Eksperti

Fromane: Ir jārīkojas, lai piesaistītu viesstrādniekus

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Izaugsme būvniecības nozarē, lai arī ne tik straujos tempos, sagaidāma arī nākamgad, taču tas līdzi nes neatrisinātus jautājumus, tostarp darbaspēka trūkumu un neskaidrību par lielo projektu plānošanu. Jo īpaši nozare sagaida atbildes par «Rail Baltica» projekta realizāciju, kam būs liela ietekme uz būvniecību vismaz tuvākos desmit gadus. Tāpēc jaunajai valdībai nākamgad jāizstrādā tālredzīga vīzija, kā arī jādemonstrē stingra politiskā līderība un spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Būvniecībā pēdējos trīs gados panākts ievērojams progress – ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā samazinājies krietni straujāk nekā valstī kopumā, turklāt nozare ir vien pāris soļu attālumā no Latvijā pirmās ģenerālvienošanās, ar kuru iecerēts noteikt ievērojami augstāku minimālo algu par valstī noteikto. Ģenerālvienošanos, demonstrējot pārliecinošu atbalstu, parakstīja vairāk nekā puse būvniecības nozares, taču tās tālākais liktenis tiks lemts janvāra vidū Saeimā, kur vēlreiz skatīs grozījumu Darba likumā. Tas paredz iespēju vienoties par samazinātu virsstundu apmaksas likmi, ja ar ģenerālvienošanos tiek būtiski celta minimālā alga.

Būvniecības nozare šogad savu spēju sadarboties demonstrējusi arī darba drošības jomā. Ar lielāko būvniecības uzņēmumu atbalstu tapis Latvijā unikāls darba drošības video materiāls, kuru paredzēts izmantot kā papildmateriālu darbinieku apmācībās, tādējādi veicinot to informētību un izpratni par darba drošību. Video ir ne tikai korekti izskaidrotas būtiskākās darba drošības prasības, bet arī dzīvā un aizraujošā formā uzrunāti būvniecībā nodarbinātie, liekot aizdomāties, ka tikai katra paša modrība un informētība būs izšķirošais faktors drošam darbam būvlaukumā.

Savukārt tuvākajos gados būs nepieciešama nopietna politiskā griba Būvniecības likuma grozījumu izstrādē un pieņemšanā, par kuriem diskusijas ir turpinājušās vismaz divu gadu garumā. Pašreizējais Būvniecības likums nenosaka skaidras būvniecības procesa dalībnieku atbildības robežas. Arī apdrošināšanas sistēma nespēj sekmīgi funkcionēt, lai segtu visus riskus un nodrošinātu operatīvu atlīdzības izmaksu cietušajam un piedzītu zaudējumus no vainīgā.

Arvien pieaugoša problēma ir ievērojamais darbaspēka trūkums nozarē – no katrām 10 Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajām vakancēm 7 ir saistītas tieši ar būvniecības nozari. Tāpēc nepieciešams papildināt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka vienkāršotākas prasības un saīsinātus termiņus atsevišķu profesiju viesstrādnieku piesaistīšanai – vairākām vienkāršajām būvniecības profesijām, kā arī atsevišķām kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijām. Tomēr problēma prasa arī ilgtermiņa risinājumus, tostarp būvspeciālistu izglītības sistēmas pilnveidošanu atbilstoši nozares vajadzībām.

Gadu no gada tiek runāts par tipveida līgumu ieviešanu publiskajos iepirkumos. Lai arī šogad soļus spērusi Finanšu ministrija, izstrādājot standarta būvniecības līgumus savā pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām, tipveida līguma noteikumus, par pamatu ņemot FIDIC līgumus, kā obligātus jāievieš visos publiskajos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ģenerālvienošanos par darba algu būvniecībā parakstījis nepieciešamais uzņēmumu kvorums

LETA, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālvienošanos par darba algu būvniecībā parakstījis nepieciešamais uzņēmumu kvorums, ceturtdien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Ģenerālvienošanos patlaban ir parakstījuši 278 būvniecības uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto darbu apgrozījums veido 718 miljonus eiro.

Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, to jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījuma apjomu 713 miljonu eiro.

No ģenerālvienošanos parakstījušajiem uzņēmumiem 31 uzņēmuma apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro, 115 uzņēmumu apgrozījums ir no viena līdz 10 miljoniem eiro, 46 uzņēmumu apgrozījums ir no 500 000 eiro līdz vienam miljonam eiro, 71 uzņēmuma apgrozījums ir no 100 000 eiro līdz 500 000 eiro, bet 15 uzņēmumiem apgrozījums ir zem 100 000 eiro.

56% parakstījušo uzņēmumu ir no Rīgas un Pierīgas reģiona, 17% no Zemgales, 13% no Vidzemes, 10% no Kurzemes, bet 4% no Latgales.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl vēl joprojām publiskajos iepirkumos dominē zemākā cena, nevis saimnieciskais izdevīgums, un tas lielā mērā ir pie vainas ēnu ekonomikas izplatībā.

To DB uzsver vairāku nozaru uzņēmēji, norādot, – kamēr iepirkumos dominēs zemākā cena, būs ļoti grūti cīnīties, piemēram, ar aplokšņu algām. Latvijas būvnieku partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka būvniecībā «zemākā cena ir traģēdija», jo nereti tas nozīmē sliktu kvalitāti un problēmas ar ilgtspēju. Vēl viena problēma – ja materiālu cenas visiem uzņēmējiem izmaksā aptuveni vienādi, tad, lai «palīstu» zem zemākās cenas, galvenās manipulācijas notiek ar strādājošo atalgojumu.

Galvenie iemesli, kādēļ vēl joprojām ir orientācija uz zemāko cenu, ir pasūtītāja neprasme piemērot sarežģītākus piedāvājuma vērtēšanas kritērijus. Proti, zemākā cena ir vienkāršs un acīmredzams rādītājs, kuru ir grūti apstrīdēt. Arī nolikuma, kurā galvenais kritērijs ir zemākā cena, izstrāde ir daudz vienkāršāka, un ir daudz mazāka iespēja, ka tas varētu tikt apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā. Protams, ja ir jānopērk liels daudzums vienkāršu preču, piemēram, kancelejas preces, skaidrs, ka pie vienādiem tehniskajiem nosacījumiem, kas izvirzīti precei, dominēs zemākā cena. Saimnieciskais izdevīgums galvenokārt ir saistīts ar publiskajiem iepirkumiem pakalpojumu jomā, kur priekšplānā izvirzās būvniecība kā viens no finansiāli visietilpīgākajiem pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāju biedru kopsapulcē uz turpmākajiem trīs gadiem atkārtoti ievēlēta Baiba Fromane. Lielāko būvniecības uzņēmumus pārstāvošo organizāciju Latvijā, kurā apvienojušies 37 būvuzņēmumi, Fromane vada kopš 2016.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī š.g. 2. maijā. Tas nozīmē, ka jau no š.g. 4. novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto. Par to tika lemts būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē.

Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norāda: «Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības ģenerālvienošanos parakstījuši 90% no nepieciešamā kvoruma

Monta Glumane, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz jūlija sākumam nozares koplīgumu kopskaitā atbalstījuši 211 būvniecības uzņēmumi ar 641 miljonus eiro lielu kopējo apgrozījumu. Taču, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījumu 713 miljoni eiro, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

«Neticami īsā termiņā – nepilnu divu mēnešu laikā – ir izdevies savākt lielāko daļu ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma. Tas apliecina lielu uzņēmēju pieprasījumu pēc jauna domāšanas modeļa un vēlmes veidot godīgā konkurencē balstītu nozares attīstību. Šobrīd no šī mērķa mūs šķir vien 10%, tāpēc aicinām vēl neizlēmušos uzņēmumus pievienoties koplīgumam un spert soli pretī sakārtotākai un kvalitatīvākai nozarei jau pavisam tuvā nākotnē,» pauž Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Uzņēmumi, kuri atbalstīs ģenerālvienošanos, tās noslēgšanas gadījumā saņems 50% atlaidi no ikgadējās Būvkomersantu reģistrācijas nodevas, kā arī iegūs papildu 0,25 punktus būvkomersantu klasifikācijā, kas dos izdevīgāku pozīciju iepirkumos. Saeima ir konceptuāli atbalstījusi arī iespēju vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ar nozares koplīgumu tiek būtiski celta minimālā alga attiecībā pret valstī noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ainiņa no kādas lielas govju fermas Anglijā, kurā pārsvarā strādā viesstrādnieki, bet maiņas vadītājs ir latvietis. Kādu dienu fermas saimnieks paziņo, ka viņam nepieciešami darbinieki veterinārijas nodaļā.

Bariņš viesstrādnieku piesakās, un viņiem tiek noorganizēti dažu nedēļu kursi, pēc kuriem fermas saimnieks iegūst sertificētus apsēklotājus. Bez liekas birokrātijas darba tirgus reaģē uz pieprasījumu. Un tagad iedomājieties Latviju šādā situācijā. Cik ilgs laiks paietu, lai, pirmkārt, izveidotu apmācības programmu, lai to akreditētu, lai radītu noteikumus, kas šo programmu pieskatīs? Tik ilgs, ka jādomā, vai vieglāk nav studēt veterināriju augstskolā. Bet pēc studijām augstskolā diez vai šaura specializācija fermā absolventu interesēs. Viņš būs pārāk daudz sevī ieguldījis naudas un laika.

Ir tik daudz profesiju Latvijā, kurās prasām neadekvāti ilgas studijas. Prasām, lai vismaz 16 gadus no savas dzīves cilvēks sēdētu skolas solā. Pretī bieži iegūstam apstulbušu absolventu, jo vēlmes nesakrīt ar iespējām. Augstskolas diploms nav brīvbiļete uz labu darbu, pēc tā iegūšanas viss tikai sākas. Piemērs no dzīves – kāda universitātes absolvente pēc studijām pieteicās uz biroja administratores vietu, augstākā izglītība, protams, bija viena no prasībām. Viņa nezināja, ka pirmajā dienā būs jāsāk ar kafijas krājumu papildināšanu. Četrus gadus studējot, par to neviens lekcijas nelasīja, neviens nestāstīja, ka jāsāk patiešām būs no nulles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānā pēc otrdien notikušās tilta sabrukšanas atrasti seši bojāgājušie, ceturtdien paziņojušas varasiestādes.

Dzīvību zaudējušie bija zvejnieki, kas Taivānā bija ieradušies kā viesstrādnieki - trīs filipīnieši un trīs indonēzieši.

Otrdienas rītā sabruka lokveida tilts Naņfangao, Taivānas austrumu krastā. Mirklis, kad tilts sabrūk, fiksēts novērošanas kameru ierakstos.

Video redzams, kā autocisternai gandrīz izdodas šķērsot tiltu, kad tas iebrūk ar visu autocisternu, sadragājot vismaz trīs zvejas kuģīšus, kuros atradās zvejnieki.

Sabrūkot tiltam, ievainoti tika vismaz 12 cilvēki - autocisternas šoferis, deviņi viesstrādnieki un divi krasta apsardzes darbinieki.

Taivānas Ārlietu ministrija izteikusi līdzjūtību cietušajiem un viņu tuviniekiem un piedāvās «nepieciešamo palīdzību upuru ģimenēm no Taivānas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Asociācija: Autokravu pārvadājumu nozarē daļai uzņēmumu jau ir bankrota stāvoklis

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autokravu pārvadājumos šogad vērojams kritums aptuveni 30-40% apmērā, un daļai uzņēmumu jau ir bankrota stāvoklis, informēja pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Viņš uzsvēra, ka pašreiz situācija nozarē ir slikta, jo daudzās valstīs turpinās dažādi Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, turklāt Eiropas Savienība jūlijā atbalstīja autokravu transporta reformu, kas neatbilst Latvijas interesēm.

Pociluiko stāstīja, ka kravu apjomi, salīdzinot ar aprīli vai maiju, nav pieauguši. "Kravu apjomi nav lieli - rūpnīcas nestrādā vai strādā samazinātā apjomā, daudzās valstīs ir dažādi ierobežojumi. Turklāt nav normāli, ka ir valstis, kur iebraucot kravas auto šoferiem jāievēro 14 dienu pašizolācija," stāstīja asociācijas vadītājs, skaidrojot, ka pārvadātāju uzņēmumam tas dārgi izmaksā.

Šogad aptuvenais kravu apjoma kritums pret pērno gadu ir 30-40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkopšanas tirgus apjomi pēdējo gadu laikā būtiski nav pieauguši, pakalpojumus sniedz vairāki simti uzņēmumu, tomēr nozarē strādājošie uzņēmumi norāda uz ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas veiktais pētījums liecina, ka Latvijas profesionālās uzkopšanas tirgus apjoms šobrīd nepieaug vai pieaug nenozīmīgi. Galveno tirgus dalībnieku loks pēdējos gados vērā ņemami nemainās.

Lai uzlabotu tirgus darbību, šī gada 19. martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un biedrības "Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija" (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone elektroniski parakstīja jaunu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No milzu caurulēm gatavo pagrabus

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaroku aizstāšana ar iekārtām un nostiprināšanās daudzmiljonu tirgos Vācijā un Skandināvijā. Tie ir strauji augošā plastmasas metināšanas uzņēmuma Virte tehnoloģijas tuvākās nākotnes mērķi.

«Cilvēki grib ievārījuma burciņu vai vīna pudeli nolikt paši savā pagrabā,» SIA Virte tehnoloģijas vadītājs Kaspars Mežapuķe rāda uz vienu no produktiem, ko šeit gatavo, – zemē ierokamu pagrabu no milzu caurules. Nesen, līdz ar Krievijas militārās agresijas izpausmēm Ukrainā, Igaunijā kļuva populāri veidot bumbu patvertnes privātīpašumu pagalmos. «Brīdī, kas caurulei piemetina apakšu un kādu kronšteinu, caurule vairs nav tikai caurule, tā kļūst par tehnoloģisku iekārtu,» paskaidro Kaspars. Plastmasas nozarē, atšķirībā no kokapstrādes vai metālapstrādes, speciālistu nav daudz, saka Kaspars. Uzņēmuma 15 gadu ilgā pieredze ļauj pārzināt gan sarežģīto plastmasas metināšanu, stiprību, «nogurumus» un citas materiāla īpašības. Uzņēmums sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, un tas sniedz tā saucamo know-how, bez kā modernā ražošanā neiztikt. Virte tehnoloģiju īpašnieki ir Kaspars Mežapuķe un Raitis Dambergs, kas izveidojuši uzņēmumu no nekā līdz 24 darbiniekiem un 1,7 miljonu apgrozījumam pērn – pēc piedzīvotā apgrozījuma lēciena par aptuveni 60%. Kā skaidro Kaspars, aug saražotā apjomi, kāpjot aktivitātei vietējā tirgū un arvien vairāk izdodoties iespiesties arī eksportā, kas patlaban veido aptuveni 30% pārdotā. Virte tehnoloģiju iekarotie ārējie tirgi ir «tuvējās ārzemes līdz pat Vācijai». Aiz Latvijas robežām uzņēmums pārdod baseinus, pazemes tvertnes un dažādas tehnoloģiskas iekārtas. «Protams, tur mūs neviens negaida, tomēr savs ceļš ir jāizcīna,» uz eksportu reālistiski skatās Kaspars. Arī šis gads ir ļoti cerīgs, Kaspars prognozē, ka līdz ar būvniecības aktivizēšanās turpināšanos Latvijā varētu saglabāties ievērojama izaugsme tāpat kā pērn. Tajā pašā laikā uzņēmums vēlas turpmāk likt uzsvaru uz tādu attīstību, kas nav balstīta uz Eiropas fondu projektu naudu. «Ko darīsim, kad šajā jomā būs tukšuma periods? Tas taču būs ar kaut ko jāaizpilda,» prāto Kaspars. Līdztekus uzņēmuma izaugsmei Latvijas tirgū tam kļūst pārāk šauri. Eiropā uzņēmumi ir šaurāk specializējušies, bet limbažnieki ražo dažādas produktu grupas, lai neliela tirgus apstākļos nodrošinātu nepārtrauktu ražotnes darbību. To ietekmē ar būvniecības sezonalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Emigrants: Ja man tiktu dota iespēja aizbraukt vēlreiz, es atteiktos

Krišjānis Zauers, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētas Rīgas īres tirgū ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, pēc kuriem īpaši liels pieprasījums ir gados jaunu cilvēku vidū. Savukārt vidēja izmēra dzīvokļa īres cenas Rīgā apsteidz Viļņu un vidēji arī Tallinu, liecina Igaunijas uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija.

Rīgā no nekustamo īpašumu vietnē city24.lv kopumā 828 ilgtermiņa īrei pieejamajiem īpašumiem, lielākā daļa jeb 706 īpašumi ir platībā virs 50 m2, un īrei pieejami tikai 59 dzīvokļi platībā līdz 35 m2. Īres cenas labā stāvoklī esošiem mazajiem dzīvokļiem platībā līdz 35 m2 sākas no vidēji 200-250 eiro, taču prestižā rajonā pilsētas centrā var sasniegt pat 850 eiro mēnesī. Savukārt no kopumā 828 īrei pieejamajiem dzīvokļiem tikai 91 dzīvoklis ir vidēja izmēra – platībā no 50 līdz 60 m2, un to īres cena svārstās no vidēji 250 līdz pat 1200 eiro mēnesī.

Igaunija Baltijas valstu vidū izceļas ar īpaši lielu pieprasījumu pēc platības ziņā maziem dzīvokļiem, un arī to piedāvājums ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. No nekustamo īpašumu vietnē city24.ee ilgtermiņa īrei pieejamajiem 1400 nekustamajiem īpašumiem, aptuveni puse ir dzīvokļi ar platību līdz 50 m2. Bet 340 īpašumi ir platībā zem 35 m2. Šāda labā stāvoklī esoša dzīvokļa cena Tallinā svārstās ap 450 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru