Jaunākais izdevums

Rāmkalnos, 16. jūlijā tiks atklāta jaunā sukāžu ražotne, informē Rāmkalnu pārstāvis Uldis Janušs.

Tajā tiks ražotas sukādes, pastilas, sīrupi, kā arī tiks ieviesti vairāki jaunumi, tostarp sukādes šokolādes glazūrā un dažādi bezalkoholiskie dzērieni.

Ražotnes pamatakmens tika ielikts pagājušā gada valsts svētkos - Lāčplēša dienā, 11. novembrī. Tā tapusi ar SEB bankas un ES struktūrfondu atbalstu Lauku atbalsta dienesta programmā Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana. Jaunā ražotne ļaus septiņkārt palielināt ražošanu - no esošajām 50 tonnām līdz 380 tonnām saražoto sukāžu gadā. Sākotnēji tajā strādās 30 darbinieki, bet nākotnē plānots skaitu palielināt. Ražošanas ēka kopā ar saldētavām aizņem 1800 kvadrātmetru lielu platību.

«Sākoties celtniecībai sākām braukāt pa izstādēm, lai meklētu sadarbības partnerus eksportam. Daļa izstāžu apmeklētas ar LIAA atbalstu. Līdz šim Rāmkalnu produkcija prezentēta Zaļajā nedēļā Vācijā, IFE Lielbritānijā, Ningbo pilsētā Ķīnā un notiek gatavošanās nākamajām izstādēm. IFE izstādē, kura ir lielākā ēdienu un dzērienu izstāde Lielbritānijā, Rāmkalnu ražotās rabarberu sukādes tika nominētas starp TOP 100 labākajiem jaunajiem produktiem. Tas ir liels sasniegums. Rāmkalnu sukādes tika arī izvēlētas kā īpašās uzkodas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē delegāciju dalībniekiem. Tās tika liktas galdā visās īpašajās pieņemšanās,» stāsta Rāmkalni Nordeco valdes loceklis Andris Kikusts, «Darbs pie eksporta tirgiem neapstājas ne uz brīdi. Jau šobrīd Rāmkalnu sukādes ir nopērkamas ārvalstīs, piemēram, Igaunijā, Dānijā un jau eksperimentāli Ķīnā. Jaunās ražotnes jaudas būs pietiekamas eksporta tirgiem,» viņš skaidro.

Rāmkalnos šobrīd tiek ražotas sukādes, sīrupi un pastilas no cidonijām, lielogu dzērvenēm, ķirbjiem, aronijām, upenēm, rabarberiem, āboliem, avenēm, mellenēm, burkāniem un pīlādžiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rāmkalnos šodien atklāta jaunā sukāžu ražotne, kura ir viena no modernākajām un lielākajām Baltijā. Tajā tiks ražotas sukādes, pastilas, sīrupi, kā arī ieviesti vairāki jaunumi, tostarp sukādes šokolādes glazūrā un dažādi bezalkoholiskie dzērieni, informē uzņēmumā.

Jaunā ražotne ļaus septiņkārt palielināt ražošanu – plānots, ka turpmāk 50t vietā varēs saražot līdz pat 380t sukāžu gadā. Sākotnēji ražotnē strādās 30 darbinieki, bet nākotnē plānots skaitu palielināt. Ražošanas ēka kopā ar saldētavām aizņem 1800 kvadrātmetru lielu platību.

Jaunās ražotnes jaudas būs pietiekamas arī eksporta tirgiem. Šobrīd Rāmkalnu sukādes ir nopērkamas, piemēram, Igaunijā, Dānijā un jau eksperimentāli Ķīnā.

Šobrīd Rāmkalnos tiek ražotas sukādes, sīrupi un pastilas no cidonijām, lielogu dzērvenēm, ķirbjiem, aronijām, upenēm, rabarberiem, āboliem, avenēm, mellenēm, burkāniem un pīlādžiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs Rāmkalni Nordeco plāno ieiet Polijas tirgū un izvērsties Āzijā.

Rāmkalni Nordeco projektu vadītājs Mārtiņš Pauls Db.lv pavēstīja, ka Polija ir stratēģiski svarīgs tirgus. Tajā ir 40 miljoni iedzīvotāju un, ja tajā izdotos iekļūt, būtiski pieaugtu sukāžu rūpnīcas ražošanas apjomi. Ar sukādēm esam pārklājuši visu Baltiju, neskatāmies vairs uz katru valsti atsevišķi, bet kā uz vienotu tirgu, klāsta M. Pauls. Var tikt iekšā gan lielākajos tīklos, gan arī mazajos veikaliņos, tikai jāiet un jārunā, viņš piebilda. Uzņēmums arī nodarbojas ar nepieciešamo ogu un augļu audzēšanu.

Kā atklāja M. Pauls, cidonijas iedēstītas 18 ha platībā un tiek plānots novākt 5 t cidoniju no viena hektāra. Pērn ievāktas 30 tonnas cidoniju. Pēdējos gados esot vērojams vesels cidoniju audzēšanas vilnis, daudzi izvēlas tās audzēt. Ķirbji iedēstīti 2,5 ha un plānots izaudzēt līdz 25 t ķirbju. Rabarberi iedēstīti 5 ha un plānots novākt 5 t/ha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krūmcidoniju platības Latvijā pēdējos desmit gados palielinājušās vairāk nekā četras reizes, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Audzētāji neslēpj – vēl ir, kur plesties, taču jādomā par jauniem eksporta tirgiem un augļu pārstrādi. Pieprasījums pēc cidonijām ir lielāks nekā piedāvājums, DB stāsta Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā pārstāvis, uzņēmuma SIA Cooperative valdes priekšsēdētājs Nauris Jurgenbergs. Šobrīd cidonijas ir vajadzīgas un pieprasītas, bet jādomā, lai nenonāktu līdz pārprodukcijai. Tirgus attīstās, krūmcidoniju platības ir augošas un, visticamāk, vēl augs, paredz N. Jurgenbergs. Viens no motivējošiem pasākumiem ir Eiropas Savienības atbalsts stādījumu ierīkošanai, ko izmanto lauksaimnieki.

«Interese darboties ir ļoti liela. Cilvēki vairs negrib iznomāt savus laukus lielajām saimniecībām, bet meklē iespējas pašiem saimniekot savā zemē un audzēt produkciju,» zina teikt N. Jurgenbergs. Viņam piederošais Cooperative cidonijas pārstrādā jau trīs gadus – pirmajos divos gados uzņēmums orientējās uz cidoniju iepirkšanu un pakalpojumu sniegšanu sadarbības partneriem, bet šogad jau sākta sīrupu un sukāžu ražošana.Biedrība apvieno cidoniju audzētājus un pārstrādātājus, taču, kā uzsver N. Jurgenbergs, labprāt savās rindās redzētu arī inženierus, kas varētu meklēt risinājumus augļu novākšanas mehanizēšanai. Tā šobrīd ir nozīmīga problēma nozarē, jo ar cidoniju novākšanas mehanizāciju neviens īpaši nav nodarbojies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful attīstīsies Latvijā, šeit atverot jauno Eiropas ražotni.

Šāda informācija publicēta uzņēmuma mājaslapā internetā.

Tā kalpos kā uzņēmuma ražošanas centrs Eiropā. Jaunajā ražotnē tiks nodrošināti gandrīz visi Printful pakalpojumi, tostarp tekstilizstrādājumu ražošana un apģērbu un interjera priekšmetu apdrukas darbi.

«Jau pavisam drīz šīs telpas piepildīs jaudīgi printeri, ātras šujmašīnas un forši cilvēki. Latviešu radītais ASV drukas uzņēmums Printful šeit Rīgā, netālu no Mežaparka, Starta ielā 1 atvērs savu jauno Eiropas ražotni. Kopš 2013. gada no viena printera Laura Liberta [Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts] viesistabā Printful ir izaudzis par vienu no ietekmīgākajiem drukas uzņēmumiem ASV ar ražotnēm Losandželosā un Ziemeļkarolīnā. Un, pēc veiksmīgas pieredzes Amerikas tirgū, laiks iekarot Eiropu. Mēs ticam, ka to vislabāk var izdarīt tieši no Latvijas. Jā, šis būs mums izaicinājums. Iespējams, atvērt ražotni kādā Rietumeiropas valstī būtu izdevīgāk, bet mēs gribam ieguldīt Latvijā,» prezentācijas video saka Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānijas Draugiem Group Amerikā bāzētais drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful, kas vēl pirms gada savu Eiropas ražotni plānoja atvērt Polijā vai kādā citā valstī, tomēr izvēlējies Latviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Vairāku gadu garumā pētījām Poliju, Vāciju, Angliju. Tikai pēdējā laikā sākām izskatīt arī Latviju kā variantu. Tur nospēlēja pāris faktori. Pirmkārt, zināms patriotisms. Mēs esam 100% latviešiem piederoša kompānija no Latvijas, visa mūsu pievienotā vērtība – programmēšana – tiek veikta tieši Latvijā. Otrkārt, pagājušā gada nogalē atvērām otru ražotni Šarlotē Ziemeļkarolīnā, kas ir turpat Amerikas ietvaros, bet citā štatā, un tur jau bija atšķirība likumdošanā, piemēram, par darbaspēku, kā iegūt nepieciešamās atļaujas ražošanai. Domājot par to, ka mums tas viss būtu jādara, piemēram, Vācijā vai Polijā, sapratām, ka process ievilktos daudz ilgāk saistībā ar valodas barjeru un citiem apstākļiem. Mēs tomēr uzskatām sevi par startup kompāniju un gribam, lai lietas notiek ātri. Tas nospēlēja par labu Latvijai, jo mēs intuitīvi jutām, ka Latvijā to izdarīt būs ātrāk. Par laimi, mums nāk līdzi Draugiem Group vārds, kas sarunās ar dažādiem partneriem ļauj mūs uztvert nopietnāk,» stāsta Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs. Ražotnes izveidē kopumā tiks investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Pagaidām Latvijas ražotnē strādā desmit darbinieku, bet plānots, ka ilgtermiņā tiks nodrošinātas darbavietas 150 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rapšu un talla eļļas poliolu ražotājs SIA PolyLabs plāno piesaistīt piecus miljonus eiro, lai izveidotu savu ražotni.

Sākotnēji uzņēmums plāno piesaistīt 600 tūkstošus eiro, lai paplašinātu komandu, nostiprinātu produktus, izstrādātu patentu stratēģiju, aktivizētu pārdošanu un mārketingu. Investīcijas, visticamāk, nebūs no Latvijas. SIA PolyLabs ir sarunas ar investoriem no Nīderlandes, Skandināvijas valstīm un Japānas. Šobrīd uzņēmums poliolus ražo pie sadarbības partneriem Olainē, bet ar laiku PolyLabs vēlas izveidot savu ražotni.

«Plānojam automatizētu moduļveida ražotni, kas ļaus nepārtraukti kāpināt ražošanas apjomus. Šobrīd mūsu pieejamais apjoms veido tikai 0,16% no biopoliolu tirgus. Kad mums būs sava ražotne, kura spēs gadā saražot 10 tūkstošus tonnu, tie būs 0,53%. Potenciāls ir milzīgs, iespējas ir neierobežotas, tāpēc veidosim moduļveida ražotni ar domu, ka katru otro gadu varam attīstīt ražošanas jaudu un papildus saražot vēl 10 tūkstošus tonnu,» stāsta Kristiāns Grundštoks, SIA PolyLabs vadītājs. Tālākos plānos ir izveidot ražotni Eiropā tuvāk atsevišķiem klientiem, vēl tālākā nākotnē – veidot kopuzņēmumu ar vietējiem uzņēmumiem un licencēt ražošanu Amerikā un Āzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Somijas uzņēmums Lindstrom investēs jaunā darba apģērbu ražotnē Tukumā

LETA, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas tekstilizstrādājumu servisa uzņēmums Lindstrom, veicot investīcijas, nolēmis izveidot jaunu darba apģērbu ražotni Tukumā, Melnezera ielā, pārņemot vietējā uzņēmuma SIA GPT Production biznesu, aģentūru LETA informēja SIA GPT Production direktore Inga Jākola.

