Grieziens būs, jautājums – cik bieza šķēle 

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Elīna Pankovska, 22.10.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Modernizēt politiku

Eiropas Komisija ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, modernizēt kohēzijas politiku, kas ir ES galvenā investīciju politika. Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu norāda: «Mūsu izstrādātā kohēzijas politika pievēršas visiem reģioniem un nevienu neatstāj novārtā. Esam to padarījuši elastīgāku, lai pielāgotu jaunām prioritātēm un labāk aizsargātu mūsu iedzīvotājus. Esam arī vienkāršojuši noteikumus, atvieglojot piekļuvi finansējumam.» Viņa arī atzīmē, ka kohēzijas politika ir jāveido fleksiblāka un jau tagad valstīm ir jāsāk darbs pie nākotnes programmām. Uzsvars ir jāliek uz digitalizāciju un viedo ekonomiku. Par nodarbinātību, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens bilst, ka nākamajos desmit gados kohēzijas politika reģioniem palīdzēs modernizēt rūpniecības nozares un investēt inovācijā, kā arī pāriet uz aprites ekonomiku ar mazām oglekļa emisijām. Eiropas Reģionu komitejas prezidents Karls Haincs-Lamberts ikgadējā pasākumā European Week of regions and cities atzīmē, ka būs jādiskutē par naudas samazinājumu un jāpierāda, cik kohēzijas politika ir svarīga Eiropas reģioniem un pilsētām. «Ja mums nav kohēzijas politikas, nav arī ES, jo visas pašvaldības kopā veido ES un ir svarīga tās sastāvdaļa. Tāpēc ir jādomā par iedzīvotājiem - ja viņus atstāj novārtā, viņi kļūst par Eiropas skeptiķiem. Kohēzija ir savā ziņā Eiropas DNS.» Līdz šim tiek runāts, ka kohēzijas politikas samazinājums pēc 2020. gada varētu būt aptuveni 10% apmērā. K. Haincs-Lamberts uzsver, ka šāds priekšlikums ir noraidāms, jo tas nozīmē, ka tiks vājinātas arī pilsētas un pašvaldības, jo ar Kohēzijas fonda palīdzību pašvaldības var ātrāk realizēt projektus, tādējādi nemazinot pilsētu attīstības tempus. Attiecīgi, ja finansējums samazināsies, arī tempi saruks. K. Haincs-Lamberts nenoliedz, ka ir Eiropas valstis, kas nevēlas vairs tik daudz ieguldīt Eiropas budžetā, bet vaino Eiropu vājumā. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Antonio Tadžāni norāda, ka ir jāatgriežas pie politikas, jo pieaug cilvēku neiecietība pret politisko vājumu, kas ir viena no problēmas saknēm. Svarīgi ir pieņemt lēmumu par Eiropas daudzgadu budžetu vēl pirms Eiropas Padomes vēlēšanām, kas notiks 2019. gadā. Budžetam ir jābūt ambiciozam, jo nevar tikai naudu bīdīt šurpu turpu. Viņš arī piebilst, ka kohēzijas politikas budžetu nevar samazināt, jo tas ļauj visiem nonākt vienlīdzīgākā situācijā.

Visu rakstu Grieziens būs, jautājums – cik bieza šķēle lasiet pirmdienas, 22.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Igaunijas dabasgāzes un elektroenerģijas pārdošanas uzņēmuma «Eesti Gaas» pirmais sašķidrinātās...

Eiropas Komisija (EK) piektdien ierosinās atteikties Eiropas Savienībā (ES) no periodiskās pārejas...

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Jirki Katainens paziņojis, ka pēc nākamgad paredzētajām Eiropas...

Tehnoloģijas strauji kļuvušas par daudzu cilvēku ikdienas daļu, tāpēc to lomu arvien...

Lai cīnītos pret krāpšanos ar lietotu automašīnu odometru rādījumiem, Eiropas Komisijai gada...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Valsts kontrole sniegusi Saeimai atzinumu par gada apjomīgākās finanšu revīzijas – saimnieciskā...

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu...

Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās...

Pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada...

Veiksmīgā ekonomikas izaugsme šogad nodrošinājusi ievērojamu ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā,...

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk...

Sīkāko nominālu ekonomiskā jēga ir strīdīga; Latvijā iedzīvotāji aizvien vairāk nosliecas...

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 28. augustā pieņemtais lēmums...

Personas, kuras neveic sociālās iemaksas, bet vēlas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes...

Panākta vienošanās, ka no septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par...