Jau septīto gadu noslēdzies par tradīciju kļuvušais «Skaistākās lauku saimniecības» konkurss, kurā galveno nomināciju – «Skaistākā lauku saimniecība 2017» – saņēma Grasbergu ģimene no Zilūžu saimniecības Kocēnu novadā.

Atzinības šogad saņēmušas kopumā 10 saimniecības no Jelgavas, Kocēnu, Kuldīgas, Ķekavas, Naukšēnu, Rucavas, Skrīveru, Smiltenes un Vecpiebalgas novadiem.

«Cik prasmīgi mēs spēsim izmantot Latvijas lauku dotās iespējas, tik veiksmīgi attīstīsies Latvija. Prieks par saimniekiem, kuri sakārto ne tikai savas lauku sētas, bet ar savu pienesumu rūpējas arī par visu valsti. Īpaši gribu pateikties tām saimniecībām, kurās redzam dzīvojam un strādājam dažādas paaudzes. Tā mēs ieaudzinām savos bērnos mīlestību uz darbu, mīlestību uz Latviju,» stāsta konkursa «Skaistākā lauku saimniecība» patrons Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kocēnu novadā pie Zilūža ezera saimnieko Grasbergu ģimene, kuri nodarbojas ar piensaimniecību. Zilūžu saimniecībā darbojas divas paaudzes. Grasbergu dēli Jānis, Valts un Andris juniors nav aizbēguši nedz uz pilsētu, nedz ārzemēm, bet strādā Zilūžos. Jānis ir stratēģis un vadītājs. Valts ir atbildīgs par tirdzniecību, bet Andris ir vetārsts. Grasbergi dod darbu 32 cilvēkiem, fermā, gatavo dabiskus piena produktus: biezpienu, krējumu, kefīru, jogurtu, sviestu un saldējumu. Grasbergu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina «Skaistākās lauku saimniecības 2017» statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2018.gada 19.–28. janvārī.

Pēc Finanšu ministrijas datiem, valsts fondos šogad nonāks 340 miljoni eiro, kas ir 3,4% no valsts budžeta.

Valsts kontrole vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību pēc vienotiem fondu darbības pamatprincipiem, taču vairāk nekā desmit gadu laikā Latvijā vienota izpratne nav izveidojusies.

21. janvāra numurā:

Numura tēma - valsts fondu nekārtības un Eiropas fondu labais piemērs

Transports un tranzīts - sankciju sekas Ventspils, Rīgas un Liepājas ostās

Intervijā - ar bijušo finanšu ministru Edmundu Krastiņu skaidrojam, kāpēc Latvija var zaudēt konkurētspēju

Aktuāli - īstais karš ir digitālajā vidē

Ekonomika – par sekām, kas iestājas, kļūdaini norādot patieso labuma guvēju

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no kavējošiem apstākļiem tiek piesaukta arī samērā sliktā situācija ar īrei pieejamajām platībām biroju telpām. Tāpēc konkurencē par, piemēram, dalīto pakalpojumu centru izvietošanu šobrīd zaudējam Viļņai un Tallinai. Salīdzinoši - kopējais biroju telpu apjoms Tallinā šobrīd pārsniedz 1 miljonu kvadrātmetru, kamēr Rīgā tie ir nepilni 800 tūkstoši kvadrātmetru.

Pilnvērtīgai Rīgas attīstībai moderni biroju centri ir kritisks nosacījums, tomēr šobrīd investori biežāk dod priekšroku Tallinai vai Viļņai, pat neskatoties uz mūsu acīmredzamajām transporta savienojamības priekšrocībām – esam Baltijas viducī ar lieliski attīstītu lidostu. Gaidāmais Rail Baltica projekts šīs priekšrocības tikai palielinās.

Nākotnes perspektīvas gan ir cerīgas - tuvāko piecu gadu laikā Rīgā varētu tikt attīstītas vairāk nekā 10 biroju ēkas vai ēku kompleksi. Pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem birojiem ir nemainīgi liels, tāpēc bažām par to, ka lielā apmērā attīstītās biroju platības nākotnē riskētu kļūt par spoku teritorijām, nav pamata.

Jaunākās paaudzes Mercedes CLA četrdurvju kupeja izskatās ievērojami šarmantāk, tostarp arī gaita ir kļuvusi izkoptāka un komfortablāka nekā iepriekšējās paaudzes modelim

Tehniski CLA ir izaudzis no Mercedes A klases hečbeka, taču kupejai ir vairākas būtiskas atšķirības, tostarp nedaudz lielāks attālums starp asīm, citādi amortizatori un atsperes, visbeidzot pati kupejas virsbūve iespaidos automašīnas gaitu. Tas viss rezultējas ar to, ka arī savā uzvedībā CLA būs pavisam citāds auto. Tam ir izteikts mini limuzīna raksturs, vairāk grācijas un vairāk pašpārliecinātības, lai to sauktu par samazināto Mercedes CLS. Tajā pašā laikā kopīgs ar A klases hečbeku ir tas, ka arī CLA būs azartisks un stilīgs braucamrīks, kas centīsies iepatikties jauniem un moderni domājošiem cilvēkiem.

Kāpēc jāpērk?

Pagaidām salīdzinoši necila izmēra premium automobiļu pirkšana pie mums nav cieņā. Atšķirībā no Rietumeiropas pie mums joprojām modīgi ir pirkt lielu un salīdzinoši liesāk aprīkotu, nevis kompaktu un grezni aprīkotu Mercedes. Tiesa, ledus ir sakustējies arī šajā virzienā, jo tajā brīdī, kad, piemēram, aizejošam Mercedes CLA modelim tika piesolītas brangākas atlaides, gribētāju netrūka. Vēl vairāk piekritēju šāda izmēra Mercedes kļūst, kad auto nonāk mazlietota auto statusā. Interesenti Mercedes CLA izmēra jaunam modelim ir, taču tos lielākoties atbaida cena. Jā, cena nav maza. Piemēram, jaunākajam CLA tā ir, sākot no 29 960 eiro, bet, pat diži nepiepūloties, to var ātri saskrūvēt līdz 40 vai pat 50 tūkst. eiro. Tie ir iespaidīgi cipari, kurus ieraugot praktiskais latvietis vienmēr pretnostatīs frāzi: «Bet par to naudu tad jau labāk nopirkt to, to un to.» Nepagāžams fakts. Šajā cenu diapazonā ir patiešām galvu reibinoša izvēle, taču ir situācijas, kad nav nemaz vajadzīgs liels, bet tieši kompakts un manevrētspējīgs auto.

No 20.augusta iedzīvotājiem, kas pārvietojas ar vilcienu, elektroniski apmaksātas pasažieru vilciena biļetes būs lētākas nekā tās, kas iegādātas klātienē, pie kasieres.

Pēdējā pusgada laikā pasažieru skaits, kas iegādājas biļetes izmantojot Mobilly lietotni, ir gandrīz dubultojies. Vilcienu biļešu pircēju skaits Mobilly vidē kopš janvāra pieaudzis no 10 līdz 20 tūkstošiem pasažieru, bet nopirkto biļešu skaits mēnesī tuvojas 100 tūkstošiem. Līdzīgi situācija arī autobusu biļešu tirdzniecībā – šā gada laikā klientu skaits pieaudzis pat trīs reizes.

Ir tikai loģiski, ka elektroniskās biļetes maksā lētāk nekā tās, kuras pārdod kasieris, izdrukājot uz papīra. Gluži vienkārši izmaksas ir zemākas, tātad arī cenai ir jābūt zemākai. Tas ir mazs, bet būtisks solītis ceļā uz modernu pasažieru apkalpošanas sistēmu. Īpašs prieks, ka šis lēmums skar visus tirgotājus, tātad tirgus netiek kropļots un mēs visi – gan valsts, gan privātie uzņēmumi varam konkurēt uz vienlīdzīgiem principiem, rūpējoties par augstāku servisa līmeni un pakalpojumu kvalitāti.

Liepājas Karostas industriālā parka teritorija sastāv no 28 atsevišķiem zemes gabaliem, kas ir aprīkoti ar apbūvei nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Plānots, ka vieta, pa kuru savulaik soļoja karavīri un kur saimniekoja militāristi, tuvāko gadu laikā kļūs par vidi, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi.

Karostas Industriālais parks ir teritorija Karostā, ko pašvaldība sadarbībā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi attīstījusi projekta «Uzņēmējdarbības teritoriju un tām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Liepājā» ietvaros. Projekta teritorija aptver Beverīnas ielu, Burtnieku ielu, Līgas ielu, Manēžas ielu, Trimpus ielu, Vidus ielu, Virssardzes ielu un Zemgales ielu.

Projekts realizēts no vairākiem finansējuma avotiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 84,57% jeb 6 021 678 eiro, valsts budžeta dotācija – 3,75% jeb 267 013 eiro. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums veido 11,68% jeb 831 656 eiro no kopējām projekta izmaksām.

Par vairāk nekā 2 miljoniem eiro rekonstruēts Bulduru tirgus Jūrmalā, Meža prospektā 36, informē projekta attīstītāji SIA "Sport IN".

Atjaunotā tirgus atklāšana notiks 22.jūlijā.

Bulduru tirgus tika dibināts 1908.gadā, bet tirdzniecības centra un tirgus paviljona ēkas būvētas pagājušā gadsimta 80.gados. Kaut gan āra tirdzniecība vēl noritēja, tomēr ēkas jau daudzus gadus bija degradētā stāvoklī. Tādēļ 2022.gadā tika uzsākta ēkas un piegulošās teritorijas rekonstrukcija.

Pēc tās tirgū izbūvēta terase, izmaiņas piedzīvojis tirgus interjers. Ēka kļuvusi energoefektīvāka - nomainītas jumta konstrukcijas, nodrošinot siltinātu jumtu, fasādes apdarei mainīts apšuvums. Visa ēka ir siltināta un ierīkoti moderni gaisa kondicionētāji.

Bulduru tirgus ēkai piešķirts tirgus statuss. Pašlaik teritorijā izveidotas vairākas tirdzniecības vietas un autostāvvietas, tajā skaitā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un divi elektroauto uzlādes punkti. Nākotnē tirgū plānots pievienot vairāk zīmolu - kafejnīcu un kādu ātro uzkodu vietu.

Eksbaņķieris Arnolds Laksa Pārdaugavā ir ierīkojis brīvdabas atpūtas teritoriju 64 hektāru platībā Esena Pārdaugavas dārzi, kas tiks atklāta jūnija sākumā

Tur tiek gaidīti visi tie, kas vēlas relaksēties pie dabas krūts, svaigā gaisā nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai no darba birojā uz kādu brīdi pārcelties uz zaļu pļavu. Teritorijā ietilpstošajos Klusajos dārzos izīrēšanai vasaras sezonas garumā tiks piedāvātas dārza mājiņas ar zemes pleķīti, kurā pilsētnieki varēs rušināties, stādot puķes un dārzeņus.

A. Laksa cer, ka Esena Pārdaugavas dārzi pāris gados kļūs par rentablu projektu, un vēlas, lai ar to nodarbojas viņa bērni. Brīvdabas atpūtas teritorijas vadīšanu viņš ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Daļā teritorijas ir iespējama apbūve, visticamāk, nākotnē tur varētu tapt nelielas ēkas.

Nīgrandes bitenieks Krists Ēberliņš saimnieko moderni un plāno attīstību

Dienvidkurzemes lielākais fasētā medus un biškopības produktu ražotāja – Ēberliņu dravas – īpašnieks Krists Ēberliņš šogad sagaida labu medus ražu. Tā sviešana sākās ap Jāņiem, un, kā atzīst pats bitenieks, medus raža gaidāma laba par spīti vēlajam pavasarim un vēsajiem laika apstākļiem. Šogad viss process dabā aizkavējies par divām nedēļām. Pavisam bitenieks rūpējas par 360 bišu saimēm, kas izvietotas Nīgrandes apkārtnē un tuvējos pagastos – Saldus novada Zaņas pagastā, Skrundas novada Nīkrāces, kā arī Aizputes novada Lažas pagastā. Darba apjoms ir liels, dažbrīd ceļš līdz dravai jāmēro teju stundu. Biškopība ir ļoti laikietilpīga nozare un prasa daudz roku darba, īpaši sezonas karstākajā laikā. Tas arī ir lielākais izaicinājums nozarē.

Foto: Evija Trifanova/LETA

"Kolumbos", audzējot bioloģiskos liellopus vaislai un gaļai, saimnieko efektīvi un domā ilgtermiņā.

Sākotnēji SIA "Lāses AM" saimniecības "Kolumbi" saimniecei Dacei Melderei lauksaimniecība bija kā hobijs. "Man bija 10 govis, un nebiju domājusi, ka no tā veidošu lielu saimniecību. Ganāmpulks pieauga, platības bija pietiekamas. Tas ir dzīvesveids. Vienmēr esam centušies ēst pašu izaudzēto, un savu ģimeni ar to nodrošinu. Man patīk jo zaļāk, jo labāk, tāpēc arī priecājos, ka savus liellopus varēju sertificēt bioloģiski, lai tas saskan ar manu iekšējo būtību. Ģimenē aug dēls, un arī viņu es cenšos tā audzināt, ka jāizvēlas savs un, ja var atļauties, tad bioloģisks," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta D. Meldere.

"Kolumbu" saimniece, vadot saimniecību, domā ilgtermiņā, lai ieguldītā nauda atgrieztos kontā pēc iespējas ātrāk. Tomēr aktuāls ir jautājums, vai visi saimnieko godīgi. Pēc D. Melderes domām, arī šajā nozarē pietiekami liela daļa ir ēnu ekonomika.

Bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Salenieki centrā nav traktori un kombaini, bet zeme un turpinātības apziņa.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis savā senču īpašumā Salenieki Vārkavas novada Rožkalnu pagastā saimnieko gandrīz kā pasakā. Ja no šīs saimniecības stāsta biķera nosmeļ darba sūrumu un nolej rūgtuma kārtiņu par darbinieku pieejamību laukos, tad pāri paliek tradicionālās latviešu sētas modelis, kas cauri gadsimtiem un laikmetiem izdzīvojis un attīstījies līdz šodienai. Salenieki kā dārgakmens iešūti ezera pussalā, tie iekopti jau kopš 18. gadsimta. Trīs stundu attālums no galvaspilsētas un pienākumi Rīgā un Briselē (Gustavs ir viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā) nav šķērslis, lai pilsoniski aktīvais saimnieks ar ģimeni lielāko daļu laika pavadītu uz savas zemes.

Eksbaņķiera Arnolda Laksas Pārdaugavā ierīkotajā brīvdabas atpūtas teritorijā Esena Pārdaugavas dārzi šā gada vasaras sezonā bija plānots atvērt virvju trasi, taču tās saskaņošanas process ar atbildīgajām institūcijām ir ieildzis un plāni atlikti uz nākamo gadu.

Kā vēstīts, brīvdabas atpūtas teritorija ierīkota 64 hektāru platībā un tika atklāta jūnija sākumā. Teritorijas vadīšanu A. Laksa ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Līdz ar citām aktivitātēm apmeklētājiem - atbilstoši fiziskajai sagatavotībai - plānots piedāvāt arī trīs virvju trases. Šobrīd tās ir gandrīz pabeigtas, taču nepieciešams būvvaldes apstiprinājums. Tagad tiek plānots, ka trases varētu tikt atklātas nākamā gada pavasarī. Ķiparu taka ir bērniem no 3 gadu vecuma, bet virju taka Esena Kalns ir divos posmos un dažādās grūtības pakāpēs.

«Virvju trase ir gandrīz pabeigta, un šobrīd mēs gaidām no būvvaldes apstiprinājumu. Diemžēl šis process ir pamatīgi ieildzis, jo iepriekš tika plānots trasi atvērt jau jūlijā, pēc tam oktobrī, bet šobrīd izskatās, ka tas notiks nākamā gada pavasarī. Trasei varētu būt labs potenciāls,» lēš D. Laksa. Virvju trases izveides kopējās izmaksas pārsniedz 70 tūkstošus eiro.

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā šis gads bijis sarežģīts visā sezonas garumā, intervijā sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Sezona kopumā bija ļoti mainīga, tostarp no ražošanas viedokļa - pavasarī sausums un salnas, vasarā sausums, tas katru nozari kaut kādā mērā ir ietekmējis. Tā ir katru gadu, bet šogad laikapstākļu ietekme uz visām nozarēm bija daudz izteiktāka," atzina Norkārklis.

Viņš stāstīja, ka vissmagāk bijis lopkopības nozarē. Tostarp sausums ietekmēja lopbarības sagatavošanu, un sekas būs jūtamas līdz nākamā gada sezonas sākumam, kad sāks ataugt zālāji.

"Ko un kā katrs mācējis sagatavot lopbarību visai ziemai, cik ievākt, cik iepirkt un kāds būs ziemā tirgus, to mēs vēl redzēsim. Pavasarī varēsim secināt, cik smagi šīs sezonas laikapstākļi ir ietekmējuši lopkopību," norādīja asociācijas pārstāvis.

Namiņā Rīgā, Ernestīnes ielā 21A, kas atrodas biznesam potenciāli interesantā vietā - Āgenskalnā iecienītā parkā un blakus skolai, šobrīd saimnieko Samāriešu fonds. Šā gada vasarā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija plāno veikt vēsturiskās ēkas fasādes atjaunošanas darbus, taču par biznesa uzsākšanu namiņā patlaban ideju nav.

Tagadējais Jaunatnes dārzs ir kuģu būvētavas un rēderejas īpašnieka Aleksandra Augsburga vasarnīcas teritorija. 1887. gadā kāpas augšdaļā uzbūvēja nelielu šveiciešu stila vasarnīcu, bet lejasdaļā izveidoja ko līdzīgu botāniskajam dārzam. Kāpas virsotnē atradās īpašnieku māja un vairāk nekā hektāru lielajā dārzā tika ieaudzēti svešzemju koki. Irdeno kāpu kopā saturēja atbalsta sienas un smilšakmens kāpnes.

Augsburga dārzs savulaik bija iecienīta apkārtnes iedzīvotāju atpūtas vieta, jo tas bija publiski pieejams par nelielu samaksu. Ņemot vērā samaksas apmēru, vietējie to iesauca par «Pieckapeiku parku». Nelielajā namiņā, kurā tagad saimnieko Samāriešu fonds, atradās dārza sarga dzīvoklis, biznesa portālam db.lv stāsta Ilgonis Linde, novadpētnieks un interneta žurnāla «Par Āgenskalnu» redaktors. «Kara laikā viss krasi mainījās, jo Augsburgu ģimene Latviju pameta un dārzs nonāca Rīgas pilsētas Sarkanarmijas rajona pārziņā. 1949. gadā nolēma sākt veidot proletāriskās jaunatnes atpūtas centru un jau 1950. gadā bijušā parka īpašnieka mājā atklāja bērnu bibliotēku. Divus gadu vēlāk pieķerās arī dārzam, izbūvējot tā vietā rotaļu laukumu. Darbi aprobežojās ar smilšu kastes izveidi. Mazajā namiņā iekārtoja tiem laikiem stipri nepieciešamo medicīnisko iestādi - atutotavu. Vēlāk nojauca arī ķieģeļu žogu un, atskaitot ziemās uzlietās slidotavas parādīšanos, te daudzus gadu desmitus vairs nekas nemainījās,» viņš zina stāstīt.

Savu artavu ne tikai Cēsu ēdināšanas jomai, bet arī kultūras dzīvei sniedz mākslas telpa Mala, kurā saimnieko Kristīne Auniņa ar dzīves draugu Alberto Gennaro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kristīne ir dzimusi un augusi Cēsīs, bet pēdējos dzīves gadus, pirms atkal pārcēlās uz dzimto pilsētu, pavadījusi ceļojot un strādājot citviet pasaulē. Abi divi kopā ar žiperīgo meitiņu, kura DB intervijas laikā centās iesaistīties sarunā, saimnieko vienā no Vecpilsētas namiem, tam piešķirot dvēseli un auru.

Senajā ēkā esošā kafejnīca iekārota mājīgi un omulīgi, radot sajūtu, ka esi atbraucis ciemos pie omas, kura galdā ceļ pankūkas ar aveņu ievārījumu. «Mums gribas, lai šeit viesi sajūtas kā mājās. Lai gan cēsnieki ārpus mājas ietur maltīti retāk nekā mums gribētos, kā arī mūsu organizētos kultūras pasākumus vairāk apmeklē un novērtē viesi no citām Latvijas pilsētām un ārzemnieki. Reiz ziemā, kad Cēsīs ir klusāks periods, uzaicināju uz Malu fantastisku DJ no Rīgas un uz pasākumu neatnāca neviens cilvēks. Radās sajūta, ka vietējie nenovērtē, ka atvedam viņiem klāt kvalitatīvu izklaidi,» spriež K. Auniņa.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Igaunijas uzņēmums “Kapitel” un Latvijas būvkompānija “Merks” parakstījuši teju 49 miljonu eiro vērtu līgumu par ofisa ēkas “Elemental Skanste” celtniecību Skanstes ielas rajonā Rīgā.

“Kapitel” kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz apmēram 60 miljonus eiro.

Divu savstarpēji savienotu 10 stāvu ēku būvniecība tiks pabeigta 2023. gada pavasarī.

Savienoto ēku kopējā platība būs 33 500 m², no kuriem 21 000 m² plānoti kā A klases nomas platība. Papildus biroja telpām ir paredzēts arī konferenču centrs, sadarbības jeb tā sauktā co-working zona, velosipēdu novietne 400 vietām, dušas, ģērbtuves, kā arī dažādas ēdināšanas un apkalpošanas zonas.

Reizē ar ēku tiks pabeigts aptuveni 500 autostāvvietu, tostarp 200 vietas stāvos zem ēkām.

“Elemental Skanste” attīstības projekts attīstīs Skanstes rajonu kā jauno Rīgas biznesa centru.

“Projekts “Elemental Skanste” ir nākamās paaudzes ofisa celtne Rīgā, ko raksturo arhitektūra un moderni tehnoloģiskie risinājumi. Ēkas ir energoefektīvas un modelētas tā, lai starptautiskajā BREEAM standartā sasniegtu rādītāju “izcili”. Mēs izmantojam videi draudzīgos energo termopāļus, kas dod iespēju apkures un dzesēšanas sezonu pāreju periodos izmantot tikai dabā atjaunojamos energoresursus. Biroja telpās ir augstākās klases iekštelpu klimats, stāvi ir trīs metrus augsti, un paaugstinātās grīdas nodrošina elastību telpu plānojuma maiņai,” stāsta “Elemental Skanste” projektu vadītāja Rasa Auziņa.

Pēc divu gadu pieredzes ar pirmo kopstrādes (coworking) telpu Teikums, kuru atklāja 2017. gadā, nekustamo īpašumu attīstītājs Hanner investējis otras kopstrādes telpas izveidē Jaunajā Teikā, informē uzņēmumā.

Kopstrādes telpas kļūst arvien pieprasītākas visā pasaulē un kā liecina Starptautiskā kopstrādes izaugsmes pētījuma rezultāti (Global Coworking Growth Study 2019), coworking telpu izveide turpinās savu izaugsmi arī šajā gadā (pasaulē kopumā prognozē 9.5% pieaugumu). Pamatojoties uz pirmā «Teikums» darba telpu augsto pieprasījumu, jaunais «Teikums Teodors» gaidīs 230 moderni domājošus cilvēkus no stabiliem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kuri novērtē produktivitātes nozīmi biznesā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka coworking telpas ir pieprasītas gan stabilu uzņēmumu kolektīviem, kur darbinieku skaits svārstās no 5-15 cilvēkiem vai daļa kolēģu strādā attālināti, gan jaunuzņēmumiem un ārštata profesionāļiem. Noteicošā loma izvēlei par labu kopstrādes telpām ir to pievienotā vērtība – funkcionalitāte un vide. Darbinieki var fokusēties uz darba izpildi, jo nav jādomā par apkopēja noalgošanu, interneta pieslēgumu vai funkcionāla interjera izmaksām.

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers Rīgā, Dzelzavas ielā atklājis jaunu un modernu koncepta veikalu Forevers Gaļas lete, tā izveidē investējot 15 000 eiro, informē uzņēmumā.

Forevers Gaļas letē tiks nodrošināts dažādu gaļas ražojumu sortiments, paplašinot arī sadarbību ar citiem ražotājiem. Atšķirībā no tagadējās prakses, 80% no Forevers Gaļas letes sortimenta veidos paša ražotāja piedāvājums, savukārt 20% - citu Latvijā pazīstamu ražotāju preces.

«Mmērķis ir stiprināt savu tirdzniecības tīklu, gan palielinot veikalu skaitu, gan arī sekmējot lielāku pircēju piesaisti, tā ceļot uzņēmuma konkurētspēju vietējā tirgū. Moderni aprīkots veikals ir viens no veidiem, kā piesaistīt klientus konkrētas produktu kategorijas pirkumiem, lielo tirdzniecības ķēžu vietā izvēloties specializētos veikalus. Mūsu pieredze rāda, ka aizvien biežāk pircēji meklē un izvēlas tieši šīs - nišas - iepirkšanās vietas, pateicoties gan svaigajai produkcijai, gan cenu politikai,» stāsta Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Investējot 10 miljonus eiro, Maxima Latvija oktobrī atklās trīs veikalus – pēc vērienīgas rekonstrukcijas durvis vērs Maxima XX veikals Mūkusalas ielā un Maxima X Viestura prospektā, kā arī jauns Maxima X veikals Gaigalas ielā, informē uzņēmumā.

Paplašinātais un modernizētais «Maxima X» veikals Viestura prospektā 26 durvis pircējiem vērs jau 3. oktobrī, veikalu Mūkusalas ielā pēc atjaunošanas darbiem plāno atklāt 10.oktobrī, bet jaunais veikals Bolderājā pircējus plāno sagaidīt 17.oktobrī.

«Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu iepirkšanās pieredzi gan nelielos piemājas veikalos, gan plašākos «XX» formātu veikalos, mēs esam ieguldījuši ne tikai veikalu interjera uzlabošanā un apkārtējās teritorijas sakārtošanā, bet arī atvēlējuši ievērojamu daļu investīcijas visu trīs veikalu aprīkošanā ar jaunākajām tehnoloģijām. Pašapkalpošanās kases, multimediju svari, moderni skeneri un citas inovācija padarīs iepirkšanos ātrāku un ērtāku, kā arī atvieglos ikdienu veikala darbiniekiem. Ļoti ceram, ka jaunie veikali kalpos kā ikdienas palīgs steidzīgajā ikdienā, ko novērtēs ik katrs pircējs», komentē «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Nākamā gada pavasarī Stirnu ielas apkārtni papildinās jaunais nekustamo īpašumu attīstītāja Bonava Latvija projekts «Hausmaņa terases».

Projekta attīstīšanā izmantoti moderni tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, dzīvokļos tiks ierīkota īpaša rekuperācijas sistēma, kas nodrošina vienmērīgu gaisa apmaiņu mājoklī. Ar šādu augstākas klases projektu Bonava uzsāk savu pirmo vidējās cenu kategorijas projektu Latvijā, tajā investējot 6 miljonus EUR.

«Hausmaņa terases» būs divi dzīvokļu nami ar kopumā 84 dzīvokļiem abos projekta korpusos. Dzīvokļi, kuros būs no 2 līdz 4 istabām, tiks aprīkoti ar balkoniem, un papildus apdares izvēles iespējām iedzīvotājiem tiks nodrošinātas individuālas noliktavas telpas pagrabā. Dzīvokļu pārdošana projektā «Hausmaņa terases» tika uzsākta pērnā gada oktobrī, un pašlaik pārdoti teju 40 % no visiem mājokļiem, savukārt rezervēti – 27 %.

Ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā savu pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku ar 96 energoefektīviem un funkcionāliem divu un trīs istabu īres dzīvokļiem.

Deviņu stāvu ēka atrodas Krasta masīva apkaimes iedzīvotājiem jau zināmajā jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā. Pateicoties saules paneļu stacijām, elektroauto uzlādes iekārtām un ilgtspējīgai lietusūdens apsaimniekošanas infrastruktūrai, jaunais īres nams uzskatāms par ilgtspējīgāko un zaļāko šādas funkcijas ēku Latvijā.

“Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” datiem šobrīd profesionālo īres tirgu Rīgā un Pierīgā veido nedaudz vairāk nekā 3500 mājokļu. Ja raugāmies tikai uz jaunajiem projektiem, šādu mājokļu ir aptuveni 1000. Līdz ar to man ir patiess gandarījums, ka ar mūsu pirmā īres nama pabeigšanu esam spējuši būtiski papildināt profesionālā īres tirgus mājokļu fondu, piedāvājot īrniekiem energoefektīvus, daļēji labiekārtotus pārdomāta plānojuma dzīvokļus, kuru augsto kvalitāti garantējam gan kā projekta autors un būvnieks, gan kā profesionāla īres servisa nodrošinātājs, šajā lauciņā aizgūstot labāko pieredzi no mūsu Skandināvijas kolēģiem,” saka “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.