Viņa skaidroja, ka šā gada decembra beigās vietējais uzņēmums SIA GPT Production beigs ražošanu Tukumā, bet Lindstrom nodarbinās visus šī uzņēmuma ražošanā strādājošos. Turklāt Lindstrom paplašina savu darbību Latvijā un sāk darba apģērbu ražošanu Tukumā. Uzņēmums uzbūvēs jaunu darba apģērbu ražotni un tajā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku.

«Ieguldījums ir daļa no mūsu darbības stratēģijas, lai nodrošinātu vēl ātrāku darba apģērbu piegādi mūsu klientiem tuvējā reģionā. Tukums atrodas lieliskā centrālā vietā. No jaunās rūpnīcas mēs apkalposim klientus visā Ziemeļeiropā,» skaidroja Lindstrom grupas prezidents un ģenerāldirektors Juha Laurio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Andrito dibinātājs: Pagaidām kafiju atēdies neesmu

Daiga Laukšteina, Dienas Bizness, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosēsties veikala plauktā ne vienmēr ir tas labākais notikums kafijai. Tomēr, gribētos, lai mājsaimniecībās ir kaut kas ir no mūsu kafijām, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Andrito kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs Andris Petkēvičs.

Fragments no intervijas.

Nupat kādā tūristu iecienītā atpūtas vietā ārpus Rīgas latviski nerunājošs dānis pārdevējai rādīja uz lapiņas uzrakstītu savas iecienītās Andrito kafijas pupiņas nosaukumu. Vai jūtat savas produkcijas pieaugošu popularitāti?

Jā, sekojam līdzi, kas notiek, un popularitātes pieaugumu jūtam. Būtu dīvaini, ja piecos gados kaut kādu atpazīstamību Latvijas tirgū nebūtu ieguvuši. Pats galvenais, saņemam atgriezenisko saiti no cilvēkiem, kas pozitīvās emocijas par kafiju nogādā līdz mums. Tas motivē meklēt jaunas iespējas. Kafiju grauzdējam kopš 2011. gada maija. Katrā ziņā dānis «Rāmkalnos» ir interesants gadījums, prieks par to dzirdēt. Cik zinu, Dānijā un citās Skandināvu valstīs mīt kaismīgi kafijas baudītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunas kokmateriālu ražotnes izveidē Valkā investēts teju miljons eiro

Dienas Bizness, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada Ērģemes pagastā 6. maijā atklās jaunu ražotni Enrial Timber. Tās izveidē, piesaistot investorus un bankas kredītu, ieguldīts gandrīz miljons eiro. Jaunā ražotne izveidota, paplašinot Simanoviču ģimenei piederošo kamīnmalkas ražotni. Tajā ražos taras brusas un dēļus, kā arī blakus produktus – skaidas un šķeldu, informē novada domē.

Ražošanas kompleksa saimnieks Māris Simanovičs stāsta, ka pirms četriem gadiem pirmā ražotnes ēka tika uzbūvēta pļavas vidū. «Ar Lauku atbalsta dienesta administrēto fondu atbalstu sākām ražot kamīnmalku eksportam, pims trim gadiem dzima ideja ar brāli Andri Simanoviču veidot taras ražotni, papildinot esošo ražošanu un piesaistot ES fondu līdzfinansējumu», skaidro M.Simanovičs. «Tagad varam lepoties ar paplašinātām ražošanas telpām, papildus izbūvētiem pievadceļiem un automatizētu taras dēļu ražošanas līniju. Esam iecerējuši nodarboties ar pilna cikla mežu apsaimniekošanas un gatavās produkcijas ražošanas ciklu. Šim mērķim ar dažādiem partneriem izveidoti 5 uzņēmumi, kuri katrs speciaizējas savā kokapstrādes posmā. Šobrīd uzņēmumu grupā strādā gandrīz 30 cilvēki, bet līdz gada beigām darbinieku skaits pieaugs, lai darbu varam organizēt divās maiņās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotāja «Rāmkalni Nordeco» šogad plāno sākt realizēt produkciju jaunos tirgos Āzijā un Eiropā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas īpašnieks Viktors Grūtups.

