Šodien, uzsākot oficiālo vizīti Azerbaidžānā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar valsts prezidentu Ilhamu Alijevu, kuras laikā pārrunāja abu valstu sadarbības iespējas, liecina Valsts Prezidenta kancelejas informācija.

Azerbaidžānas prezidents atzina, ka valsts ir ieinteresēta investēt ne tikai savā reģionā, bet arī Eiropas Savienības valstīs, īpaši izceļot sadarbības nozīmi enerģētikas un transporta jomā, kas būtu abpusēji izdevīga kā Latvijai, tā Azerbaidžānai.

«Azerbaidžānas tirgus aug, pieprasījums arī aug, interese par Latvijas produktiem ir ļoti liela. Savukārt Azerbaidžāna meklē jaunus tirgus un jaunas iespējas investēt tieši transporta jomā,» sarunā uzsvēra I.Alijevs. No Azerbaidžānas puses tika atklāts, ka Latvijai vizītes gaitā iesniegts tālejošas sadarbības piedāvājums avio pārvadājumu jomā, kas skar gan kravu, gan pasažieru pārvadājumus un paredzētu arī investīcijas lidostas Rīga infrastruktūrā.

Lai arī Azerbaidžāna ne tuvu nav lielākais Latvijas eksporta tirgus, šī Kaukāza valsts ir būtisks biznesa partneris daudziem Latvijas uzņēmumiem , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir arī viens no tirgiem, kas Latvijas ražotājiem šogad ļāvis kompensēt eksporta kritumu Krievijas tirgū. Tiesa, kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Azerbaidžānu šī gada deviņos mēnešos ir mazāks, nekā pērn un aizpērn attiecīgajā periodā, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Jāatgādina, ka gada sākumā Azerbaidžāna devalvēja savu valūtu – manatus –, sekojot vairāku citu NVS valstu piemēram. Tāpat kā Krievija un citas NVS valstis, Azerbaidžāna ir cietusi no straujā naftas cenu krituma – tas ir šīs valsts galvenais eksporta produkts –, tādēļ centrālā banka lēma devalvēt valūtu, lai dotu iespēju diversificēt ekonomiku, palielināt valsts konkurētspēju starptautiskajā tirgū un eksporta potenciālu, nodrošinātu maksājumu bilances stratēģisko stabilitāti, kā arī valsts maksātspēju. No Azerbaidžānas statistikas pārvaldes informācijas gan secināms, ka šī gada deviņos mēnešos ārējā tirdzniecība ir sarukusi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Proti, eksports mērāms 12,9 miljardos USD (12,06 miljardi eiro) pretstatā 24,4 miljardiem USD (22,83 miljardi eiro) pērn. Importa apmērs saglabājies līdzīgs – ap 6,6 miljardiem USD (6,2 miljardi eiro).

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Lai piedalītos Ministru Prezidenta Valda Dombrovska vizītē, uz Azerbaidžānu devusies pēdējo gadu laikā viena no lielākajām uzņēmēju delegācijām. Vizītes mērķis ir paplašināt divpusējo sadarbību - meklēt jaunus eksporta tirgus Latvijas ražotājiem un piesaistīt Latvijai jaunas investīcijas.

Biznesa delegācijas sastāvā ir vairāk kā 80 Latvijas uzņēmumi, pārstāvot izglītības, finanšu, IT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, projektēšanas un celtniecības, būvniecības un nekustamā īpašuma, enerģētikas, metālapstrādes, pārtikas ražošanas, dizaina, vides un lauksaimniecības, un citas jomas, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas organizē uzņēmēju delegāciju un biznesa programmu.

Latvijas biznesa delegācijai Azerbaidžānā notiks biznesa forums un divpusējās tikšanās abu valstu uzņēmējiem, nozaru apaļā galda diskusijas, darba grupu un individuālās tikšanās. Vizītes ietvaros plānotas tikšanās arī ar dažādām tirdzniecības veicināšanas organizācijām.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,28 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Moldovā, kur tās apjoms palielinājies par 13081%, Kazahstānā - par 326%, Kirgizstānā - par 207%, un Azerbaidžānā - par 171%. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada decembrī veidoja 1,65 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 65 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada decembrī bija 0,49 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada decembrī realizēja produktus piecās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Lietuvā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā.

«Mīļais Dievs, tas ir bezpriģels*!» saka cilvēki uz ielas. Cita vārda nav. Mūsu latviešu valodā tāda vārda nav. Šo krievu kriminālās pasaules vārdu mēs, parastie cilvēki, uzzinājām 90.– tajos gados – tā sauca tā laika noziedzību bez jebkādām robežām, pat bez «likumīgo zagļu» likumiem.

Tagad šis vārds ir atgriezies. Šodien, ieraugot visu to, kas ir bijis paslēpts zem spožo advokātu biroju viltus prestiža glances, zem politiķu liekulīgajiem lozungiem. Patiesība… nu, nelietošu vēl vienu krievu vārdu.

Bet politiķi izliekas, ka nekas nav noticis. Kā pīlei ūdens! Donna Dana mierīgi liek jauno VID vadītāju. Ja nebūtu avīzes, šis acīmredzami amatam neatbilstošais kungs būtu apstiprināts amatā. Aizietu rūkdams. Nav teikts, ka Kučinska – Reiznieces valdība viņu neapstiprina tāpat. Jo robežu nav.

Tikai pēc mediju reakcijas ir sakustējusies Valsts kanceleja. Ko ziņo LETA? «Vēlreiz tiks pārbaudīta VID ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa iespējama saistība ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā, LTV raidījumā Rīta Panorāma apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. (Viņš) norādīja, ka VID vadītāja amata pretendentu izvērtēšanas komisija izvēlējās spēcīgāko kandidātu – cilvēku, kuram bija redzējums par nozares attīstību, skaidra vīzija, ko grib sasniegt, laba izglītība un pieredze kā pārmaiņu vadītājam. Komisija vienbalsīgi atbalstīja Skujiņa nominēšanu par VID vadītāja amata kandidātu. Turklāt komisija uzdeva Skujiņam jautājumus par saistību ar Martinsonu. Skujiņš apliecinājis, ka ar Martinsonu nekad neesot ticies un viņu nepazīst.»

Azerbaidžāna ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Latviju pārtikas, farmācijas (medikamentu) un rūpniecības nozarēs, kā arī lauksaimniecības kopuzņēmumu izveidē, tā tiekoties ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu 23.jūlijā atzina Azerbaidžānas ekonomikas ministra vietnieks Sahibs Mammadovs.

Tikšanās laikā puses pārrunāja iespējas Latvijas un Azerbaidžānas ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. A.Ašeradens atzina, ka Latvijas uzņēmumi jau šobrīd darbojas Azerbaidžānas tirgū finanšu, konsultāciju un juridisko pakalpojumu, transporta un loģistikas, mašīnbūves, IT un telekomunikāciju, pārtikas ražošanas, projektēšanas, arhitektūras, dizaina, celtniecības, būvmateriālu, kokapstrādes, ķīmijas, farmācijas, tūrisma un izglītības jomās. Latvija ir ieinteresēta šo sadarbību paplašināt. «Latvijai un Azerbaidžānai ir svarīgi strādāt pie ekonomisko attiecību stiprināšanas, īpaši tirdzniecības apjomu palielināšanas. Tādēļ atzinīgi vērtējam Azerbaidžānas Tirdzniecības nama atvēršanu Rīgā, kas ļaus iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar Azerbaidžānas ražoto produkciju,» sarunā atzina A.Ašeradens.

Lai apgūtu jaunus eksporta tirgus un veicinātu sadarbību ar iepircējiem Azerbaidžānā, šā gada 22.novembrī modes zīmols NARCISS prezentēja savu 2016.gada pavasara-vasaras kolekciju Baku modes nedēļā.

Šī ir trešā modes nedēļa, kas norisinās Baku un pulcē reģiona modes žurnālistus un blogerus, iepircējus un sabiedrībā zināmas personas.

Modes zīmola NARCISS vizīte Azerbaidžānā norisinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta projekta ietvaros – Latvijas dienas Azerbaidžānā. Zīmolam tiek nodrošināta arī iespēja piedalīties Latvijas dizaina stendā, premium klases tirdzniecības centrā Grandezza, Baku pilsētas centrā. Stenda atklāšana norisināsies 26.novembrī.

Azerbaidžānas nozīmīgākajā modes notikumā – Baku modes nedēļā savas jaunās kolekcijas prezentēja arī Latvijas modes zīmoli Coo Culte un Anna Led.

Pēc Lieldienām paredzēts sākt ceļa seguma rekonstrukcijas būvdarbus Vidzemes šosejā (A2) posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km.), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Autovadītāji aicināti pievērst uzmanību satiksmes ierobežojumiem un rēķināties ar to, ka būs nepieciešams papildus laiks lai šķērsotu remontposmu.

Būvdarbus veiks SIA Binders, to līgumcena ir 18,09 miljoni eiro, tajā skaitā PVN. Darbi ir jāpaveic 330 kalendārās dienās.

Rekonstrukcijas projekts paredz abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšanu, šķembu pamata pastiprināšanu un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšanu. Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kā arī citi uzņēmuma pārstāvji ceturtdien, 14. maijā, apsekos būvdarbus Siguldas šosejā (A2) un tiksies ar būvnieku pārstāvjiem, informē LVC Komunikācijas daļā.

Pašreiz uz Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē jeb 15,4.-25,5. km ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu notiek aktīvi būvdarbi, kas sākušies šopavasar pēc Lieldienām un ilgs līdz nākamai vasarai. To ietvaros paredzēta abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšana, šķembu pamata pastiprināšana un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšana. Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena. Minētos būvdarbus veic SIABinders.

Tuvākajos gados plānots veikt remontdarbus vairākos Vidzemes šosejas (autoceļš Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2)) posmos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šogad uz šī autoceļa seguma pastiprināšanas darbi notiek abās brauktuvēs no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvēm no pārvada pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km), un šie darbi tiek veikti ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Tāpat ir noslēgts līgums par seguma atjaunošanas darbiem no pagrieziena uz Tallinu līdz iepriekš minētajam remontdarbu posmam (14,90.-15,40. km), savukārt darbiem posmā Siguldā (52,10.-53,60. km) ir izsludināts iepirkums. Abi minētie posmi tiks remontēti par valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Plānots, ka šogad tiks uzsākti seguma atjaunošanas darbi no krustojuma ar reģionālo autoceļu P32 Augšlīgatnē līdz krustojumam ar vietējo ceļu V315 Ieriķos (63,31.-71,17. km) un no Ieriķiem līdz pagriezienam uz Cēsīm (71,17.-77,86. km).

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kā arī citi uzņēmuma pārstāvji šodien apsekoja būvdarbus Siguldas šosejā (A2).

Pašreiz uz Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē jeb 15,4.-25,5. km ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu notiek aktīvi būvdarbi, kas sākušies šopavasar pēc Lieldienām un ilgs līdz nākamai vasarai. To ietvaros paredzēta abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšana, šķembu pamata pastiprināšana un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšana.

Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena. Šos būvdarbus veic SIA Binders.

Nākamo trīs gadu laikā Latvijas Gaļas eksportētāju asociācija plāno novirzīt 1 248 920 eiro jaunu tirgu meklējumiem un reklāmas pasākumiem Ķīnā, Kanādā, Azerbaidžānā un Norvēģijā, aģentūrai LETA apliecināja asociācijas valdes loceklis Sandis Stibe.

Tā kā uz Krievijas tirgus atvēršanos neviens vairs necer, izmantosim pieejamo Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, lai reklamētu vietējo produkciju, akcentu liekot uz eksportu trešajās valstīs. Tās būs izstādes, tirdzniecības misijas, mājaslapu izveide u.tml. Plānojam samērā agresīvu reklāmas kampaņu, rēķinoties ar konkurenci un minēto tirgu iekšējo aizsardzību, sacīja uzņēmējs.

Kā liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, iepirkuma procedūras mērķis ir nodrošināt informatīvo un veicināšanas pasākumu īstenošanu Ķīnā, Kanādā, Azerbaidžānā, Norvēģijā, lai popularizētu vietējo gaļas produktu priekšrocības, uzsverot kvalitāti, pārtikas nekaitīgumu, izsekojamību un marķējumu.

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Izstrādā dīzeļlokomotīvju modernizācijas projektus; meklē jaunus noieta tirgus; vēlas ciešāku sadarbību ar Latvijas dzelzceļu.

Nevis nopelnīt šodien, bet attīstīties ilgtermiņā, ‒ tā Baltic Loco Group (BLG) pieeju biznesam sarunā ar Dienas Biznesu raksturo uzņēmuma tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Transporta mašīnbūves jomā Baltijas valstīs, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā un Ukrainā strādājošajā grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums BL Engineering un Lietuvas kompānija LL Engineering, kuras nodarbojas ar lokomotīvju modernizācijas projektu, lokomotīvju elekroiekārtu un jaunu tehnisko risinājumu izstrādi un ieviešanu. Projektu izpildē uzņēmums sadarbojas gan ar vietējiem ražotājiem un Baltijas Testēšanas centru, gan lietuviešu kompānijām, tostarp Lietuvas dzelzceļā ietilpstošo Viļņas Lokomotīvju remonta depo (VLRD). Grupas vai tajā strādājošo speciālistu īstenoto projektu sarakstā ir četru elektrovilcienu (20 vagoni) ER2T modernizācija un 15 dīzeļlokomotīvju TEM2 remonts Azerbaidžānas dzelzceļam. Tāpat iztrādāti projekti manevru lokomotīves ČME3/TEM2 modernizācijai, TGM4 un TGM6 padziļinātai modernizācijai, kā arī jaunām manevra dīzeļlokomotīvēm – četrasu SGE 500 un sešasu SGE 1000. Patlaban BLG īsteno projektu Lietuvā, mainot lokomotīvēm BLG inženiera konstruktora Aleksandra Aleksejeva izstrādātos vilces reduktorus. Latvijā un Lietuvā grupas uzņēmumos kopumā strādā 20 cilvēki.

A/s Liepājas metalurgs ir iespēja būtiski palielināt armatūras eksportu uz Azerbaidžānu, secinājis a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins pēc sarunām ar Azerbaidžānas valdības pārstāvjiem.

S. Zaharjins Azerbaidžānu apmeklēja valsts vizītes ietvaros, oficiālās delegācijas sastāvā. Viņš tikās ar Azerbaidžānas ārkārtējo situāciju ministru Kamaladinu Heidarovu un Azerbaidžanas transporta ministru Ziju Mamadovu. «Transporta ministrs apliecināja ieinteresētību mūsu armatūras saņemšanā. Uz Azerbaidžānu līdz šim eksportējām nedaudz. Viņiem ir sava metālapstrādes rūpnīca, bet tā nespēj nodrošināt ar visiem armatūru veidiem, ko savukārt spēj Liepājas metalurgs. Negribam ieņemt to tirgus nišu, ko aizņem vietējais ražotājs, taču to, ko viņi nespēj saražot, esam gatavi nodrošināt. Azerbaidžānā ir attīstīta būvniecība, top jauni ceļi, tiek celts metro, līdz ar to mums ir kopīgas intereses,» norāda S. Zaharjins. Sarunās klāt bijis arī premjers Valdis Dombrovskis un Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Spītējot Azerbaidžānas ekonomikas satricinājumiem, Latvijas uzņēmumiem ir interese paplašināties šajā Kaukāza valstī, paturot prātā zināmas kultūratšķirības un tirgus īpatnības, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas–Azerbaidžānas biznesa seminārs, par savu pieredzi stāsta kāda šajā Kaukāza valstī veiksmīgu darbību izvērsuša Latvijas uzņēmuma pārstāvis. Brīdī, kad ierodas Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un Azerbaidžānas ekonomikas un rūpniecības ministrs Šahins Mustafajevs, zālē sākas aktīva rosība, troksnis, pēc sēdvietām raugoties cilvēkiem, kuri līdz šim vestibilā dzēruši kafiju vai īsinājuši laiku sarunās. Daudzi uzņēmēja stāstītajam pievērš vien pastarpinātu uzmanību.

Tā ir tikai neliela mizanscēna no D. Reiznieces-Ozolas darba vizītes Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku Latvijas dienu Taste Latvija – Latviyani Duyun ietvaros, taču labi parāda vienu no šī tirgus specifikām – varai un hierarhijai ir liela nozīme. Ikdienā par to liecina bijušā prezidenta Heidara Alijeva klātesamība it visur – sabiedrisku objektu nosaukumos, fotogrāfijās, pieminekļos. Lai arī politiskie aspekti biznesu ļoti neietekmējot, valsts iekārta un kultūras atšķirības tomēr ir jāņem vērā. Kā ar smaidu sejā saka vairāki DB aptaujāti uzņēmēji, kuri jau Azerbaidžānā strādā, ir būtiski, ar ko tu kopā nokāp pa lidmašīnas trapu. Proti, ierašanās kopā ar valsts amatpersonu, ieteicams, valsts prezidentu oficiālas delegācijas ietvaros var kalpot par atspēriena punktu darbības izvēršanai. «Ierašanās valsts vizītē rada lielāku uzticamību, tas apliecina, ka būsi stabils partneris, ja jau tev ļauts atbraukt kopā ar valsts prezidentu. Arī uzņēmumi, kuri nāks uz tikšanos ar Latvijas kompānijām vizītes ietvaros, uzreiz būs lielāki un stabilāki. Šī ekonomikas ministres vizīte arī bija ļoti svarīga, tomēr pretim nebija pašas lielākās firmas,» saka SIA Travel Agency Spare valdes locekle Ivonna Ķezbere. Kompānija biznesu Azerbaidžānā sāka dažus mēnešus pēc tam, kad I. Ķezbere uzņēmēju delegācijas sastāvā bija viesojusies Baku tā laika prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes ietvaros 2005. gadā. Tagad kompānijai šis ir galvenais eksporta tirgus, tā ne vien nodrošina ienākušo un izejošo tūrismu, bet arī apkalpo Azerbaidžānas futbola federāciju, organizējot tās nometnes un turnīrus ārvalstīs, un teju kā pievērsusies medicīnas tūrismam. DB jau ziņoja (30.11.2015.), ka Travel Agency Spare centīsies piesaistīt Azerbaidžānas pacientus virknei Latvijas privāto klīniku un medicīnas centru.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,05 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā palielinājusies par 361%, Turkmenistānā - par 208%, Polijā - par 133%, un Lietuvā - par 120%. 2016.gada martā veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi martā bija Ukraina, Latvija, Krievija un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016.gada martā veidoja 1,63 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 61 aptieka. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2016.gada martā bija 0,44 miljoni eiro, kas ir par 52% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016.gada martā produkciju realizēja četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm palīdzību arī Azerbaidžānā un Baltkrievijā.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,08 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada decembrī.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā ir palielinājusies par 700%, un Baltkrievijā - par 329%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Kirgizstānā - par 36%, un Kazahstānā - par 32%. 2017. gada decembrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 2 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gada decembrī. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada decembrī bija 0.4 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā šajā periodā 2016. gadā. SIA «Silvanols» 2017. gada decembrī realizēja produkciju deviņās Eiropas valstīs, ar «Olainfarm» starpniecību arī Baltkrievijā, Krievijā, Azerbaidžānā un Kosovā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 0.8 miljonus eiro, kas ir par 26% mazāk nekā 2016. gada decembrī, produkti tika realizēti 21 valstī trīs kontinentos.

Iepirkumā par aptuveni 200 miljoniem eiro vērtu bruņotu automašīnu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) par uzvarētāju atzīta Somijas kompānija «Oy Sisu Auto Ab», taču divi no iepirkuma pretendentiem iesnieguši sūdzības.

Vairāki avoti aizsardzības resorā jau novembra beigās apliecināja, ka šajā iepirkumā kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma piedāvājums. Tagad Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka par uzvarējušo pretendentu atzīts tieši «Oy Sisu Auto Ab», taču sūdzības IUB ir iesnieguši divi citi pretendenti - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Sūdzību izskatīšanas termiņš ir 20.decembris, kad paredzēta iesniegumu izskatīšanas komisijas sēde. Aizsardzības ministrijā (AM) sūdzību būtību nekomentēja.

Jau ziņots, ka saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Liepājas mērs Uldis Sesks piedāvājis Azerbaidžānas valdībai atbalstīt Azerbaidžānas loģistikas centra izveidi Liepājas ostā.

Azerbaidžānā ir valsts naftas un gāzes fondi, no kuriem tiek atbalstīti vērienīgi privātuzņēmēju projekti, preses brīfingā klāstīja U. Sesks. Tāpēc vairākiem Azerbaidžānas ministriem izteikts priekšlikums izmantot brīvās teritorijas Liepājas ostā pie Karostas kanāla, lai tur būvētu termināļus Azerbaidžānas kravām. Janvāra beigās, iespējams, notiks Azerbaidžānas delegācijas vizīte Liepājā, lai turpinātu sarunas par potenciālajiem investīciju projektiem.

Liepājas mērs pārrunājis ar Azerbaidžānas ministriem arī iespēju ieguldīt kurortoloģijas atjaunošanā Liepājā. U.Sesks piedalījies arī a/s Liepājas metalurgs lietišķajās sarunās, tostarp ar Azerbaidžānas dzelceļa vadību pārrunāta iespējamā sadarbība un a/s Liepājas metalurgs pārstāvniecības izveidošana Azerbaidžānā.

UPB holdings apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro un ir lielākais tā vēsturē, informē UPB mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

Apgrozījuma kāpumu par 31% nodrošinājusi stabilai izaugsme eksporta tirgos, tehniski sarežģītāku projektu realizācija, jaunu produktu izstrāde un sinerģijas efekta izmantošana starp holdinga dažādajām biznesa grupām. Būtisks apgrozījuma kāpums pērn bijis eksporta tirgos, sevišķi Skandināvijā, kur aizvien pieaug pieprasījums pēc UPB apvienotajiem karkasa un fasādes būves risinājumiem - pagājušajā gadā realizēti vairāki šādi projekti, lielākie no tiem ir Sorkedalsveien - biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā, un Blenda - biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā. Novērtēta tiek arī UPB kompetence zaļo un ilgtspējīgo projektu realizēšanā, tai skaitā BREEAM un LEED sertifikāciju sistēmās - gandrīz puse no 2016. gadā būvētajiem projektiem atbilst kādai no videi draudzīgajām vai ilgtspējas sistēmām.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Latvija varētu dalīties ar savu platjoslas ieviešanas pieredzi ar Azerbaidžānu, kas pavērtu iespēju arī Latvijas uzņēmumiem piedalīties Azerbaidžānas šīs jomas projektos, norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, vērtējot panākumus no amatpersonu vizītēm Centrālāzijas valstīs.

Tikšanās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) speciālistiem ar Azerbaidžānas sakaru ministru ir paredzēta 19. jūlijā.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta DB pastāstīja, ka ik pa laikam notiek šāda veida pārrunas. Piemēram, Azerbaidžāna ir ieinteresēta pieredzes apmaiņā par platjoslas ieviešanas projektu, savukārt Gruzija interesi ir paudusi par Latvijas pieredzi e-paraksta jomā. «Šobrīd ir pāragri runāt par rezultātiem, bet, jā, apliecinu, šāda tikšanās ir paredzēta,» sacīja J. Bokta.

Oficiālās vizītes esot lietderīgas, tā atzīst uzņēmēji (DB 21.06.2013.), steidzot izmantot Centrālāzijas valstu potenciālu.