirdzniecības vietā atrodami mājražotāju un amatnieku piedāvājumi: keramika, rotaslietas, koka izstrādājumi, bērnu apģērbs, metālkalumi, dizaina un citas lietas, kā arī šitaki sēnes no Rudbāržiem, sukādes un dārzeņu konservi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko spēkā stājušies stingri ierobežojumi attiecībā uz to, ko drīkst pārdot skolu kafejnīcās, un saraksts nav garš. Paveroties kafejnīcu plauktos tagad, vietām būs vienīgi ūdens un kāds baranku maisiņš. Tas arī ir iemesls, kāpēc daļa kafejnīcu jau ir slēgtas, bet uzņēmēji citviet domā, ko iesākt, lai biznesu nezaudētu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Atļauto produktu saraksts nav garš. Tajā ir svaigi vai žāvēti augļi un dārzeņi, sukādes, negrauzdēti rieksti un sēklas, sausmaizītes, barankas, piena produkti ar konkrētām normām par pieļaujamo tauku saturu, ūdens, augļu sulas un citas lietas, bet visur ir nosacījums par cukura un sāls daudzumu, kā arī pārtikas piedevām. Veselības ministrijā Dienai skaidro, ka mērķis ir viens - nodrošināt skolēniem sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu. Turklāt par izmaiņām bijis zināms pusgadu iepriekš.

Gandrīz 95% uzņēmumu, kas ēdina bērnus skolās, līdztekus nodrošina arī kafejnīcu darbību, Dienai stāsta Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja Silvija Miniča. Tagad aizvien vairāk firmu apdomāsies, vai šādu praksi turpināt. Vēl nesagaidot janvāri, daļa izvēlējušies kafejnīcas vairs neuzturēt, jo vienkārši nav produktu, ko likt plauktos. Te vaina daļēji jāuzņemas ražotājiem un uzņēmumiem, kas piedāvā produkciju, jo tie laikus nav bijuši gatavi. Arī to izpratne par noteikumiem nav pilnīga, turklāt ir tikai pāris firmu, ar ko var sadarboties. Rezultātā plauktos vietām stāv tikai ūdens. Asociācijā gan atzīmē - skolēni tāpēc vairāk nāk ēst pusdienas, kas ir arī ministrijas mērķis. Par to priecājas arī ēdinātāju firmas, gan piebilstot, ka kafejnīcas nebūs rentablas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uzņēmējs Abdulmuslimovs pievēršas sukāžu biznesam

LETA, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam piederošais AB Holding iegādājies Latvijas inovatīvo sukāžu ražotājas SIA RicBerry 50% daļu no uzņēmuma līdzīpašnieces, operdziedātājas Ievas Viļumas, informēja uzņēmumā.

Darījuma summu puses neatklāj.

Uzņēmuma ikdienas vadību pēc iegādes kopīgi īstenos Abdulmuslimovs un uzņēmuma līdzīpašniece - operdziedātāja Ieva Viļuma.

«Mans mērķis ir izveidot RicBerry par pasaules mēroga eko saldumu ražotāju, kura kapitalizācija nākamajos piecos gados pārsniegs šodien holdingā iekļautos uzņēmumus. Holdingam sadarbība ar šo Latvijas uzņēmumu ir laba iespēja ieiet Rietumvalstu slēgtajos pārtikas tirgos, pārsteidzot tos ar eko inovāciju Made in Latvia,» norādījis Abdulmuslimovs.

Tāpat viņš norādīja, ka šī nebūs holdinga pēdējā investīcija šogad.

«Atšķirībā no vairuma darījumu Latvijā mēs sadarbībai izvēlējāmies tādu modeli, kur jaunie dibinātāji varētu komfortabli turpināt inovācijas un paaugstināt zīmola potenciālu. Apvienojoties, nevis pārdodoties skandināvu milžiem, varam vairot Latvijas pārtikas meistaru tradīcijas, saglabājot darbvietas un pozicionējot Rīgu kā eko pārtikas lielpilsētu,» norāda uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krūmcidoniju platības Latvijā pēdējos desmit gados palielinājušās vairāk nekā četras reizes, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Audzētāji neslēpj – vēl ir, kur plesties, taču jādomā par jauniem eksporta tirgiem un augļu pārstrādi. Pieprasījums pēc cidonijām ir lielāks nekā piedāvājums, DB stāsta Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā pārstāvis, uzņēmuma SIA Cooperative valdes priekšsēdētājs Nauris Jurgenbergs. Šobrīd cidonijas ir vajadzīgas un pieprasītas, bet jādomā, lai nenonāktu līdz pārprodukcijai. Tirgus attīstās, krūmcidoniju platības ir augošas un, visticamāk, vēl augs, paredz N. Jurgenbergs. Viens no motivējošiem pasākumiem ir Eiropas Savienības atbalsts stādījumu ierīkošanai, ko izmanto lauksaimnieki.

«Interese darboties ir ļoti liela. Cilvēki vairs negrib iznomāt savus laukus lielajām saimniecībām, bet meklē iespējas pašiem saimniekot savā zemē un audzēt produkciju,» zina teikt N. Jurgenbergs. Viņam piederošais Cooperative cidonijas pārstrādā jau trīs gadus – pirmajos divos gados uzņēmums orientējās uz cidoniju iepirkšanu un pakalpojumu sniegšanu sadarbības partneriem, bet šogad jau sākta sīrupu un sukāžu ražošana.Biedrība apvieno cidoniju audzētājus un pārstrādātājus, taču, kā uzsver N. Jurgenbergs, labprāt savās rindās redzētu arī inženierus, kas varētu meklēt risinājumus augļu novākšanas mehanizēšanai. Tā šobrīd ir nozīmīga problēma nozarē, jo ar cidoniju novākšanas mehanizāciju neviens īpaši nav nodarbojies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā ziemā Āgenskalna tirgus papildināts ar jaunu ziemas paviljonu, tādējādi paredzot plašāku preču klāstu.

No decembra Āgenskalna tirgū pastāvīgi darbojas jauns paviljons, kur ikdienā var iegādāties dārzeņus un augļus, pienu un olas, gaļu un zivis, maizi un konditorejas izstrādājumus.

Investīcijas jaunā paviljona izveidē pagaidām netiek izpaustas.

Visu decembri tirgus pagalmu piepildīs arī visu izmēru un kuplumu egles. Tāpat varēs iegādāties austrumu saldumus un lietuviešu halvu, kazas sieru, bišu maizi, sukādes, ievārījumus, piparkūku mīklu, kā arī karstvīnu un "street food".

Decembra sestdienās un svētdienās Āgenskalna tirgū tirgosies vairāk nekā 20 Latvijas mājražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Korporatīvās dāvanas izvēlas pasūtīt Ķīnā

Kristīne Stepiņa, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražoto preču īpatsvars korporatīvo dāvanu un suvenīru grozā palielinās, taču tas joprojām ir niecīgs, īpaši – valsts sektorā.

Valsts iestādes reprezentācijas mērķiem vietējos darinājumus izvēlas īpašos gadījumos, pārsvarā tiek apdrukāti salīdzinoši daudz lētākie darinājumi, kuri galvenokārt ir ražoti Ķīnā. Publisko iepirkumu jomu regulē Publisko iepirkumu likums, kas nepieļauj iespēju tajos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu vai noteiktas valsts preces. Pasūtītājs var iekļaut iepirkuma dokumentācijā nosacījumus attiecībā uz preču kvalitāti, izvēlētajiem materiāliem, kā arī citas prasības, un, ja ārpus mūsu valsts ražotās preces tām atbilst, pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt pretendentu, ja tā izstrādājumi nav izgatavoti Latvijā.

«Pēdējos gados vērojama tendence, ka gan privātie, gan valsts un pašvaldības uzņēmumi cenšas dāvināt Latvijā ražotas preces – linu vai keramikas izstrādājumus, kā arī dažādus kārumus, piemēram, medu, konfektes un sukādes. Tāpat uz dažādiem importētiem priekšmetiem, piemēram, stikla šķīvjiem, tiek uzdrukāti latvju raksti,» stāsta SIA Parnass presentreklam valdes priekšsēdētājs Jānis Bankovičs, norādot, ka kopumā citviet ražoto suvenīru un dāvanu īpatsvars joprojām ir ievērojami lielāks. To nosaka gan zemāka cena, gan piedāvājuma daudzveidība, jo Latvijā vairums no priekšmetiem, kurus parasti izmanto klientu, sadarbības partneru un īpaši nozīmīgu personu apdāvināšanai, netiek izgatavoti. Tās valsts iestādes, kurām ir tas gods nest Latvijas vārdu pasaulē, rūpīgāk piedomā, kādas dāvanas sarūpēt. Tiek dāvinātas gan latviešu mākslinieku gleznas, gan dzintara aproču pogas, gan koka tauriņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas gaidāms degvielas mazumtirdzniecības nozarē?

"Virši" izpilddirektors Jānis Vība, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēju paradumu maiņa, ko ietekmējis mūsdienu ikdienas ritms un vajadzības, arī mazumtirdzniecībā arvien vairāk virza domāt par veselīgākiem ēdieniem un dzērieniem pa ceļam.

Nesen veiktā «Narvesen» aptaujā 74% iedzīvotāju norādīja, ka ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus. «To redzam arī ikdienā – ja vēl pirms pāris gadiem ēst pa ceļam nozīmēja paķert hotdogu, tad šodien cilvēki, īpaši steidzīgie pilsētnieki, aizvien biežāk dod priekšroku veselīgākām alternatīvām. Padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības veltām savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas,» saka Ilze Dumceva, «Narvesen» mārketinga vadītāja.

Viņa stāsta, ka pircēji aizvien biežāk izvēlas svaigus augļus, dārzeņus un jogurta desertus. 2018. gadā pieprasījums pēc gatavajiem salātiem ir audzis par 35%, bet svaigi spiesto sulu pieprasījums ir audzis pat uz pusi. Joprojām vieni no vispopulārākajiem ēdieniem kompānijas sortimentā ir hotdogi un topmaizes, sviestmaizes un karstmaizes. Tiem nesen pievienojusies arī tortilja ar veģetāru pildījumu, kā arī pildīti kruasāni un gaļas iesmiņi – šie ēdieni tiek sagatavoti uz vietas, tāpēc klients jūtas drošs, ka saņems svaigu produktu. Mēs piedāvājam aizvien plašāku svaigo salātu klāstu un dažādas uzkodas, tā sacīt, «tīrā veidā» – svaigi sagrieztus augļus glāzēs, bet kā alternatīvu tradicionālajai baltmaizei sviestmaizēs piedāvājam melnos burgerus, sēklu maizes un kraukšķīgas bagetes,» teic I. Dumceva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas pilsēta Ningbo Latvijas eksporta attīstībai kļūst par vienu no nozīmīgākajiem tirgiem Ķīnā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms pāris mēnešiem tieši šajā vietā tika atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) trešā pārstāvniecība Ķīnā un reizē ar to arī Latvijas preču paviljons Ningbo tirdzniecības centrā. Mūsu paviljonu uzrauga Ningbo Jikai tirdzniecības uzņēmums, un, kā DB norāda kompānijas importa menedžere Ljin Lju, tad interese par Latvijas produktiem pilsētā arvien pieaug. Dažas preces ir īpaši iecienītas, citas ne tik ļoti, vēl citas ir pārāk dārgas, lai spētu konkurēt ar līdzīgu vietējo produkciju.

Sortiments, kas tiek piedāvāts šeit, arvien paplašinās – sākot ar mūsu vietējiem dzirkstošajiem vīniem un sulām, beidzot ar tādiem pārtikas produktiem kā siers, sukādes, šokolāde un zefīrs. L. Lju teic, ka pircēji visvairāk ir iemīļojuši sardīnes tomātu mērcē, skumbrijas fileju un šprotes elļā. Īpaši interesanti tas ir tāpēc, ka pašā pilsētā ir ļoti attīstīta zivjrūpniecība. «Kaut gan Nigbo iedzīvotājiem atšķirībā no lielākās daļas ķīniešu negaršo ļoti ass ēdiens, tomēr savu pikantumu prasās arī mums. Šī iemesla dēļ Latvijas zivju konservu ražotājs radīja šprotu konservus ar čili. Jāteic, ka šo produktu pērk ne tikai vietējie, bet arī klienti no reģioniem,» skaidro L. Lju. Bez uzmanības nepaliek arī Latvijā ražotie saldumi, tomēr tie visvairāk tiek pirkti privātām svinībām, kāzām vai kādiem plašākiem svētkiem. Ikdienas pirkumos iecienīti ir žāvētie augļi un ogas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprināti Eiropas gastronomijas reģiona oficiālie suvenīri

Lelde Petrāne, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodibinājuma Rīgas Tūrisma Attīstības birojs (zīmols Live Riga), Siguldas, Cēsu un Valmieras pašvaldību, kā arī Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera rīkotā konkursa Rīgas – Gaujas reģiona – 2017.gada Eiropas Gastronomijas reģiona oficiālais suvenīrs rezultātā pasludināti trīs oficiālie suvenīri.

Izvērtējot konkursam iesniegtos darbus atbilstoši reģiona nodefinētajai tēmai «Ar dabu šķīvī», žūrija pieņēmusi lēmumu par trim oficiālajiem suvenīriem: bērzu sulu sīrupu, augu tējām un rabarberu, cidoniju sukādēm.

Bērzu sulas sīrupu piegādās SIA Kainaži, augu tējas – Z/S Doktus, savukārt rabarberu un cidoniju sukādes – SIA Rāmkalni Nordeco.

«Izvērtējot piecus iesniegtos piedāvājumus, galvenokārt vadījāmies, lai produkts atbilstu konceptam, taču būtiski bija arī citi kritēriji – iesniegtais dizains, inovācija, produktu izcelsme, ekonomiskais pienesums reģionam un citi faktori. Tā kā nolikumā jau bija paredzēts, ka uzvarētāji var būt vairāki, lēmām par labu trīs iesniegtajiem produktiem – katram no tiem saredzam savu mērķauditoriju, pielietojumu un pievienoto vērtību projekta popularizēšanā,» skaidro RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniekiem smags gads

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktās ražas dēļ augļu un dārzeņu pārstrādes ceham trūkst izejvielu.

Durbes novada konservu cehā Ābolīt’s šobrīd rit ābolu pārstrādes sezona. Iepirkuma cena ir lielāka nekā citus gadus, bet raža šogad slikta, izejvielu trūkst. Tāpēc uzņēmuma līdzīpašniece Millija Anziķe kopā ar komandu saviem spēkiem strādā dārzā, ko laipni atvēlējis kāds vietējais iedzīvotājs.

Maksā gan naudā, gan graudā

«Katru gadu cilvēki stāv rindā ar ābolu maisiem, kas atvesti gan vieglās mašīnas bagāžniekā, gan piekabēs. Strādājam, stundas neskaitot, bet ir smagi,» atzīst M. Anziķe. «Manā mūžā tik slikta ābolu gada vēl nav bijis. Vienmēr esmu teikusi – cik man vajadzēs, tik būs.» Lai piesaistītu piegādātājus, iepirkuma cena paaugstināta līdz pat septiņiem centiem kilogramā. Pērn tā bija par centu zemāka. «Kad cilvēki to izdzird, saka – o, tad ir jālasa, bet nav jau, ko lasīt. Pavasara salnas gāja pāri slejām vien,» uzņēmēja zina teikt. Par piegādātajiem āboliem iespējams pretī saņemt ne tikai naudu, bet arī gatavo produkciju. Šo iespēju labprāt izmanto daudzi regulārie klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ābolu sviests, ingvera dzēriens un citas inovācijas – tie ir tikai daži produkti, kas skatāmi šodien atklātajā izstādē Riga Food 2017 Ķīpsalā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Latvijas augļkopības un zinātnes centrs popularizē bezatlikumu tehnoloģiju, piedāvājot uzņēmējiem ogu spiedpaliekas, ko var izmantot pārtikas ražošanā. Centra pētniece Karīna Juhņeviča – Radenkova stāsta, ka centram izveidojusies laba sadarbība ar uzņēmējiem, taču to var attīstīt vēl vairāk. Tā kā pasaulē aizvien populārāka kļūst bezatlikumu tehnoloģija, uzsvars ir tieši uz to.

Pirmoreiz uz izstādi ieradies kompānijas Adygsalt īpašnieks Aslans Khuaževs, kurš vēlas popularizēt savu produktu un rast jaunus sadarbības partnerus. Uzņēmējs stāsta, ka Kaukāza sāls ir bagātināta ar vitamīniem, dažādām garšvielām un tai būtu labs noiets arī Baltijā. Atsevišķos Latvijas veikalos to jau var iegādāties, taču mērķis ir paplašināties un augt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Zīmola Milli ābolu sula

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 18.10.2019

Lauksaimnieki piegādā ābolus. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Kristera Reiņa foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Milli ābolu sula konservu cehā Ābolīt’s Durbes novadā.

Ābolu sula jau gadiem ir viens no pieprasītākajiem SIA Ābolīt’s produktiem. Uzņēmums to ražo ne tikai ar savu zīmolu Milli, bet arī ar sadarbības partnera Gemoss vārdu. «Šogad ābolu sula ir ļoti garšīga, jo vasarā bija daudz saules un āboli ir saldi,» vērtē uzņēmuma līdzīpašniece un valdes locekle Millija Anziķe.

Uzņēmuma vēsture meklējama vēl padomju gados. Durbes puse izsenis zināma kā vieta, kur ir plaši ābeļu dārzi, ābele ir pat pilsētas ģerbonī. 70. gados pēc Spilvas direktora rosinājuma padomju saimniecības Liepāja vadība nolēma atvērt augļu un dārzeņu pārstrādes cehu.

Tagad vecās ābeles savu laiku nokalpojušas, un to vietā daudzviet jau plešas graudaugu un rapša lauki. Bet top arī jauni dārzi, tos veido, piemēram, Spriču un Žīguru ģimene.

Komentāri

Pievienot komentāru