«Ir pāris eksporta tirgi, kuros mums drīzumā vajadzētu startēt. Tie ir Āzija, Eiropa, tajā skaitā Skandināvijas valstis, un mazliet Tuvie Austrumi, kur mēs ceram un gaidām piesaistīt jaunus tirgus. Esam par visu jau vienojušies, bet atlicis nokārtot pēdējās formalitātes,» sacīja Grūtups, piebilstot, ka viens no jaunajiem eksporta tirgiem būs Ķīna. Līdz ar jauno eksporta tirgu piesaisti produkcijas eksporta īpatsvars augs.

Viņš piebilda, ka jaunajos tirgos iecerēts realizēt sukādes, tostarp arī glazētas sukādes šokolādē jaunos iepakojumus, kas jau pieejamas vietējā tirgū.

Grūtups atgādināja, ka uzņēmums esošie realizācijas tirgi ir Lietuva, Igaunija, Beļģija, Nīderlande, Vācija, Norvēģija, kā arī uzņēmums eksportē arī uz Japānu. Līdz ar to Āzijas kā reģiona apguve uzsākta jau iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā

Zane Atlāce - Bistere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA "Laflora" iecerējis būvēt kūdras produktu ražotni Nīcgales purvā, informē uzņēmuma pārstāve Anda Zakenfelde.

Ražotni plānots veidot vietā, kur uzņēmums jau pabeidzis kūdras ieguvi. Plānotās investīcijas ražotnes izveidē sasniedz aptuveni 5 miljonus eiro, tā nodrošinās ap 25 jaunas darbavietas. Eksportspējīgu kūdras produktu ražotnes izveide ir būtisks ieguldījums Latgales reģiona ekonomiskajā izaugsmē.

Daugavpils novada Nīcgales pagastā esošo Nīcgales purva kūdras ieguves atradni uzņēmums "Laflora" apsaimnieko jau vairāk nekā 20 gadus, bet 2017.gadā kūdras ieguves platība tika paplašināta, sasniedzot 308 ha. Tādējādi tuvākajos 2-3 gados kūdras ieguves apjoms Nīcgales purva atradnē dubultosies un būs aptuveni 200 tūkst. m³ kūdras gadā.

Līdz šim uzņēmums iegūto kūdru ar autotransportu pārvadāja uz "Laflora" kūdras pārstrādes ražotni Jelgavas novadā. Taču kūdras ieguves apjoma palielināšanās, kā arī nemitīgi pieaugošās transporta izmaksas, kas rodas pārvadāšanas procesā, tāpat arī uzņēmuma atbildīgas attieksmes politika pret transporta radīto oglekļa dioksīda piesārņojuma mazināšanu, likusi izvērtēt iespējas organizēt kūdras produktu - kūdras substrātu un frakcionētās kūdras produktu - ražošanu uz vietas Nīcgales pagastā, līdzās kūdras ieguves vietai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uzņēmējs Abdulmuslimovs pievēršas sukāžu biznesam

LETA, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam piederošais AB Holding iegādājies Latvijas inovatīvo sukāžu ražotājas SIA RicBerry 50% daļu no uzņēmuma līdzīpašnieces, operdziedātājas Ievas Viļumas, informēja uzņēmumā.

Darījuma summu puses neatklāj.

Uzņēmuma ikdienas vadību pēc iegādes kopīgi īstenos Abdulmuslimovs un uzņēmuma līdzīpašniece - operdziedātāja Ieva Viļuma.

«Mans mērķis ir izveidot RicBerry par pasaules mēroga eko saldumu ražotāju, kura kapitalizācija nākamajos piecos gados pārsniegs šodien holdingā iekļautos uzņēmumus. Holdingam sadarbība ar šo Latvijas uzņēmumu ir laba iespēja ieiet Rietumvalstu slēgtajos pārtikas tirgos, pārsteidzot tos ar eko inovāciju Made in Latvia,» norādījis Abdulmuslimovs.

Tāpat viņš norādīja, ka šī nebūs holdinga pēdējā investīcija šogad.

«Atšķirībā no vairuma darījumu Latvijā mēs sadarbībai izvēlējāmies tādu modeli, kur jaunie dibinātāji varētu komfortabli turpināt inovācijas un paaugstināt zīmola potenciālu. Apvienojoties, nevis pārdodoties skandināvu milžiem, varam vairot Latvijas pārtikas meistaru tradīcijas, saglabājot darbvietas un pozicionējot Rīgu kā eko pārtikas lielpilsētu,» norāda uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājai SIA Rāmkalni Nordeco notikušas izmaiņas valdē un vienlaikus ir pieņemts darbā arī jauns kompānijas direktors, sacīja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Pēc viņa teiktā, līdzšinējais valdes loceklis Andris Kikusts kopš šīs dienas vairs nav Rāmkalnu Nordeco valdē, savukārt viņa vietā uzņēmuma valdē šodien ir iecelts Kaspars Timermanis. Tāpat kompānijai ir iecelta arī jauna direktore Sigrija Bernsone, kurai ir atbilstoša pārtikas tehnologa izglītība un pieredze. «Līdz šim direktors mums bija arī valdes loceklis, tagad mēs veicām nelielas izmaiņas, valdē ieceļot atsevišķu cilvēku, kas ir vairāk formāli, savukārt direktora amata pienākumus pilda cits cilvēks,» paskaidroja Grūtups.

Rāmkalnu Nordeco īpašnieks teica, ka attiecīgās izmaiņas bijušas labu nodomu vadītas, pieņemot darbā direktoru ar pieredzi attiecīgajā jomā, kurš ir gatavs īstenot Rāmkalnu Nordeco uzstādītos mērķus. «Tā kā mēs augam un aktīvi apgūstam arī eksporta tirgus, tad mēs skatāmies, ka mums vajag stiprināt savu komandu, un tieši tāpēc mēs to izdarījām. Tā ka izmaiņas viennozīmīgi ir pozitīvas,» teica Grūtups, piebilstot, ka kompānija šogad ir sākusi eksportu uz vairākiem jauniem tirgiem un aktīvi turpinās ārvalstu tirgu apguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Graci laidis klajā musli ar rupjmaizes garšu, kas ir veltījums Latvijas simtgadei, informē ražotājs Felici.

Šis gan būšot vienīgais Graci produkts, kas veltīts valsts nozīmīgajai jubilejai.

«Mēs vēlējāmies radīt produktu, kas ir vietējam tirgum – tuvs un saprotams katram latvietim, tamdēļ šo produktu pārdosim tikai Latvijā, pagaidām ar to nemērķēsim eksporta tirgos,» skaidroja Alise Balgalve, Graci idejas autore un vadītāja.

Graci muslī, kas veltīts Latvijai, ir grauzdētas kviešu pārslas, pilngraudu tritikāles pārslas, rudzu rīvmaizes gabali, lielogu dzērveņu sukāžu pusītes un baltās šokolādes skaidiņas.

Produkts būs pieejams tikai Rimi veikalos, 500g iepakojuma cena būs zem pieciem eiro.

Tev varētu interesēt arī:

Graci laužas eksporta tirgos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs Rāmkalni saņēmis Zelta medaļu Maskavā notiekošajā starptautiskajā pārtikas un dzērienu izstādē ProdExpo par produktu Sukāžu Asorti.

Rāmkalni izstādē piedalās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, piedaloties LIAA organizētajā nacionālajā stendā.

Rāmkalnu īpašnieks Viktors Grūtups stāsta, ka izstādes laikā tika nodibināti vairāki kontakti ar interesentiem no Krievijas un citām valstīm.

Rāmkalnu produktu grozā ir sukādes, pastilas, sīrupi un sulas, kā arī jaunumi - dabīgās limonādes un sukādes šokolādē. Tiek ražoti arī pelmeņi, saldējums, kūpinājumi, konditorejas un kulinārijas izstrādājumi.

ProdExpo ir lielākā Krievijas un Austrumeiropas pārtikas un dzērienu izstāde, kura Maskavā norisinās jau 23. Reizi. Izstāde norisinājās no š.g. 8.februāra līdz 12.februārim. Šogad izstāde izvietota vairāk nekā 100 000 kv. m ar apmēram 2 000 dalībniekiem no 65 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Rāmkalni kāpina pārdošanas apjomus un iekaro eksporta tirgus

Žanete Hāka, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Rāmkalnu sukāžu ražotnē strādā 60 darbinieku, kas ir divas reizes vairāk nekā tās atvēršanas brīdī pērnā gada 16.jūlijā, informē Rāmkalnu Mārketinga projektu vadītājs Uldis Janušs.

Uzņēmums par 50% kāpinājis pārdotās produkcijas daudzumu. Rūpējoties par izejvielu bāzi, uzņēmums audzē dzērvenes, cidonijas, rabarberus un ķirbjus.

Bez sukādēm, sīrupiem un pastilām, kuras bija pamatsortimentā pirms ražotnes atklāšanas, uzņēmums sācis ražot arī sukādes šokolādē, un izveidojis jaunu iepakojumu - Doypack. Tas aizsargā produktu no ārējās vides iedarbības, tam nepiekļūst saules gaisma un nav tik jūtīgs pret temperatūras svārstībām, kas ir svarīgs priekšnoteikums eksporta tirgiem, lai produkts gala patērētajam jebkurā pasaules daļā ir tāds pats kā patērētājam Latvijā. Latvijā sukādes šādā iepakojumā vēl nav nopērkamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma pieņemšanu tiek apliecināts, ka šī joma ir valstiski svarīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunuzņēmums jeb startup ir kompānija, kas mērķē uz globālu biznesu, un tā fokuss ir attīstīt uzņēmējdarbību starptautiskā mērogā. Tam svarīgs ir īpašs regulējums. Pirmais solis startup ekosistēmas attīstībā ir teju kā pieņemtais likums, bet turpmākajos plānos ir vienkāršot uzņēmuma likvidācijas procesu, ieviest iespēju uzņēmuma darbiniekiem tikt pie SIA kapitāldaļām utt., DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Fragments no intervijas

Kāds ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma mērķis?

Bija Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas, manuprāt, bija labs. Veidojot mikrouzņēmumu nodokļa likumu, bija doma aktivizēt cilvēkus iesaistīties biznesā, bet atsevišķas lietas padarīja to izmantojamu nodokļu shēmā. Tā lielais pluss bija tas, ka bija zināms, kas tur nestrādā. To labi izmantojuši igauņi, faktiski nokopējot to, kas strādā, un atmetot to, kas nestrādā. Strādājot pie idejām, ko darīt ar mikrouzņēmumu likumu, noskaidrojās, ka uzņēmējdarbības uzsācēji ir divas lielas grupas, kas kardināli atšķiras. Viena daļa no tiem ir pavisam nelieli uzņēmēji, kam pašiem nodarboties ar grāmatvedību un maksāt nodokļus ir pārāk dārgi, un arī iekasēt nodokļus no viņiem VID ir neefektīvi – izmaksas ir lielākas nekā iekasētie nodokļi. Tie ir dzīvesstila uzņēmēji – nelieli uzņēmēji, kas nodarbina sevi un vēl dažus cilvēkus. Uzņēmums parasti cenšas pēc iespējas ātrāk nonākt tirgū un lēnā garā augt. Klasisks piemērs ir frizētava laukos vai sukāžu ražotājs. Uzņēmuma izmaksas mainās proporcionāli pārdošana apjomiem – sākumā ir mazi ienākumi un izdevumi, bet pakāpeniski rodas vajadzība investēt iekārtās, iekarot jaunus tirgus utt. Peļņa aug, bet proporcionāli pārdošanas apjomam. Šiem uzņēmējiem pirmajā gadā nonākt pie pārdošanas ir grūti, tāpēc visa nauda, kas samaksāta nodokļos, tiek izvilkta no savas kabatas. Šo naudu labāk būtu ieguldīt attīstībā. Pirmais gads parasti nav kritisks valstij, bet ir kritisks uzņēmējam. Nākamā gada jūnijā tiks piedāvāti risinājumi tieši šiem uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs Rāmkalni Nordeco, kura īpašnieks ir Viktors Grūtups,pagājušajā gadā strādāja ar 2,011 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 10,6 reizes - līdz 56 082 eiro. Uzņēmums plāno attīstīt un palielināt noieta tirgu Latvijā, kā arī palielināt eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rāmkalni Nordeco saražotās dažādu ogu sukādes piedāvā ne vien vietējā tirgū, bet arī eksportā, kur šādā veidā apstrādāti augļi ir pārsteigums

Rāmkalni pastāv jau 13 gadus, un kompānijas pirmsākumi saistās ar laivu nomu, krodziņu un rodeļu trasi. Ar to bizness iesākās, bet līdz ar krīzi radās jautājums – būt vai nebūt. Tika pieņemts lēmums biznesu turpināt un attīstīt. «Sākām ar dažādām lietām – kūpinājām vistas un gaļu, ražojām saldējumu, pelmeņus un arī sukādes. Skatījāmies, kas ir perspektīvākais, un uz to koncentrējām uzmanību. Tās ir sukādes. Tās man ir interesantākā tēma, turklāt var nodarboties arī ar lauksaimniecību, kas man kā juristam pēc izglītības, bet zemniekam sirdī ļoti patīk,» stāsta Viktors Grūtups, SIA Rāmkalni Nordeco līdzīpašnieks. Ogu sukāžu ražošanas virziens nodalīts atsevišķi, uz tā bāzes ir izaugusi kompānija SIA Rāmklani Nordeco.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «Sēne», kuras patiesā labuma guvējs ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, liecina informācija «Firmas.lv».

Čākurs atgādina, ka pirms laika nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa «Sēnīte» attīstīšanu, dibinot publisku AS, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, ideja par «Sēnītes» attīstīšanu joprojām nav zudusi. «Sēne» reģistrēta ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā «Sēnīte», to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

«Ilgtermiņā esam paredzējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā starta punktu izvēloties «Sēnīti», bet tas, vai šī iecere īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc es nevaru 100% pateikt, kāds būs šis koncepts. Vairāk vai mazāk tas būs saistīts ar mazumtirdzniecību, jo arī mūsu [«Liepkalnu»] pamatdarbība ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana,» sacīja Čākurs. Vienlaikus viņš piebilda, ka kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» vietā, ņemot vērā kultūrvēstures pieminekļa statusu, būtu jāveido kas vairāk par restorānu apvienojumā ar maizes un konditorejas izstrādājumu ražotni, taču, iekams vēl nav līdz galam skaidra ideja, plašāk par to viņš pagaidām neko nevarot pastāstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Printful šogad plāno atvērt ražotni kādā no Eiropas valstīm, informēja Draugiem Group pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Viņš pastāstīja, ka ražotni plānots atvērt 2017.gadā septembrī, taču pagaidām nav zināms, kurā no Eiropas valstīm. Patlaban uzņēmuma pēta no kuras Eiropas valsts ir vislabākās piegādes uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ņemot vērā piegādes cenas un ātrumu.

Palkavnieks arī pastāstīja, ka īsziņu sūtīšanas sistēma Text2reach plāno uzsākt pakalpojuma izplatību, piedāvājot uzņēmējiem «white label» risinājumu.

Viņš arī atzīmēja, ka pērn Draugiem Group atvēra jaunu ražotni ASV. Jaunās ražotnes atvēršana radīja nepieciešamību pēc papildu speciālistu, tai skaitā programmētāju, resursiem, kas gada laikā veicināja Draugiem Group darbinieku skaita pieaugumu par 200 nodarbinātajiem jeb 50%. Patlaban Draugiem Group komandā Latvijā un ASV strādā 360 dažādu nozaru eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gallusman joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot olu produkcijas ražotni

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru