Foto

FOTO: Latvijas vieglatlēti turpmāk startēs īpašos tērpos

Zane Atlāce - Bistere, 26.07.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas Vieglatlētikas savienība kopā ar SIA Viva Sport, kas ir NIKE izplatītājs Latvijā, otrdien iepazīstināja ar jaunajiem Nike sporta tērpiem, kādos nākamos četrus gadus Latvijas vieglatlēti startēs visās starptautiskajās izlases sacensībās.

Jaunos sporta, brīvā laika un prezentācijas tērpus demonstrēja paši vieglatlēti. «Tā kā skrienu garas distances, ļoti svarīgi, ka forma ir ērta, augstas kvalitātes. Tāpēc tiešām priecājos, ka nākamos četrus gadus startēšu tik labā ekipējumā. Pirms sacensībām ir svarīgi atcerēties - ka esi skaista un stipra, un tad izdodas. Jaunās formas ir gan ērtas, gan skaistas,» atzīst divkārtējā Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka.

Savukārt Zigismunds Sirmais, 2016. gada Eiropas čempions šķēpa mešanā, teica: «Šķēpmešana ir ļoti tehnisks sporta veids. Man ir svarīgi, lai startējot es justos ērti, tādēļ parasti izvēlos kreklu bez piedurknēm. Tas ļauj man justies brīvāk. Jaunā forma ir ne tikai komfortabla, bet ari labi izskatās, un tai ir laba krāsu izvēle.»

Kopā ar Zigismundu Sirmo un Jeļenu Prokopčuku jaunos Nike tērpus plašākai publikai izrādīja arī daudzkārtējs Latvijas čempions un 2016. gada Eiropas čempionāta 6. vietas ieguvējs kārtslēkšanā, Mareks Ārents, Latvijas čempions šķēpa mešanā, Rolands Štrobinders, Latvijas rekordists tāllēkšanā, Elvijs Misāns, Latvijas rekordists 400 m, Jānis Leitis, seškārtēja Latvijas čempione un 2015. gada Pasaules Universiādes vicečempione augstlēkšanā, Madara Onužāne - Saliņa, četrkārtēja Latvijas čempione tāllēkšanā, Māra Grīva, Latvijas čempions pusmaratonā, Jānis Višķers, 2016. gada Latvijas Olimpiādes vicečempione tāllēkšanā, Lauma Grīva un 2016. gada Latvijas ziemas čempionāta vicečempione trīssoļlēkšanā, Santa Matule.

Latvijas vieglatlētiem veidotajās formās izmantota AeroSwift tehnoloģija, kas padara formu vieglu. Otrs būtiskais uzlabojums jaunajos sporta tērpos ir Nike AeroBlades tehnoloģija, kas mazina vēja pretestību un rūpējas par labākajiem aerodinamiskajiem risinājumiem.

Jaunos sporta tērpus aplūkojiet raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jamaikas sprinta zvaigzne Useins Bolts svētdien noliedza iespēju atgriezties sacensībās un sacīja, ka viņam bija skumji, taču satraucoši atvadīties no vieglatlētikas. Sportists gan uzsvēra, ka neveiksmīgais pasaules čempionāts Londonā nemainīs viņa iepriekšējos sasniegumus.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 100 metru sprintā Bolts bija spiests samierināties ar bronzu, kamēr par pasaules čempionu kļuva viens no viņa niknākajiem konkurentiem, amerikānis Džastins Getlins. Savukārt savā pēdējā startā sprinteris augšstilba muskuļa krampju dēļ veica tikai nepilnu pusi no pēdējā posma 4x100 metru stafetē, nokrītot uz skrejceļa un paliekot bez rezultāta.

«Katru reizi 100 metros esmu centies demonstrēt savu labāko sniegumu un sniegt labu šovu. Esmu bēdīgs aiziet šādi,» sacīja 30 gadus vecais Bolts. «Taču nedomāju, ka viens čempionāts mainīs manis iepriekš paveikto.»

Pasaules Vieglatlētikas federācijas (IAAF) prezidents Sebastjans Ko ir salīdzinājis Boltu ar bokseri Muhamedu Ali ne tikai sportisko sasniegumu, bet arī harizmas un personības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Olimpiskais centrs Ventspils atzīmē savu 20 gadu jubileju kā pirmais un plašākais sporta komplekss Latvijā. Aizvadītie gadi ir bijuši ļoti dinamiski un sasniegumiem bagāti.

Olimpiskais centrs Ventspils savu aktīvo darbību uzsāka ar jaunbūvētās sporta bāzes, Basketbola halles, atklāšanu, kas notika 1997. gada 25. oktobrī.

Izveidojot Olimpisko centru, pirmkārt tika domāts par to, lai ventspilnieki varētu labos apstākļos nodarboties ar dažādām sportiskajām aktivitātēm, un šis mērķis neapšaubāmi ir sasniegts. Taču, ejot plašumā un augot, Olimpiskais centrs ir kļuvis par iecienītu dažādu sporta pasākumu norises vietu un visaugstākā līmeņa treniņu bāzi. Tieši Ventspilī trenējas daudzi sportisti, kuri ar panākumiem pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās. Pagājušajā gadā uz Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm no 33 Latvijas olimpiešiem, 10 bija Ventspils atbalstītie un šeit sagatavotie sportisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sportam no valsts budžeta nākamgad varētu tikt piešķirti 40 milj. eiro, kas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados; pieaugums tiek solīts infrastruktūras sakārtošanai, nevis pasākumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Programmai Sports nākamā gada Latvijas valsts budžetā ieplānoti vismaz desmit gadu griezumā rekordlieli līdzekļi – 39,55 milj. eiro.

Turklāt tas ir tikai pagaidām, jo Izglītības un zinātnes ministrija cer uz plānoto līdzekļu pārdali lasījumu laikā Saeimā, skatot kopējo valsts budžeta paketi vēlā rudenī. Rezultātā nozare varētu tikt pie 42 milj. eiro, apdzēst šobrīd esošo deficītu četrās būtiskās pozīcijās un pielīdzināt tās šī gada līmenim.

Atzīstot, ka valsts nespēj pienācīgā līmenī nodrošināt visu atzīto sporta federāciju vajadzības, prioritāšu noteikšana varētu būt loģisks nākamais solis sporta finansēšanas sistēmas pilnveidošanā. Tiesa, šajā jautājumā sporta nozare nav vienota, tādēļ diskusijas par šo jautājumu nerimsies. Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis uzskata, ka ir sporta veidi, kas jākultivē neatkarīgi, vai tie ir olimpiskajās spēlēs vai nav, piemēram, peldēšana, lai cilvēki neslīktu, vēl vingrošana, vieglatlētika, lai iemācās pareizi skriet, lekt un mest. «Tad vēl var būt kāda nacionālā spēle – basketbols vai hokejs. Ir jābūt stratēģijai, kurus sporta veidus un kuros reģionos primāri nodrošinām, virzām un attīstām. Varbūt tā būs riteņbraukšana, vieglatlētika, peldēšana, hokejs, kamaniņas, bobslejs, kas koncentrējas Siguldā. Ja gribam atbalstīt visus, tad nebūs neviena. Esam tik mazi, ka ekonomika neļauj stutēt visus vienādi. Mums vēl ir iekšēja konkurence starp sporta veidiem. Bobslejs, hokejs, BMX – tie visi ir dārgi. Tehnika maksā milzīgu naudu. Tāpēc katrs dabū, cik var,» spriež G. Zālītis. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijā pēdējos gados ir vairāk nekā 800 sporta organizāciju, no kurām, protams, liela daļa funkcionē bez valsts līdzfinansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Radēviča: Vieglatlētikai papildus vajadzētu 100 000 eiro

Daiga Laukšteina, 19.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēl pirms manas ievēlēšanas, apsēdos ar visu komandu un izrunājāmies, kā racionālāk izmantot to, kas ir un, kā strādāt, lai būtu vairāk. Lai izvairītos no sajūtas, ka nevar savilkt kopā galus, papildus būtu nepieciešami apmēram 100 000 eiro,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidente Ineta Radēviča.

Fragments no intervijas

Esat uz jauna starta – šogad ievēlēta par LVS prezidenti. Kas ir Jūsu uzstādītais virsuzdevums, par ko celsieties un kritīsiet?

Vieglatlētikā ir divi virzieni: masveidība un augsto sasniegumu sports. Redzu to, kā piramīdu, kur pirmais ir pamatne, bet augsto sasniegumu sports - virsotne, kurp tiekties un ko sasniegt. Visa sākums ir tautas sports, kur iesaistās arī bērni, sekojot savu vecāku piemēram. Pašreiz izbraukāju Latviju, lai izpētīt situāciju, kā ieinteresēt bērnus tautas sporta pasākumos aizrauties ar vieglatlētiku un izmēģināt spēkus sporta skolas vieglatlētikas sekcijā. Būtisko lomu nākamajā posmā spēlē sporta skola. Šeit svarīga ir atklāta savstarpējā komunikācija starp skolu un LVS, kur centrālfigūras ir jauns vieglatlēts un treneris. Sporta skolām vienmēr jābūt iespējai izteikt savas idejas, tāpat tur jāsagatavo sportistu nākamajam līmenim- studentu sportam. Manuprāt, pašlaik tas ir visvājākais posms. Kādreiz pati absolvējot Krāslavas sporta skolu, un biju spiesta paralēli treniņiem un mācībām vel piestrādāt, kas neveicināja rezultātu izaugsmi. Paralēli jau notiek dažādas sacensības. Par vieglatlētikas gada pilsētu šogad var saukt Ogri, jo ļoti daudzas sacīkstes notiks tieši tur, arī 25. maijā - sacensības Rīgas Kausi, kur sportisti vēlas pierādīt sevi profesionāļu konkurencē un savu atbalstītāju priekšā. Vēsturiski tās ir sacensības, kur «iedegās» zvaigznes un piedzimst sapņi. Mūsu zinošie līdzjutēji ir viens no svarīgākajiem faktoriem veiksmīgai sacensību norisei. Būsim liecinieki jauniem rekordiem un patiesām emocijām! Protams, jau jākomplektē komandas Eiropas, pasaules čempionātiem. Sazinos ar sportistiem, kā notiek sagatavošanās process, vai kas vēl nepieciešams. Gatavojamies arī Rīgas kausa sacensībām. Ar Sportland palīdzību izdosies noorganizēt Mini Riga cup, kur trīscīņas sacensībās piedalīsies 8 – 11 gadus veci bērni, kas būs pilotprojekts. Uzskatu, ka ļoti svarīgi ir bērniem nespecializēties pārāk agri, bet gan iet daudzcīņu ceļu, lai vēlāk profesionālajā sportā viņi nonāktu veselīgāki, ar ilgstošāku karjeru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķēpmetēja ar Latviju sirdī un stipru, pat krampjainu apziņu, ka spēj pārrakstīt pasaules rekordu savā disciplīnā

Tāda ir Diāna Dadzīte, kura trīs ar pusi profesionālās paralimpiskās vieglatlētes karjeras gados Latvijai sagādājusi ne vienu vien saviļņojuma brīdi, kad pasaules sporta arēnās skan Latvijas himna. Sarunā ar Diānu var apjaust, cik spēcīga patriotisma dzirksts spēj virzīt sportistu uz lieliem mērķiem, kuru sasniegšanā soli pa solim jāpārvar dažādi fiziskie un emocionālie šķēršļi, domās jāpārlec pāri barjerai, kuru nepietiekamā finansējuma dēļ uzliek valsts, zem kuras karoga jāpiedalās starptautiskās sacensībās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Valsts apaļās jubilejas svinības jau noritējušas. Ar kādām sajūtām tu svinēji šo dienu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mežeckis: Stadiona Daugava rekonstrukcija ir izsmiekls sportam

LETA, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stadiona Daugava rekonstrukcijas rezultāts, kad tajā vairs nevarēs spēlēt Latvijas futbola valstsvienība, būs izsmiekls Latvijas sportam, sacīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Kā zināms, stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijā izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Jaunās, papildinātās tribīnes ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, savukārt vieglatlētikas stadions un sporta laukums pilnībā atbildīs starptautisku vieglatlētikas sacensību organizēšanas prasībām, bet jaunais apgaismojuma risinājums būs būtiski modernāks par pašreizējo. Tiesa, pašreizējā projekta infrastruktūra neatbilst kritērijiem, lai tajā varētu spēlēt Latvijas futbola izlase.

«Jau tad, kad vēl LFF mitinājās Daugavas stadionā, cēlām trauksmi par tā stāvokli. Centāmies situāciju mainīt, taču bija kārtējā valdības maiņa, un mums uz šo stadionu vairs nebija tiesību. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija mūs iesūdzējusi tiesā, lai samaksājam zemes nodokli par 2002.gadu,» sašutumu pauda Mežeckis. «Tagad rekonstruēt stadionu šādi ir izsmiekls sportam. Nezinu, ko par to domā vieglatlēti, vai viņi maz tur varēs organizēt kādas sacensības. Dziesmu un deju svētkus tur varēs aizvadīt, bet tribīnēs nebūs jumta, kas, vērtējot mūsu laika apstākļus, ir nerūpēšanās par skatītājiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Aicina pieteikties ārvalstu sporta komandu asistentus un brīvprātīgos

Lelde Petrāne, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 13. līdz 18. jūnijam Rīgā notiks 5. CSIT Pasaules strādājošo un amatieru sporta spēles (Pasaules sporta spēles), kuras tiek organizētas reizi divos gados un pulcē tūkstošiem dalībnieku no visas pasaules.

Pasaules sporta spēles (World Sports Games) ir starptautisks pasākums, kurā nepiedalās profesionāli sportisti, bet gan strādājošie un amatieri, kas pārstāv savu sporta veidu, valsti un kultūru. Pasaules sporta spēles ir starptautisks sporta festivāls, kas sekmē kultūru mijiedarbību, draudzību, kā arī informācijas un pieredzes apmaiņu.

Šobrīd plānots, ka Rīgā ieradīsies un Pasaules sporta spēlēs piedalīsies komandas no 36 Eiropas, Āfrikas, Dienvidamerikas, Āzijas valstīm: Vācijas, Itālijas, Beļģijas, Krievijas, Nepālas, Pakistānas, Meksikas, Brazīlijas, Kamerūnas, Mongolijas, Tunisijas un citām.

3523 dalībnieki, vairāk nekā 270 komandu sacentīsies dažādos sporta veidos un disciplīnās - vieglatlētikā, futbolā, šahā, galda tenisā, volejbolā, grieķu-romiešu cīņā, peldēšanā, basketbolā, minifutbolā, džudo, petankā, pludmales volejbolā, pludmales cīņā un pludmales tenisā, lai ne tikai noskaidrotu labāko un spēcīgāko katrā sporta veidā, bet arī iepazītu Latvijas kultūru un pavadītu laiku sportiskā, draudzīgā un internacionālā gaisotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas labākā sportiste Ikauniece-Admidiņa pasaules čempionātā startēs arī tāllēkšanā

LETA, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu Latvijas labākā sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa pasaules vieglatlētikas čempionātā, kas jau šonedēļ sāksies Londonā, startēs ne tikai septiņcīņā, bet arī tāllēkšanā, pastāstīja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) Komunikācijas vadītāja Ieva Bļusina.

Pasaules vieglatlētikas čempionāta tāllēkšanas sacensību normatīvs bija 6,75 metri, bet Ikauniece-Admidiņa šosezon spējusi lēkt 6,64 metrus. Tā kā normatīvu nebija izpildījušas pietiekami daudzas sportistes, iespēja piedalīties meistarsacīkstēs piedāvāta arī vienai no pasaules labākajām septiņcīņniecēm.

Zīmīgi, ka Ikauniecei-Admidiņai piedāvāts pasaules čempionātā startēt arī 100 metru barjersprintā, kur viņa no normatīva atpalika par 0,12 sekundēm, tomēr šo iespēju sportiste neizmantos.

«Vienojoties ar treneri, Laura saprata, ka tāllēkšana netraucēs daudzcīņai,» teica Bļusina.

Pasaules vieglatlētikas čempionāts Londonas Olimpiskajā stadionā sāksies jau šajā piektdienā. Septiņcīņas sacensības, kur viena no galvenajām favorītēm uz medaļu būs arī Ikauniece-Admidiņa, risināsies sestdien un svētdien, bet kvalifikācija tāllēkšanā dāmām, kur no Latvijas startēs arī Lauma Grīva, gaidāma nākamajā trešdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Attīsta un popularizē ekstrēmo sportu

Laura Mazbērziņa, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Paziņoti Latvijas sporta izcilnieki

Monta Glumane, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks

Lelde Petrāne, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Strādā pie labākas alternatīvas hronometram

Anda Asere, 27.01.2020

Linards Šmeiksts (no kreisās), Kristaps Skrastiņš, Aleksandrs Vitjukovs, Mārcis Nīmants.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta tehnoloģiju uzņēmums "xTimer" izstrādā laika mērīšanas sistēmu sportistiem, lai palīdzētu uzlabot sniegumu.

""xTimer" ir vienkārša un precīza laika mērīšanas sistēma sportistiem," saka Kristaps Skrastiņš, "xTimer" līdzdibinātājs. Risinājumam komplektā ir starta poga, uztvērējs un raidītāji. Uztvērēju sportists apliek ap vidukli, bet raidītājus izvieto skriešanas distancē. Kad sportists šķērso raidītāja zonu, tiek piefiksēts rezultāts. Visi rezultāti tiek apkopoti, atspoguļoti un glabāti mobilajā aplikācijā. "Mūsu misija ir palīdzēt sportistiem un viņu treneriem analizēt sniegumu treniņos, lai uzlabotu rezultātu," viņš teic.

Ideja par šādu risinājumu radās, kad K. Skrastiņš vidusskolā trenējās vieglatlētikā un novēroja, ka treniņos rezultātu fiksēšanai joprojām tiek izmantoti hronometri. Labi sprinteri trenējas gadiem, lai uzlabotu savu rezultātu vien par pāris milisekundēm, bet šādas nianses ar parastu hronometru izmērīt nav iespējams - tam ir nepieciešamas precīzākas ierīces. "Tagad, kad man ir elektronikas inženiera grāds un pieredze, spēju radīt labāku alternatīvu hronometram," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierodoties Riodežaneiro olimpisko spēļu norises vietā Brazīlijā, vairākiem Latvijas sportistiem aviokompāniju dēļ aizkavējusies bagāža, kas īpašus uztraukumus radījis pirms piektdienas atklāšanas ceremonijas, tomēr šādos gadījumos delegācijas dalībnieki izpalīdz viens otram, pastāstīja Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) pārstāve Marita Vilciņa.

Latvijas pilsonību ieguvusī amerikāņu skrējēja Ariana Hilborna svētdien savā tvitera kontā pavēstīja, ka aviokompānijas American Airlines dēļ bagāža nav ieradusies jau četras dienas, liekot šķēršļus gatavošanās apstākļiem. Vilciņa pastāstīja, ka Hilborna nebūt nav vienīgā Latvijas atlēte, kura šādi cietusi.

«Madarai Palameikai vienu somu atveda pēc dienas, un tai dienā, kad bagāžas vēl nebija, ar T-krekliem izpalīdzēja Sinta Ozoliņa. Neliels stress bija, kad Māris Štrombergs ieradās, - somas ar apģērbu nebija, bet viņam vakarā bija jāiet atklāšanas parādē. Mēs laicīgi saorganizējāmies un nokomplektējām apģērbu,» stāstīja Vilciņa, atklājot, ka BMX treneris Ivo Lakučs pat bija gatavs vēlreiz doties uz lidostu, bet tad viņš pats riskētu nepaspēt uz atklāšanas ceremoniju. Savukārt pāris stundu pirms pasākuma divkārtējā olimpiskā čempiona soma tomēr ieradās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta infrastruktūras sakārtošanai trūkst valstiskas stratēģijas un mērķtiecīgākas finanšu izmantošanas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai runātu par sakārtotu sporta saimniecību un augsta līmeņa sacensību organizēšanu Latvijā, būtu nepieciešams A klases stadions, bet arī Daugavas stadions pēc vērienīgās rekonstrukcijas būs tikai B kategorijas. Tomēr tajā plānos ap 10 tūkst. sēdvietu, vēl citi uzlabojumi, kas pavērs ceļu, piemēram, Eiropas junioru čempionātam vieglatlētikā. «Latvijā katrā reģionā vajadzētu būt vēl pa vienai lokālo sacensību manēžai; katrā rajona centrā – pa vienam vieglatlētikas stadionam novadu sacensībām,» spriež Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis.

Tiesa, situācija Kurzemē ir krietni labāka par Latgali. Saldū, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un Bauskā ir labi vieglatlētikas stadioni. G.Zālītis kā katastrofu vērtē to neesamību Daugavpilī. Kopumā situācija ar vasaras stadioniem vērtējama kā laba, taču treniņiem ziemas apstākļos Latvijā ir pusotra slēgto telpu manēža. Viena no tām ir Kuldīgā, kur arī notiek visi republikas čempionāti. Bet par pusmanēžu G.Zālītis dēvē 1965. gadā celtās Rīgas sporta manēžas telpas, kur vismaz skrejceļu segums ir atjaunots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Pasniegtas Latvijas Gada balvas sportā

LETA, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 18 miljoniem eiro vērienīgi rekonstruēs Daliņa stadionu Valmierā

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Plānota esošā stadiona pārbūve, jaunas vieglatlētikas manēžas un viesnīcas celtniecība.

Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē 25.janvārī deputāti lēma atbalstīt līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību Lemminkainen par Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvniecības darbus plānots uzsākt jau 2018.gada februārī un pabeigt divu gadu laikā. Kopējās projekta realizācijas izmaksas plānotas 17 850 287 eiro apmērā (bez PVN), tai skaitā valsts budžeta finansējums ne mazāks kā 5 300 000 eiro.

«Vieglatlētika ir visu sporta veidu pamatā. Tā kā Valmiera jau izsenis bijusi pasaules līmeņa vieglatlētu «šūpulis» un Vidzemes sporta centrs, likumsakarīgi ir turpināt pilnveidot sporta infrastruktūru pilsētā. J.Daliņa stadions pašreizējā izskatā ir kalpojis jau ilgus gadus, šobrīd tas ir tehniski un morāli novecojis, kā arī ir nepietiekama platība, lai nodrošinātu treniņu iespējas visiem sportot gribētājiem. Tam ir nepieciešama pārbūve. Savukārt manēža pēc projekta realizācijas atbilstoši starptautiskiem standartiem būs modernākā Latvijā. Varēsim Valmierā organizēt augsta līmeņa sacensības, vienlaikus nodrošinot ērtu un patīkamu vidi sportam un veselīgam dzīvesveidam valmieriešiem,» uzsver Valmieras mērs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu komplekts ikvienam Latvijas olimpietiem, kas dosies uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, izmaksās aptuveni 1700 eiro, otrdien jauno tērpu demonstrēšanas pasākumā pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

LOK ir vienojies ar Polijas kompāniju 4F par apģērbu piegādi sportistiem nākamajos četros gados. Šodien tika prezentēti Latvijas olimpiskās delegācijas tērpi Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, un, kā atzina klātesošie sportisti, pagaidām nekādu iebilžu par apģērbu funkcionālo kvalitāti viņiem nav.

Poļu zīmols 4F nodrošinās Latvijas sportistu, arī jaunatnes komandu, apģērbu nākamajos četros gados, tātad arī 2018.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā. Vrubļevskis atzīmēja, ka sadarbība četru gadu ciklā palīdzēs veidot vienotu nacionālo komandu identitāti starptautiskajās sacensībās.

«4F ražos pilnīgi visus Latvijas olimpiskās komandas tērpus, kurus sportisti izmantos sacensībās, oficiālajās ceremonijās un brīvajā laikā līdz pat 2020.gadam. 4F ražos pilnīgi visu, sākot ar atklāšanas ceremonijas tērpiem, beidzot ar zeķēm, sporta apaviem un somām, kuras lietos latviešu sportisti,» stāstīja Vrubļevskis, atgādinot, ka tērpu ražotājs tika izvēlēts iepirkuma rezultātā, kurā pieteicās divi dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna zīmola ienākšana tirgū pati par sevi ir uzmanības vērta, bet Polijā otrais lielākais sporta preču tirgotājs 4F turklāt ir arī Latvijas olimpiskās vienības tērpu dizainers. Kā stāsta kompānijas direktors un lielākais akcionārs Igors Klaja, attieksme pret šādām kolekcijām ir īpaša.

Fragments no intervijas:

Patiess notikums Latvijas austrumu pusē. Meitene veikalā saka, ka grib nopirkt treniņtērpu. Pārdevēja: «Jums ikdienai vai iziešanai?»

(Sarunas biedrs nogaidošs.)

Es to uztvēru kā joku.

Ahā! Es teiktu, ka sporta apģērbs var būt visam kam. Katrā ziņā atšķirība starp ikdienas apģērbu un sporta apģērbu ir jau neliela. Itālijā un Francijā slaveni dizaineri savās kolekcijās iekļauj sporta apģērbu elementus, un visā pasaulē var redzēt, ka cilvēki šos apģērbus un apavus valkā ne tikai sportam, bet kā dzīvesstila sastāvdaļu. Visai izplatīti ir valkāt uzvalku, bet ar sporta kurpēm, un izskatās labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trūkst skaidru kritēriju, pēc kādiem vienam vai otram projektam tiek piešķirti līdzekļi no tā saucamajām deputātu kvotām; svarīga arī atskaite par izdarīto

Tā DB norāda aptaujātie eksperti. Strādājot pie nākamā gada budžeta, arī šogad tika aktualizēts jautājums par tā saucamajām deputātu kvotām jeb papildu finansējumu deputātu ierosinājumiem. Šogad politiķi pauda apņemšanos atteikties no deputātu kvotām, tomēr deputāti var iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu. Iesniedzot budžeta projektu parlamentā, apņemšanos atteikties no deputātu kvotām uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, līdzīgu nostāju pauda arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura arī norādīja, ka papildu fiskālās telpas deputātu priekšlikumiem nav. Parlamentāriešu priekšlikumi var attiekties uz to, kā naudu, kas atvēlēta kādai nozarei, izmantot efektīvāk. Šādi ierosinājumi tikšot vērtēti, uzklausot arī attiecīgās jomas ministru. Līdz ar to deputātiem ir iespējas izteikt piedāvājumu budžeta pilnveidošanai. Tomēr iepriekšējos gados bija ierasts, ka deputāti rosināja piešķirt finansējumu konkrētiem projektiem, bet kā resurss tika norādīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, raksta LETA. Jāatgādina, ka 2017. gada budžeta ietvaros deputātu kvotām tika piešķirts finansējums 27,9 milj. eiro apmērā, un tas izsauca plašas diskusijas. Jāmin gan, ka Finanšu ministrija pērn norādīja, ka sporta infrastruktūras objektus sešās pašvaldībās, divus zinātnes projektus un valsts mūzikas skolu nevar pieskaitīt pie Saeimas deputātu priekšlikumiem, jo tie bija valdības atbalstīti priekšlikumi. Savukārt deputātu priekšlikumi uz otro lasījumu bija vērtībā ap 20 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru