Globālā finanšu tirgus noskaņojums kļuvis svārstīgāks 

Eirozonā ekonomiskā izaugsme kopumā kļuvusi spēcīgāka, taču 2018. gada sākumā ekonomiskā noskaņojuma rādītāji atkal pasliktinājās, un vairāki riska faktori var negatīvi ietekmēt ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanos, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Db.lv, 02.7.2018

Foto: pixabay

2017. gadā eirozonas tautsaimniecība uzrādīja augstāko IKP izaugsmi pēdējos 10 gados (2.4%) un konfidences rādītāji sasniedza rekordaugstu līmeni. Eksperti sagaida, ka tuvākajos gados saglabāsies līdzīga izaugsme. Tomēr 2018. gada sākumā novērotais eiro zonas ekonomiskā noskaņojuma rādītāju sarukums un svārstīguma pieaugums finanšu tirgos atgādina, ka eirozonā pastāv gan noturīgas izaugsmes, gan finanšu stabilitātes riski.

Vairāki globālie ģeopolitiskie faktori, tajā skaitā, ASV protekcionisma kāpums, kas var būtiski ietekmēt Eiropas konkurētspēju un pasliktināt globālās tirdzniecības nosacījumus, eirozonas iekšpolitiskie notikumi un Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kā arī ar ASV monetārās politikas normalizēšanas ātrumu saistītā nenoteiktība var ietekmēt gan eiro zonas tautsaimniecības attīstību, gan riska prēmiju korekcijas ātrumu finanšu tirgos.

Globālā finanšu tirgus noskaņojums kļuvis svārstīgāks, saglabājoties bažām par riska apetītes noturīgumu. Kopumā finanšu tirgus attīstību joprojām veicina nozīmīgi atbalstošās monetārās politikas pasākumi un spēcīga globālā izaugsme. 2018. gada sākumā akciju indeksi sasniedza rekordaugstu līmeni vai bija tuvu tam.

Vienlaikus straujais akciju cenu kritums un ilgstoši zemo svārstīguma rādītāju pieaugums februāra sākumā liecina, ka noskaņojums un svārstīgums finanšu tirgos var mainīties ātri, īpaši bezprecedenta monetārās politikas normalizācijas apstākļos. Pagaidām etalonobligāciju procentu likmju kāpums ir diezgan lēns un neliecina par riska prēmiju krasu pārskatīšanu, uzsver eksperti.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.